Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. CA-0051-19/15 ECLI:LV:RAT:2019:0517.C28317513.1.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā, 2019.gada 17.maijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Ozola, tiesneši M.Bebriša un N.Riņķis ar sekretāri L.Krumholci piedaloties prasītāja /pers. C/ (/pers. C/) pārstāvim /pers. D/ un atbildētājas /pers. E/ pārstāvim /pers. F/ atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu /pers. C/ (/pers. C/) prasībā pret /pers. E/ par laulāto kopmantas sadali, sakarā ar /pers. E/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 15.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] 2013.gada 28.martā /pers. C/ (/pers. C/) cēlis Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret /pers. E/, kurā lūgts:

Prasība pamatota uz Civillikuma 89.panta otro daļu un 91.pantu. [2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos prasību neatzīst un norāda, ka strīdus nekustamais īpašums ir viņas atsevišķa manta. [3] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 15.oktobra spriedumu nospriests prasību apmierināt- atzīt, ka nekustamais īpašums /adrese A/, ir laulāto kopīgā manta, atzīt /pers. C/ īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu no šī nekustamā īpašuma, piedzīt no /pers. E/ tiesas izdevumus 245,78 Ls valsts ienākumos. [3.1] Tiesa konstatējusi, ka /pers. C/ un /pers. E/ laulība noslēgta 1986.gada 24.maijā Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajona Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļā.

Līgumus mantisko attiecību regulēšanai puses nav noslēgušas, līdz ar to uzskatāms, ka pastāv likumiskās mantiskās attiecības. [3.2] Saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā /pers. E/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu- zemes gabalu 597m2 un vienu divu stāvu dzīvojamo ēku un vienu saimniecības ēku /adrese/, pamatojoties uz 1998.gada 13.oktobra pirkuma līgumu.

Civillikuma 89.panta otrā daļa nosaka, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. [3.3] Nekustamais īpašums /adrese B/, iegādāts privatizācijas ceļā 1998.gada 13.oktobrī, t.i., pušu laulības laikā. /pers. E/ 1995.gada aprīlī izsniegta Sertifikātu grāmata, ka viņai 1995.gada 10.aprīlī piešķirti 26,4 sertifikāti par nodzīvoto laiku, bet turpmākie ieraksti liecina, ka sertifikāti tikuši pirkti- kopumā 1997.gada laikā nopirkts 71 sertifikāts. Tiesa secinājusi, ka minētie sertifikāti iegādāti par abu laulāto līdzekļiem laulības laikā. [3.4] Civillikuma 90.panta otrā daļa nosaka, ka abu laulāto kopīgo mantu laulātie pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, bet abiem laulātajiem vienojoties, to var pārvaldīt arī viens no viņiem. Viena laulātā rīcībai ar šo mantu nepieciešama otra laulātā piekrišana.

1998.gada 13.oktobra pirkuma līguma, ar kuru /pers. E/ pārdevusi nekustamo īpašumu /adrese B/, 12.punktā /pers. C/ ar savu parakstu ir apliecinājis, ka ir iepazinies ar šī līguma saturu un apzinās līguma nozīmi, piekrītot, ka viņa sieva pārdod nekustamo īpašumu. Prasītāja piekrišana nekustamā īpašuma pārdošanai liecina, ka pārdotais nekustamais īpašums bija laulāto kopmanta, kuru pārvaldīja atbildētāja. [3.5] Dzīvokļa īpašums /adrese B/, pārdots par 2538 Ls, savukārt nekustamais īpašums /adrese A/, iegādāts par 6768 Ls. Tātad strīdus nekustamā īpašuma iegādei nebija pietiekami naudas līdzekļi, kas iegūti, atbildētājai pārdodot sev piederošo dzīvokli. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka trūkstošo naudas summu nekustamā īpašuma /adrese A/, iegādei viņa būtu ieguldījusi savu atsevišķu mantu.

Ievērojot, ka, nekustamais īpašums /adrese A/, iegādāts pēc nekustamā īpašuma /adrese B/, pārdošanas, tiesa atzinusi, ka šis īpašums ir uzskatāms par laulāto kopmantu Civillikuma 89.panta otrās daļas izpratnē, jo abi darījumi notikuši pušu kopdzīves laikā. [3.6] Tiesa norādījusi, ka nav pamatota atbildētājas norāde, ka /pers. C/ prasības celšanas dienā jau bija spēkā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 12.marta spriedums, ar kuru šķirta laulība, kādēļ būtu izbeidzama tiesvedība.

Norāde, ka laulības šķiršanas lietas izskatīšanas laikā /pers. C/ atzinis, ka viņam nav pretenziju pret atbildētāju jautājumos, kas saistīti ar laulāto kopmantu, liecina, ka prasītājam nav bijis pretenziju pret sievu lietas izskatīšanas laikā. Tas, ka /pers. C/, šķirot laulību, nav pieteicis prasījumu, ka nekustamais īpašums ir laulāto kopmanta, neatņem viņam tiesības šādu prasījumu pieteikt, ja ir radies strīds, lai arī tiesas sēdē, kad skatīts prasījums par laulības šķiršanu, tāds nepastāvēja. [3.7] Prasībai par laulāto kopmantas sadali ir piemērojami Civillikuma 1895.panta noteikumi, kas nosaka, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Pušu laulība šķirta ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 12.marta spriedumu, kurš stājies spēkā 2012.gada 3.aprīlī. Tiesa secinājusi, ka nav iestājies Civillikumā noteiktais 10 gadu noilgums un prasītājam ir tiesības celt prasību tiesā par laulāto kopmantas sadali. [4] /pers. E/ iesniegusi apelācijas sūdzību par minēto spriedumu, pārsūdzot to pilnā apmērā. [4.1] Tiesa nepamatoti noraidījusi atbildētājas lūgumu izbeigt tiesvedību lietā.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs Uz prasības celšanas dienu 2013.gada 12.februāri jau bija stājies spēkā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 12.marta spriedums lietā Nr.C28426611, ar kuru šķirta prasītāja un atbildētājas laulība, tādējādi uz prasības celšanas dienu nekustamo īpašumu nevarēja uzskatīt par laulāto kopīgu mantu, jo puses vairs nebija laulātie.

No Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 12.marta sprieduma redzams, ka lietas izskatīšanas gaitā prasītājs pats atzina, ka viņam nav pretenziju pret atbildētāju jautājumos, kas saistīti ar laulāto kopmantas sadali, jo puses bija vienojušās par laulāto kopīgās mantas sadali, saglabājot nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/, atbildētājas atsevišķā īpašumā kā viņas atsevišķu mantu. Savukārt pienākumu tiesai galīgi izspriest prasījumu par laulāto kopīgās mantas sadali vienlaikus ar laulības šķiršanas prasījumu paredz Civilprocesa likuma 238.panta pirmā daļa.

Tādejādi ir nepamatots tiesas secinājums, ka “pušu kopmanta civillietas Nr.C28426611 ietvaros nav dalīta”, jo tiesa, šķirot pušu laulību, ir izspriedusi jautājumu par laulāto kopīgās mantas sadali vispār, proti, par nepieciešamību dalīt laulāto kopīgo mantu, par ko liecina fakts, ka tiesa vairākas reizes jautāja tagadējam prasītājam, vai viņam ir pretenzijas pret atbildētāju par laulāto kopmantas sadali. Tā kā šādu pretenziju nebija, jo pastāvēja pušu labprātīga vienošanās par pušu mantas piederību, tad tiesa piespiedu kārtā pušu mantu nedalīja. [4.2.] Prasījums atzīt, ka nekustamais īpašums /adrese A/, ir laulāto kopīga manta, ir nepamatots pēc būtības, jo uz atbildētājas vārda zemesgrāmatā nostiprinātais nekustamais īpašums iegādāts 2008.gada 13.oktobrī par atbildētājas atsevišķiem naudas līdzekļiem, kas iegūti tajā pašā dienā pārdodot viņas atsevišķo mantu- dzīvokļa īpašumu, kas atrodas /adrese B/. Šis dzīvokļa īpašums privatizēts uz atbildētājas vārda par viņas privatizācijas sertifikātiem, ko apliecina Valts zemes dienesta Apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli un ieraksts /pers. E/ sertifikātu grāmatiņā.

Tiesa nepareizi atzinusi nekustamo īpašumu /adrese A/, par laulāto kopīgu mantu, jo kļūdaini uzskata, ka /pers. E sertivikātu/ grāmatā norādītie iegūtie sertifikāti pirkti par abu laulāto kopīgiem naudas līdzekļiem. Prasītājs minēto pieņēmumu nav pierādījis, tāpat viņš nav pierādījis konkrētu savu ieguldījumu sertifikātu pirkšanā.

Saskaņā ar Civillikuma 91.panta pirmās daļas 3.punktu privatizācijas sertifikāti kā manta, ko atbildētāja ieguvusi laulības laikā, ir atzīstami par atbildētājas atsevišķu mantu un līdz ar to gan dzīvokļa īpašums Nr.36, /adrese B/, gan nekustamais īpašums /adrese A/, atbilstoši Civillikuma 91.panta pirmās daļas 5.punktam ir atzīstami par mantu, ar ko atvietoti sertifikāti, tas ir, par atbildētājas atsevišķu mantu, kas nav dalāma. [5] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 28.maija spriedumu prasība apmierināta, nospriests atzīt nekustamo īpašumu /adrese A/, par /pers. C/ un /pers. E/ laulāto kopīgu mantu. Atzīt /pers. C/ īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/. [6] Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 5.jūlija spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 28.maija spriedums atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai. [7] Tiesas sēdē atbildētājas /pers. E/ pārstāvis /pers. F/ uzturēja apelācijas sūdzību pēc tajā norādītajiem argumentiem, prasību neatzina.

Prasītāja /pers. C/ pārstāvis /pers. D/ apelācijas sūdzību neatzina, uzturēja prasību pēc tajā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa [8] Novērtējusi lietas dalībnieku paskaidrojumus kopsakarā ar pierādījumiem lietā, apsvērusi apelācijas sūdzības argumentus, pamatojoties uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka prasība ir noraidāma. [9] Civilprocesa likuma 430.panta trešajā daļā noteikts, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 12.marta spriedumu šķirta /pers. C/ un /pers. E/ laulība, kas reģistrēta 1986.gada 24.maijā (lietas 28.lapa).

Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/norakstu /pers. E/, pamatojoties uz 1998.gada 13.oktobra pirkuma līgumu, 1998.gada 21.decembrī nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/ (lietas 10.lapa). [10] Apelācijas instances tiesai, izspriežot lietu no jauna sakarā ar tās pirmā sprieduma atcelšanu kasācijas kārtībā, ir saistoši kasācijas instances tiesas norādījumi:

Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Atziņa, ka fakts, ka manta iegūta laulības laikā, pats par sevi nedod pamatu šo mantu uzskatīt par kopīgo mantu, nostiprināts kasācijas instances tiesas judikatūrā (sk., piemēram Augstākās tiesas 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr.SKC- 209/2008 (C24037501), 2013.gada 21.marta spriedumu lietā Nr.SKC-1260/2013 (C06039708), 2014.gada 21.marta spriedumu lietā Nr.SKC-39/2014 (C40149210), 2016.gada 24.augusta spriedumu lietā Nr.SKC-278/2016 (C12201312), 2017.gada 5.jūlija spriedumu lietā Nr.SKC-0245/2017 (C28317513)).

Civillikuma 89.panta otrajā daļā nostiprinātā laulāto kopīgas mantas vienlīdzīga sadalījuma prezumpcija attiecas vienīgi uz laulāto kopīgo mantu, bet nevis uz laulības laikā iegūto mantu vispār. Tādējādi minēto prezumpciju var piemērot tikai pēc tam, kad strīdus nekustamajam īpašumam ir konstatēts laulāto kopīgās mantas statuss, un gadījumā, ja neviens no laulātajiem nav pierādījis sava ieguldījuma konkrētu apmēru.

Civillikuma 994.panta pirmajā daļā noteikts, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Šajā normā ir nostiprināta nekustamas lietas piederības prezumpcija, proti, pieņēmums, ka zemesgrāmatā nostiprināta īpašuma tiesība pastāv un pieder personai, kura ierakstīta zemesgrāmatā kā šā nekustamā īpašuma īpašnieks. Īpašuma nostiprinājums zemesgrāmatā ir pietiekams pierādījums zemesgrāmatā ierakstītās personas īpašuma tiesībai. Atbilstoši Civillikuma 994.panta pirmajai daļai jāpieņem, ka zemesgrāmatā nostiprinātā īpašuma tiesība pastāv un pieder attiecīgajam īpašniekam kopš tās nostiprināšanas brīža.

Minētā prezumpcija ir spēkā arī pret zemesgrāmatā ierakstītā īpašnieka laulāto. Ja zemesgrāmatā nav ierakstīts Civillikuma 127.panta pirmajā daļā un Zemesgrāmatu likuma 16.panta 1.apakšpunktā paredzētais piemetinājums par laulāto mantas kopību, atbilstoši Civillikuma 994.panta pirmās daļas noteikumiem jāpieņem, ka zemesgrāmatā ierakstītajam laulātajam vienam pašam pieder īpašuma tiesība uz attiecīgo nekustamo lietu. Turklāt šī prezumpcija ir spēkā arī tad, ja zemesgrāmatā nav ierakstīta Civillikuma 91.panta otrās daļas 2.teikumā un Zemesgrāmatu likuma 16.panta 1.apakšpunktā paredzētā piebilde par laulāto atsevišķo mantu. Proti, minētās piebildes neesība neatspēko šo prezumpciju un vēl jo vairāk – neliecina par to, ka attiecīgā nekustamā lieta ir laulāto kopīgās mantas objekts Civillikuma 89.panta otrās daļas izpratnē.

Šāds Civillikuma 994.panta pirmās daļas tulkojums nostiprināts arī tiesību doktrīnā (sk. E.Kalniņš. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 185.-188., 190.-191.lpp.).

178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs Fakta, ka viens laulātais atbilstoši kādam no Civillikuma 89.panta otrajā daļā paredzētajiem līdzdalības veidiem kopīgi ar otru laulāto ir piedalījies strīdus nekustamās lietas iegūšanā, pierādīšanas pienākums ir vienīgi tam laulātajam, kurš prasības kārtībā apstrīd otra laulātā īpašuma tiesības nostiprinājuma pareizību (sk. E.Kalniņš. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 191.lpp.).

Atziņa par šādu pierādīšanas nastu nostiprināta arī judikatūrā (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-47/2011 (C31242506), 2015.gada 23.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-65/2015 (C29517109)).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, lai nekustamo īpašumu /adrese A/, atzītu par laulāto kopīgo mantu, jākonstatē Civillikuma 89.panta otrajā daļā ietvertie laulāto kopīgās mantas rašanās priekšnoteikumi, tas ir, jākonstatē prasītāja mantiskais ieguldījums vai viņa darbības palīdzība tā ieguvē. Šāds pienākums ir pašam prasītājam /pers. C/. [12] Likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 1.panta 1.punktā un 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka privatizācijas sertifikāts ir Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši Latvijā nodzīvotajam laikam valsts piešķirts dematerializēts vērtspapīrs, kuru var tikai vienu reizi izlietot kā maksāšanas līdzekli par privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašumu. Līdz ar to privatizācijas sertifikāti atzīstami par katra iedzīvotāja īpašumu, kuram nav nekāda sakara ar laulāto kopīgās mantas statusu. Judikatūrā atzīts, ka privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku izmantošana īpašuma privatizācijā, iegūtajam īpašumam rada atsevišķas mantas statusu (sk., Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā Nr.SKC-534/2004, Nr.SKC-683/2006, Nr.SKC-724/2011, Nr.SKC313/2012). Vērtspapīru izlietošana, privatizējot pašvaldības īpašumu, vērtējama kā personas ar likumu garantēto tiesību izmantošana un vienlaicīgi arī tās rīcībā esošo mantisko līdzekļu materializācijas nolūkā iegūt īpašumā mantu, kas nav saistāma ar faktu, ka persona atrodas laulībā (sk., Augstākās tiesas Senāta spriedums lietā Nr. SKC-313/2012). Dzīvokļa privatizācijā izmantotie privatizācijas sertifikāti piešķir katram no laulātajiem ieguldīto sertifikātu daudzumam atbilstošu īpašuma tiesību daļu (sk. Senāta 205.gada 24.augusta spriedumu lietā Nr.SKC- 415/2005; Senāta 2008.gada 10.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-33/2013). [12.1] No Apliecības par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai redzams, ka /pers. E/ 1997.gada 2.oktobrī ieskaitīja 95,30 sertifikātus Latvijas Hipotēku un zemes bankas kontā, 20 Ls par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai, un 1997.gada 14.oktobrī ieguvusi īpašuma tiesības līdz dzīvojamās mājas privatizācijai uz dzīvokli /adrese B/ (lietas 29.lapa). [12.2] 1995.gada aprīlī atbildētājai izsniegta Sertifikātu grāmata (lietas 30.lapa). Par nodzīvoto laiku Latvijā atbildētājai piešķirti 26,4 sertifikāti.

Turpmākie ieraksti Sertifikātu grāmatā liecina, ka sertifikāti pirkti, proti, 1997.gada laikā nopirkts 71 sertifikāts.

Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus apgalvojumiem, ka minētie sertifikāti iegādāti par abu laulāto kopīgiem līdzekļiem, proti, ka viņš ir veicis mantisko ieguldījumu vai veicis darbības palīdzībai sertifikātu iegādē. [12.3] No 1998.gada 13.oktobra pirkuma līguma 12.punkta redzams, ka /pers. C/ piekrīt, ka viņa sieva /pers. E/ pārdod viņai piederošo dzīvokļa īpašumu – dzīvokli Nr.36, /adrese/ (lietas 27.lapa). Tādējādi, apstiprinājis, ka nekustamais īpašums ir atbildētājas atsevišķa manta.

Secināms, ka /pers. E/ privatizācijas sertifikātiem, kas ieguldīti dzīvokļa /adrese B/, izpirkšanai, ir laulātā atsevišķas mantas tiesiskais statuss un uz tiem nevar tikt attiecināti Civillikuma 89.panta otrās daļas noteikumi. Atbilstoši Civillikuma 89.panta trešajā daļā ietvertajai normai, ja kādas vienam laulātajam piederošās mantiskās vērtības (konkrētajā gadījumā – privatizācijas sertifikāti) laulības laikā atvieto ar citām (konkrētajā gadījumā – iegūst īpašumā nekustamo īpašumu), pēdējais ir šā laulātā manta.

Novērtējusi, ka dzīvokļa īpašums Nr.36, /adrese/, pārdots par 2538 Ls (lietas 27.lapa), savukārt nekustamais īpašums /adrese A/, iegādāts par 6768 Ls (lietas 26.lapa) Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasītājs nav pierādījis, ka nekustamā īpašuma iegādē ieguldītā trūkstošā naudas summa ir viņa atsevišķi naudas līdzekļi vai atsevišķa manta.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājs, apstrīdot atbildētājas īpašuma tiesību nostiprinājuma pareizību uz nekustamo īpašumu /adrese A/, nav pierādījis, ka ir piedalījies tā ieguvē, līdz ar to prasība ir noraidāma kā nepamatota. [13] Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa nav pareizi izvērtējusi lietas apstākļus, nepareizi iztulkojusi Civillikuma 89.pantu, nav piemērojusi Civillikuma 994.panta pirmo daļu un piemērojusi nepareizu prezumpciju, kā rezultātā nonākusi pie nepareiziem secinājumiem. [14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

No prasītāja par labu atbildētājai piespriežama valsts nodeva par apelācijas sūdzību 142,29 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 42.panta pirmo daļu no prasītāja valsts ienākumos piespriežami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 54,27 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 434.panta ceturtajai daļai, 204.1 pantam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

R e zo l ut ī v ā da ļ a Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 431. - 434.pantu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija n o s p r i e d a: /pers. C/ (/pers. C/) prasību pret /pers. E/ par nekustamā īpašuma /adrese A/, atzīšanu par laulāto kopīgu mantu un īpašuma tiesību uz ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, atzīšanu - noraidīt.

Piedzīt no /pers. C/ (/pers. C/), personas kods /personas kods/, par labu /pers. E/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus – valsts nodevu 142,29 EUR (viens simts četrdesmit divi euro, 29 centi).

Piedzīt no /pers. C/ (/pers. C/), personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 54,27 EUR (piecdesmit četri euro, 27 centi) valsts ienākumos.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami bankas kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai.

Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.

Noteikt termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentam 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.

Tiesnese Tiesnese Tiesnesis I.Ozola M.Bebriša N.Riņķis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs