Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

Lietas Nr.C33336318 Lietas arhīva Nr.CA-1388-19/4 ECLI:LV:RAT:2019:0515.C33336318.7.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019.gada 15.maijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Juris Freimanis, tiesnese Ilze Ramane tiesnese Žanete Žimante rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras lietu SIA ,,SVENTOVIT GRUPA” prasībā pret SIA ,,BALTIC HOTEL GROUP” par parāda piedziņu sakarā ar SIA ,,BALTIC HOTEL GROUP” iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2019.gada 3.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa 2018.gada 30.janvārī SIA ,,SVENTOVIT GRUPA” (turpmāk – prasītāja) cēlusi vienkāršotās procedūras prasību Rīgas rajona tiesā pret SIA ,,BALTIC HOTEL GROUP” (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu.

Pamatojoties uz Civillikuma 2389., 2391.pantu, 1716.panta trešo daļu un likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12.1pantu, prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas drošības naudu 2 420,00 EUR un visus tiesāšanās izdevumus.

2018.gada 2.martā Rīgas rajona tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst.

Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 3.janvāra spriedumu prasība apmierināta. Tiesa nosprieda piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai drošības naudu 2 420,00 EUR un tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 331,54 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR, izdevumus par advokāta palīdzību 363,00 EUR, kopā piedzenot 3 117,00 EUR, atzīt tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas. No atbildētājas par labu valstij piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,26 EUR.

Tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda, ka starp prasītāju kā nomnieku un atbildētāju kā iznomātāju 2016.gada 20.jūnijā noslēgts nomas līgums Nr.23-6/2016, saskaņā ar kuru atbildētāja no 2016.gada 27.jūnija nodeva prasītājas lietošanā nomas objektu. Prasītāja no 2016.gada 1.jūlija sāka maksāt nomas maksu.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka prasītāja samaksājusi atbildētājai drošības naudu 2 420,00 EUR saskaņā ar līguma 3.7.punktu. Līgums starp pusēm izbeigts 2017.gada 24.septembrī. Atbildētāja drošības naudu prasītājai nav atmaksājusi. Atbildētāja norāda, ka tā ieturējusi drošības naudu, jo prasītāja nav ievērojusi līguma noteikumus un kavējusi līgumā noteiktos maksājumus.

Saskaņā ar līguma 3.1.punktu par objekta izmantošanu noteikta ikmēneša nomas maksa 2 000,00 EUR plus pievienotās vērtības nodoklis, tas ir, 2 420,00 EUR. Tiesa par nepamatotu atzinusi atbildētājas iebildumus, ka neviens līguma punkts neparedz atbildētājas rēķina izrakstīšanu, jo minētā kārtība paredzēta līguma 3.5.punktā.

Lietā noskaidrots, ka atbildētāja nenodrošināja rēķina savlaicīgu izsniegšanu prasītājai. Par 2017.gada septembri rēķins izrakstīts vēlāk, atbildētāja apliecinājusi, ka prasītāja to varēja saņemt tikai 2017.gada 5.septembrī. Tādējādi atbildētāja atzinusi, ka atsevišķos gadījumos rēķinu izrakstījusi pēc līguma 3.5.punktā noteiktā termiņa.

Lietā nav strīda, ka prasītāja regulāri nomas maksu maksāja nevis mēneša pirmajā datumā, bet vēlāk, tādējādi pārkāpjot līguma 3.5.punktu, savukārt atbildētājs rakstiskus iebildumus par laikā nenomaksātiem rēķiniem izteikusi tikai 2017.gada 31.jūlijā, tas ir, vairāk nekā gadu pēc līguma noslēgšanas un pušu sadarbības.

Lai gan prasītājas pārstāve norādījusi, ka starp pusēm pastāvējusi mutiska vienošanās par nomas maksas samaksu līdz mēneša beigām, atbildētājas pārstāve šādas vienošanās esību noliedz, minēto neapstiprina arī citi lietā esošie pierādījumi. Atbildētāja pirmo reizi nokavējuma procentu apmēru norādījusi tikai 2017.gada 15.augusta vēstulē.

Atbildētājas pārstāve pirmās instances tiesas sēdē skaidrojusi, ka minētās vēstules pielikumam pievienots nokavējumu procentu 6 989,60 EUR aprēķins, tomēr lietas materiālos minētās vēstules pielikumā pievienots norēķinu pārskats par periodu no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 3.jūlijam, turklāt aprēķins iesniegts tiesai 2018.gada 12.novembrī.

Līguma 3.8.punkts nosaka, ka gadījumā, ja nomnieks kavē kādu no līgumā minētajiem maksājuma termiņiem, iznomātājs ir tiesīgs aprēķināt nokavējuma procentus 1% apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru maksājuma kavējuma dienu. Nomnieka maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai.

Atbildētājas ieskatā tai pastāvēja tiesības no prasītājas saņemtajām summām sākumā segt nokavējuma procentus, tikai tad nomas maksu, bet tas norāda, ka prasītājai būtu vēl lielāki parādi. Tiesa atzinusi atbildētājas tiesības no prasītājas saņemtās maksas ieturēt nokavējuma procentus, kā to norāda atbildētāja, taču apstākļos, kad atbildētāja vairāk kā gadu katru mēnesi saņēmusi nomas maksu ar nokavējumu bez iebildumiem, nav to no prasītājas prasījusi un nav ieturējusi nokavējuma procentus, tad tai nav tiesisks pamats pēc tam, kad prasītāja informējusi par līguma izbeigšanu un kad galvenā saistība faktiski izbeigusies, norādīt uz nokavējuma procentiem, un tāpēc neatmaksāt drošības naudu.

No lietas materiālos esošās pušu savstarpējās sarakstes izriet, ka pēc tam, kad prasītāja ar 2017.gada 24.jūlija vēstuli atbildētāju informēja par līguma izbeigšanu 2017.gada 24.septembrī, pamatojoties uz līguma 5.5.2.punktu, atbildētāja 31.jūlija vēstulē norādīja, ka piekrīt līguma izbeigšanai 24.septembrī, taču nepiekrīt prasītājas atsaucei uz līguma 5.5.2.punktu Atbildētāja paziņoja par līguma izbeigšanu pēc savas iniciatīvas, pamatojoties uz līguma 5.2.3.punktu, paturot prasītājas iemaksāto drošības naudu saskaņā ar līguma 3.7.1. un 3.7.3.punktu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs Atbilstoši līguma 5.5.punktam prasītāja garantējusi, ka vienpusēji neizbeigs līgumu līdz 2017.gada 30.jūnijam. Prasītāja par līguma izbeigšanu paziņojusi ar 2017.gada 24.jūlija vēstuli, tātad pēc līguma 5.5.punktā norādītā termiņa, kad līgums atbilstoši tā 5.1.punktam uzskatāms par pagarinātu līdz 2018.gada 30.jūnijam. Tiesa atzinusi par nepamatotu atbildētājas norādi – ja uzskatāms, ka līgums izbeigts ar prasītājas iesniegumu, atbildētājai pastāv tiesības paturēt drošības naudu, pamatojoties uz līguma 3.7.1.punktu, jo līgums izbeigts pirms 5.1.punktā noteiktā termiņa – 2018.gada 30.jūnija. Līguma 5.5.2.punktā nepārprotami norādīts, ka tas saistīts ar līguma 5.5.punktā norādīto termiņu, tātad 2017.gada 30.jūniju, nevis 5.1.punktā norādīto termiņu.

Atbildētājas ieskatā līgums izbeigts pēc atbildētājas iniciatīvas atbilstoši līguma 5.2.3.punktam, Saskaņā ar līguma 3.7.punktu drošības naudu iznomātājs tur kā līguma izpildes nodrošinājumu. Līguma 3.7.1.punktā noteikts, ka iznomātājs bez atsevišķa brīdinājuma tiesīgs izmantot drošības naudu, lai dzēstu jebkurus nomnieka parādus, ja nomnieks līguma darbības laikā kavē jebkuru maksājumu, kā arī iznomātājs patur drošības naudu pilnā apmērā, ja līgums tiek izbeigts nomnieka vainas dēļ saskaņā ar līguma 5.2.punktu vai pirms līguma 5.1.punktā minētā termiņa. Līguma 3.7.3.punkts nosaka, ka tikai tad, ja nomnieks ievēro visus līguma nosacījumus, noteiktajos termiņos veic visus maksājumus saskaņā ar līgumu un atstāj nomas objektu labā kārtībā, iznomātājs pārskaita iemaksāto drošības naudu, ja vien līgums netiek izbeigts nomnieka vainas dēļ.

Pirmās instances tiesas ieskatā atbildētāja paziņojusi, ka līgums tiks izbeigts pēc tās iniciatīvas tikai tāpēc, ka prasītāja informējusi par līguma izbeigšanu, kā arī tāpēc, lai varētu paturēt drošības naudu. Līguma 5.2.3.punkts norāda, ka uz šī pamata līgums izbeidzams nekavējoties, taču atbildētāja ar 2017.gada vēstuli piekritusi izbeigt līgumu 24.septembrī, tas ir, vairāk kā pēc pusotra mēneša, ko nevar atzīt par nekavējošu līguma izbeigšanu. Turklāt prasītāja gandrīz nevienu nomas maksas maksājumu neveica mēneša pirmajā datumā, taču līgums bija spēkā vairāk nekā gadu, kura laikā atbildētāja necēla iebildumus par maksājumu kavējumu, tātad atbildētājai nebija jauni apstākļi, kuru dēļ līgums būtu izbeidzams nekavējoties pēc gadu ilgas sadarbības. Līdz ar to tiesa atzinusi, ka atbildētājas piekrišanu līgumu izbeigt prasītājas norādītajā termiņā nevar uzskatīt par līguma izbeigšanu prasītājas vainas dēļ. Ņemot vērā minēto, līgums izbeigts pēc prasītājas iniciatīvas, ievērojot līguma 5.5.2.punktā noteikto divu mēnešu iepriekšēju brīdināšanu, līdz ar to atbildētājai nebija pamats paturēt prasītājas samaksāto drošības naudu.

Prasītāja 2017.gada 11.augusta vēstulē norāda, ja atbildētājas ieskatā prasītāja nepienācīgi pildījusi līguma noteikumus un vēlas ieturēt drošības naudu, tad prasītāja lauž līgumu ar 15.augustu, savukārt, ja atbildētāja maina savu lēmumu attiecībā uz drošības naudas ieturēšanu, neieturot to, tad prasītāja paliks (nomas objektā) līdz 24.septembrim. Atbildot uz minēto vēstuli, atbildētāja norādījusi, ka piekrīt izbeigt līgumu ar 24.septembri un drošības nauda pilnā apmērā tiks atdota prasītājai līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā, ja prasītāja līdz 21.augustam veiks galvenā parāda 2 420,00 EUR samaksu, kā arī veiks pienācīgā un līgumā atrunātā kārtībā visus maksājumus līdz 2017.gada 24.septembrim, savukārt, ja prasītāja patvaļīgi atstās nomas objektu pirms 24.septembra, atbildētāja papildus minētajam parādam, pamatojoties uz līguma 3.8.punktu, aprēķinās un pieprasīs prasītājai atmaksāt nokavējuma procentus, kādi tie būs attiecīgā rēķina izrakstīšanas dienā.

Savukārt atbildētāja 2017.gada 22.augusta vēstulē norādījusi, ka drošības naudas paturēšana ir tās tiesības, savukārt līguma izbeigšana pirms 24.septembra no prasītājas puses, atsaucoties uz drošības naudas paturēšanu, nav tiesiska un pamatota. Šajā vēstulē arī norādīts, ja nomas līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos tiks veikta rēķina apmaksa un telpas tiks nodotas atbildētājai līguma pēdējā dienā (24.septembrī) labā kārtībā atbilstoši līguma nosacījumiem, atbildētāja garantē, ka papildu nekādi rēķini ar līgumsodiem par iepriekšējo maksājumu kavējumiem netiks sagatavoti.

Tiesa secinājusi, ka atbildētājas 2017.gada 15. un 22.augusta vēstules vērtējamas kā pretrunīgas – ja sākotnēji atbildētāja norādījusi, ka drošības nauda tiks atdota, ja prasītāja veiks parāda 2 420,00 EUR apmaksu līdz 21.augustam un izpildīs pārējos vēstulē ietvertos nosacījumus, tad nākamajā vēstulē atbildētāja norādījusi, ka drošības naudas paturēšana ir tās tiesības.

Atbilstoši atbildētājas 2017.gada 15.augusta vēstulei prasītāja veikusi parāda apmaksu atbildētājas norādītāja termiņā, tas ir, līdz 21.augustam, tāpat lietā nav strīda, ka nomas objektu prasītāja nodevusi atbildētājai labā kārtībā atbilstoši līguma nosacījumiem, ko apstiprina telpu pieņemšanasnodošanas akts. Atbildētājas pārstāve pirmās instances tiesas sēdē apliecināja, ka rēķinu par 2017.gada septembri prasītāja varēja saņemt 5.septembrī, un prasītāja to apmaksāja neilgi pēc tā izrakstīšanas – 7.septembrī.

Ievērojot minēto, tiesa atzinusi, ka prasītāja izpildījusi atbildētājas 2017.gada 15.augusta vēstulē norādītos kritērijus, lai atgūtu drošības naudu, un atbildētājai nav tiesiska pamata to paturēt.

Pamatojoties uz Civillikuma 1509.pantu, tiesa norādījusi, ka prasītāja 2017.gada 7.septembra vēstulē atbildētājai norādīja, ka nav tiesiski iespējams mainīt uzteikuma iniciējošo pusi, tas ir, noteikt, ka līgumu uzsaka atbildētāja, tāpat norādīts, ka prasītāja likumā noteiktā kārtībā nav saņēmusi rēķinu par nokavējuma procentiem.

Atbildētājas argumenti par prasītājas no līguma izrietoša pienākuma neizpildi nevar būt pamats paturēt drošības naudu, jo vairāk nekā gadu tā pieņēma nomas maksu bez iebildumiem, turklāt jau līguma 3.8.punkts paredz nokavējuma procentu aprēķināšanu maksājuma termiņa kavējuma gadījumā. Savukārt atbildētājas 2017.gada 15.augusta vēstulē ietvertie nosacījumi drošības naudas atgūšanai, kurus izpildījusi prasītāja, vērtējami prioritāri pār līgumu, jo izteikti vēlāk un attiecās uz tieši konkrēto situāciju. Atbildētājas tiesīgi izteiktais piedāvājums (oferte) ir saistošs un uzliek pienākumu izpildīt apsolīto.

Ņemot vērā minēto, atbildētājai nebija tiesiska pamata paturēt prasītājas samaksāto drošības naudu, līdz ar to prasība par drošības naudas piedziņu apmierināma.

Atbildētāja iesniegusi apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, pārsūdzot to pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka tiesa izdarījusi secinājumus, kas pretēji pušu starpā noslēgtajam 2016.gada 20.jūnija nomas līgumam Nr.23-6/2016.

Ievērojot, ka tiesas spriedumā nodibināts prasītājas pārkāpums attiecībā uz līguma 3.5.punktu, tiesai nebija pamats nonākt pie secinājuma, ka apstākļos, kad atbildētāja vairāk nekā gadu katru mēnesi saņēmusi nomas maksu ar nokavējumu bez iebildumiem, nav no prasītājas prasījusi un ieturējusi nokavējuma procentus, tad nav tiesiski pēc tam, kad prasītāja informējusi par līguma izbeigšanu un kad galvenā saistība faktiski izbeigusies, norādīt uz nokavējuma procentiem, tādējādi neatmaksājot drošības naudu.

Atsaucoties uz juridisko literatūru un Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-644/2013, apelācijas sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka galvenās saistības izbeigšanās pārtrauc procentu uzkrāšanos, taču tas nenozīmē, ka parādnieks atbrīvojams no pienākuma maksāt uzkrājušos procentu parādu par laiku līdz saistības izbeigšanās brīdim.

Nomas līgums izbeigts 2017.gada 24.septembrī, par ko parakstīts telpu pieņemšanas-nodošanas akts. Atbildētājai pamats ieturēt nokavējuma procentus par maksājuma kavējumiem, kas radušies, savlaicīgi neapmaksājot no 2016.gada 1.augusta līdz 2017.gada 1.augustam atbildētājas izrakstītos rēķinus. Līdz ar to pirmās instances tiesas norāde, ka nav tiesiski aprēķināt nokavējuma procentus, kad galvenā saistība faktiski izbeigusies, kā tas noteikts Civillikuma 1762.panta 1.punktā, nav attiecināma uz jau līguma darbības laikā uzkrātajiem nokavējuma procentiem. Minēto paredz arī Civillikuma 1668.pants.

Ievērojot minēto, atbildētājai pastāvēja tiesības aprēķināt un bez atsevišķa brīdinājuma ieturēt aprēķinātos nokavējuma procentus saskaņā ar nomas līguma 3.8.punktu. Minētās tiesības nosaka arī Civillikuma 2141.pants.

Tiesa nepareizi novērtējusi 2017.gada 15.augusta vēstuli un tai pievienoto nokavējuma procentu aprēķinu. Prasītāja, iesniedzot prasību tiesā, 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs vēstulei pievienojusi pilnīgi citu pielikumu (lietas 23.lapa ,,Norēķini ar partneriem no 01.04.2016. līdz 31.07.2017.”), kas neatbilst patiesībai un ir pretrunā ar vēstulē minēto tekstu.

No atbildētājas 2017.gada 15.augusta vēstules secināms, ka tai pievienots nokavējuma procentu aprēķins, nevis pielikums ,,Norēķini ar partneriem no 01.04.2016. līdz 31.07.2017.”. Minēto apliecina vēstules pēdējās divas rindkopas.

Atbildētājas ieskatā 2017.gada 15.augusta vēstulē bija viennozīmīgi norādīts, ka drošības nauda tiks ieturēta (izmantota) parāda dzēšanai, līdz ar to tiesai nebija pamats piekrist prasītājas atsauksmē paustajam viedoklim, ka atbildētāja 2017.gada 15.augusta vēstulē izteikusi oferti, kas paredz, ka atbildētāja atdos drošības naudu prasītājai pilnā apmērā, ja prasītāja līdz 2017.gada 21.augustam veiks galvenā parāda apmaksu. Atbildētāja nav atteikusies no nomas līguma darbības laikā aprēķinātajiem nokavējuma procentiem.

Konstatējot, ka 2017.gada 15.augusta un 22.augusta vēstules uzskatāmas par pretrunīgām, tiesa nepamatoti nonākusi pie secinājuma, ka atbildētājas tiesīgi izteiktais piedāvājums (oferte) saistošs un uzliek pienākumu, ievērojot Civillikuma 1533.panta un Komerclikuma 484.panta pirmās daļas nosacījumus.

Vērtējot nomas līguma izbeigšanas pamatu, tiesa nav ņēmusi vērā Civillikuma 1587.pantā noteikto, kā arī apstākli, ka nomas līgumu slēgušas divas juridiskas personas un šī iemesla dēļ neviens no līdzējiem nevar atsaukties uz līguma smagumu.

Atbildētājas ieskatā nav nozīmes, kad nomas līgums izbeigts no atbildētājas puses. Nav neviens nomas līguma punkts, kā arī atbildētājam nav zināms neviens normatīvais akts, kas noteiktu, ka iznomātājam nav tiesību izbeigt līguma darbību pēc tam, kad par līguma darbību jau paziņojis nomnieks.

Atbildētājai bija tiesisks pamats un līgumiskas tiesības ieturēt drošības naudu, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, atbilstoši nomas līguma 3.7.1.apakšpunktam, ieturot no tās aprēķinātos nokavējuma procentus.

Ievērojot minēto, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pirmās instances tiesa nepareizi novērtējusi minētos faktus, nepareizi piemērojot Civillikuma 1533., 1762., 1587.pantu un Civilprocesa likuma 97.panta trešo daļu.

2019.gada 3.aprīlī Rīgas apgabaltiesā saņemti prasītājas paskaidrojumi par iesniegto apelācijas sūdzību, kuros norādīts, ka tā apelācijas sūdzību neatzīst.

Prasītāja norāda, ka par iespējamiem kavējuma procentiem netika informēta līdz pat 2017.gada 15.augustam. Prasītāja nav saņēmusi precīzu aprēķinu par to, kādi procenti radušies, līdz ar to procentu aprēķinu neatzīst, turklāt atbildētāja prasību par nokavējuma procentu piedziņu nav cēlusi.

Procenti nav iekļauti ne atbildētājas, ne prasītājas 2016.gada un 2017.gada pārskatos, atbildētāja tos nav aprēķinājusi, nav iesniegusi paziņojumu par tiem, nav iesniegusi savstarpējo saistību salīdzināšanas aktu. Kavējuma procenti uzrēķināti pēc tam, kad prasītāja nosūtījusi atbildētājai uzteikumu par nomas līguma izbeigšanu.

Atbildētāja ar 2017.gada 15.augusta vēstuli tieši un nepārprotami atteikusies no tiesībām prasīt jebkādus blakus prasījumus no prasītājas, jo prasītāja izpildījusi atbildētājas piedāvājumā (ofertē) izteiktos priekšlikumus norēķināties piedāvātajā termiņā.

Atbildētāja norādījusi nokavējuma procentus 6 989,60 EUR apmērā, tādējādi neatmaksājot drošības naudu 2 420,00 EUR apmērā, bet nav norādījusi no kādām pozīcijām nokavējumu procentu aprēķins sastāv.

Motīvu daļa Pārbaudot lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Lai arī apelācijas sūdzības iesniedzēja pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apjomā, no sūdzības izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja neapstrīd pirmās instances tiesas nodibinātos apstākļus, ka starp prasītāju kā nomnieku un atbildētāju kā iznomātāju 2016.gada 20.jūnijā noslēgts nomas līgums Nr.23-6/2016. Saskaņā ar minēto līgumu atbildētāja no 2016.gada 27.jūnija nodeva prasītājas lietošanā nomas objektu.

Nav strīda, ka prasītāja samaksājusi atbildētājai drošības naudu saskaņā ar līguma 3.7.punktu 2 420,00 EUR apmērā. Līgums starp pusēm izbeigts 2017.gada 24.septembrī. Atbildētāja nav atmaksājusi prasītājai drošības naudu.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa nosaka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs, līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma argumentācijai.

Saskaņā ar nomas līguma 3.8.punktu gadījumā, ja nomnieks kavē kādu no līgumā minētajiem maksājuma termiņiem, iznomātājs ir tiesīgs aprēķināt nokavējuma procentus 1% apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru maksājuma kavējuma dienu. Nomnieka maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai.

Tomēr nomas līguma 3.7.1.apakšpunkts nosaka, ka gadījumā, ja nomnieks ir radījis materiālos zaudējumus iznomātājam vai neievērto līguma noteikumus un nosacījumus, kas saistoši nomniekam, tajā skaitā, nomas līguma darbības termiņam izbeidzoties objektu ir nodevis sliktākā tehniskajā stāvoklī nekā to pieņēmis (pieļaujot dabisko nolietojumu), iznomātājs, bez atsevišķa brīdinājuma, ir tiesīgs izmantot iemaksāto drošības naudu tādā apmērā, cik nepieciešams, lai segtu nodarīto materiālo zaudējumu. Iznomātājs, bez atsevišķa brīdinājuma, ir tiesīgs izmantot drošības naudu arī, lai dzēstu jebkurus nomnieka parādus, ja nomnieks līguma darbības laikā kavē jebkuru maksājumu. Iznomātājs patur drošības naudu pilnā apmērā, ja līgums tiek izbeigts nomnieka vainas dēļ saskaņā ar īguma 5.2.punktu vai pirms līguma 5.1.punktā minētā termiņa.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka puses pielīgušas, ka atbildētājai kā iznomātājai pastāvēja tiesības izmantot drošības naudu, lai dzēstu nomnieka parādus gadījumos, kad līguma darbības laikā maksājumi tiek kavēti. Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētājai situācijā, kad prasītāja kavēja maksājumu, pastāvēja tiesības dzēst parādu par maksājuma kavējumu no drošības naudas.

Savukārt minētā punkta pēdējais teikums paredz gadījumu, kad drošības naudu iznomātājs patur pilnā apmērā, tas ir, gadījums par līguma izbeigšanu nomnieka vainas dēļ. Līdz ar to nav pieļaujams, ka drošības nauda tiek ieturēta pilnā apmērā situācijā, kad prasītāja pirms tam nav atsaukusies uz maksājuma kavējumiem.

Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12.1panta pirmā daļa, kas konkrētajā gadījumā var tikt attiecināma arī uz pušu noslēgto nomas līgumu, nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību un termiņus. Ja īrnieks, īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem, parāds tiek dzēsts un zaudējumi atlīdzināti no drošības naudas.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu, ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Drošības nauda ir vienreizēji iemaksājama naudas summa, ko maksā īrnieks izīrētājam, dzīvojamās telpas īres līgumu slēdzot pirmo reizi vai 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs atkārtoti pēc iepriekšējās īres līguma termiņa iestāšanās, kad īrniekam nav tiesības prasīt tā pagarināšanu. Drošības naudas maksājums ieviests, lai izīrētāja interesēs nodrošinātu dzīvojamās telpas īres līgumā paredzēto īrnieka saistību izpildi.

Norēķināšanās par iemaksāto drošības naudu notiek brīdī, kad dzīvojamās telpas īres attiecības tiek izbeigtas neatkarīgi no to izbeigšanas pamatojuma. Drošības naudas iemaksas mērķis ir garantēt, ka īrnieks, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, nodot izīrētās telpas lietošanai derīgā stāvoklī, kā īrnieks ir izpildījis savus pienākumus, izpildījis visus īres līgumā paredzētos maksājumus, nodrošinājis telpu uzturēšanu lietošanai derīgā stāvoklī, laikus ir izdarījis kārtējo remontu (likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12., 42.pants). Pametums, kas radies izīrētājam, ja īrnieks nav izpildījis savus pienākumus, nosedzams ar drošības naudu. Drošības nauda atmaksājama apmērā, kas pārsniedz izīrētāja izdevumus, kuri viņam radušies īrnieka neizpildīto saistību dēļ. Detalizēti nosacījumi, kas šajā sakarībā ir saistoši līdzējiem, nosakāmi pašā īres līgumā, piemēram, drošības naudas apmērs, pamatojumi un termiņi, kādos drošības nauda atmaksājama atpakaļ īrniekam, gadījumi, kad drošības naudu patur izīrētājs, u.c. Ja drošības naudas atmaksāšanas termiņš nav noteikts, tad likums uzliek par pienākumu izīrētājam to atmaksāt tajā pašā dienā, kad tiek atbrīvota dzīvojamā telpa (sk.

R.Krauze. Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar komentāriem. Trešais papildinātais izdevums. – Rīga: Tiesu namu aģentūra 2006, 80. un 81.lpp).

Tāpat Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas argumentam, ka atbildētāja atbildēs par nomas līguma izbeigšanu un pušu saistībām bijusi nekonsekventa. Ar 2017.gada 31.jūlija atbildētājas vēstuli prasītājai (lietas 20.lapa) apstiprinās, ka atbildētāja paziņojusi par nomas līguma izbeigšanu pēc atbildētājas puses iniciatīvas, pamatojoties uz nomas līguma 5.2.3.punktu un paturot iemaksāto drošības naudu saskaņā ar nomas līguma 3.7.1. un 3.7.3.punktu. Vēstulē atbildētāja norāda, ka prasītāja nevienu kārtējo rēķinu nav apmaksājusi laikā, līdz vēstules sagatavošanas brīdim prasītājai netika izvirzītas pretenzijas par nokavējuma naudas samaksu.

Savukārt ar 2017.gada 15.augusta atbildētājas vēstuli prasītājai (lietas 22.lapa) apstiprinās, ka atbildētāja norādījusi, ka līgumā noteiktā drošības nauda pilnā apmērā tiks atdota prasītājai, ja tā līdz 2017.gada 21.augustam veiks galvenā parāda 2 420,00 EUR apmaksu, veicot pienācīgā un nomas līgumā atrunātā kārtībā visus maksājumus līdz 2017.gada 24.septembrim. Parāda atšifrējums pievienots 2017.gada 31.jūlija vēstulei Nr.2 4 (lietas 21.lapa, norādītā summa: 2 420,00 EUR). Papildus vēstulē norādīts, ka uz 2017.gada 15.augustu nokavējuma procenti ir 6 989,60 EUR.

Lietas materiālos esošais atbildētājas grāmatvedes sagatavotais aprēķins (lietas 63.lapa) apstiprina, ka atbildētāja 2017.gada 15.augustā veikusi nokavējuma procentu aprēķinu par prasītājas maksājumiem no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 15.augustam.

Ievērojot minēto aprēķinu kopsakarā ar pušu sniegtajiem apsvērumiem, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka pati atbildētāja nav izpildījusi nomas līguma 3.8.punktā noteikto – nomnieka maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai. Pretprasība lietā par nokavējuma procentu piedziņu nav celta.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka nokavējuma aprēķins atspoguļots tikai 2017.gada 15.augusta aprēķinā, nevienā citā dokumentā neietverot informāciju un nenorādot atbildētājai, ka no drošības naudas tiek ieturēti nokavējuma maksājumi.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzības iesniedzējas atsaukšanos uz Civillikuma 1668.pantu. Saskaņā ar Civillikuma 1668.pantu ja otra puse bez iebildumiem pieņem nokavētu izpildījumu, tad tas neatņem tiesības vēlāk izvirzīt citus ar nokavējumu saistītus prasījumus, ja vien viņa no šādiem blakus prasījumiem nav noteikti atteikusies.

Civillikuma 1668.pants ir ar plašāku nozīmi: „Ja nokavēto izpildījumu pretinieks bez iebilduma pieņem, (..) tad arī ar nokavējumu nevar pamatot nekādas prasības.” (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīgā: Tiesu namu aģentūra, 2006, 151.lpp).

Konkrētajā gadījumā secināms, ka atbildētāja, pieņemot nomas maksājumus katru mēnesi un nenorādot prasītājai par drošības naudas ieturējumu par ikmēneša maksājuma kavējumu pieņēmusi samaksu bez iebilduma, tādējādi prasītāja ievērojusi Civillikuma 1811.panta nosacījumus. Turklāt nokavējums nav iestājies brīdī, kad prasītāja norēķinājusies ar atbildētāju par galveno saistību – nomas ikmēneša maksājumu, līdz ar to Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav taisnīgi izvirzīt prasījumu, par kuru atbildētājai bija zināms katra mēneša ietvaros, kad prasītāja veica nomas maksājumu.

Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka puses par līguma nepienācīgu izpildi noteikušas, ka prasītājai nokavējuma gadījumā aprēķināms nokavējuma procents 1% apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru maksājuma kavējuma dienu.

Lai gan līgumā ietvertais nokavējuma maksājums ietver jēdzienu ,,nokavējuma procenti”, Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka, ja kapitāls kavējuma dēļ nonācis vai pēc atļautās lietošanas termiņa notecējuma palicis svešā lietojumā, tātad prettiesiskas rīcības rezultātā, – tad jāmaksā procenti, tos sauc par nokavējuma procentiem. Konkrētajā gadījumā pušu nomas līgumā paredzētais nokavējums atbilsti līgumsodam, kas pielīgts par nepienācīgu saistības izpildi un kas noteikts procentuāli pieaugošs. Puses līgumsodu ietvērušas kā saistības pastiprinājumu, kurš iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta.

Ievērojot minētos apstākļus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētāja pieņēmusi prasītājas saistību izpildi par nomas maksājumiem noteiktos termiņos. Līdz ar to lietā nav konstatējams prasītājas nokavējums, uz kura pamata iestātos nomas līguma 3.7.1.punktā minētās sekas, ka iznomātājs bez atsevišķa brīdinājuma ir tiesīgs izmantot drošības naudu arī, lai dzēstu jebkurus nomnieka parādus, ja nomnieks līguma darbības laikā kavē jebkuru maksājumu.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība apmierināma un no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama drošības nauda 2 420,00 EUR apmērā atbilstoši nomas līguma 3.7.3.punktam.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi tiesai pašai (ex officio) neatkarīgi no prasītāja prasījuma jānoteic prasītājam tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad parādnieka mantu pārdod izsolē, saņemt procentus no tiesas piespriestās maksājuma summas uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā. (sk. sal. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-87, 2010.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.SPC-166/2010). Šos procentus aprēķina tiesu izpildītājs, kurš nolēmumu izpilda (Civilprocesa likuma 631.panta pirmā daļa).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus procentus gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tās samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 331,54 EUR (lietas 11.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR (lietas 12.lapa), kopā piedzenot – 334,74 EUR.

Ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopsummā veido 6,46 EUR (lietas 2.lapa), bet prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi 3,20 EUR. Ņemot vērā minēto, no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,26 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu, ja prasītāja prasījums ir apmierināts, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

Atbilstoši lietai pievienotajam 2018.gada 29.novembra rēķinam Nr.81 (lietas 69.lapa) prasītājai radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi 387,20 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta ,,a” apakšpunktu izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Ņemot vērā minēto izrakstīto rēķinu, kā arī apstākli, ka lieta izskatīta gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesā, prasītājas pārstāve zvērināta advokāte sagatavojusi paskaidrojumus par prasītājas iesniegto apelācijas sūdzību, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi atlīdzināmi to faktiskajā apmērā 387,20 EUR, kas nepārsniedz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta ,,a” apakšpunktā norādīto ierobežojumu.

Rīgas apgabaltiesā 2019.gada 15.maijā saņemts zvērinātas advokātes Ineses Miķelsones lūgums papildus atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus 363,00 EUR apmērā. Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka minētais lūgums noraidāms, jo zvērināta advokāte iesniegusi tikai maksājuma uzdevumu, kurā norādīts ,,Maksājums par juridisko palīdzību, faktūra rēķins Nr.23 no 05.04.2019”. Ņemot vērā, ka lietas materiāliem nav pievienots rēķins, kas apliecina maksājuma dokumentā norādīto informāciju par izdevumiem advokāta palīdzībai, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja nav pierādījusi, ka prasītājai tie radušies ar konkrētās lietas vešanu norādītajā apmērā, līdz ar to minētais lūgums noraidāms kā nepamatots.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi un vispusīgi novērtējusi apstākļus un pierādījumus lietā un taisījusi pamatotu spriedumu, prasību apmierinot.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 430., 432. un 440.12pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda SIA ,,SVENTOVIT GRUPA” prasību pret SIA ,,BALTIC HOTEL GROUP” par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no SIA ,,BALTIC HOTEL GROUP”, reģistrācijas numurs 40003684043, par labu SIA ,,SVENTOVIT GRUPA”, reģistrācijas numurs 40003519697, drošības naudu 2 420,00 EUR un tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 331,54 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR, izdevumus par advokāta palīdzību 387,20 EUR, kopā piedzenot 3 141,94 EUR (trīs tūkstoši viens simts četrdesmit viens euro un deviņdesmit četri centi), samaksu veicot uz SIA ,,SVENTOVIT GRUPA” AS ,,Citadele banka” kontu Nr.LV50PARX0017141370001.

Atzīt SIA ,,SVENTOVIT GRUPA”, reģistrācijas numurs 40003519697, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas 2 420,00 EUR, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noraidīt SIA ,,SVENTOVIT GRUPA” lūgumu par ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu 363,00 EUR apmērā.

Piedzīt no SIA ,,BALTIC HOTEL GROUP”, reģistrācijas numurs 40003684043, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,26 EUR (trīs euro un divdesmit seši centi).

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000. Samaksu apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzami Rīgas apgabaltiesā.

Noteikt SIA ,,BALTIC HOTEL GROUP” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sagatavošana dienā – 2019.gada 15.maijā.

Tiesnesis Tiesnese Tiesnese (personiskais paraksts) (personiskais paraksts) (personiskais paraksts) J.Freimanis I.Ramane Ž.Žimante 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs