Rīgas apgabaltiesa – Civillietas
Lietas arhīva Nr. CA-1384-19/14 ECLI:LV:RAT:2019:0515.C04345012.4.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā 2019. gada 15. maijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese G.Ozoliņa, tiesnese M.Ābele, tiesnesis V.Vazdiķis, ar sekretāri E.Ezerrozi, piedaloties atbildētāja pārstāvim zvērinātam advokātam Dainim Lasmanim, atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu SIA ,,Ķipars AI” prasībā pret likvidējamo AS ,, Latvijas Krājbanka” par maksājuma rīkojuma izpildi sakarā ar likvidējamās AS ,,Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa administratora “KPMG Baltics” SIA apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013. gada 18. marta spriedumu.
Aprakstošā daļa [1] 27.07.2012. SIA ,,Ķipars AI” (turpmāk – prasītājs) cēla prasību pret likvidējamo AS ,,Latvijas Krājbanka” (turpmāk – atbildētājs) par maksājuma rīkojuma izpildi, kura 2012. gada 5. novembrī un 2013. gada 23. janvārī tika papildināta un grozīta (lietas 1. sējuma 71. – 74., 84. – 85. lapa), lūdzot atzīt likvidējamās AS ,,Latvijas Krājbanka” mantas sarakstā iekļautos naudas līdzekļus 422 244,83 EUR par SIA ,,Ķipars AI” mantu; uzlikt par pienākumu likvidējamajai AS ,,Latvijas Krājbanka” izslēgt no tās mantas saraksta SIA ,,Ķipars AI” naudas līdzekļus 422 244,83 EUR; uzlikt par pienākumu likvidējamajai AS ,,Latvijas Krājbanka” veikt naudas līdzekļu 422 244,83 EUR maksājumu uz „Swedbank” AS norēķinu kontu Nr.LV88HABA0001408057430; atzīt par prettiesisku un spēkā neesošu likvidējamās AS ,,Latvijas Krājbanka” rīcību saistībā ar SIA ,,Ķipars AI” norēķina konta darbības atjaunošanu AS ,,Latvijas Krājbanka” pēc tā slēgšanas.
Prasība pamatota ar Kredītiestāžu likuma 172. panta pirmo daļu, Civillikuma 1427., 1512., 2389. pantu.
Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi. [1.1] 2011. gada 17. novembrī prasītāja iesniedza atbildētājai maksājuma rīkojumu par 422 244,83 EUR pārskaitījumu no sava norēķinu konta AS ,,Latvijas Krājbanka” uz savu norēķinu kontu ,,Swedbank” AS, kā arī iesniedza rīkojumu par norēķinu konta slēgšanu. [1.2] Naudas līdzekļi netika ieskaitīti „Swedbank” AS norēķinu kontā. Prasītājas ieskatā to nevarēja ietekmēt apstāklis, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) 2011. gada 17. novembrī pēc AS ,,Latvijas Krājbanka” darba laika beigām pieņēma lēmumu uzlikt ierobežojumus darījumiem bankā virs 100 000 EUR. [1.3] Atbildētāja norakstīja gan maksu par pārskaitījumu, gan naudas līdzekļus pārskaitījuma izpildei, kā arī akceptēja prasītājas rīkojumu un slēdza norēķinu kontu. [1.4] Atbilstoši maksājuma rīkojuma saturam valutēšanas datums tika noteikts 2011. gada 21. novembrī, taču prasītājas ieskatā tam nav nozīmes, jo svarīgākais ir brīdis, kad maksājuma rīkojums tiek pieņemts, akceptēts un ievadīts bankas sistēmā. [1.5] Atbildētāja nav ievērojusi likumu „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”. [1.6] Atbildētāja bez tiesiska pamata glabā prasītājai piederošos naudas līdzekļus 422 244,83 EUR. Gadījumā, ja atbildētāja slēdza prasītājas norēķinu kontu, tai atbilstoši Kredītiestāžu likuma 172. panta pirmajai daļai nebija tiesības kredītiestādes mantas sarakstā iekļaut prasītājai piederošos naudas līdzekļus, jo pēc norēķina konta slēgšanas prasītāja uzskatāma par trešo personu. Līdz ar to arī maksājuma sistēmā ievadītais rīkojums naudas pārvedumam bija jāizpilda līdz galam. [1.7] Uzskata, ka prasītāja nav uzskatāma par kreditoru, bet gan par trešo personu, savukārt trešajai personai piederošais mantas prettiesisks turējums uzskatāms par netaisnu iedzīvošanos, ko atbilstoši Civillikuma 2389. pantam ir tiesības atprasīt. [1.8] Garantētās atlīdzības institūts juridiski nav saistāms ar Kredītiestāžu likuma 172. panta pirmajā daļā ietverto pienākumu nodalīt kredītiestādes turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, kā arī tiesībām uz šīs mantas kopumu. [2] 26.09.2012. atbildētājas pārstāvis iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par celto prasību (lietas 1. sējuma 36. – 40. lapa), kuros norādīts, ka neatzīst prasību. [2.1] Paskaidrots, ka prasītājas maksājuma rīkojumu atbildētāja pieņēma un tas tika ievadīts atbildētājas sistēmā plkst.13.03. Atbilstoši atbildētājas Pakalpojumu tarifiem rīkojumam noteikts valutēšanas datums 2011. gada 21. novembris. [2.2] FKTK lēmums bija saistošs atbildētājai. Tā kā prasītājas rīkojumā norādītā summa pārsniedza FKTK lēmumā norādīto apmēru, prasītājas
rīkojums netika izpildīts un atbildētājai nebija noteiktas tiesības vai pienākums rīkojumu izpildīt daļēji. [2.3] Prasītāja nepamatoti atsaukusies uz 2003. gada 11. decembra likumu „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”. [2.4] Uzskata, ka atbilstoši Kredītiestāžu likuma 172. pantam strīdus naudas līdzekļi ir iekļaujami maksātnespējīgās kredītiestādes mantas sarakstā, uz kuru maksātnespējas procesā vēršami kreditoru prasījumi. [2.5] Konta slēgšana ir iespējama tikai pēc rīkojuma izpildes, proti, 2011. gada 21. novembrī. Tā kā rīkojumu nebija iespējams izpildīt, jo kontā bija naudas līdzekļu atlikuma, prasītājas norēķinu konts netika slēgts. [2.6] Prasītāja 02.12.2011. ir saņēmusi valsts garantēto atlīdzību 70 280,40 LVL apmērā. [3] 05.03.2013. atbildētājas pārstāvis iesniedza rakstveida paskaidrojumus Civilprocesa likuma 166. panta kārtībā (lietas 1. sējuma 121. – 128. lapa).
178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs [4] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013. gada 18. marta spriedumu prasība apmierināta (lietas 1. sējuma 139. – 156. lapa).
Spriedums pamatots ar šādiem motīviem. [4.1] Tiesa atzina par pierādītu, ka prasītājas maksājuma rīkojumu banka akceptēja 2011. gada 17. novembrī, maksājuma rīkojums tika ievadīts bankas sistēmā plkst.13.03 un nepieciešamie naudas līdzekļi (pārskaitījuma summa un maksa par pakalpojumu) tika norakstīti no norēķina konta. [4.2] Tiesa uzskatīja, ka atbildētāja nav ievērojusi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma noteikumus attiecībā uz valutēšanas datumu. Tiesas ieskatā maksājuma rīkojumā uzrādītais valutēšanas datums – 21.11.2011. – ir datums, kad pārskaitījuma summa tiek kreditēta plusā saņēmēja bankā „Swedbank” AS un tas nevar ietekmēt maksājuma rīkojuma izpildi. [4.3] FKTK 17.11.2011. lēmums pieņemts pēc bankas darba laika beigām. FKTK lēmums ierobežo turpmākās bankas debeta operācijas, līdz ar to atbildētājai nebija juridiska pamata neuzsākt vai pārtraukt starpbanku norēķinu operāciju. Kredītiestādei iestājās zināmas juridiskās sekas jau 2011. gada 17. novembrī, t.i., brīdī, kad tā izpildīja debeta operāciju (naudas līdzekļu norakstīšanu) no prasītājas konta, un šī darbība notika pirms jebkādu ierobežojumu noteikšanas darījumiem bankā. [4.4] Tiesa ņēma vērā maksājumu saraksta izdruku (lietas 1. sējuma 88. – 95. lapa), kas apliecina trešajām personām piederošo naudas līdzekļu plūsmu no atbildētājas laikā, kad pastāvēja FKTK ierobežojumi darījumiem bankā. [4.5] Tiesa ņēma vērā FKTK informatīvo skaidrojumu par AS „Latvijas Krājbanka” veiktajiem darījumiem no 2011. gada 22. novembra līdz 23. decembrim (lietas 1. sējuma 120. lapa). [4.6] Tiesa konstatēja, ka AS „Latvijas Krājbanka” FKTK Pilnvarnieku grupas vadītāja Jāņa Brazovska 15.12.2011. atbildes vēstulē Nr.06-32/7798 uz 23.11.2011. SIA „Ķipars AI” vēstuli (lietas 1. sējuma 20. lapa) atzīti fakti par maksājuma rīkojuma ievadīšanu bankas sistēmā, nepieciešamo naudas līdzekļu norakstīšanu no prasītājas norēķina konta (pārskaitījuma summa un maksa par pakalpojumu). [4.7] Tiesa konstatēja, ka 17.11.2011. maksājuma rīkojumā norādīta maksa par pārskaitījumu konta valūtā 7,83 (lietas 1. sējuma 14. lapa), kā arī 17.11.2011. rīkojumā par konta slēgšanu sadaļā – „Klientam pieejamais līdzekļu atlikums” summas izteiksmē norādīts - 0 (nulle) (lietas 1. sējuma 15. lapa). [4.8] Tiesa konstatēja, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2011. gada 13. decembra lēmumu ir ierosināta atbildētājas maksātnespējas lieta un ar 2011. gada 23. decembra spriedumu atbildētāja pasludināta par maksātnespējīgu. [4.9] Tiesa atzina, ka prasītājai piederošie naudas līdzekļi tika individualizēti, šie finanšu līdzekļi zaudēja noguldījuma statusu un ieguva bankas
turējumā esošas trešajai personai piederošas mantas statusu. Tādējādi saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 172. panta pirmo daļu šie finanšu līdzekļi nav iekļaujami atbildētājas mantas sarakstā maksātnespējas procesā. [4.10] Tiesa uzskatīja par pamatotu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras Asociētā profesora, Dr. iur. Jāņa Kārkliņa 2013. gada 22. janvāra atzinumā Nr.2020-V10-29 konstatēto par valutēšanas datumu un FKTK lēmuma spēku. [4.11] Tiesa atzina par prettiesisku atbildētājas rīcību saistībā ar prasītājas norēķinu konta darbības atjaunošanu un ieturētās komisijas maksas anulēšanu. [4.12] Tiesa uzskatīja par pamatotu prasītājas norādīto atsauci uz Civillikuma 2389. pantu. [4.13] Tiesa atzina par nepamatotu atbildētājas atsauci uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012. gada 30. maija spriedumu civillietā Nr.C04523311, uzskatot, ka minētajā lietā ir atšķirīgi apstākļi. [4.14] Tiesa uzskatīja, ka civiltiesiskā strīda izšķiršanai nav piemērojamas likuma „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” tiesību normas. [5] Par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013. gada 18. marta spriedumu atbildētājas pārstāvis iesniedzis apelācijas sūdzību (lietas 1. sējuma 157. – 167. lapa), pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā.
Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem. [5.1] Tiesa nepamatoti konstatējusi, ka atbildētāja ieturējusi komisijas maksu par neizpildīto pārskaitījumu. [5.2] Atbildētāja nav norakstījusi prasītājas maksājuma rīkojumā norādītos līdzekļus no konta un pēc tam nav ieskaitījusi atpakaļ. [5.3] Prasītājas norēķina konts nekad nav ticis slēgts. [5.4] Naudas līdzekļu rezervēšana maksātājbankas sistēmā nav saistāma ar naudas līdzekļu noguldījuma statusa zaudēšanu. [5.5] Tiesa nepareizi noteikusi valutēšanas datumu. [5.6] Maksājuma rīkojumā norādītie naudas līdzekļi tika rezervēti vēlākai maksājuma veikšanai. [5.7] FKTK skaidrojošais apkopojums par AS „Latvijas Krājbanka” veiktajiem darījumiem pēc bankas darbības apturēšanas nav attiecināms uz maksājuma rīkojumu. [5.8] Tiesa nepamatoti ir salīdzinājusi prasītājas maksājuma rīkojumu ar maksājumu saraksta izdruku no interneta. [5.9] Lietā nav piemērojams Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 38.1 pants. [5.10] Tiesa nepamatoti ir norādījusi uz it kā atšķirīgiem apstākļiem Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012. gada 30. maija spriedumā civillietā Nr.C04523311. [5.11] Tiesa spriedumā it ignorējusi faktu, ka prasītāja ir saņēmusi valsts garantēto atlīdzību 100 000 EUR apmērā. [6] 17.05.2013. prasītāja iesniedza rakstveida paskaidrojumu par apelācijas sūdzību (lietas 1. sējuma 192. lapa), kurā norādīts, ka apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu. [7] 07.04.2014. prasītāja iesniedza rakstveida paskaidrojumus Civilprocesa likuma 166. panta kārtībā (lietas 1. sējuma 211. – 221. lapa). [8] Izskatot lietu sakarā ar atbildētājas apelācijas sūdzību, ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014. gada 22. aprīļa spriedumu prasība apmierināta (lietas 1. sējuma 229. – 250. lapa). [9] Ar Senāta 2019. gada 22. februāra spriedumu (lietas 2. sējuma 83. – 93. lapa) Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014. gada 22. aprīļa spriedums atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai. [10] Tiesas sēdē atbildētājas administratora pārstāvis zvērināts advokāts D.Lasmanis apelācijas sūdzību uzturēja pilnā apmērā, lūdza noraidīt prasību. Iesniedza rakstveida paskaidrojumus Civilprocesa likuma 166. panta kārtībā (lietas 2. sējuma 99. – 103.lapa) . Papildus paskaidroja, ka maksājuma rīkojums netika izpildīts, līdz ar to konta darbība turpinājās un konts netika slēgts.
2019. gada 11. aprīlī tiesā saņemts prasītāja lūgums izskatīt lietu bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes.
Civillietu tiesas kolēģija atzina, ka civillietu ir iespējams izskatīt prasītāja pārstāvja prombūtnē.
Motīvu daļa [11] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus un noklausījusies atbildētājas pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība ir nepamatota un noraidāma. [12] Civilprocesa likuma 426. panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. [13] Lietā nav strīda, ka prasītāja glabāja savus naudas līdzekļus norēķinu kontā AS “Latvijas Krājbanka”. 2011. gada 17. novembrī prasītāja kā klients iesniedza atbildētājai kā bankai maksājuma rīkojumu ar referenci Nr.RC6111117H014143 naudas summas 422 244,83 EUR pārskaitījumam no prasītājas norēķinu konta AS “Latvijas Krājbanka” LV74UBAL1161141622010 uz prasītājas norēķinu kontu „Swedbank” AS LV88HABA0001408057430 (lietas 1. sējuma 14. lapa).
Maksājuma rīkojumu parakstīja abas puses. Maksājuma rīkojumā norādīts, ka pušu attiecības, izpildot šo maksājuma rīkojumu, nosaka AS “Latvijas Krājbanka” Naudas līdzekļu pārskaitījumu noteikumi un Vispārējie darījumu noteikumi. [14] Saskaņā ar 2010. gada 1. jūnija Naudas līdzekļu pārskaitījumu noteikumu (lietas 1. sējuma 43. lapa) 1.1.16. un 2.2.3. punktu maksājuma rīkojums uzskatāms par saņemtu un akceptētu bankā ar brīdi, kad maksājuma rīkojums ir ievadīts bankas sistēmā un norakstīti naudas līdzekļi pārskaitījuma izpildei un maksai par pārskaitījumu. Maksājuma rīkojuma akcepts ir bankas veikta procedūra, ar kuru banka uzņemas pienākumu izpildīt maksātāja iesniegto maksājuma rīkojumu.
Lietā nav strīda, ka atbildētāja maksājuma rīkojumu pieņēma, un tas tika ievadīts bankas sistēmā 2011. gada 17. novembrī plkst.13.03. Lietā ir strīds par to, vai maksājuma rīkojums ticis noteiktajā kārtībā akceptēts un izpildīts un vai ir iestājušās tās tiesiskās sekas, kas dod pamatu prasītājas prasības apmierināšanai. [15] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka konkrētajā gadījumā par noteicošu nav atzīstams maksājuma rīkojuma pieņemšanas laiks, bet gan bankas noteiktais valutēšanas jeb darījuma pabeigšanas datums. Termins ,,valutēšanas datums” jeb darījuma pabeigšanas datums ir plaši lietots termins starpbanku norēķinu uzskaitē, kas apzīmē datumu, kurā darījumu uzskata par pabeigtu un grāmatvedībā iegrāmatotu (sk. Ekonomikas un finanšu vārdnīca, 2003, Rīga). Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums nosaka maksājumu valutēšanas datuma piemērošanas tiesisko regulējumu. Saskaņā ar AS „Latvijas Krājbanka” 2010. gada 1. jūnija Naudas līdzekļu pārskaitījuma noteikumu (lietas 1. sējuma 43. lapa) 1.1.15. punktu valutēšanas datums ir datums, kurā klienta kontā esošie līdzekļi iegūst reālo vērtību. [15.1] Civillietu tiesas kolēģija atzīst par kļūdainu pirmās instances tiesas secinājumu, ka prasītāja maksājuma rīkojumam ir piemērojami divi valutēšanas datumi, proti, pirmais 17.11.2011. un otrais 21.11.2011. un lietā nozīmīgas juridiskas sekas iestājās jau 17.11.2011., atbildētājai norakstot naudas līdzekļus no prasītājas norēķinu konta, savukārt 21.11.2011. ir datums, kad pārskaitījuma summa tiek kreditēta plusā saņēmēja bankā „Swedbank” AS un tas nevar ietekmēt maksājuma rīkojuma izpildi.
Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 94. un 97. panta prasībām, AS „Latvijas Krājbanka” 2010. gada 30. decembra Vispārējo darījumu noteikumu (lietas 1. sējuma 41. – 44. lapa) 11.3. punktam un saskaņā ar 2010. gada 1. jūnija Naudas līdzekļu pārskaitījuma noteikumu (lietas 1. sējuma 43. lapa) 1.1.13., 2.3.2. punktu, bankas noteikumu ,,Pakalpojumu tarifi un nosacījumi juridiskām personām” 1.2.3.1. punktu (lietas 1. sējuma 49. lapa) maksājuma rīkojuma valutēšanas datums ir datums, kad atbildētājai bija jāveic maksājuma pārskaitījums prasītājas bankas kontā ,,Swedbank” AS, un tas ir 2011. gada 21. novembris. [15.2] Lietā nav strīda par to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ar 2011. gada 17. novembra lēmumu Nr.277 ,,Par tiesību, darbības un noguldījumu saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu un pilnvarnieku iecelšanu akciju sabiedrībai ,,Latvijas Krājbanka”” atbildētājai noteica aizliegumu veikt debeta operācijas jebkurā valūtā par summu, kas pārsniedz 100 000 EUR viena kalendārā mēneša laikā (lietas 1. sējuma 25. lapa) un minētais lēmums saskaņā ar AS „Latvijas Krājbanka” statūtu 5.19. punktu, FKTK likumu un Kredītiestāžu likumu atbildētājai ir saistošs. [15.3] Tā kā FKTK lēmums ir spēkā no tā pieņemšanas brīža, bet tas ir pieņemts pēc tam, kad atbildētāja akceptēja prasītājas maksājuma rīkojumu, lietā ir strīds par to, vai tas varēja ietekmēt prasītājas iesniegtā maksājuma rīkojuma turpmāko izpildi. [15.4] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka FKTK uzliktie ierobežojumi tieši ietekmēja prasītājas naudas līdzekļu pārvedumu, jo valutēšanas datumā, tas ir, 2011. gada 21. novembrī, kad atbildētājai bija jāveic maksājuma pārskaitījums prasītājas bankas kontā ,,Swedbank” AS, banka vairs nedrīkstēja veikt pārskaitījumus, kas pārsniedz 100 000 EUR. [15.5] Pretēji pirmās instances tiesas secinājumam Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka FKTK informatīvajam skaidrojumam par AS „Latvijas Krājbanka” veiktajiem darījumiem no 2011. gada 22. novembra līdz 23. decembrim (lietas 1. sējuma 120. lapa) nav nozīmes lietā, jo tajā nav analizēti darījumi, kuri pārsniedz 100 000,00 EUR, kā tas ir izskatāmajā lietā. Turklāt skaidrojums nesatur norādes uz to, kā ir izpildāms bankā iesniegtais maksājuma rīkojums, kura valutēšanas datums noteikts pēc FKTK lēmuma no 17.11.2011. – 21.11.2011. [15.6] Civillietu tiesas kolēģija uzskata par nepamatotu pirmās instances tiesas viedokli, ka ir ņemama vērā maksājumu saraksta izdruka no
interneta, kas apliecina trešajām personām piederošo naudas līdzekļu plūsmu no atbildētājas laikā, kad pastāvēja FKTK ierobežojumi darījumiem bankā (lietas 1. sējuma 77. – 81., 88. – 95. lapa), jo Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā prasītājas maksājuma rīkojuma izpildes tiesiskums izvērtējams atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nevis salīdzinot ar informāciju par citu personu maksājuma rīkojumu izpildi, turklāt šo izdruku satura patiesums nav pierādīts. [15.7] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka FKTK, 2012. gada 20. februārī sniedzot atbildi prasītājai (lietas 1. sējuma 25. lapa), nepārprotami norādīja, ka, ņemot vērā to, ka prasītājas bankā iesniegtajā maksājuma rīkojumā norādītā summa pārsniedza komisijas padomes 17.11.2011. lēmumā par ierobežojumu noteikšanu bankai noteikto 100 000 EUR apmēru, prasītājai maksājuma rīkojums ar valutēšanas datumu 21.11.2011. netika izpildīts.
Banka, neizpildot maksājuma rīkojumu, rīkojās saskaņā ar komisijas lēmumā minēto un bankai nebija noteiktas tiesības vai pienākums maksājumu rīkojumu izpildīt daļēji. Arī atbildētājas 22.02.2012. atbildes vēstulē prasītājai (lietas 1. sējuma 26. lapa) paskaidrots, ka pušu savstarpēji noslēgtie līgumi neparedz atbildētājai tiesības saņemtos maksājuma rīkojumu izpildīt daļēji. [15.8] FKTK arī savā 04.01.2012. atbildes vēstulē prasītājai (lietas 1. sējuma 22. lapa) norādīja uz 2011. gada 21. novembri, kā uz maksājuma rīkojuma izpildes jeb valutēšanas datumu, kā dēļ, ievērojot FKTK pieņemto lēmumu par ierobežojumu noteikšanu, prasītājas maksājuma rīkojums netika izpildīts. Bankas akcepts neliecina par to, ka maksājuma rīkojums ir faktiski izpildīts un nauda ir pārskaitīta uz saņēmējas bankas kontu. Prasītājas norēķinu konts ir pozitīvs, konts nav slēgts. FKTK ir atzinusi, ka prasītājas 17.11.2011. maksājuma rīkojums tika atcelts 21.11.2011. likumīgi, pamatojoties uz FKTK lēmumu. [16] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā maksājuma rīkojums (lietas 1. sējuma 14. lapa), kurā norādīta maksa par pārskaitījumu Ls 7,83 apmērā, nepierāda, ka šī maksa tik tiešām tikusi ieturēta, jo rīkojums satur nevis ziņas par tā izpildi, bet gan par izpildes nosacījumiem, proti, ka šāda maksa tiks ieturēta pārskaitījuma izpildes gadījumā. [16.1] Pirmās instances tiesa atsaucās uz AS “Latvijas Krājbanka” FKTK Pilnvarnieku grupas vadītāja Jāņa Brazovska 15.12.2011. atbildes vēstulē uz prasītājas iesniegumu (lietas 1. sējuma 20. lapa) norādīto, ka banka 2011. gada 17. novembrī akceptēja prasītājas maksājuma rīkojumu, ievadīja bankas sistēmā un nepieciešamie naudas līdzekļi (pārskaitījuma summa un maksa par pakalpojumu) tika norakstīti no prasītājas norēķinu konta, valutēšanas datums noteikts 2011. gada 21. novembris, kad ar FKTK padomes 17.11.2011. lēmumu bankai bija noteikts aizliegums. Šajā vēstulē arī norādīts, ka, ievērojot, ka maksājuma rīkojuma summa pārsniedza FKTK noteikto maksimālo apmēru, rīkojums netika izpildīts un naudas līdzekļi tika atgriezti prasītājas norēķinu kontā. [16.2] Savukārt maksātnespējīgās AS “Latvijas Krājbanka” administratora KPMG Baltics SIA pilnvaroto personu 02.01.2012. atbildes vēstulē uz prasītājas iesniegumu (lietas 1. sējuma 21. lapa) norādīts, ka pārskaitījuma summa un maksa par pakalpojumu tika rezervēta prasītājas norēķinu kontā.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs [16.3] No prasītājas konta izraksta par periodu no 01.11.2011. līdz 30.11.2011. (lietas 1. sējuma 170. lapa) izriet, ka prasītājas norēķinu kontā 2011. gada novembrī ir veikta viena operācija - 2011. gada 30. novembrī norēķinu kontā ir noticis kredīta apgrozījums 13,30 EUR apmērā (procenti), par ko strīds nepastāv. Konta atlikums perioda sākumā 422 248,53 EUR, konta atlikums perioda beigās 422 261,83 EUR. [16.4] Atbildētāja apelācijas sūdzībā norādīja, ka gadījumā, ja banka būtu norakstījusi prasītājas maksājuma rīkojumā norādītos līdzekļus no konta un pēc tam ieskaitījusi atpakaļ, tad šādas darbības būtu atspoguļotas konta izrakstā kā līdzekļu norakstīšana (debets) un storno grāmatojums (kredīts).
Tas pats attiecināms arī uz komisijas maksu. Prasība atspoguļot visu konta izrakstā notikušo naudas kustību izriet no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 28. apakšpunkta. Rīkojuma izpildei nepieciešamā naudas summa (pārskaitījuma summa 422 244,83 EUR apmērā un komisijas maksa 7,83 EUR apmērā) tika rezervēta klienta kontā bez naudas līdzekļu kustības. [16.5] Šādam atbildētājas apgalvojumam Civillietu tiesas kolēģijai ir pamats piekrist, ņemot vērā, ka konta izraksts ir atzīstams par pierādījumu lietā, Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt bankas darbības, kas atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir atspoguļotas konta izrakstā, savukārt pierādījumi kādām atbildētājas prettiesiskām darbībām, kuru rezultātā pretēji likuma prasībām konta izraksts neatspoguļo visas bankas darbības, lietā nav iesniegti. Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepierādītu un kļūdainu pirmās instances tiesas secinājumu, ka atbildētāja būtu veikusi naudas pārskaitījumu un ieturējusi par to komisijas maksu, bet vēlāk prettiesiski anulējusi ieturēto komisijas maksu. [17] Lietā nav strīda par to, ka nekavējoties pēc bankas maksājuma rīkojuma akcepta 2011. gada 17. novembrī prasītāja iesniedza atbildētājai rīkojumu par konta slēgšanu, ko parakstīja arī atbildētāja (lietas 1. sējuma 15. lapa). Lietā ir strīds par prasītājas norēķinu konta slēgšanas faktu. [17.1] Civillietu tiesas kolēģija atzīst par kļūdainu prasītājas viedokli, ka pēc tam, kad prasītāja iesniedza bankai parakstītu rīkojumu par konta slēgšanu, banka šo rīkojumu akceptēja un slēdza prasītājas kontu, no kā prasītāja izdarījusi secinājumu, ka banka akceptējusi un ievadījusi maksājumu sistēmā maksājuma rīkojumu, tādējādi izbeidzot līgumiskas attiecības pirms tika pieņemts FKTK lēmums. [17.2] No AS ,,Latvijas Krājbanka” Norēķinu konta apkalpošanas noteikumu (lietas 1. sējuma 56. lapa) 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. punkta izriet, ka konta slēgšana nenotiek līdz ar rīkojuma iesniegšanu bankā, turklāt, ja norēķinu konta atlikums ir pozitīvs vai negatīvs. Tādējādi Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt, ka konta slēgšana bija iespējama tikai pēc prasītājas maksājuma rīkojuma izpildes, konkrētajā gadījumā 2011. gada 21. novembrī, kad konta atlikums būtu nulle. [17.3] Taču lietas faktiskie apstākļi liecina par to, ka maksājuma rīkojums netika izpildīts, līdz ar to prasītājas norēķinu konts netika slēgts, jo tajā atradās naudas līdzekļu atlikums, ko apstiprina prasītājas konta izdruka uz 19.12.2011. (lietas 1. sējuma 27. lapa), no kuras izriet, ka norēķinu kontā
LV74UBAL1161141622010 bija pieejams atlikums 422 261,83 EUR apmērā. [17.4] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka rīkojumā par prasītājas konta slēgšanu (lietas 1. sējuma 15. lapa) ailes par konta slēgšanu (datums un bankas darbinieka paraksts) nav aizpildītas, kas pierāda to, ka rīkojums konta slēgšanai ticis dots, taču nav izpildīts un prasītājas norēķinu konts nav ticis slēgts. Apstāklis, ka rīkojumā par konta slēgšanu sadaļā „Klientam pieejamais līdzekļu atlikums” summa norādīta 0 (nulle), vērtējams kā konta slēgšanas nosacījums maksājuma rīkojuma izpildes gadījumā, taču, ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, maksājuma rīkojuma izpildes procedūra netika pabeigta un maksājuma rīkojums netika izpildīts. [17.5] Ņemot vērā minēto, kā arī prasītājas konta izrakstu par periodu no 01.11.2011. – 30.11.2011. (lietas 1. sējuma 170. lapa), Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājas kontā bija naudas līdzekļu atlikums. Prasītājas iniciētais maksājums, pamatojoties uz FKTK lēmumu, atcelts 21.11.2011. plkst.18.04, ko apliecina atbildētājas 11.04.2013. izziņai pievienotās sistēmas izdrukas (lietas 1. sējuma 186., 187., 188. lapa) [17.6] Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepierādītu un kļūdainu pirmās instances tiesas secinājumu, ka atbildētāja prettiesiski atjaunoja prasītājas norēķinu kontu un tā darbību, jo Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata atzīt, ka prasītājas norēķinu konts jebkad būtu slēgts. [18] Pretēji pirmās instances tiesas secinājumam Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietā nav piemērojams Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 38.1 pants, jo minētā tiesību norma regulē maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu nevis kredītiestāžu darbību. [19] Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 17. janvāra spriedumam (lietas 2. sējuma 70. –79. lapa) lietā nav piemērojams likums ,,Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmām”, uz kuru atsaucās prasītāja. [20] Civillietu tiesas kolēģija atzīst par kļūdainu pirmās instances tiesas izdarīto secinājumu, ka prasītājai piederošie naudas līdzekļi līdz ar maksājuma rīkojuma došanu un tā akceptēšanu tika individualizēti, tie zaudēja noguldījuma statusu un ieguva bankas turējumā esošas trešajai personai piederošas mantas statusu, līdz ar to saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 172. panta pirmo daļu šie finanšu līdzekļi nav iekļaujami likvidējamās AS „Latvijas Krājbanka” mantas sarakstā maksātnespējas procesā. [20.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 476. panta prasībām likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāts tiesai, kas
šo lietu izskata no jauna. Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija ņem vērā Senāta 2019. gada 22. februāra spriedumā šajā lietā Nr.SKC-1/2019 norādīto (lietas 2. sējuma 73. – 93. lapa).
Kredītiestāžu likuma 1. panta 6. punkts noteic, ka noguldījums ir naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 67. panta pirmo daļu noguldījumu veidi ir šādi: 1) pieprasījuma noguldījums – uz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt noguldījumu; 2) termiņnoguldījumi: a) uz noteiktu laiku; b) uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšējo pieteikumu par izņemšanu.
Senāts atzina, ka darījumiem, ar ko viena persona apņemas izpildīt par labu otrai pusei noteiktu darbību vai atturēties no tās, raksturīgs ir tas, ka to noslēgšana pati par sevi vēl nerada otrajai personai apsolīto lietu tiesību pāreju. Noguldījuma kontekstā tam ir būtiska nozīme.
Nauda, kas tiek iemaksāta (ieskaitīta) noguldītāja kontā, pamatojoties uz konta apkalpošanas līgumu, netiek individualizēta, tā ieplūst bankas kopējos resursos un tiek atspoguļota bankas bilancē. Tā var tikt izmantota pēc bankas ieskatiem, piemēram, kredīta izsniegšanai. Šajās tiesiskajās attiecībās noguldītājam rodas prasījuma tiesības pret banku.
Šajā gadījumā darījums no kredītiestādes puses netika izpildīts līdz galam, t.i., 422 244,83 EUR pārskaitījums uz prasītājas kontu „Swedbank” AS sakarā ar to, ka atbildētājas rīcības varu ierobežoja administratīvais akts, nav veikts.
Senāta ieskatā, tiesai nebija nekāda tiesiska pamata noguldījumu kvalificēt kā kredītiestādes turējumā esošu trešajai personai piederošu mantu Kredītiestāžu likuma izpratnē, jo naudas līdzekļi tiesas piespriestajā apmērā kredītiestādes turējumā nekad nebija nodoti un tie nevienu brīdi neatradās bankas varā uz šāda pamata.
Tā kā maksājuma rīkojums netika izpildīts un norēķinu konts netika slēgts, atzīstams, ka strīdus naudas līdzekļi nav zaudējuši noguldījuma statusu. [20.2] Lietā nav strīda, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2011. gada 13. decembra lēmumu ir ierosināta atbildētājas maksātnespējas lieta un ar 2011. gada 23. decembra spriedumu atbildētāja pasludināta par maksātnespējīgu.
Kredītiestāžu likuma 171. panta pirmā daļa nosaka, ka pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu kredītiestādes mantas pārvaldīšanas tiesības ir tikai administratoram. [20.3] Kredītiestāžu likuma 170. pants noteic, ka kredītiestādes manta maksātnespējas procesa laikā ir: 1) kredītiestādes aktīvi, tai skaitā manta, dienā, kad tiesā tiek iesniegts maksātnespējas pieteikums; 2) augļi, kas iegūti no kredītiestādes aktīviem, tai skaitā mantas, maksātnespējas procesa laikā;
Savukārt Kredītiestāžu likuma 172. panta pirmā daļa tieši noteic, ka kredītiestādes mantas sarakstā iekļauj noguldījumus un procentus par tiem.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs Tā kā 17.11.2011. maksājuma rīkojumā norādītie naudas līdzekļi glabājas prasītājas kontā likvidējamajā AS „Latvijas Krājbanka”, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka administrators pamatoti šos naudas līdzekļus kā noguldījumu pilnā apmērā iekļāvis atbildētājas mantas sarakstā, uz kuru maksātnespējas procesā vēršami kreditoru prasījumi. [20.4] Apstāklis, ka atbildētāja līdz tās maksātnespējas lietas ierosināšanas brīdim nebija izpildījusi prasītājas maksājuma rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu prasītājas “Swedbank” AS kontā, radīja prasītājai kā kreditoram attiecīgas prasījuma tiesības pret kredītiestādi par saistību izpildi, kas apmierināmas Kredītiestāžu likuma 192. un 193. pantā noteiktajā kārtībā, bet tas nevar būt par pamatu, lai atzītu minētos naudas līdzekļus par atbildētājas turējumā esošo trešajai personai piederošo mantu Kredītiestāžu likuma 172. panta pirmās daļas izpratnē, jo, kā jau minēts iepriekš, nauda, kas atrodas kredītiestādes kontā, netiek individualizēta un uzskatāma par kredītiestādes aktīviem.
Šādas atziņas ir paustas arī Rīgas apgabaltiesas 2012. gada 30. maija spriedumā civillietā Nr.C04523311 (lietas 1. sējuma 172. – 183. lapa). Lai gan pirmās instances tiesa uzskatīja, ka šajās lietās ir atšķirīgi apstākļi, taču Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā tas konkrētajā gadījumā neietekmē Rīgas apgabaltiesas izdarītās atziņas par naudas līdzekļu statusu, kas ir piemērojamas arī izskatāmajā lietā. [20.5] To, ka prasījumi, kas izriet no neizpildītiem kredītiestādes klientu maksājuma rīkojumiem (uzdevumiem), kredītiestādes maksātnespējas procesa laikā apmierināmi vispārējā kārtībā, ievērojot Kredītiestāžu likumā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, netieši apstiprina arī Kredītiestāžu likuma 192. panta 4. punkts, no kura izriet, ka gadījumā, kad kredītiestāde pieņem izpildei, bet neizpilda klientu maksājuma izdevumus, izveidojas parāds, kas sedzams maksātnespējas vai likvidācijas procesa ietvaros (sk. Senāta 2019. gada 22. februāra spriedumu lietā Nr.SKC1/2019). [20.6] Civillietu tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa sprieduma motīvu argumentācijai nepamatoti izmantojusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras Asociētā profesora, Dr. iur. Jāņa Kārkliņa 22.01.2013. atzinumu Nr.2020-V10-29 (lietas 1. sējuma 97. – 109. lapa) par tiesību normu un faktiskās situācijas analīzi attiecībā uz valutēšanas datumu un FKTK lēmuma spēku. Šis atzinums, kurš sagatavots pēc viena procesa dalībnieka pasūtījuma, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav pielīdzināms speciālista (eksperta) atzinumam, kurš būtu analizējams saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. un 110. pantu kā rakstisks pierādījums, jo atzinums sniegts tiesai par tiesību normu piemērošanu. Tāpat Civillietu tiesas kolēģija secina, ka šāds atzinums nav vērtējams kā tiesību doktrīnas atziņas par tiesību normu piemērošanu. Atzinums pauž autora personīgo viedokli par tiesību normu interpretāciju un faktiskās situācijas analīzi, tas ir sniegts Jāņa Kārkliņa nevis katedras vārdā, un šādu atzinumu pretēji. Turklāt vēlāk žurnālā “Jurista Vārds” Dr. iur. Jānis Kārkliņš kā zvērināts advokāts ir paudis pretēju viedokli un atsaucās tajā skaitā arī uz Rīgas apgabaltiesas 2012. gada 30. maija spriedumā civillietā Nr.C04523311 paustajām atziņām (sk. J. Kārkliņš, J. Rozenbergs “Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti”. Žurnāls “Jurista Vārds”, 2017. gada 21. februāris, Nr. 8). [20.7] Turklāt prasītāja nenoliedz, ka 2011. gada 2. decembrī ir saņēmusi valsts garantēto atlīdzību 100 000 EUR apmērā kā persona, kurai ir
garantētais noguldījums AS ,,Latvijas Krājbanka” (lietas 1. sējuma 184., 185. lapa), ko pirmās instances tiesa nav vērtējusi.
Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 1. panta 1. punktu valsts garantēto atlīdzību var saņemt tikai par tādiem noguldījumiem, kas atrodas klienta kontā, kas papildus apstiprina, ka prasītājas norēķinu konti joprojām nav slēgti.
Tādējādi prasītāja ar savu rīcību – saņemot valsts garantēto atlīdzību –, ir atzinusi, ka prasītājas naudas līdzekļi bankas maksātnespējas pasludināšanas dienā bija uzskatāmi par noguldījumu. Pretēji prasītājas viedoklim Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka garantētās atlīdzības institūts ir saistāms ar Kredītiestāžu likuma 172. panta pirmajā daļā ietverto pienākumu nodalīt kredītiestādes turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu. [20.8] Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 148. panta pirmo daļu līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu atbildētājai ir aizliegts veikt darījumus, ar kuriem tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem vai trešajām personām.
Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pēc atbildētājas maksātnespējas pasludināšanas administratoram nav tiesiska pamata izpildīt prasītājas 17.11.2011. maksājuma rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpta Kredītiestāžu likuma 192. un 193. pantā noteiktā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība, nodarot zaudējumus citiem kreditoriem. [20.9] Civillietu tiesas kolēģija, ņemot vērā iepriekš minēto, atzīst, ka prasītājai nav tiesību uz Civillikuma 2389. panta pamata atprasīt no atbildētājas strīdus naudas līdzekļus, nav pamata atzīt atbildētājas mantas sarakstā iekļautos strīdus naudas līdzekļus par prasītājas mantu un uzlikt par pienākumu atbildētājai izslēgt no tās mantas saraksta prasītājas strīdus naudas līdzekļus, kā arī nav pamata uzlikt par pienākumu prasītājai veikt strīdus naudas līdzekļu maksājumu uz „Swedbank” AS norēķinu kontu un atzīt par prettiesisku un spēkā neesošu atbildētājas rīcību saistībā ar prasītājas norēķina konta darbības atjaunošanu pēc tā slēgšanas. [21] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu pusei, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja uz likuma pamata bija atbrīvota no tiesas izdevumiem par apelācijas sūdzības iesniegšanu.
Tā kā apelācijas sūdzība apmierināma, no prasītājas valsts labā piedzenama valsts nodeva 5824,58 EUR apmērā. [22] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietā ir radušies lielāki ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, nekā tos ir samaksājusi prasītāja, proti 20,39 EUR (lietas 1. sējuma 2. lapa), tā kā prasītāja samaksāja minētos izdevumus 6,60 LVL (lietas 1. sējuma 6. lapa) jeb 9,39 EUR apmērā, līdz ar to nesamaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa 11,00 EUR apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu ir piedzenama no prasītājas par labu valstij. [23] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms termiņš – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1, 432. – 434. pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda noraidīt pilnībā SIA ,,Ķipars AI” prasību pret likvidējamo AS ,, Latvijas Krājbanka” par maksājuma rīkojuma Nr.RC6111117H014143 izpildi, naudas līdzekļu 422 244,83 EUR atzīšanu par SIA ,,Ķipars AI” mantu; pienākuma uzlikšanu likvidējamajai AS ,, Latvijas Krājbanka” izslēgt no tās mantas saraksta SIA ,,Ķipars AI” naudas līdzekļus 422 244,83 EUR; pienākuma uzlikšanu likvidējamajai AS ,, Latvijas Krājbanka” veikt naudas līdzekļu 422 244,83 EUR maksājumu uz „Swedbank” AS norēķinu kontu; likvidējamās AS ,,Latvijas Krājbanka” rīcības saistībā ar SIA ,,Ķipars AI” norēķina konta darbības atjaunošanu AS ,,Latvijas Krājbanka” pēc tā slēgšanas atzīšanu par prettiesisku un spēkā neesošu.
Piedzīt no SIA ,,Kipars AI”, reģistrācijas numurs 40003261812, par labu valstij valsts nodevu 5824,58 EUR (pieci tūkstoši astoņi simti divdesmit četri euro un 58 centi).
178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs Valsts nodeva iemaksājama šādā kontā: saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: valsts nodeva civillietā Nr.C04345012 (CA-1384-19/14).
Piedzīt no SIA ,,Kipars AI”, reģistrācijas numurs 40003261812, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,00 EUR (vienpadsmit euro) apmērā.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami šādā kontā: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C04345012 (CA-1384-19/14).
Dokumenti, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valsts labā, iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese G.Ozoliņa Tiesnese M.Ābele Tiesnesis V.Vazdiķis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs