Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

Lietas Nr. C30537717 Lietas arhīva Nr. CA-0600-19/12 ECLI:LV:RAT:2019:0523.C30537717.6.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019. gada 23. maijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesnesis referents Normunds Riņķis tiesnese Marika Bebriša tiesnese Ineta Ozola, ar sekretāri Aneti Alkšbirzi, piedaloties zvērinātam advokātam Aināram Leičenko, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar biedrības “Visvalža 7” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018. gada 28. septembra spriedumu vienkāršotas procedūras lietā biedrības “Visvalža 7” prasībā pret /pers. A/” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa [1] 2017. gada 27. jūnijā biedrība “Visvalža 7” (turpmāk arī – prasītāja) cēla tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasībā, pamatojoties uz Civillikuma “Dzīvokļa īpašuma likuma” 8.pantu un 10.pantu, Civillikuma 1759.pantu, 1765.panta pirmo daļu lūgts tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai:

1)pamatparādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem 773,36 EUR, nokavējuma procentus 208,50 EUR, valsts nodevu 147,28 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, pavisam kopā 1132,44 EUR;
2)noteikt prasītājai tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

Prasībā norādīti šādi apstākļi. [1.1] Atbildētājs no 2012. gada 1. septembra līdz 2013. gada 31. janvārim nenorēķinājās saskaņā ar izsniegtajiem rēķiniem par viņam piederošā nekustamā īpašuma/adrese A/apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Atbildētāja galvenais parāds par minēto laika periodu ir 773,36 EUR, bet nokavējuma procenti aprēķināti 208,50 EUR apmērā.

Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījuma izdruku minētajā laika posmā atbildētājam piederēja 62/1000 domājamās daļas no minētā nekustamā īpašuma, lietošanā dzīvoklis Nr. /numurs A/, pagraba telpa Nr. /numurs B/ un biroja telpas ar būves kadastra apzīmējumu /numurs C/, /numurs D/.

2016. gada 17. augustā atbildētājam nosūtīta pretenzija, kas apliecina prasītājas centienus atrisināt strīdu ārpustiesas ceļā (lietas 4.–6. lapa). [2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018. gada 28. septembra spriedumu tiesa nosprieda noraidīt spriedumu.

Spriedums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. [2.1] Tiesa konstatēja, ka:

-atbildētājam laika periodā no 2012. gada 12. septembra līdz 2013. gada 31. janvārim bija reģistrētas īpašuma tiesības uz 62/1000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese A/, lietošanā dzīvoklis /numurs A/, pagraba telpa /numurs B/ un biroja telpas ar būves kadastra apzīmējumu /numurs C/, /numurs D/;
-nekustamā īpašuma /adrese A/, apsaimniekošanu veic biedrība “Visvalža 7”;
-atbildētājs nebija noslēdzis ar prasītāju dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. [2.2] Tiesa atsaucās uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim) un secināja, ka atbildētājam kā nekustamā īpašuma īpašniekam strīdus periodā bija pienākums segt dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus, un veikt maksu par komunālajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā vai starp apsaimniekotāju un dzīvokļa īpašnieku bija vai nebija noslēgts attiecīgs līgums. [2.3] Tiesa konstatēja, ka no prasības pieteikuma un lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka par atbildētājam sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar viņam piederošā īpašuma lietošanu, prasītāja ir aprēķinājusi pamatparādu par laika periodu no 2012. gada 1. septembra līdz 2013. gada 31. janvārim, un kavējuma naudu par neapmaksātajiem rēķiniem par minēto laika periodu.

Tiesa atsaucās uz Civillikuma 1895., 1896. pantu, Komerclikuma 406. pantu un secināja, tā kā Komerclikuma 406. pants attiecībā uz prasījuma tiesību noilgumu darījumiem, kuros viens no darījuma dalībniekiem ir komersants, ir atzīstams par speciālo likuma normu pret Civillikuma 1895. pantu, tad šādam darījumam ir piemērojams Komerclikumā noteiktais prasījuma celšanas noilgums.

Tāpat tiesa atsaucās uz tiesību doktrīnas atziņām par noilgumu, Komerclikuma 1.–3. pantu, 388., 389. pantu un atzina, ka tiesai nav šaubu, ka biedrība “Visvalža 7”, kas veica dzīvojamās mājas /adrese A/, apsaimniekošanu strīdus periodā, ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs komercsabiedrība un realizē komercdarbību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir atzīstama par komersantu Komerclikuma izpratnē, līdz ar ko starp prasītāju un atbildētāju pastāvošās tiesiskās attiecības pēc būtības ir komercdarījums un fakts, ka starp atbildētāju un prasītāju nav noslēgts apsaimniekošanas līgums, nemaina šo attiecību komercdarījuma dabu.

Tiesa atzina ka prasītājas prasījuma tiesības ir vērtējamas atbilstoši Komerclikuma normām, kas nosaka, kādā kārtībā komercdarījuma dalībnieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tajā skaitā tiesību normas, kas regulē prasības noilgumu.

Lietā nodibināts, ka 62/1000 domājamās daļas nekustamā īpašuma /adrese A/, atbildētājam piederēja laika periodā no 2012. gada 12.septembra, un par minētā īpašuma apsaimniekošanu pēdējais rēķins izrakstīts 2013. gada 31. janvārī, kura apmaksas termiņš noteikts līdz 2013. gada 20. februārim.

Līdz ar to tiesa secināja, ka prasījuma par ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu apmaksu, noilguma termiņš sāka tecēt no 2013. gada 21. februāra, un prasītājai savas kreditora tiesības bija jāizlieto līdz 2016. gada 1. februārim, bet prasītāja prasības pieteikumu tiesā iesniedza tikai 2017. gada 27. jūnijā, tas ir, vairāk kā trīs gadus pēc tam, kad iestājās prasītājas tiesība prasīt saistības izpildi.

Tiesa, ievērojot Civillikuma 1902., 1905. un 1906. pantu, Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu konstatēja, ka lietā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu par noilguma pārtraukumu.

Tiesa atzina, ka 2017. gada 17. augustā prasītājam nosūtītā pretenzija uz adresi /adrese B/, kas nav atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adrese, nav pārtraukusi noilgumu.

Tāpat tiesa atzina, ka noilgums netika nepārtraukts prasītājai vēršoties Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, jo, kā to apstiprina lietas materiāli prasītāja šādu pieteikumu bija iesniegusi 2017. gada 6. aprīlī, tas ir, gadu pēc noilguma iestāšanās.

Bez tam, tiesa atzina, ka noilgums netika pārtraukts arī ar biedrības “Visvalža 7” valdes priekšsēdētāja /pers. B/ 2014. gada 6. janvārī un 19. martā, un 2015. gada 7. arīlī sūtīto e-pastu uz adresi /e-pasta adrese/, jo lietā netika gūts apstiprinājums, ka minētās e-pasta adreses lietotājs ir atbildētājs, un netika iesniegts pamatojums dokumentu piegādāšanai /pers. A/ uz minēto e-pasta adresi.

Ņemot vērā, ka lietā netika konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu secinājumam par noilguma pārtraukšanu, tiesa atzina, ka prasītāja prasījuma tiesības ir zaudējusi, jo lietā iestājies prasības noilgums.

Atsaucoties uz Civillikuma 1893. un 1910. pantu tiesa atzina, ka prasība ir noraidāma, jo saistība izbeigusies sakarā ar noilgumu un prasījuma tiesību neesamību, kas ir pietiekams, patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai un spriedumā netiek dots vērtējums prasībā norādītajiem apstākļiem un netiek vērtēti citi iesniegtie pierādījumi (lietas 4.–6. lapa). [3] Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza prasītāja, norādot, ka spriedumu pārsūdz pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzībā norādīti tālāk minētie argumenti. [3.1] Apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaukusies uz Valsts ieņēmumu dienesta 2014. gada 10. septembra uzziņu Nr. 8.12/75146, Tieslietu ministrijas 2014. gada 3. jūlija vēstulē Nr. 1-17/2615 izteikto viedokli, Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta pirmo daļu un norādījusi, ka biedrība nav uzskatāma par komersantu Komerclikuma izpratnē. Papildus norādīts, ka saimnieciskā darbība nav kļuvusi par biedrības pamatdarbību, kam ir peļņas gūšanas raksturs, un biedrības darbība nav izbeigta ar tiesas nolēmumu.

Līdz ar to tiesa prasības izskatīšanā nepamatoti ir piemērojusi Komerclikuma 406. panta noteikumus, jo, ņemot vērā, ka prasītāja nav komersants, aprēķinot noilguma termiņu ir piemērojams Civillikuma 1895. pantā noteiktais 10 gadu noilguma termiņš.

Prasītāja saskaņā ar biedrības statūtiem ir dzīvojamās mājas /adrese A/, īpašnieku/kopīpašnieku pārstāvis (pilnvarnieks), kam ir tiesības celt tiesā prasības par parādu piedziņu no dzīvokļu īpašniekiem. Ņemot vērā minēto, prasītāja, ceļot prasību, nav rīkojusies savās interesēs (lietas 97.–99. lapa). [4] Apelācijas tiesvedība ierosināta 2019. gada 7. janvārī, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.11panta pirmo daļu lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā, par ko paziņots lietas dalībniekiem.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 19. februāra lēmumu lietas izskatīšanas veids mainīts uz mutvārdu procesu. [5] Prasītājas pārstāve uz tiesas sēdi nebija ieradusies.

Civillietu tiesas kolēģija atzina, ka civillietu ir iespējams izskatīt bez neieradušos lietas dalībnieku klātbūtnes tiesas sēdē.

Atbildētāja pārstāvis zvērināts advokāts Ainārs Leičenko tiesas sēdē neatzina apelācijas sūdzību.

Motīvu daļa [6] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, izvērtējusi apelācijas sūdzības argumentus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība un apelācijas sūdzība ir apmierināma. [7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Ņemot vērā, ka pirmās instances tiesas spriedumu prasītāja ir pārsūdzējusi pilnā apjomā, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lieta izskatāma pēc būtības pilnas celtās prasības apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 430. panta trešās daļas noteikumiem, fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Lietā nav strīds, ka:

-atbildētājam laika periodā no 2012. gada 12. septembra līdz 2013. gada 31. janvārim bija reģistrētas īpašuma tiesības uz 62/1000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese A/, lietošanā dzīvoklis Nr. /numurs A/, pagraba telpa Nr. /numurs B/ un biroja telpas ar būves kadastra apzīmējumu /numurs C/, /numurs D/;
-nekustamā īpašuma /adrese A/, apsaimniekošanu veic biedrība “Visvalža 7” (lietas 16.–20., 21.–23. lapa);
-atbildētājs ar prasītāju nebija noslēdzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. [8] Izvērtējot apelācijas sūdzības argumentu, ka pirmās instances tiesa nepamatoti ir piemērojusi Komerclikuma 406. panta noteikumus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē sekojošo. [8.1] Komerclikuma 406. pantā noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Komerclikuma 388. pants savukārt noteic, ka komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību, bet Komerclikuma 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs 1. panta otrā daļa noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta pirmo daļu biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura.

Minētā likuma 57. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka biedrības darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt, ja par biedrības pamatdarbību kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs.

No biedrības “Visvalža 7” statūtiem redzams, ka biedrības mērķis ir nodrošināt dzīvojamās mājas /adrese A/, pienācīgu uzturēšanu, kā arī apmierināt citas biedru vajadzības, kas saistītas ar dzīvokļu, koplietošanas telpu un piemājas zemes izmantošanu (lietas 17.–20. lapa).

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka no biedrības “Visvalža 7” statūtiem, kā arī no citiem lietā esošajiem materiāliem nav konstatējams, ka prasītāja veic komercdarbību.

Ņemot vērā minēto, ir pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka lietā nav konstatējams Komerclikuma 406. pantā noteiktais trīs gadu noilgums. [8.2] Ievērojot, ka lietā, nav konstatējams noilgums, Civillietu tiesas kolēģijai ir jāizvērtē, vai pastāv pamats apmierināt prasību. [9] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka atbildētājam laika periodā no 2012. gada 12. septembra līdz 2013. gada 31. janvārim bija īpašuma tiesības uz 62/1000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese A/, lietošanā dzīvoklis Nr. /numurs A/, pagraba telpa Nr. /numurs B/ un biroja telpas ar būves kadastra apzīmējumu /numurs C/, /numurs D/, ko apliecina zemesgrāmatas nodalījuma izdruka (lietas 28. lapa).

A r 2010. gada 21. aprīļa mājas /adrese A/ īpašnieku sapulces protokolu tika dibināta biedrība “Visvalža 7”, un, cita starpā, noteikta apsaimniekošanas maksa 0,23 LVL par kvadrātmetru, kā arī noteikta rēķinu samaksas kārtība (lietas 21. lapa). Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājai ir tiesības veikt dzīvojamās mājas /adrese A/, apsaimniekošanu un uzturēšanu, saņemot par to maksu no, personām, kam pieder minētais nekustamais īpašums.

Starp pusēm nav nodibinātas līgumiskās attiecības par dzīvokļa īpašuma apsaimniekošanas kārtību, tomēr pušu savstarpējās saistības izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta, kas noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus [..], norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus [..].

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, kā arī izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu [..].

Civillikuma 1488. pants noteic, ka gadījumā, ja darījums nav noslēgts rakstiskā formā, un ja viens no dalībniekiem līgumu labprātīgi izpilda, bet otrs izpildījumu pilnīgi vai daļēji pieņemot, tomēr izvairās izpildīt savu saistību, tad pirmajam ir tiesības prasīt, lai viņam atlīdzina, ko viņš izpildījis. [9.1] Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījums vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. [9.1.1] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tai skaitā rēķinus par sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu sniegšanu (lietas 65.–69. lapa), ūdensapgādes un notekūdeņu pakalpojumu sniegšanu (lietas 70.–74. lapa), koplietošanas elektroenerģijas pakalpojumu (lietas 75.– 84. lapa) objektam /adrese A/, laika periodā no 2012. gada septembra līdz 2013. gada janvārim, atzīst, ka ir pierādīts, ka prasītāja ir sniegusi mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus un samaksājusi rēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem mājai /adrese A/.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietai pievienoti īpašnieku biedrības “Visvalža 7” sagatavotie rēķini atbildētājam (lietas 11.–15. lapa), parāda aprēķins (lietas 10. lapa) un parāda aprēķina papildinājums (lietas 56. lapa), no kā redzams, ka atbildētājam laika periodā no 2012. gada septembra līdz 2013. gada janvārim ir izveidojies parāds par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, apsardzi, koplietošanas elektrību, atkritumu izvešanu, ūdeni un kanalizāciju kopā 543,52 LVL jeb 773,36 EUR.

Atbilstoši Civillikuma 1838. pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus par to, parāds ir pilnībā vai daļēji samaksāts.

Atbildētājs paskaidrojumos par prasību norādījis, ka prasītāja aprēķinus veikusi nepamatoti un nav pamatojusi prasības summu (lietas 35. lapa).

Prasītāja lietā iesniegusi parāda aprēķinu (lietas 10. lapa) un parāda aprēķina papildinājumus (lietas 56. lapa). No papildinātā parāda aprēķina ir redzams, no kādām pozīcijām veidojas atbildētājam izrakstītajos rēķinos par laiku no 2012. gada septembra līdz 2013. gada janvārim norādītās gala summas, kā arī redzams likumisko procentu, kurus prasītāja aprēķinājusi no rēķinu samaksas, kavējuma pirmās dienas – 2012. gada 20. oktobra – līdz prasības celšanas dienai – 2017. gada 20. jūnijam. Tāpat, lai pamatotu prasības aprēķinu, prasītāja iesniegusi: metodiku/informatīvo materiālu 2012. gadam par komunālo un apsaimniekošanas maksas aprēķinu (lietas 57.–58. lapa) un prasītājas biedru sapulces protokolus, no kuriem redzami kopsapulces lēmumi, tai skaitā, par apsaimniekošanas izmaksu izmaiņām (lietas 59.–61., 62.–64. lapa).

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu atbildētāja iebildumu, ka prasītājas aprēķins nav saprotams. [9.1.2] Turklāt Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pašsaprotamu, ja personai pieder nekustamais īpašums, tai ir jāsedz visas izmaksas, kas saistās ar šo īpašumu. Proti, šajā gadījumā atbildētājs nevar aizbildināties, ka viņam nebija zināms, ka par viņa īpašumā esošo nekustamā īpašuma apsaimniekošanu ir jāveic maksājumi.

Attiecībā par atbildētāja pārstāvja iebildumiem pirmās instances tiesas sēdē, ka atbildētāja īpašumam nebija pieslēgta apkure un viņš nav patērējis ūdeni, Civillietu tiesas kolēģija norāda sekojošo.

Pirmās instances tiesas sēdē prasītājas pārstāve paskaidroja, ka telpām bija apkure un ūdens, taču, nenododot skaitītāju rādījumus, ūdens patēriņš tika aprēķināts no ūdens zuduma.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pie apstākļiem, ka atbildētājs nebija nodevis ūdens rādījumus, prasītāja bija tiesīga aprēķināt maksu par ūdeni saskaņā ar prasītājas pārstāves norādīto kārtību. [9.1.3] Ņemot vērā, ka atbildētājam bija nodrošināta iespēja saņemt apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus un saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētāja iebildumi, ka prasītājas aprēķini ir nepamatoti, nav atzīstami par pamatu prasības noraidīšanai. [9.2] Kā redzams no prasības pieteikuma un tam pievienotā parāda aprēķina, atbildētāja laika periodā no 2012. gada septembra līdz 2013. janvārim maksājumus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem nav veikusi pilnā apmērā un atbildētāja pamatparāds saskaņā ar prasītājas izrakstītajiem rēķiniem par attiecīgo laika periodu ir 543,52 LVL jeb 773,36 EUR. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka samaksa veikta, savukārt atbildētāja iebildumus par parāda aprēķinu Civillietu tiesas kolēģija izvērtējusi un atzinusi par nepamatotiem.

Līdz ar to, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi pamatparāda esamību, un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams pamatparāds 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs 773,36 EUR. [9.3] Prasītāja lūgusi no atbildētāja piedzīt likumiskos procentus 208,50 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

No parāda aprēķina redzams, ka prasītāja par laiku no 2012. gada 20. oktobra līdz 2017. gada 20. jūnijam aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 208,50 EUR pēc procentu likmes 6% gadā, kas atbilst Civillikuma 1765. panta noteikumiem un nepārsniedzot pamatparāda apmēru, kas savukārt atbilst Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumiem.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 208,50 EUR par laika periodu no 2012. gada 20. oktobra līdz 2017. gada 20. jūnijam. [9.4] Prasībā lūgts noteikt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% gadā no pamatparāda summas.

Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru [..].

Tādējādi, ievērojot minēto un prasītājas lūgumu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus procentus no simta gadā, no piespriestās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā. [9.5] Papildus izvērtējot atbildētāja paskaidrojumos norādīto argumentu, ka viņš nezina, kādu iemeslu dēļ pretenzija nosūtīta uz pretenzijā norādīto adresi Krāslavā, nevis prasītāja deklarēto dzīvesvietu Rīgā (lietas 35. lapa), Civillietu tiesas kolēģija konstatē tālāk norādīto.

2016. gada 4. augustā atbildētājam uz adresi /adrese B/, prasītāja ierakstītā sūtījumā nosūtījusi pretenziju, no kuras redzams, ka atbildētājs brīdināts par parāda 773,36 EUR esamību un samaksas kārtību (lietas 26., 27. lapa).

Prasītājas pārstāve norādīja, ka korespondenci uz adresi Krāslavā, prasītāja atbildētājam sūtīja, pamatojoties uz atbildētāja lūgumu (lietas 40. lapa), taču pierādījumi minētajam apgalvojumam lietā nav iesniegti.

Neskatoties uz minēto, šajā gadījumā pretenzijas nenosūtīšana uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā, nav pamats prasības noraidīšanai, jo atbildētājam izrakstītajos rēķinos ir iekļauts atgādinājums par parāda esamību. [9.6] Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka prasība ir pamatota un pilnībā pierādīta. [10] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir nepamatoti noraidījusi prasību uz Komerclikuma 406. pantā noteiktā noilguma pamata, kas ir novedis pie nepareizas lietas izspriešanas, līdz ar ko lietā ir taisāms pretējs spriedums, apmierinot prasību un piedzenot no atbildētāja prasītājas labā pamatparādu 773,36 EUR un likumiskos nokavējuma procentus 208,50 EUR par laika periodu no 2012. gada 20. oktobra līdz 2017. gada 20. jūnijam. [11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. [11.1] Prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu par prasību 147,28 EUR (lietas 7., 9. lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR (lietas 9. lapa), valsts nodevu par apelācijas sūdzību 147,28 EUR (lietas 100. lapa), kopā 297,86 EUR.

Ņemot vērā, ka prasība ir apmierināta, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 297,86 EUR. [11.2] Ņemot vērā, ka prasība ir apmierināta, no atbildētāja valsts ienākumos ir piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam un VAS “Latvijas Pasts” tarifiem ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi šajā lietā pirmās instances tiesā un apelācijas instancē ir bijuši kopā 9,51 EUR (lietas 2. lapa).

No lietas materiāliem ir redzams, ka prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR (lietas 9. lapa), līdz ar to no atbildētāja valsts ienākumos ir piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,21 EUR (9,51 EUR – 3,30 EUR). [12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu sprieduma daļā par piedziņu labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.-434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda apmierināt biedrības “Visvalža 7” prasību pret /pers. A/” par naudas piedziņu vienkāršotas procedūras lietā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, biedrības “Visvalža 7”, reģistrācijas Nr. 40008159141, labā parādu 773,36 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 208,50 EUR par laika periodu no 2012. gada 20. oktobra līdz 2017. gada 20. jūnijam un tiesas izdevumus 297,86 EUR, kopā 1 279,72 EUR (viens tūkstotis divi simti septiņdesmit deviņi eiro un 72 centi), kas iemaksājami /konta numurs/.

Noteikt biedrībai “Visvalža 7”, reģistrācijas Nr. 40008159141, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers.

A/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus no simta gadā no parāda 773,36 EUR, ar noteikumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,21 EUR (seši eiro un 21 cents), kas iemaksājami kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja banka:

Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillietu identificējoši dati.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā – 2019. gada 23. maijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Tiesnese M. Bebriša Tiesnese I. Ozola N. Riņķis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.