Rīgas apgabaltiesa – Civillietas
Lietas Nr.C33634015 Lietas arhīva Nr.CA-0203-19/19 ECLI:LV:RAT:2019:0524.C33634015.5.S SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ 2019.gada 24.maijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Milda Zelmene tiesneses Olita Blūmfelde un Ligita Gavare ar sekretāri Daci Indāni, piedaloties prasītājas pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Pušpuram un atbildētājas pārstāvim zvērinātam advokātam Mihailam Silinam, Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. C/ par zaudējumu piedziņu sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2018.gada 28.februāra spriedumu.
Aprakstošā daļa Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 28.februāra spriedumu apmierināta prasītājas /Nosaukums A/ prasība pret atbildētāju /pers. C/. No /pers.
C/ /Nosaukums A/ labā piedzīti zaudējumi 86 005,34 euro, kā arī tiesas izdevumi – valsts nodeva par prasības celšanu 2 123,05 euro un prasības nodrošināšanu 430,03 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, ar lietas vešanu saistītie izdevumi 1 960,20 euro, kopā piedzenot 90 523,32 euro. Atzītas /Nosaukums A/ tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. C/ likumiskos 6% gadā no piedzītās zaudējumu pamatsummas 86 005,34 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus. No /pers. C/ valsts labā piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,65 euro.
Noteikts sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedums pamatots uz tālāk norādītajiem argumentiem.
Laikā no 2009.gada 13.jūlija līdz 2013.gada 25.jūnijam atbildētāja /pers. C/ (agrāk – /uzvārds/) pildīja /Nosaukums A/ /amats/ pienākumus ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi.
Pamatojoties uz /Nosaukums A/ dalībnieku sapulces 2014.gada 16.aprīļa lēmumu sakarā ar auditā konstatētajiem pārkāpumiem sabiedrības finanšu līdzekļu izlietojumā, prasītājas valde veica dokumentu analīzi par laikā no 2009. līdz 2014.gadam, noslēgtajiem darba līgumiem un piemaksām pie darba algas.
Pārbaudē secināts, ka /pers. C/, veicot valdes locekļa pienākumus, nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks, izšķērdējot prasītājas finanšu līdzekļus un radot prasītājai zaudējumus.
Un, proti, 2009.gada 15.jūlijā /pers. C/ kā prasītājas valdes locekle noslēdza darba līgumu ar /pers. F/, pieņemot viņu darbā /Nosaukums A/ par /amats/ar pamatalgu 540 lati mēnesī.
2009.gada 9.septembrī un 1.decembrī, 2010.gada 5.janvārī, 13.augustā un 5.oktobrī, 2011.gada 26.jūlijā, 14.oktobrī un 30.decembrī, 2012.gada 20.februārī, 2013.gada 2.janvārī, 21.februārī un 5.jūnijā /pers. C/ noslēdza ar /pers. F/ dažādas vienošanās pie 2009.gada 15.jūlija darba līguma, pielīgstot papildus piemaksas, kā arī kompensācijas izmaksu, uz kuru pamata /pers. F/ saņēma papildus samaksu, kā rezultātā /Nosaukums A/ kopā ar veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tika radīti zaudējumi 22 714,67 lati, kas saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likumu atbilst 32 320,06 euro.
2009.gada 3.augustā atbildētāja kā prasītājas valdes locekle noslēdza darba līgumu ar /pers. G/, pieņemot viņu darbā /Nosaukums A/ par /amats/ ar mēnešalgu 750 lati.
2010.gada 1.februārī, 1.martā, 1.maijā, 30.jūnijā un 2.augustā, 2011.gada 7. un 31.janvārī, 27.jūnijā un 30.decembrī, 2012.gada 9.martā, 9.jūlijā, 3.septembrī, 1. un 22.oktobrī, 3.decembrī, 2013.gada 22.aprīlī un 5.jūnijā /pers. C/ ar /pers. G/ noslēdza dažādas vienošanās par grozījumiem darba līgumā, vairākkārt palielinot darba samaksu, pielīgstot papildus piemaksas, kā arī kompensācijas izmaksu, uz kuru pamata /pers. G/ saņēma papildus samaksu, savukārt /Nosaukums A/ kopā ar veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tika radīti zaudējumi 19 794,43 lati, kas atbilst 28 164,93 euro.
2009.gada 10.augustā /pers. C/ kā prasītājas valdes locekle noslēdza darba līgumu ar /pers. H/ (agrāk -/uzvārds/), pieņemot viņu darbā par /amats/ar darba algu 420 lati mēnesī.
2010.gada 4.janvārī noslēgta vienošanās par grozījumiem darba līgumā, nosakot, ka /pers. H/ (/uzvārds/) ir pieņemta par /amats/ un nosakot viņai pienākumu pildīt projekta “/projekts/” lietvedes un kvalitātes vadītājas pienākumus, kā arī paredzot, ka darba līgumam izbeidzoties, darbinieks saņem kompensāciju 6 mēnešalgu apmērā.
Savukārt 2010.gada 19.aprīlī noslēgta vienošanās par grozījumiem darba līgumā, paredzot /amats/ pienākumu veikšanu ar papildus mēnešalgu 318,20 lati, bet ar 2010.gada 30.aprīļa vienošanos par grozījumiem darba līgumā /pers. H/ (/uzvārds/) laikā no 2010.gada 1.maija līdz 2010.gada 30.maijam uzdots veikt darbības, kas saistītas ar ēkas pārņemšanu apsaimniekošanā no /Nosaukums B/un nosakot papildus mēnešalgu 87 latus.
2010.gada 1.jūnijā, 8.jūlijā, 19.jūlijā, 1.septembrī, 1. un 4.oktobrī, 2012.gada 16.janvārī, 1.februārī un 1.oktobrī (divas vienošanās), 2013.gada 2.janvārī (divas vienošanās), 10.janvārī, 11.februārī, 29.aprīlī, 14.maijā un 5.jūnijā /pers. C/ ar /pers. H/ (/uzvārds/) noslēdza dažādas vienošanās par grozījumiem darba līgumā, paredzot darba samaksas palielinājumu un papildus piemaksas, kā arī kompensāciju darba attiecību izbeigšanas gadījumā.
Uz minēto vienošanos pamata /pers. H/ (/uzvārds/) saņēma papildus samaksu kā rezultātā /Nosaukums A/ kopā ar veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tika radīti zaudējumi 17 935,79 lati, kas atbilst 25 520,34 euro.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs 2015.gada 19.novembrī /Nosaukums A/ cēla tiesā prasību, lūdzot piedzīt no atbildētājas viņas rīcības rezultātā radītos zaudējumus 86 005,34 euro apmērā.
Savukārt atbildētāja neapstrīd, ka ir noslēgusi iepriekš norādītās vienošanās ar trim prasītājas darbiniekiem - /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ (/uzvārds/), bet iebilst pret prasībā norādīto, ka ar to prasītājai būtu radīti zaudējumi, jo visās vienošanās paredzētais ir izpildīts un par darbiniekiem izmaksātajām summām veiktas arī darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Tādējādi lietā nepieciešams noskaidrot izmaksāto summu ekonomisko pamatojumu, kā arī vai to izmaksa ir uzskatāma par zaudējumiem.
Civillikuma 1770.pants paredz, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina, un Civillikuma 1779.pantā ir noteikts, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 51.panta pirmā daļa noteic, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis neatbild par kapitālsabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā un saskaņā ar dalībnieku (akcionāru) sapulces, dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvja likumīgu lēmumu.
Atbildētājas nodarīto zaudējumu faktu apliecina Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojums /numurs/, kura 76.-82.punktos (lietas 1.sējuma 48.,49.lapa) secināts, ka, izmantojot savu dienesta stāvokli, atbildētāja jau pēc izteiktā nodoma pārtraukt darba attiecības pieņēma lēmumus, kuru izpildes rezultātā prasītājai radās finansiālas sekas. Savukārt ziņojuma 83.- 87.punktā (lietas 1.sējuma 50.lapa) norādīts, ka Valsts kontrole revīzijā nav guvusi pierādījumus atbildētājas pieņemtajiem lēmumiem par nesamērīgi lielo vienreizējo piemaksu izmaksāšanu darbiniekiem.
Turklāt no lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 9.jūlijā prasītāja vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk – KNAB) ar lūgumu pārbaudīt atbildētājas iespējamo prettiesisko rīcību ar prasītājas finanšu līdzekļiem, kā arī izvērtēt, vai atbildētāja ir ievērojusi darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu prasības, slēdzot ar darbiniekiem vienošanās par papildus pienākumu veikšanu un nosakot par to piemaksas, kā arī pielīgstot atlaišanas pabalstus.
Savukārt no KNAB 2014.gada 24.oktobra Valsts darba inspekcijai adresētās vēstules Nr.1/7145 (lietas 1.sējuma 94.-102.lapa) izriet, ka atbildētājas darbības, pildot /Nosaukums A/ /amats/pienākumus un slēdzot līgumus (vienošanās) ar darbiniekiem /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ (/uzvārds/), paredzot tajos piemaksas un kompensācijas, neatbilda spēkā esošajam normatīvajam regulējumam.
Arī Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija pēc dokumentu pārbaudes 2014.gada 27.novembrī prasītājai adresētajā vēstulē (lietas 1.sējuma 108.lapa) norāda uz atbildētājas pieļautiem pārkāpumus darba tiesisko attiecību jomā, iesakot savu interešu aizstāvībai vērsties ar prasību tiesā.
KNAB 2014.gada 9.jūlijā vēstulē prasītājai (lietas 1.sējuma 103.-107.lapa) norāda, ka Valsts kontrole veica likumības revīziju par prasītājas darbības atbilstību plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 31.jūlijam, tajā skaitā darba samaksas, piemaksu un atlaišanas pabalstu noteikšanā un aizdevumu izsniegšanā darbiniekiem. Savā ziņojumā Valsts kontrole norādījusi uz pārkāpumiem atlīdzības (darba samaksas, piemaksu un atlaišanas pabalstu) noteikšanā, līdz ar to saskaņā ar Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību likuma 74.panta otrās daļas 2.punktu, prasītājai ir tiesības celt prasību tiesā pret valdes locekli, ja konstatēts, ka valdes loceklis nodarījis zaudējumus kapitālsabiedrībai.
Par pamatotu atzīts prasītājas viedoklis, ka ir konstatēti atbildētājas pārkāpumi, rīkojoties pretēji labas ticības principam – pieņemot nepamatotus lēmumus savās un citu personu interesēs, ar to nodarot prasītājai mantiskus zaudējumus, līdz ar to atbilstoši Civillikuma 1773.pantam secināts, ka prasītājai radīts tiešs zaudējums un tas ir atbildētājas prettiesīgo darbību dabiskās un nepieciešamās sekas.
Komerclikuma 169.panta panta pirmajā daļā nostiprināts princips, ka valdes loceklim savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Tiesību doktrīnā, atklājot minētās likuma normas jēgumu, izteikta atziņa, kuru par pamatotu atzinis Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments - ja valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei un tiek pierādīts, ka sabiedrībai nodarīti zaudējumi, konstatēta amatpersonas rīcība, pastāv cēloņsakars starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem, tad apstāklim, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu nav tiesiskas nozīmes, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu neuzmanību (skat. A.Strupišs. Komerclikuma komentāri. III. ? daļa. Komersanti. XI sadaļa. Kapitālsabiedrības (134.-184.panti), Senāta 2012.gada 25.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC25/2012, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 27.maija sprieduma lietā Nr.SKC-102/2014.).
Valdes loceklim kā sabiedrības dalībnieku uzticības personai, kuram uzticētas svešas mantas pārvaldīšana, jāsekmē sabiedrības mērķu sasniegšana
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 2.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-143 norādīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.
No lietas faktiskajiem apstākļiem redzams, ka konstatējami visi zaudējumu rašanās priekšnoteikumi, - atbildētājas neattaisnotas darbības rezultātā, pieņemot nepamatotus lēmumus, prasītājai nodarīti zaudējumi, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar prettiesisko darbību, jo zaudējumi radušies, izpildot atbildētājas pieņemtos lēmumus par atlaišanas pabalstu un piemaksu izmaksu.
Tā kā atbildētāja tiesā nav apstrīdējusi prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, atzīstams, ka prasība par zaudējumu 86 005,34 euro piedziņu no atbildētājas ir pierādīta un apmierināma.
Atbildētāja/pers. C/ iesniegusi apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2018.gada 28.februāra spriedumu, pārsūdzot to pilnā apmērā.
Apelācijas sūdzība pamatota uz tālāk norādītajiem argumentiem.
Pretēji Civilprocesa likuma 97.panta trešās daļas nosacījumam pārsūdzētajā spriedumā tiesa nav norādījusi, kāpēc prasītājas pierādījumiem ir dota priekšroka salīdzinājumā ar atbildētājas iesniegtajiem pierādījumiem, jo nav vērtētas notariāli apstiprinātās darbinieku liecības.
Atbildētāja iesniedza zvērinātas notāres Ingas Muciņas 2016.gada 30.maijā sastādītas /pers. G/ liecības, kā arī zvērināta notāra Eduarda Virko 2016.gada 30.maija apliecinājumu par /pers. F/ liecību sniegšanu, kas ir svarīgi pierādījumi izskatāmajā lietā, jo prasītāja apšauba veikto darbu apjomu un darbinieku kvalifikāciju, kas ļauj viņiem uzticēt papildus darba pienākumus. Savukārt no minētajām liecībām redzams, ka abiem lieciniekiem ir pietiekošas zināšanas, izglītība un pieredze, kas bez ierobežojumiem ļauj viņiem pildīt gan pamatdarbu, gan visus papildvienošanās norādītos papildus darbus.
Savukārt atbilstoši Darba likuma 65.panta nosacījumiem darbiniekam, kas pie viena darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu, bet piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Tā kā ar prasībā norādītajiem darbiniekiem tika panākta vienošanās, ka līdztekus pamatdarbam viņi veiks arī papildus darbus saskaņā ar noslēgto vienošanos noteikumiem, atbildētājai nebija tiesību neizmaksāt šiem darbiniekiem papildus samaksu par veikto darbu, jo tas būtu pretrunā Darba likuma normām.
Savukārt lēmumi par papildus darba pienākumu uzdošanu jau esošajiem prasītājas darbiniekiem tika pieņemti, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs nepārtrauktību citu darbinieku prombūtnes laikā, izvērtējot spējas un pieredzi veikt šādus papildus pienākumus.
Pirmās instances tiesas pamatojums saistībā ar darba laika uzskati nedod pamatu uzskatīt, ka prasībā norādītie darbinieki līdztekus nolīgtajam pamatdarbam nevarēja pildīt citus pienākumus.
Turklāt prasītājas grāmatvedībai bija pienākums pārliecināties par papildus izdevumu rašanās pamatojumu un attiecināmību uz katra darbinieka tiešajiem pienākumiem, bet, konstatējot papildus izdevumu neatbilstību reālo darbinieku amata pildīšanas nepieciešamībai, bija jāatsakās izmaksāt šādas summas. Tādējādi ir pierādīts, ka prasības pieteikumā norādītie darbinieki viņiem uzticētos darba pienākumus ir pildījuši, par ko saskaņā ar Darba likuma normām viņiem pienācās atlīdzība.
Atbildētāja kopā ar /pers. G/ un /pers. F/ 2009.gada augustā - septembrī (ārpus pamatdarba laika) strādāja pie nolikuma izstrādes iepirkumam Būvdarbu tehniskās uzraudzības pakalpojumi projektā “/projekts/”. Šo nolikumu apstiprināja un iepirkumu izsludināja 2009.gada 18.septembrī, bet oktobrī tika veikti nolikuma grozījumi, kurus apstiprināja 2009.gada 8.oktobrī. Pie grozījumiem strādāja /pers. G/ un /pers. F/, bet protokolēja /pers. H/, kuras pienākums bija nodrošināt iepirkuma dokumentu apriti (vēstuļu saņemšana, reģistrēšana, protokolu noformēšana, atbilžu nosūtīšana pretendentiem un publikāciju nodrošināšana). Šie papildus pienākumi nav saistīti ar minēto darbinieku pamatdarbu.
Līdz tam laikam, kad atbildētāja uzsāka darbu pie prasītājas, jau bija notikuši vairāki iepirkumi un pasludināti uzvarētāji, taču atbildētājai jau bija jānoslēdz līgumi, kas bija apjomīgs un darbietilpīgs process, turklāt saistīts ar sarežģītu saskaņošanas procedūru, līdz ar to darbs tika veikts ārpus ierastā darba laika un tajā kopā ar atbildētāju piedalījās arī /pers. G/, /pers. F/ un /pers. H/.
Jau 2011.gada 19.janvārī tika sniegta atbilde KNAB par /pers. F/ papildus pienākumiem, kas liecina, ka līdztekus pamatpienākumiem viņš veica arī virkni papildus pienākumu. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā atrodas dokumenti, kuros /pers. F/ tika apstiprināts kā paraksttiesīgā persona prasītājas iepirkumos, kas neapšaubāmi liecina, ka /pers. F/ godprātīgi pildīja viņam uzticētos pienākumus.
Pārsūdzētajā spriedumā nav izvērtēti lietas apstākļi un pierādījumi atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām, kā arī nav vērtēti atbildētājas paskaidrojumi, bet tiesa ir vadījusies tikai no Valsts kontroles pieņēmumiem. Savukārt Valsts kontrole /Nosaukums A/revīzijas secinājumus par darbības organizāciju, izmaksu efektivitāti un lietderību, finanšu radītājiem un grāmatvedības uzskaiti pamatoja tikai uz prasītājas valdes locekļu uzrādīto dokumentāciju, kas nesniedz pilnu un objektīvu informāciju par uzņēmuma saimniecisko darbību laikā, kad to nodrošināja atbildētāja. Par to liecina fakts, ka /Nosaukums A/ kapitāldaļu turētājs, atbildētājai, atstājot valdes locekles amatu, nenodrošināja pienācīgu uzņēmuma lietu, mantas un dokumentācijas pārņemšanu, bet Valsts kontroles revīzijas laikā nepieprasīja no atbildētājas nekādus paskaidrojumus. Tā kā prasītājas lietvedībā nav dokumentu par pienācīgu lietu pārņemšanu no atbildētājas, jo amatu atstājot tāda nenotika, līdz ar to Valsts kontroles ziņojumu attiecībā uz atbildētājas darbību nevar uzskatīt par objektīvu.
Pirmās instances tiesa par pierādījumu uzskata Valsts darba inspekcijas norādi, ka prasītājai savu interešu aizstāvībai ir tiesības vērsties tiesā, taču Valsts darba inspekcija, konstatējot pārkāpumus atbildētājas noslēgtajos darba līgumos un papildus vienošanās, nav secinājusi, ka šie darbinieki līdztekus saviem tiešajiem amata pienākumiem nav veikuši papildus darbus un ka samaksa par papildus darbu veikta, neievērojot darba likuma normas. Līdz ar to pirmās instances tiesa nepareizi ir izvērtējusi Valsts darba inspekcijas sniegtās atziņas.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka lietā ir pierādīta papildus darba pienākumu veikšana lielā apjomā, tādēļ lūdz pilnībā noraidīt /Nosaukums A/ prasību par zaudējumu piedziņu.
Tiesas sēdē prasītājas /Nosaukums A/ pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Pušpurs prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā norādītajiem pamatiem, bet apelācijas sūdzību neatzina, norādot, ka tā ir nepamatota.
Atbildētājas/pers. C/ pārstāvis zvērināts advokāts Mihails Silins tiesas sēdē prasību neatzina, bet uzturēja apelācijas sūdzību un lūdza prasību pilnībā noraidīt.
Motīvu daļa Noklausījusies prasītājas un atbildētājas pārstāvju paskaidrojumus, liecinieces /pers. H/ liecības un pārbaudījusi lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība ir apmierināma.
Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Pamatojoties uz minēto tiesību normu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas rajona tiesas 2018.gada 28.februāra sprieduma pamatojums ir pareizs, tādēļ pievienojas šī sprieduma motivācijai un neatkārto tajā minētos argumentus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā kā lūgts šajā sūdzībā un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Atbildētāja savu apelācijas sūdzību pamato ar to, ka visas prasībā norādītās vienošanās (līgumi) tika noslēgtas prasītājas interesēs, lai nodrošinātu sekmīgu pašvaldības deleģēto uzdevumu izpildi, turklāt visi vienošanās paredzētie darbi tika izpildīti, līdz ar ko pilnīgi pamatoti par paveikto darbu darbiniekiem ir izmaksāta pielīgtā samaksa.
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 48.panta trešo daļu, dalībnieku sapulce atbilstoši darba tiesiskās attiecības regulējošiem tiesību aktiem saskaņo valdes izstrādātos sabiedrības darbinieku atlīdzības noteikšanas svarīgākos nosacījumus pabalstu un kompensāciju izmaksai, izdevumu segšanai, prēmēšanai un citādai materiālai stimulēšanai, mēnešalgu (darba algu) maksimālos apmērus, kā arī citus nosacījums.
Atbildētāja nav norādījusi un nav arī iesniegusi pierādījumus par to, ka 4 gadu laikā (no 2009.gada 13.jūlija līdz 2013.gada 25.jūnijam), kad viņa pildīja Ķekavas novada pašvaldības /Nosaukums A/ /amats/ pienākumus, viņa būtu veikusi jebkādas darbības, lai izstrādātu un dalībnieku sapulcē saskaņotu sabiedrības darbinieku atlīdzības, pabalstu un kompensāciju izmaksas, prēmēšanas un citādas materiālas stimulēšanas nosacījums, kā to paredz iepriekšminētā likuma norma. Turklāt atbildētāja nav sniegusi arī nekādu skaidrojumu pēc kādiem kritērijiem un apsvērumiem vadoties viņa ar prasītājas darbiniekiem noslēgtajās vienošanās par līdztekus tiešajiem pienākumiem uzdotajiem darbiem ir noteikusi samaksu.
Savukārt apelācijas sūdzībā nav minēts neviens arguments, kas atspēkotu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīto, ka atbildētāja nav ievērojusi vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sabiedrības darbiniekiem un, izmantojot savu dienesta stāvokli, vienpersoniski pieņēmusi lēmumu atsevišķu darbinieku darba līgumos iekļaut nosacījumus par kompensāciju izmaksu vairāku mēnešalgu apmērā, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, kā rezultātā 2013.gada jūnijā prasītājas trīs darbiniekiem izmaksāti atlaišanas pabalsti 18 810 euro apmērā, kas radīja finansiālas sekas, samazinot prasītājas aktīvus.
Apelācijas sūdzībā nav izteikti argumentēti iebildumi arī pret Valsts kontroles revīzijas ziņojumā izdarīto secinājumu, ka revīzijā nav iegūti pierādījumi par objektīvi vērtētiem darbu izpildes kritērijiem, uz ko pamatots atbildētājas vienpersonisks lēmums izmaksāt diviem darbiniekiem nesamērīgi lielas vienreizējas piemaksas par kopējo summu 18 355 euro.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs Apelācijas sūdzībā nav atrodami arī argumenti, kas atspēkotu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīto, ka, neievērojot normatīvo regulējumu (Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.311. “Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitāla daļu turētāju pārstāvja vai atbildīgā darbinieka atlīdzību” 8.punkts, likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 61.panta septītā daļa), bez tiesiska pamata 2013.gada jūnijā ir izmaksāta atlīdzība valdes locekļiem.
Kaut arī jau prasības pieteikumā prasītāja norādīja, ka tās rīcībā nav dokumentu par atbildētājas noslēgtajās vienošanās pielīgto darbu veikšanu, jo no darba laika uzskaites tabelēm nav konstatējamas nostrādātās stundas par darbinieku /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ (tagad – /uzvārds/) it kā papildus veiktajiem pienākumiem, tomēr ne pirmās instances, ne apelācijas instances tiesā atbildētāja šādus pierādījumus nav iesniegusi.
Civilprocesa likuma 95.panta otrā daļa noteic, ka faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar pierādīt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.
Vadoties no iepriekš minētās likuma normas, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka konkrētu darbu veikšanu kapitālsabiedrībā pierāda ne tikai darba devēja tiesiski noslēgts līgums (vienošanās), bet arī darba laika uzskaites tabeles, kurās precīzi atspoguļots darbinieka konkrēta darba veikšanai patērētais laiks, izpildīto darbu pieņemšanas – nodošanas akti un citi rakstveida pierādījumi, no kuriem izriet secinājums par konkrēta darbinieka dalību konkrēta viņam uzticēta darba izpildē.
Tā kā šādi pierādījumi lietā nav iesniegti, tiesas kolēģija uzskata, ka tikai apelācijas instances tiesā sniegtās /pers. H/ (agrāk – /uzvārds/) liecības nevar atzīt par pierādījumu, ka viņa reāli ir veikusi tos papildus darbus, par kuriem saskaņā ar atbildētājas vienpersoniski noslēgtajām vienošanām šai lieciniecei bez pielīgtās darba algas ir izmaksāta arī papildus samaksa. Turklāt minētā lieciniece kā papildus samaksas saņēmēja neapšaubāmi ir ieinteresēta liecināt par labu atbildētājai, kuras darbības rezultātā lieciniece guva materiālu labumu.
Analogu apsvērumu dēļ par nepamatotu tiesas kolēģija uzskata arī atbildētājas atsaukšanos apelācijas sūdzībā uz notariāli apliecinātajām /pers. F/ un /pers. G/ liecībām, ko Civilprocesa likuma 105., 108. un 109.panta izpratnē nemaz nevar vērtēt kā liecinieku liecībām.
Atbildētāja nav apstrīdējusi arī prasītājas norādīto par 2012.gada 3.septembrī un 2012.gada 1.oktobrī ar /pers. G/ noslēgto vienošanos fiktīvo raksturu, kurās papildus tiešajiem pienākumiem /pers. G/ par atlīdzību uzdots 2012.gada septembrī organizēt jaunu gāzes pievadu būvniecību daudzdzīvokļu mājām /adrese/ un /adrese/. Tanī pat laikā no AS “Latvijas Gāze” 2014.gada 7.augusta vēstules satura izriet, ka tās arhīvā nav informācijas par jaunu gāzes pievadu būvniecību vai iekšējo gāzesvadu sistēmu rekonstrukciju 2012.gadā norādītajās adresēs. Tā kā atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus par pretējo, ir pamats secināt, ka minētajās vienošanās pielīgtie darbi nemaz nav veikti, tātad samaksa ir veikta par fiktīviem darbiem.
Nav pamatots arī apelācijas sūdzības arguments, ka prasītājas grāmatvedībai bija pienākums pārliecināties par papildus samaksas pamatojumu un attiecināmību uz katra darbinieka tiešajiem pienākumiem, bet neatbilstības gadījumā jāatsakās izmaksāt šīs summas, jo atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 2.panta nosacījumiem, būdama prasītājas valdes locekle ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, tieši atbildētāja bija atbildīga par prasītājas grāmatvedības kārtošanu.
Ievērojot minēto, ir pamats piekrist prasītājas argumentam, ka atbildētājas noslēgtās vienošanās ir pretrunā ne vien kapitālsabiedrības interesēm, bet arī speciālajam normatīvajam regulējumam attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām (likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” pārejas noteikumu 44.punktā noteiktie ierobežojumi).
Turklāt nav šaubu, ka uz atbildētājas noslēgto vienošanos pamata veiktās papildus izmaksas ievērojami samazināja prasītājas aktīvus, tātad radīja zaudējumus.
Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa, pamatojoties uz prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem, tostarp Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, kā arī KNAB un Valsts darba inspekcijas sniegto informāciju pamatoti secināja, ka atbildētāja Ķekavas novada pašvaldības kapitālsabiedrības/Nosaukums A/ /amats/ pienākumus nav pildījusi atbilstoši Komerclikuma 169.panta pirmās daļas prasībām kā krietns un rūpīgs saimnieks, pieļaujot virkni pārkāpumu darba tiesisko attiecību jomā, proti, atlīdzības (darba samaksas, piemaksu un atlaišanas pabalstu) noteikšanā.
Atbilstoši tiesību teorijai un judikatūras atziņām, ja valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei un tiek pierādīts, ka sabiedrībai nodarīti zaudējumi, konstatēta amatpersonas rīcība, pastāv cēloņsakars starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem, tad apstāklim, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu nav tiesiskas nozīmes, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu neuzmanību (skat. A.Strupišs. Komerclikuma komentāri. III B daļa. Komersanti. XI sadaļa. Kapitālsabiedrības (134.-184.panti), Senāta 2012.gada 25.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-25/2012, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 27.maija sprieduma lietā Nr.SKC102/2014.).
Valdes loceklim kā sabiedrības dalībnieku uzticības personai, kuram uzticētas svešas mantas pārvaldīšana, jāsekmē sabiedrības mērķu sasniegšana
Atbilstoši tiesību teorijai zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas vienlaicīgi pastāvot šādiem priekšnoteikumiem jeb atlīdzības pamatiem: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.
Tiesas kolēģija uzskata, ka izskatāmajā lietā konstatējami visi zaudējumu rašanās priekšnoteikumi, jo atbildētājas neattaisnotas darbības rezultātā, pieņemot vienpersoniskus lēmumus, prasītājai radīti zaudējumi, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar prettiesisko darbību, jo zaudējumi radušies, izpildot atbildētājas nepamatotos lēmumus par dažādu piemaksu un atlaišanas pabalstu izmaksu.
Tādējādi /Nosaukums A/prasība par prasībā norādīto zaudējumu 86 005,34 euro piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta nosacījumiem spriedumā nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu ir seši no simta gadā. Ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa ir devusi pareizu novērtējumu lietas faktiskajiem apstākļiem un lietā esošajiem pierādījumiem, atbilstoši spriedumā norādītajām tiesību normām pilnībā apmierinot zaudējumu piedziņas prasījumu. Savukārt apelācijas sūdzībās norādītie apsvērumi un argumenti nedod pamatu pretēju secinājumu izdarīšanai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Savukārt Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi valsts nodevu par prasību 2123,05 euro un 430,05 euro par prasības 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs nodrošinājumu (lietas 2.sējuma 105., 106.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3x4,70 euro, kopā 14,10 euro (lietas 2.sējuma 107., 125., 154.lapa), kancelejas nodevu 14,22 euro un 7,70 euro (lietas 2.sējuma 185.lapa un 3.sējuma 16.lapa). Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenami pēdējās samaksātie tiesas izdevumi, kopā 2589,12 euro apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrajai daļai ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja par juridiskās palīdzības sniegšanu samaksājusi 363 euro un 1597,20 euro, kopā 1960,20 euro (lietas 2.sējuma 211., 212.lapa). Ievērojot minēto, no atbildētājas prasītājas labā atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas c) apakšpunktam atlīdzināmi samaksātie ar lietas vešanu saistītie izdevumi 1960,20 euro apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” tarifiem ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir 17,53 euro apmērā (uzziņa par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem).
Prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 14,10 euro apmērā. Līdz ar to nesamaksātie izdevumi 3,43 euro apmērā piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komerclikuma 169.panta, Civillikuma 1770., 1775. un 1779.pantiem, kā arī Civilprocesa likuma 33., 39., 41., 44., 93., 195., 204.1, 430., 432.-434.pantiem, Civillietu tiesas kolēģija no s pri e da Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, labā zaudējumus 86 005,34 euro, izdevumus advokāta palīdzības samaksai 1960,20 euro un tiesas izdevumus 2589,12 euro, t.i., kopā 90 554,66 euro (deviņdesmit tūkstoši pieci simti piecdesmit četri euro un 66 centi).
Noteikt /Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, sešus procentus (6 %) gadā no piedzītās zaudējumu summas (86 005,34 euro).
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,43 euro (trīs euro un 43 centus).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konts Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C33634015; CA-020319/19.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 24.maijā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja Tiesnese Tiesnese Milda Zelmene Olita Blūmfelde Ligita Gavare 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs