Rīgas apgabaltiesa – Civillietas
Lietas arhīva Nr. CA-0841-19/32 ECLI:LV:RAT:2019:0531.C30578217.7.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019. gada 31. maijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Inese Strelča, tiesnese Mairita Šķendere, tiesnesis Mārtiņš Sviķis ar tiesas sēžu sekretāri Amandu Adamoviču, piedaloties prasītājam /pers. E/, atbildētājas /pers. F/ pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Inesei Ņikuļcevai, atbildētājas SIA „Strazdumuiža” pilnvarotajai pārstāvei /pers. G/, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. E/ prasībā pret /pers. F/ par īres telpu lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un /pers. F/ pretprasībā pret /pers. E/ un SIA „Strazdumuiža” par dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu sakarā ar /pers. E/ un /pers.
F/ apelācijas sūdzībām par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018. gada 19. oktobra spriedumu.
Aprakstošā daļa [1] 2017. gada 19. jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā celta /pers. E/ prasība pret /pers. F/, kurā, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otro daļu, 10.1 panta pirmās daļas 1. punktu, lūgts izbeigt atbildētājai īres telpu /adrese/, lietošanas tiesības, izlikt atbildētāju no īres telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam tiesas izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīti šādi argumenti. [1.1] Pamatojoties uz 1998. gada Dzīvojamo telpu īres līgumu, prasītājs ir īrnieks LNB SIA „Strazdumuiža” (turpmāk arī - Sabiedrība) īpašumā esošajām dzīvojamajām telpām, kopējā platība 30,18 m2, adrese - /adrese A/, pēc Valsts zemes dienesta datiem no 2016. gada 25. jūlija, mainīts ielas nosaukums no /adrese A/ uz /adrese/. 2000. gada 7. oktobrī īrētajā dzīvokļa īpašumā tika reģistrēta atbildētāja, pamatojoties uz starp pusēm noslēgto laulību 2000. gada 5. oktobrī, 2001. gada 7. septembrī īrējamajā dzīvoklī reģistrēta pušu kopīgā meita /pers. I/.
Ar Rīgas Bāriņtiesas 2003. gada 12. decembra lēmumu Nr. 1-6/2297, pusēm tika atņemtas aprūpes tiesības par pušu kopīgo meitu /pers. I/.
2008. gada 10. septembrī tika atņemtas aizgādības tiesības par pušu kopīgo bērnu ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2004. gada 12. februāra spriedumu pušu laulība šķirta. [1.2] Atbildētāja turpināja lietot īres dzīvokli arī pēc laulības šķiršanas un pušu kopīgā bērna izņemšanas no ģimenes un nodošanu adoptēšanai, neveicot nekāda veida vai apmēra maksājumus par īres dzīvokļa lietošanu. Savukārt, prasītājs veic visus maksājumus vienpersoniski, ko apliecina fakts, ka prasītājs veic dzīvojamās telpas apsaimniekošanas un saņemto komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksu pilnā apmērā. Prasītājs ir mainījis ūdens skaitītājus, kā arī pārskaitījis naudas līdzekļus atbildētājai remonta veikšanai īrēs telpās, bet atbildētāja remontu nav veikusi. [1.3] Atsaucoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. 1 panta pirmās daļas 1. punktu, norādīts, ka atbildētāja vairāk kā 3 mēnešus nav pildījusi ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otrās daļas noteikto pienākumu būt solidāri mantiski atbildīgai par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām, atbildētāja nav veikusi nevienu maksājumu par dzīvojamās telpas saņemto komunālo pakalpojumu maksājumiem par periodu, kas ir ilgāks par 3 mēnešiem, faktiski šādi maksājumi no atbildētājas puses nav veikti nekad. Atbildētāja turpina lietot īres telpas, neveicot par tām nekāda veida vai apmēra maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī, pēdējā gada laikā prasītājam izmantot īres telpas ir bijis praktiski neiespējami, atbildētāja ir cēlusi nepamatotus šķēršļus prasītājam iekļūt īres telpās, ja prasītājs tomēr ir iekļuvis īres telpās un tās izmanto, piemēram, gatavojot ēst, atbildētāja izsauc policijas darbiniekus un lūdz prasītāju izvest no telpām, atbildētāja ir mainījusi durvju slēdzeni dzīvokļa ārdurvīs, neizsniedzot prasītājam atslēgas dublikātu, uz telefona zvaniem atbildētāja neatbild, izslēdzot jebkāda veida komunikāciju ar prasītāju, respektīvi, ir bijis laika periods, kad prasītājs nav varējis iekļūt īres telpās, kurās atrodas prasītājam piederošas privātās lietošanas mantas - drēbes, apavi, sadzīves tehnika, citas personiskās mantas.
Prasītājs veic visa veida un apmēra maksājumus par īres telpām, kuras atbildētājas vainas dēļ nevar izmantot un, tajā pašā laikā, atbildētāja neveic nekāda veida maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem. Prasītājam nav nekāda pienākuma veikt maksājumus par atbildētāju. Starp pusēm jau sen vairs nav nekāda veida attiecību, puses viena otrai ir sveši cilvēki un uz šo brīdi atbildētājas darbības ir pārkāpušas ne tikai normatīvajos aktos noteikto regulējumu, kas nosaka atbildētājas pienākumu veikt maksājumus solidāri, bet ir kļuvušas amorālas savā būtībā, jo prasītājam piespiedu kārtā ir jāveic maksājumi par īres telpām, kuras lieto, tajā skaitā, patērē komunālos pakalpojumus, svešs cilvēks, kurš neļauj prasītājam lietot īres telpas, par kurām pats maksā un par kurām ir spēkā esošs īres līgums. Prasītājs nevēlas piedzīt no atbildētājas parāda apmēru par īres telpu lietošanu, bet tikai vēlas lietot īrējamās telpas vienpersoniski, jo neredz iespēju turpināt veikt maksājumus par citu personu, kā arī nav iespējams atrast kompromisu turpināt ļaut atbildētājai lietot telpas. [2] 2017. gada 10. augustā tiesā saņemti prasības pieteikuma papildinājumi, kur norādīts, ka, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 128. panta otrās daļas 5. punktu, prasītājs pamato savu prasījumu, norādot situāciju, kurā puses atrodas jau kopš 2004. gada 12. februāra, kad Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šķīra pušu laulību un atbildētāja turpināja izmantot prasītāja īrēto dzīvokli, neveicot nekādā veidā un apmērā maksājumus, pierādījumi ir iesniegti tiesā kopā ar prasības pieteikumu, par pierādījumu kalpo izdrukas no prasītāja bankas konta par komunālo pakalpojumu maksājumu veikšanu, kurus prasītājs ir veicis no saviem naudas līdzekļiem, no sev piederošā bankas konta, vienpersoniski veicot maksājumus par komunālo pakalpojumu lietojumu īpašumā. Atbildētāja nekāda veida vai apmēra naudas līdzekļus nav nodevusi prasītajam, lai veiktu savas daļas apmaksu komunālo pakalpojumu apmaksai. Lietas materiāliem ir pievienoti līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem, kurus ir noslēdzis prasītājs. Uz jebkuriem lūgumiem segt kaut daļu no komunālajiem maksājumiem atbildētāja nav reaģējusi. Prasītājs nav ieinteresēts turpmāk veikt maksājumus par atbildētājas patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem, ņemot vērā apstākli, ka kopš šī gada marta mēneša prasītājs nevar iekļūt dzīvokļa īpašumā, jo atbildētāja ir nomainījusi atslēgas un atslēgas dublikātu prasītājam izsniegt atsakās, uz telefona zvaniem nereaģē, ierodoties klātienē, never vaļā dzīvokļa durvis. Pamatojoties uz
178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs Civilprocesa likuma 129. panta otrās daļas 3. punktu, atbildētāja ieguva prasītāja īrētā dzīvokļa īpašuma tiesības, pamatojoties uz to, ka puses noslēdza laulību 2000. gada 5. oktobrī, arī pēc laulības šķiršanas 2004. gada 12. februārī un pēc kopīgās meitas /pers. I/ 2008. gada 10. septembrī pusēm noņemtajām aizgādības tiesībām ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu, atbildētāja turpināja izmantot prasītāja īrēto dzīvokli, kaut arī nekāda veida vai apmēra tiesības pēc būtības lietot dzīvokli atbildētājai nebija, jo pēc laulības šķiršanas un kopīgās meitas izņemšanas no ģimenes un aizgādības tiesību atņemšanas prasītājs un atbildētāja kļuva par diviem svešiem cilvēkiem, kuri iepriekš bija ģimene, bet ar 2008. gada 10. septembri puses nekas vairāk nesaistīja, kā tikai apstāklis, ka atbildētāja turpināja lietot prasītāja īrēto dzīvokli. Uz šo brīdi pušu atrašanās vienā dzīves telpā nav iespējama, jo puses ir kļuvušas par diviem svešiem cilvēkiem, kuri pat nekomunicē savā starpā. Atbildētāja neveic maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, elektroenerģiju un gāzi un prasītajam vairs nav finansiālas iespējas maksāt maksājumus par sev svešu personu, kura izmanto prasītāja īrēto dzīvokļa īpašumu. [3] 2017. gada 8. septembrī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums par prasību un pretprasības pieteikums pret prasītāju un SIA „Strazdumuiža” par dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu, kur norādīts, ka tiesā ir pieņemts prasītāja prasības pieteikums par atbildētājas dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām. Atbildētāja prasību neatzīst, lūdz izbeigt tiesvedību pēc prasītāja prasības pieteikuma un vēlas sniegt paskaidrojumus, kā arī ceļ pretprasību pret prasītāju un Sabiedrību par dzīvojamās telpas /adrese/, īres līguma noslēgšanu ar atbildētāju un dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu prasītājam. [3.1] Paskaidrojumos par prasību norādīts, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 5. punktam tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums. Ja tomēr šāds prasības pieteikums ir pieņemts, tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 3. punktu ir pienākums izbeigt tiesvedību.
Atbildētāja paskaidro, ka 2005. gada 12. oktobrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija pieņēma spriedumu civillietā Nr. C30477703 prasītāja prasībā pret atbildētāju par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un viņas izlikšanu no dzīvojamām telpām /adrese/. Šis spriedums kasācijas kārtībā netika pārsūdzēts un ir stājies spēkā 2005. gada 12. oktobrī. Tātad strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tāda paša pamata kā prasītāja iesniegtais prasības pieteikums jau ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, proti, Rīgas apgabaltiesas 2005. gada 12. oktobra spriedums lietā Nr. C30477703. Turklāt prasītāja prasības pieteikums šajā lietā ir pamatots ar tiem pašiem argumentiem, ar kādiem viņš pamatoja savu prasību civillietā Nr. C30477703, tāpēc atbildētāja lūdz tiesu saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 3. punktu izbeigt tiesvedību lietā pēc prasītāja prasības. [3.2] Atbildētāja uzsver, ka prasītāja prasības pieteikums pamatojas nepatiesā faktu izklāstā. Faktiski prasītājs dzīvoklī /adrese/, nedzīvo kopš 2003. gada nogales, kad laulības ar atbildētāju laikā viņš pameta kopīgo dzīvesvietu un devās dzīvot pie citas sievietes. Prasītājs minētajā dzīvoklī nedzīvo jau 14 gadus, kopš 2003. gada nogales tur neatrodas arī nekādas viņa mantas. Pēc atbildētājas rīcībā esošās informācijas visā šajā laika periodā viņa dzīvesvieta ir /adrese B/. Laikā no 2003. gada līdz 2016. gadam prasītājam bija dzīvokļa atslēga, tomēr dzīvoklī viņš neuzturējās. Kopš 2016. gada viņš ir uzsācis pret atbildētāju vērst teroru ar acīmredzamu mērķi izspiest viņu no dzīvesvietas, lai to vēlāk izīrētu citām personām. Prasītājs ir ieradies dzīvoklī, kas bija labā stāvoklī, vairākkārt izvandījis un sabojājis atbildētājai piederošās mēbeles, ledusskapi, drēbes, izlējis dzīvoklī un kāpņu telpā krāsu, dzīvoklī uz grīdas izlējis sveķus, uz griestiem uzvilcis melnus krustus, sabojājis virtuves piederumus un traukus, sabojājis virtuves un istabas logus un sienas, izurbjot caurumus. Pēc tam, kad atbildētāja nomainīja dzīvokļi atslēgas, prasītājs ir vairākkārt uzlauzis durvis. Par minēto atbildētāja uz dzīvesvietu ir izsaukusi policiju, kā arī rakstveidā vairākkārt vērsusies policijā un prokuratūrā. Minētais ir zināms arī Sabiedrības darbiniekiem, kuri arī tika izsaukti uzlauzto durvju dēļ, un to tiesā varēs apliecināt Sabiedrības darbinieks, ēkas /adrese C/, pārvaldnieks /pers. K/. [3.3] Attiecībā uz prasības pieteikumā norādīto prasības pamatu, proti, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. 2 panta pirmās daļas 1. punktu,
atbildētāja paskaidro, ka pēc laulības šķiršanas ar prasītāju 2004. gada 12. februārī tika panākta savstarpēja vienošanās, ka dzīvoklī dzīvo atbildētāja, kura sedz maksājumus par īri un visus komunālos maksājumus, izņemot maksājumus par elektrību un gāzi, kurus sedz prasītājs. Prasītājs visā laika periodā ir veicis vienīgi maksājumus par elektrību un gāzi (pašlaik 13,17 EUR mēnesī par elektrību un 3,47 EUR par gāzi), ko pierāda prasības pieteikumam pievienotie maksājuma dokumenti. Savukārt atbildētāja visā laika periodā kopš 2003. gada ir veikusi gan dzīvokļa īres maksas samaksu, gan apmaksājusi visus pārējos maksājumus. Minēto apliecina dzīvokļa Sabiedrības izziņa, kurā ir norādīts, ka samaksa par īri un komunālajiem pakalpojumiem par dzīvokli /adrese/, tiek veikta no atbildētājas konta un ka par īri un komunālajiem pakalpojumiem parāda nav. Atbilstoši minētajai izziņai par 2017. gada astoņiem mēnešiem atbildētāja ir samaksājusi 557 EUR jeb vidēji 69,63 EUR mēnesī. Tātad atbildētāja pilnībā apmaksā dzīvokļa īri, kā arī veic lielāko daļu komunālo maksājumu apmaksu. Turklāt 2003. gadā, kad prasītājs atstāja dzīvokli, bija izveidojušies parādi, kurus vēl ilgstoši atbildētāja sedza viena pati, neskatoties uz viņas zemajiem ienākumiem. Šo parādu segšanā prasītājs nav piedalījies.
Tādējādi nepastāv likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.2 panta pirmās daļas 1. punktā minētais pamats prasītājam prasīt viņa ģimenes locekļa (konkrētā gadījumā - bijušā ģimenes locekļa) dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu. Gadījumi, kad īrnieks var prasīt ģimenes locekļa dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu, ir izsmeļoši minēti likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.2 panta pirmajā daļā, īrniekam nav atzīstamas tiesības prasīt dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu katrā laikā pēc saviem ieskatiem. Konkrētā gadījumā nepastāv arī citi likuma „Par dzīvojamo telpu īri”
10.2 panta pirmajā daļā norādītie pamati atbildētājas dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanai un tātad nav nekāda likumīga pamata prasītāja prasības apmierināšanai. [3.4] Atbildētāja ceļ pretprasību pret prasītāju¸ kurā, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta ceturto un piekto daļu, lūgts izbeigt tiesvedību pēc prasītāja prasības par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu atbildētājai un viņas izlikšanu no dzīvojamām telpām vai (alternatīvi) noraidīt prasītāja prasību; pieņemt atbildētājas pretprasību un uzdot SIA ,,Strazdumuiža” noslēgt īres līgumu par dzīvokli /adrese/, ar atbildētāju prasītāja vietā, izbeidzot prasītājam dzīvokļa lietošanas tiesības; piespriest no prasītāja par labu atbildētājai tiesāšanās izdevumus, arī izdevumus advokāta palīdzībai, kuru apmērs tiks precizēts līdz tiesas sēdei.
Pretprasībā, atsaucoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta ceturto un piekto daļu un ievērojot minēto, ka prasītājs nedzīvo dzīvoklī jau 14 gadus, kā arī neveic samaksu par īri un komunālajiem maksājumiem (izņemot elektrību un gāzi), atbildētāja lūdz pārslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu ar viņu kā īrnieci. Noslēdzot šādu līgumu, prasītājam dzīvokļa lietošanas tiesības ir izbeidzamas, jo viņš vairs nav atbildētājas ģimenes loceklis un atbildētāja prasītāja iemitināšanai dzīvoklī nepiekrīt. [4] 2017. gada 30. oktobrī tiesā saņemts SIA „Strazdumuiža” paskaidrojums par atbildētājas pretprasības pieteikumu, kurā norādīts, ka Sabiedrība 1998. gadā ar prasītāju noslēdza beztermiņa Dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvojamās telpas /adrese A/, (tagad /adrese/) (1 istaba, kopējā platība 30,18 m2) lietošanu. 2000. gada 7. novembrī minētajā dzīvoklī iemitinājās prasītāja laulātā - atbildētāja. Sabiedrība norāda, ka no atbildētājas 2010. gada 16. aprīļa iesnieguma secināms, ka viņas laulība ar prasītāju ir šķirta. Minētajā dzīvoklī atbildētāja turpina dzīvot kā īrnieka bijusī ģimenes locekle. Sabiedrībai nav informācijas, ka prasītājam būtu cita dzīvesvieta. Ar iesniegumu par to, ka viņš nevēlas dzīvot minētajā dzīvoklī un lūdz izbeigt ar viņu noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, prasītājs Sabiedrībā nav vērsies. Prasītājs 2017. gada 8. augusta iesniegumā kā korespondences adresi ir norādījis Bruņinieku ielu 78-15, Rīgā. Atbildētāja pretprasību ir pamatojusi ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta ceturto un piekto daļu.
Minētā panta ceturtajā daļā ir regulēti gadījumi, kad notiek īrnieka nomaiņa ar citu viņa pilngadīgu ģimenes locekli – īrnieka nāves vai rīcībnespējas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs gadījumā, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus. Savukārt minētā panta piektajā daļā ir noteikts, ka pilngadīgs ģimenes loceklis, kurš pilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības. Sabiedrība norāda, ka, pārbaudot 2017. gada bankas izdrukas par ienākušajiem maksājumiem, ir konstatējams, ka maksājumus par minētā dzīvokļa īri un par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, ir veikusi tieši atbildētāja. Maksājuma parāda par minēto dzīvokli uz šo brīdi nav. Sabiedrība nevar izteikt viedokli, vai ir pamatots atbildētājas prasījums par īres līguma par dzīvokli /adrese/, noslēgšanu ar atbildētāju prasītāja vietā. [5] 2017. gada 30. oktobrī tiesā saņemts prasītāja rakstveida paskaidrojums par pretprasību, kurā norādīts, ka atbildētāja sagatavotajā pretprasībā lūdz izbeigt tiesvedību civillietā par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanu, pamatojot šo prasību ar Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 5. punktu, kas noteic tiesneša tiesības nepieņemt prasību, ja strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kā arī ar Civilprocesa likuma 223. panta 3. punktu, kas noteic, ja šāda prasība ir pieņemta, tad tiesas pienākums ir to izbeigt. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 5. punktu, prasībai, kuru prasītājs ir iesniedzis, ir pilnībā jāatbilst likuma panta normai, ir jābūt tieši tām pašām pusēm, ir jābūt tieši tam pašam priekšmetam un tieši tam pašam pamatam, par cik, prasītājs 2017. gada 12. jūlija prasības pieteikumu ir pamatojis ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otro daļu, kur noteikts „īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā
atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām”, un tādējādi izmainījis prasības pamatojumu, nav pamata izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 5. punktu, un sekojoši, piemērot Civilprocesa likuma 223. panta 3. punktu. Atbildētāja nepamatoti norāda informāciju saistībā ar prasītāja dzīvošanu īrējamajā dzīvoklī. Pretprasībā tiek norādīts, ka prasītājs dzīvokļa īpašumā nav uzturējies kopš 2003. gada līdz 2016. gadam, kopš 2003. gadā dzīvoklī neatrodas arī neviena prasītājam piederoša manta, tomēr, 2017. gada 16. februāra iesniegumā Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram Ē. Kalnmeiram, saņemts Ģenerālprokuratūrā 2017. gada 16. februārī, atbildētāja norāda, ka prasītājs „uz dzīvokli braukā ļoti reti”, respektīvi, atbildētāja pati ar sevi nonāk pretrunās par prasītāja atrašanos dzīvokļa īpašumā biežumu. Prasītājs ir deklarēts īrējamajā dzīvokļa īpašumā un līdz 2017. gadam, kad atbildētāja patvaļīgi nomainīja atslēgu ieejas durvīs, prasītājs īrējamajā dzīvoklī uzturējās vidēji 3 reizes nedēļā, ko var apliecināt liecinieki.
Melīga ir arī atbildētājas sniegtā informācija par vairākkārtīgu durvju uzlaušanu, ko esot veicis prasītājs, ierodoties dzīvesvietā 2017. gada 21. janvārī un konstatējot, ka durvīm ir nomainīta atslēga, prasītājs vērsās policijā, kā arī, zvanīja atbildētājai, jo šāda rīcība bija neizprotama, atbildētāja uz zvaniem neatbildēja, prasītājam bija visas tiesības nomainīt ieejas durvju atslēgu, jo prasītājam ir spēkā esošs dzīvokļa īres līgums, kurš jau ir pievienots lietas materiāliem, un prasītājam ir visas tiesības izmantot īrējamo dzīvokli, kā arī, dzīvoklī atradās prasītāja īpašums - sadzīves priekšmeti, drēbes, apavi, dators, mikroviļņu krāsns, mūzikas centrs, skapis, monētu kolekcija, glezna un citi personīgās lietošanas priekšmeti.
Kad tika atvērtas dzīvokļa durvis, tika konstatēts, ka no prasītāja lietām dzīvoklī atrodas tikai dators, par īpašuma zādzības faktu ir ierosināts kriminālprocess (RRP Rīgas Teikas iecirknis), pēc atslēgas nomaiņas pati atbildētāja atslēgu nomainīja atkārtoti, kārtējo reizi neinformējot prasītāju un neizsniedzot prasītājam atslēgas dublikātu, kopš 2017. gada 21. janvāra prasītājs dzīvokļa īpašumā nav ticis, jo atbildētāja neatbild uz telefona zvaniem un never vaļā dzīvokļa durvis, pēdējo reizi mēģinājums iekļūt savā īrējamajā dzīvoklī ir bijis 2017. gada 10. martā un maija mēnesī, dzīvoklī prasītājs neiekļuva, kā arī vairāk prasītājs durvju atslēgu mainījis nav kopš 2017. gada 21. janvāra, un atslēgas atrodas pie atbildētājas, kura dublikātu prasītājam neizsniedz.
Atbildētāja ir iesniegusi Valsts policijā un Ģenerālprokuratūrā iesniegumus, bet ne par vienu no iesniegumos aprakstīto, it kā mantas un īpašuma bojāšanu, nav ierosināts kriminālprocess, Valsts policijas atbildes par iesniegumu izskatīšanu, kuras ir iesniegtas tiesā, pauž atteikumu ierosināt kriminālprocesu, jo nav konstatēts nozieguma sastāvs, vēl jo vairāk, Valsts policijas Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores kapteines /pers. O/ 2017. gada 8. marta lēmumā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, norādīts, ka pirms lēmuma pieņemšanas ir bijusi veikta dzīvokļa /adrese/, apskate, kurā netika konstatēti iesniegumā norādītie fakti par to, ka prasītājs esot ieradies dzīvoklī un bojājis atbildētājas mantas un pašu dzīvokli, ka personas lietas, sienas, griesti esot bijušu aplieti ar krāsu, tomēr, ierodoties policijai, netika konstatēti tie bojājumi, kuri ir ietverti iesniegumā Valsts policijai, faktiski, netika konstatēts nekas no iesniegumā minētajiem bojājumiem, atbildētāja kārtējo reizi ir sniegusi melīgu informāciju drošību sargājošajām iestādēm un tērējusi valsts budžeta līdzekļus un policijas darbinieku laiku neeksistējušu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai.
Iesniegumos Valsts policijai tiek sniegta melīga informācija ne tikai par to, ka prasītājs bez atslēgām no dzīvokļa ieejas durvīm mistiskā kārtā iekļūst dzīvoklī un sazīmē melnus krustus uz griestiem, un aplej atbildētājas drēbes ar krāsu, bet tiek arī apmelots prasītājs kā persona, jo, piemēram, 2017. gada 30. janvāra iesniegumā Valsts policijai tiek noradīts, ka prasītājs esot ārstējies psihiatriskajās slimnīcās, kaut arī, vienīgā reize, kad prasītājs ir vērsies psihoneiroloģiskajā slimnīcā, Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību ,,Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā”, bija 1989. gada septembris, kad prasītājs veica karaklausības ekspertīzi, prasītājs nav uzskaitē un nav konsultēts, ir veikta tikai un vienīgi ekspertīze, ar kuru, prasītājs tika atzīts par psihiski veselu. Iepazīstoties ar atbildētājas iesniegumu saturu Valsts policijai un Ģenerālprokuratūrai, ir ļoti grūti saprast, kāpēc atbildētājai ir jāizdomā šāda veida meli, tomēr, caurskatot dokumentus, kuri ir prasītāja rīcībā, saistībā ar darbībām Rīgas Bāriņtiesā nepilngadīgās /pers.
I/ lietā, prasītājs iesniedz tiesā BOV SIA ,,Psihiatrijas centrs” 2003. gada 6. marta izziņu Nr. 1359, kurā ir norādīta informācija par atbildētāju un to, ka laika periodā no 1998.-2002. gadam atbildētāja ir konsultējusies šajā centrā, respektīvi, personai ir bijušas sūdzības attiecībā uz savu psihisko veselību, iespējams, šī gada notikumi ir saistāmi ar konsultācijām, kuras atbildētāja ir saņēmusi iepriekš, tikai šāda veida izskaidrojums ir loģisks situācijai, kad atbildētāja nakts vidū zvana prasītājam un jautā, kāpēc prasītājs staigājot pa atbildētājas dzīvokli, kaut arī, prasītājam nav atslēgas, lai iekļūtu telpās.
Atbildētāja tic, ka prasītājs bez iespējas iekļūt dzīvoklī, jo atbildētāja ir nomainījusi durvju slēdzeni un nav prasītajam izsniegusi tās dublikātu, kaut kādā veidā ir iekļuvis dzīvoklī un mēģinājis atbildētāju noindēt. Atbildētāja sūta prasītājam nepamatota satura īsziņas no sava telefona numura un tajā pašā laikā neatbild uz prasītāja zvaniem par lūgumu iedot atslēgas dublikātu. Ar atbildētāju ir ļoti grūti veidot dialogu vai panākt kopīgu situācijas regulējumu, kurš abām pusēm būtu pieņemams, prasītāja iesniegtais prasības pieteikums tiesā ir vienīgā iespēja pārtraukt izveidojušos situāciju un aizstāvēt savas tiesības uz normālu dzīvi savā īrētajā dzīvoklī.
Pretprasībā atbildētāja norāda, ka starp pusēm bija panākta vienošanās par rēķinu apmaksu, kur puses vienojās, ka katra no pusēm veiks maksājumu par personiski patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem, prasītājs ir iesniedzis tiesā pierādījumus, ka veic maksājumus par gāzes piegādi dzīvoklī, veic maksājumus par patērēto elektroenerģiju, kā arī veic maksājumus par dzīvokļa apsaimniekošanas izdevumiem, kurus prasītājs ir apmaksājis, pārskaitot naudas līdzekļus izīrētāja bankas kontā, jo rēķinus atbildētāja prasītājam principiāli neuzrāda, tādēļ atbildētājai nav informācijas par īres maksas un apsaimniekošanas maksājumu veikšanu, par cik, atbildētāja ir liegusi prasītajam atrasties īrējamajā dzīvoklī, prasītājs, faktiski ir veicis maksājumus par atbildētājas patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem, kurus pats izmantot nevarēja, jo atbildētāja vēl aizvien nav izsniegusi prasītajam durvju atslēgas dublikātu un ir pārkāpusi prasītāja tiesības atrasties likumīgi īrētajā dzīvoklī. Atbildētāja nav pieradījusi faktu, ka prasītājs neuzturas īrējamajā dzīvoklī 14 gadus, ko pierādīt nav iespējams, jo prasītājs ir dzīvojis savā īrējamajā dzīvoklī arī pēc 2004. gada, kad starp pusēm tika šķirta laulība un arī pēc tam līdz 2017. gada janvārim, kad atbildētāja nomainīja slēdzeni ieejas durvīs.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs Atbildētājas juridiskais pamats izmantot prasītāja īrēto dzīvokļa īpašumu, ir tikai un vienīgi ģimenes locekļa statuss, ar kuru šādas tiesības atbildētājai tika piešķirtas, iemitinot atbildētāju dzīvokļa īpašumā, kuru prasītājs īrēja ilgi pirms iepazinās ar atbildētāju un izveidoja ģimeni, īres līgums ar izīrētāju noslēgts 1998. gadā, prasītāja ģimenes stāvoklim vai tam, kur prasītājs uzturas, lietas izskatīšanā nav nozīmes, jo īrējamais dzīvoklis ir prasītāja deklarētā dzīvesvieta, kuru prasītājam ir tiesības izmantot bez jebkāda veida vai apmēra lieguma no atbildētājas puses, tāpēc ir nekorekti pretprasības pamatojuma argumentācijā iekļaut likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta ceturto daļu, jo atbildētāja pati ir liegusi iespēju prasītājam iekļūt īrējamajā dzīvoklī un izmantot ar noslēgto īres līgumu noteiktās īrnieka tiesības, īrnieka pienākumus prasītājs turpina pildīt, veicot maksājumus par pakalpojumiem, kurus pats atbildētājas darbību dēļ izmantot nevar. Prasītājs atbildētājas pretprasību neatzīst un lūdz tiesu noraidīt pretprasību kā nepamatotu. [6] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018. gada 19. oktobra spriedumu prasība un pretprasība noraidītas.
Pirmās instances tiesas spriedums pamatots ar šādiem argumentiem. [6.1] Lietā nav strīds par to, ka 1998. gada 3. martā starp prasītāju un Sabiedrību noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa /adrese/, (agrāk – /adrese A/) īri.
2003. gada 28. janvāra dzīvesvietas izziņa Nr. 30 apliecina, ka dzīvoklī /adrese/, (agrāk – /adrese A/) pierakstītas 3 personas – prasītājs, atbildētāja un viņu bērns.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2004. gada 12. februāra spriedums lietā Nr. C30-701/10 apliecina, ka prasītāja un atbildētājas laulība ir šķirta.
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015. gada 12. oktobra spriedumu lietā Nr. C30477703/CA-1321/19 noraidīta prasītāja prasība pret atbildētāju par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Liecinieks/pers. K/ 2018. gada 27. augusta tiesas sēdē liecināja, ka prasītājs un atbildētāja ir sūdzējušies viens par otru, ka nelaiž dzīvoklī. Par komunālajiem pakalpojumiem dzīvoklim maksā atbildētāja. Nezina, kas maksā par elektrību un gāzi. Sabiedrības 2017. gada 23. augusta izziņa Nr. 66 apliecina, ka dzīvoklim /adrese/, parādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem nav. [6.2] Pirmās instances tiesa konstatēja, ka 1998. gada 3. martā starp prasītāju un Sabiedrību noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma 2. punkts nosaka īres maksas un komunālo pakalpojumu apmaksas kārtību, savukārt līguma 4. punkts nosaka līguma grozīšanas kārtību. [6.2.1] Prasītājs un atbildētāja uz tiesiski noslēgta īres līguma pamata un atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta noteikumiem ir dzīvokļa /adrese/, īrnieki. [6.2.2] Prasītājs un atbildētāja ievēro 1998. gada 3. martā starp prasītāju un Sabiedrību noslēgtās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus – dzīvoklim /adrese/, parāda par īri un komunālajiem pakalpojumiem nav. [6.2.3] No lietas dalībnieku paskaidrojumiem noskaidrots, ka prasītājs un atbildētāja ir vienojušies par dzīvoklim piegādāto pakalpojumu elektrības piegāde, gāzes piegāde, komunālie pakalpojumi, apsaimniekošanas pakalpojumi, īre - norēķināšanās kārtību.
Prasītājs norāda, ka no dzīvokļa ir pazudušas mantas un viņš nevar regulāri piekļūt dzīvoklim, taču lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka šie jautājumi nav prasības priekšmets un prasības pamats, bet gan liecina, kas starp prasītāju un atbildētāju pastāv sadzīviski strīdi un strīds par īrētā dzīvokļa lietošanas kārtību. Lietā iesniegti dokumenti, kas liecina, ka gan prasītājs, gan atbildētāja ir vērušies policijā ar dažādiem iesniegumiem, taču lietā nav neviena pierādījuma, neviena policijas iestādes lēmuma, ar kuru kāda no prasītāja vai atbildētājas darbībām/rīcība tiek atzīta par prettiesisku. [6.3] Lietā nav pierādījumu, lai varētu konstatēt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.1 pantā noteiktos apstākļus, kas būtu par pamatu izbeigt dzīvojamās telpas lietošanas tiesības un atbildētāju izlikt no telpām.
Pastāvot norādītajiem apstākļiem, tiesa atzina, ka prasītāja celtā prasība uz prasības pieteikumā norādītā pamata nav guvusi apstiprinājumu, kā dēļ prasība kā nepamatota ir noraidāma. [6.4] Lietas izskatīšanas gaitā atbildētāja nenoliedza, ka atbildētāja ir vienojusies ar prasītāju par īrētā dzīvokļa komunālo maksājumu apmaksas kārtību – atbildētāja maksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem, savukārt prasītājs maksā par gāzi un elektrību. Tāpat arī atbildētāja tiesas sēdē neapstrīdēja, ka viņa pastāvīgi dzīvo šajā dzīvoklī un prasītājs šajā laika posmā dzīvokli izmantoja neregulāri.
Dzīvoklim visi sniegtie pakalpojumi ir apmaksāti un parādu nav. Līdz ar to tiesa secina, ka prasītājs un atbildētāja minēto vienošanos ievēro. Tiesas rīcībā nav pierādījumi, ka atbildētāju minētā kārtība nav apmierinājusi un pirms dotās civillietas ierosināšanas ir vērsusies pie prasītāja ar lūgumu grozīt īrētā dzīvokļa apmaksas kārtību. [6.5] Attiecībā par pretprasību noskaidrots, ka atbildētāja lūdz uzlikt par pienākumu Sabiedrībai noslēgt īres līgumu ar atbildētāju par dzīvokļa /adrese/, īri.
SIA ,,Strazdumuiža” norāda, ka nav konstatēts neviens likumīgs pamats, lai izbeigtu dzīvojamās telpas īres līgumu ar prasītāju un noslēgtu jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu ar atbildētāju, jo šobrīd spēkā esošais 1998. gada 3. martā starp prasītāju un Sabiedrību noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa /adrese/, (agrāk – /adrese A/) īri tiek pildīts.
Lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka pretprasībā norādītie apstākļi, kas atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta ceturtajai daļai būtu par pamatu grozīt dzīvojamās telpas īres līgumu – uzlikt par pienākumu Sabiedrībai noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu ar atbildētāju prasītāja vietā, nav konstatēti, līdz ar to atbildētājas iesniegtā pretprasība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.
Ievērojot minēto, tiesa atzinusi, ka gan prasība, gan pretprasība ir noraidāmas kā nepierādītas, tāpēc arī no pusēm nav piedzenami tiesāšanās izdevumi otras puses labā. [7] Par pirmās instances tiesas spriedumu prasītājs iesniedzis apelācijas sūdzību, norādot, ka pārsūdz spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasītāja prasība pret atbildētāju, pārējā sprieduma daļā prasītājs pilnībā piekrīt tiesas argumentiem un uz tiem pieņemtajiem tiesas nolēmumiem. [7.1] Pieņemot nolēmumu, daļā par prasītāja prasības noraidīšanu, tiesa nav iedziļinājusies pušu savstarpējos norēķinos, jo prasītājs ne tikai ir veicis maksājumus par elektroenerģiju, gāzi un par saviem līdzekļiem veicis ūdensskaitītāju nomaiņu, bet ir arī veicis maksājumus par īres dzīvokļa apsaimniekošanas maksājumiem, pārskaitot naudas līdzekļus izīrētājam, par ko pierādījumi ir iesniegti tiesā un atrodas lietas materiālos. Respektīvi, tiesa kļūdaini ir vērtējusi maksājumu apmēru no pusēm, jo prasītājs ir maksājumus veicis lielākā apmērā, kā to ir darījusi atbildētāja. Tiesa nav ņēmusi vērā prasītāja argumentus par to, ka prasītājs apmaksājis elektroenerģiju un gāzi, nomainījis ūdensskaitītāju un maksājis apsaimniekošanas maksu, pēc būtības, ir maksājis par atbildētājas dzīvi prasītāja īrētajā dzīvokļa īpašumā, tādejādi, maksājot par personu, kura vairs nav uzskatāma par prasītāja ģimenes locekli saskaņā ar 1993. gada 16. februāra likumu „Par dzīvojamo telpu īri”, kur likuma 9. punkts skaidri noteic to personu loku, kas iemitināmi īres dzīvoklī, īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Kopš 2004. gada 12. februāra, kad tika šķirta pušu laulība, atbildētājai vairs nav piemērojams neviens no šajā pantā noteiktajiem statusiem, atbildētāja nav prasītāja laulātā, nedz vecāks, nedz māsa, nedz prasītāja bērns. Atbildētājai nav statusa, kas uz šo brīdi ļautu izmantot prasītāja īres dzīvokli. Sekojoši, šī paša panta piektajā daļā ir noteikts, šo panta pirmajā vai otrajā daļā neminētās personas (turpmāk - cita persona) iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētāja, īrnieka un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana.
Pēc laulības šķiršanas ar atbildētāju prasītājs nav sniedzis atkārtotu informāciju Sabiedrībai par atbildētājas, kura ir zaudējusi īrnieka ģimenes locekļa 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs statusu, atļauju uzturēties prasītāja īrētajā dzīvoklī, ja prasītājs šāda veida atļauju rakstiski nav sniedzis atbildētājai, tad atbildētājai, mainoties statusam no laulātās uz bijušo laulāto, mainās arī īres dzīvokļa lietojuma tiesība, jo viņa vairs nav ģimenes loceklis atbilstoši likumā sniegtajam īrnieka ģimenes locekļa definīcijai, un pēc būtības atbildētājai, lai turpinātu dzīvokļa lietojuma tiesību, bija jāsaņem prasītāja atļauja, kas izdarīts netika, jo prasītājs šāda veida atļauju nav sniedzis nedz pašai atbildētājai, nedz Sabiedrībai kā izīrētājam. [7.2] Neizvērtējot šajā sūdzības teksta 3. un 4. punktā noradītos apstākļus, kuri tika iesniegti pirmās instances tiesai ar maksājumu veikšanas pierādījumiem no prasītāja puses, tiesa nav vērtējusi pušu savstarpējās attiecības, kur atbildētāja ir patvaļīgi liegusi prasītājam atrasties viņa īrētajā dzīvoklī un prasītājs ir apmaksājis atbildētājas dzīvi konkrētajā īres dzīvoklī, kuru pats izmantot nav spējīgs, jo atbildētāja maina dzīvokļa ieejas durvju atslēgas tiklīdz prasītājs ir izgājis no dzīvokļa, kaut arī lietot īres dzīvokli uz šo brīdi atbildētājai nav nekādu tiesību, jo ir zaudēts īrnieka ģimenes locekļa statuss un jauns statuss, kurš ļautu likumīgi lietot īres dzīvokli, atbildētājai piešķirts nav, atbildētāja pati to ir atzinusi un jau 2010. gada 16. aprīlī, vēršoties pie izīrētāja ar iesniegumu, mēģināja pārslēgt telpu īres līgumu uz sava vārda ar Sabiedrību, kas nenotika, jo telpu īrnieks ir prasītājs ar spēkā esošu īres līgumu. [7.3] Iesniedzot prasību tiesā, prasītājs vadījās pēc tā, ka ir veicis maksājumus, kurus izmantot ir varējusi tikai un vienīgi atbildētāja, jo pats prasītājs dzīvoklī iekļūt nav varējis, kā arī nav varējis izmantot pakalpojumus, par kuriem ir maksājis. [7.4] Pamatojoties uz iepriekš izvirzītajiem argumentiem un saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta pirmo un piekto daļu, 10. panta otro daļu, lūdz tiesu atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 19. oktobra spriedumu daļā par prasītāja prasības noraidīšanu, atzīt prasītāja prasību un izbeigt dzīvojamās telpas lietošanas tiesības atbildētājai, un izlikt /pers. F/ no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt par labu prasītājam no atbildētājas samaksāto valsts nodevu. [8] /pers. F/ iesniegusi apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, norādot, ka spriedumu pārsūdz daļā, ar kuru noraidīta atbildētājas
pretprasība.
Uzskata, ka tiesa nav spriedusi par atbildētājas pretprasībā noteikto prasības priekšmetu uz pretprasībā norādīto pamatu, ir nepareizi piemērojusi un interpretējusi likuma „Par dzīvojamo telpu īri” normas, kā arī nav izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un ir nepareizi konstatējusi faktus, kas ir novedis pie nepareizas pretprasības noraidīšanas.
Sniedz šādu pamatojumu. [8.1] Atbildētāja ir cēlusi pretprasību par īres līguma noslēgšanu ar /pers. F/ prasītāja vietā, izbeidzot /pers. E/ dzīvokļa lietošanas tiesības, pamatojoties uz divām tiesību normām, proti, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta ceturto un piekto daļu. [8.2] Pretprasības pieteikumā, kā arī pirmās instances tiesas 2018. gada 18. septembra tiesas sēdes debatēs tika uzsvērts, ka primārais pretprasības pamats ir tas, ka prasītājs ir mainījis dzīvesvietu un attiecīgajā dzīvoklī nedzīvo jau vairāk kā 14 gadus, kopš 2003. gada nogales tur neatrodas arī viņa mantas. Pēc atbildētājas rīcībā esošās informācijas, visā šajā laika periodā viņa dzīvesvieta ir /adrese B/.
2018. gada 27. augusta tiesas sēdē prasītājs, atbildot uz jautājumiem, atzina, ka viņš nedzīvo dzīvoklī /adrese/, un ka viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir viņa laulātās dzīvoklī /adrese B/. Prasītājs paskaidroja, ka visa 2016. gada laikā dzīvoklī /adrese/ viņš ir ieradies trīs reizes, vienreiz, lai paņemtu dokumentus, un divreiz palicis pa nakti; pēc prasības celšanas tiesā dzīvoklī nav bijis. Civillietā nav strīda, ka atbildētāja pastāvīgi dzīvo šajā dzīvoklī, tā ir viņas vienīgā dzīvesvieta.
Tādējādi ar atbildētājas rakstveida un mutvārdu paskaidrojumiem, kā arī prasītāja mutvārdu paskaidrojumiem, atbildot uz jautājumiem, atbilstoši Civilprocesa likuma 104. panta pirmajai daļai ir pierādīts, ka prasītājs ir mainījis dzīvesvietu. Tā kā faktiskā situācija atbilst likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta ceturtajā daļā paredzētajam tiesību normas sastāvam, proti, īrnieks (prasītājs) ir mainījis dzīvesvietu, tiesai bija jāpiemēro šajā tiesību normā paredzētās sekas - jāatzīst ģimenes locekļa (konkrētā gadījumā - bijušās ģimenes locekles, kas kā ģimenes locekle ir ierakstīta arī 1998. gada 3. marta īres līgumā, - /pers. F/) tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus.
Savukārt tiesa spriedumā nav sniegusi minēto pierādījumu vērtējumu un nav izdarījusi secinājumus par to, vai prasītājs ir mainījis dzīvesvietu. Tiesa spriedumā nav sniegusi nekādu vērtējumu par to, vai ir iestājušās likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta ceturtajā daļā paredzētās tiesiskās sekas.
No tiesas sprieduma motīvu daļā minētās norādes „atbildētāja tiesas sēdē neapstrīdēja, ka atbildētāja pastāvīgi dzīvo šajā dzīvoklī un prasītājs šajā laika posmā dzīvokli izmantoja neregulāri” ir secināms, ka tiesa iespējami ir uzskatījusi, ka ir pierādīts fakts, ka dzīvoklī /adrese/, dzīvo vienīgi atbildētāja, bet prasītājs dzīvesvietu ir mainījis. Tomēr atzīstot, ka dzīvoklī dzīvo atbildētāja, bet prasītājs tajā „uzturas neregulāri”, tiesa nav sniegusi motivāciju, kāpēc tā nepiemēro likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta ceturto daļu, kas paredz ģimenes locekļu tiesības prasīt īres līguma noslēgšanu gadījumā, ja īrnieks ir mainījis dzīvesvietu.
Ievērojot minēto, tiesa nav spriedusi par pretprasībā noteikto prasības priekšmetu uz pretprasībā norādītā pamata, pārkāpjot Civilprocesa likuma 192. pantu, kas ir novedis pie nepamatotas pretprasības noraidīšanas. [8.3] /pers. F/ pretprasības pieteikumā likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta piektā daļa ir norādīta kā otrs, sekundārs, prasības pamats.
Minētais tika uzsvērts arī 2018. gada 18. septembra tiesas sēdes debatēs.
Tiesa sprieduma motīvu daļā ir norādījusi, ka atbildētāja ir vienojusies ar prasītāju par īrētā dzīvokļa komunālo maksājumu apmaksas kārtību atbildētāja maksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem, savukārt prasītājs maksā par elektrību un gāzi; dzīvoklim visi sniegtie pakalpojumi ir apmaksāti un parādu nav; prasītājs un atbildētāja minēto vienošanos ievēro.
Tomēr likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta piektā daļa paredz ģimenes locekļa tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā visos gadījumos, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības, neatkarīgi no tā, vai ir uzkrājušies īres un komunālo maksājumu parādi vai arī tādu nav, kā arī neatkarīgi no tā, vai cits ģimenes loceklis īrnieka vietā faktiski veic īres un komunālo maksājumu samaksu.
1998. gada 3. martā starp prasītāju un Sabiedrību noslēgtais īres līgums paredz pienākumu veikt īres maksas un komunālo pakalpojumu apmaksu.
Atbildētāja iesniedza tiesā pierādījumus (maksājuma dokumentus, kā arī Sabiedrības izziņu) par to, ka visā laika periodā kopš 2003. gada prasītājs šo pienākumu nav pildījis. Gan dzīvokļa īres maksas samaksu, gan visus pārējos komunālos maksājumus (izņemot par elektrību un gāzi) ir veikusi vienīgi atbildētāja. Turklāt 2003. gadā, kad prasītājs atstāja dzīvokli, bija izveidojušies parādi, kurus vēl ilgstoši atbildētāja sedza viena pati, neskatoties uz viņas zemiem ienākumiem, šo parādu segšanā prasītājs nav piedalījies. Minēto pirmās instances tiesas 2018. gada 27. augusta sēdē apliecināja arī Sabiedrības pārstāve, kā arī liecināja liecinieks /pers. K/. Savukārt tiesa šos pierādījumus sprieduma motīvu daļā nav analizējusi.
Turklāt tiesa, skaidrojot, ka atbildētāja ir vienojusies ar prasītāju par īrētā dzīvokļa komunālo maksājumu apmaksas kārtību - atbildētāja maksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem, savukārt prasītājs maksā par elektrību un gāzi -, šīs vienošanās būtību ir atspoguļojusi nepareizi. Minētā mutvārdu vienošanās, kas tika noslēgta pēc laulības ar prasītāju šķiršanas 2004. gada 12. februārī, paredz to, ka dzīvoklī dzīvo atbildētāja nevis prasītājs. Savukārt šo būtisko faktu, ko tiesas sēdēs nenoliedza arī prasītājs un kas sakrīt ar atbildētājas prasījumu tiesai, tiesa spriedumā nav minējusi.
Ievērojot minēto, tiesa ir nepareizi interpretējusi un piemērojusi likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta piekto daļu, kā arī nav vērtējusi pierādījumus lietā atbilstoši Civilprocesa likuma 97. pantam - vispusīgi, pilnīgi un objektīvi, norādot, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus - par nepierādītiem, kas ir novedis pie kļūdainas pretprasības noraidīšanas. [8.4] Turklāt tiesas spriedums neatbilst arī Civillikuma 5. pantam, kas paredz, ka „tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem”, kā arī Civilprocesa likuma 189.- 193. panta jēgai.
Lietas izskatīšanas tiesā mērķis un jēga ir pastāvoša civiltiesiska strīda taisnīga izšķiršana. Turklāt spriedumam ir jāsasniedz ne vien taisnīgs, bet arī lietderīgs rezultāts. Konkrētā gadījumā civiltiesiskais strīds prasītāja un atbildētājas starpā ir par to, kura persona ir nosakāma par dzīvokļa /adrese/, īrnieku un var lietot dzīvokli. Minētais dzīvoklis ir neliels, 30,18 m2 vienistabas dzīvoklis. Gan prasītājs, gan atbildētāja, sniedzot paskaidrojumus tiesas sēdēs, atzina, ka dzīvoklī nevar dzīvot prasītājs un atbildētāja vienlaikus, proti, divas personas, kuras vairs nesaista laulība, un kuru attiecības ir konfliktējošas.
Šis civiltiesiskais strīds ar tiesas spriedumu pēc būtības ir palicis neizšķirts, nesasniedzot ne taisnīgu, ne lietderīgu rezultātu, liekot apšaubīt vēršanās tiesā civilprocesuālā kārtībā efektivitāti.
Ievērojot minēto, tiesa ir spriedusi pretēji taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem, kā arī pretēji Civilprocesa likuma 189.-193. panta jēgai.
Pamatojoties uz Civillikuma 5. pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta ceturto un piekto daļu, Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 4. punktu un ceturto daļu, 41., 74. pantu, 413.-416. pantu, lūdz tiesu apmierināt atbildētājas pretprasību un uzdot Sabiedrībai noslēgt īres līgumu par dzīvokli /adrese/, ar atbildētāju prasītāja vietā, izbeidzot prasītājam dzīvokļa lietošanas tiesības, un piespriest no prasītāja par labu atbildētājai tiesāšanās izdevumus. [9] /pers. F/ iesniegusi paskaidrojumus par prasītāja apelācijas sūdzību, kuros norādījusi savus iebildumus apelācijas sūdzības nepamatotībai (lietas 2.sējuma 10.-11. lapa). [10] Tiesas sēdē prasītājs prasību un savu apelācijas sūdzību uzturēja uz prasībā un rakstveida paskaidrojumos norādīto apstākļu pamata.
Pretprasību un atbildētājas apelācijas sūdzību neatzina un papildus paskaidroja, ka nepiekrīt, ka pēc prasības celšanas dzīvoklī nav bijis, jo tajā nakšņojis 2017. gada 28. decembrī. Faktiski kopš 2018. gada septembra nakšņo ofisā. 2010. gadā bija izveidojies ļoti liels parāds. Lai dzīvokli nepazaudētu, no savas puses iemaksāja 100 latus, mainīja arī ūdens skaitītājus par savu naudu. 2016. gadā pārskaitīja prasītājai 80 latus dzīvokļa remontam, kas netika veikts. Kopš 2017. gada oktobra par īri maksā 20 EUR, kā arī maksā par gāzi un elektroenerģiju. Trīs reizes vērsies policijā, ka netiek dzīvoklī, prasību par ievietošanu strīdus dzīvoklī necēla. Lūdza prasību apmierināt un pretprasību noraidīt.
Tiesas sēdē atbildētājas pilnvarotā pārstāve prasību, kā arī prasītāja apelācijas sūdzību neatzina. Uzturēja pretprasību, kā arī atbildētājas apelācijas sūdzību uz tajā norādītā pamata un papildus paskaidroja, ka no 2003. gada beigām līdz apmēram 2016. gada beigām prasītājam bija atslēgas, dzīvoklī iekļūt varēja, parādījās tur reti, bet nedzīvoja. 2016. gada nogalē prasītājam parādījās citas domas par dzīvokļa izmantošanu, viņš iekļuva dzīvoklī un veica darbības - savandīja mantas, izlēja krāsas - tādēļ atbildētāja 2016. gada beigās nomainīja atslēgas. Tad prasītājs uzlauza durvis un arī nomainīja atslēgas. Atbildētāja par to vairākkārt vērsās policijā. Tagad prasītājam atslēgu nav, dzīvoklī iekļūt nevar, viņa mantas tajā neatrodas. Attiecībā par prasības robežām, ir viens iemels kāpēc celta prasība, ka atbildētāja nemaksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Pēc 2004. gada puses vienojās, ka dzīvoklī dzīvo atbildētāja. Tas ir vienistabas dzīvoklis, apmēram 30 m2, tur nevar dzīvot divas personas, kas nav laulībā vai citās attiecībās.
2004. gadā puses vienojās, ka dzīvoklī dzīvo atbildētāja. Prasītājam pretenziju nebija. Vienojās, ka gāzes un elektrības maksājumi jāveic prasītājam. Par komunālajiem pakalpojumiem un īri maksā atbildētāja. Prasība celta nepamatoti, jo tieši atbildētāja veica īres un komunālo pakalpojumu apmaksu.
Pretprasība celta uz diviem pamatiem. Pirmās instances tiesa nav pieminējusi to, ka prasītājs mainījis dzīvesvietu. Šajā gadījumā nav nozīmes, ka atbildētāja ir bijusī ģimenes locekle, jo iemitināta dzīvoklī kā ģimenes locekle. Otrs pamats ir tas, ka maksājumus par dzīvokli veica atbildētāja nevis prasītājs. Vienošanās neizslēdz to, ka īres maksājumus un maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem veica atbildētāja, un tādēļ lūdz ar viņu pārslēgt īres līgumu. Lūdz izbeigt tiesvedību prasībā un pretprasību apmierināt.
Tiesas sēdē SIA „Strazdumuiža” pilnvarotā pārstāve norādīja, ka prasība un pretprasība izlemjama pēc tiesas ieskatiem, paskaidroja, ka uztur paskaidrojumus, kas sniegti pirmās instances tiesā, kurā liecinieks liecināja, ka pušu starpā pastāv konflikti. Ir sūdzējušies viens par otru, ir saukta policija. Dzīvoklim parāda nav, ir pat uzkrājums. No 2017. gada oktobra prasītājs sāka maksāt katru mēnesi par īri 20 EUR. Līdz tam laikam no prasītāja nekādi maksājumi netika saņemti. Attiecībā uz pretprasību - dzīvoklim parādu nav. Saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” nav pamata pārslēgt īres līgumu ar citu īrnieku, jo viņi savā starpā nevar vienoties.
Motīvu daļa [11] Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi prasītāja un atbildētāju pārstāvju tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, atzīst, ka prasība un prasītāja apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, savukārt pretprasība, kā arī atbildētājas apelācijas sūdzība ir pamatota un apmierināma. [12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu, 430. panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā. [13] Lietā nav strīds par to, ka 1998. gada 3. martā starp prasītāju un SIA ,,Strazdumuiža” noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa /adrese/, (agrāk – /adrese A/) īri (lietas 1. sējuma 8.-10. lapa).
2003. gada 28. janvāra dzīvesvietas izziņa Nr. 30 apliecina, ka dzīvoklī /adrese/, (agrāk – /adrese A/) pierakstītas 3 personas – prasītājs, atbildētāja un viņu bērns (lietas 1. sējuma 11. lapa).
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā Nr. C30-701/10 nolemts šķirt prasītāja un atbildētājas laulību (lietas 1. sējuma 35.-36. lapa).
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015. gada 12. oktobra spriedumu lietā Nr. C30477703/CA-1321/19 noraidīta prasītāja prasība pret atbildētāju par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas (lietas 1. sējuma 63.65. lapa). [13.1] Prasība celta uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otrās daļas pamata, kas noteic, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Prasība celta arī uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.1 panta pirmās daļas 1. punkta pamata, kas noteic, ka īrnieks ir tiesīgs prasīt viņa ģimenes locekļa dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja šis ģimenes loceklis vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības.
Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē pamatu īres telpu lietošanas tiesību izbeigšanai ar atbildētāju un viņas izlikšanai no strīdus dzīvojamās telpas. [13.2] Lietā nav strīda, ka pēc laulības ar prasītāju šķiršanas 2004. gada 12. februārī tika panākta savstarpēja vienošanās, ka dzīvoklī dzīvo atbildētāja, kura sedz maksājumus par īri un komunālos maksājumus, izņemot maksājumus par elektrību un gāzi, kurus sedz prasītājs.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs [13.3] Lietā arī nav strīda, ka prasītājs visā laika periodā ir veicis maksājumus par elektrību un gāzi, tas ir 13,17 EUR mēnesī par elektrību un 3,47 EUR par gāzi, ko apliecina lietā esošie maksājuma dokumenti.
Savukārt atbildētāja visā laika periodā kopš 2003. gada ir veikusi gan dzīvokļa īres maksas samaksu, gan apmaksājusi visus pārējos maksājumus.
Minēto apliecina lietā esošie maksājumu rēķini (lietas 1. sējuma 160., 162. lapa un 78.-158. lapa), kā arī dzīvokļa īpašnieces SIA „Strazdumuiža”
2017. gada 23. augusta izziņa Nr. 66, kurā norādīts, ka samaksa par īri un komunālajiem pakalpojumiem par dzīvokli /adrese/, tiek veikta no atbildētājas konta un ka parāda par īri un komunālajiem pakalpojumiem nav (lietas 1. sējuma 74. lapa). Atbilstoši minētajai izziņai par 2017. gada astoņiem mēnešiem atbildētāja ir samaksājusi 557,00 EUR jeb vidēji 69,63 EUR mēnesī (lietas 1. sējuma 75. lapa). No lietā iesniegtās 2019. gada 20. februāra kvīts redzams, ka prasītāja veikusi samaksu par 28,17 EUR par divu ūdens skaitītāju apmaiņu un filtru tīrīšanu (lietas 2. sējuma 39. lapa). Tātad atbildētāja pilnībā apmaksā dzīvokļa īri, kā arī veic lielāko daļu komunālo maksājumu apmaksu.
Tādējādi nepastāv likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.2 panta pirmās daļas 1. punktā minētais pamats prasītājam prasīt viņa ģimenes locekļa (konkrētā gadījumā - bijušā ģimenes locekļa) dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu. Gadījumi, kad īrnieks var prasīt izbeigt ģimenes locekļa dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu, ir izsmeļoši minēti likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.2 panta pirmajā daļā, īrniekam nav atzīstamas tiesības prasīt dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu katrā laikā pēc saviem ieskatiem. Konkrētā gadījumā nepastāv likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.2 panta pirmās daļas 1. punktā norādītie pamati atbildētājas dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanai un tātad nav nekāda likumīga pamata prasītāja prasības apmierināšanai. [14] Pretprasība celta uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta ceturtās daļas pamata, kas noteic, ka īrnieka nāves vai rīcībnespējas gadījumā, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus.
Lietā konstatēts, ka prasītājs nedzīvo strīdus dzīvoklī kopš 2003. gada nogales, kas izriet no pušu paskaidrojumiem tiesas sēdē, kā arī lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.
Nav arī pamatoti prasītāja paskaidrojumi, ka šķērslis iekļūšanai dzīvoklī bija tas, ka tika nomainītas dzīvokļa atslēgas, tā kā prasītājs nav cēlis prasību par ievietošanu strīdus dzīvoklī.
Kā izriet no lietā esošā 2017. gada 8. maija iesnieguma, adresēta Valsts policijas Rīgas Teikas iecirknim, prasītājs 2017. gada 6. maijā ieradās savā dzīvesvietā, lai paņemtu savu stacionāro datoru (lietas 1. sējuma 264. lapa).
Savukārt 2017. gada 14. februāra iesniegumā, adresēta Valsts policijas Rīgas Teikas iecirknim, norādījis, ka ar šo gadu tur dzīvos, kas liecina, ka pirms tam nav tur dzīvojis.
Pretprasība celta arī uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta piektās daļas pamata, kas noteic, ka pilngadīgs ģimenes loceklis, kurš pilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības.
To, ka tieši atbildētāja veikusi maksājumus par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, tiesa jau norādījusi iepriekš [12.2] punktā.
Faktiski minēto arī neapstrīd prasītājs, ka bija šāda mutvārdu vienošanās starp pusēm.
Turklāt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta piektā daļa paredz ģimenes locekļa tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā visos gadījumos, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības, neatkarīgi no tā, vai ir uzkrājušies īres un komunālo maksājumu parādi vai arī tādu nav, kā arī neatkarīgi no tā, vai cits ģimenes loceklis īrnieka vietā faktiski veic īres un komunālo maksājumu samaksu. [15] Izvērtējot prasītāja apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst tos par nepamatotiem.
Prasītājs apelācijas sūdzībā ir norādījis trīs argumentus, kā izpaužas pirmās instances tiesas sprieduma nepareizība, proti, tiesa nav ņēmusi vērā, ka:
No lietā esošajiem maksājumu dokumentiem redzams, ka prasītājs veicis tikai atsevišķus maksājumus par īri, tā 50 EUR samaksājis 2014. gada 2. aprīlī (lietas 1. sējuma 22. lapa), 20 EUR 2011. gada 27. janvārī (lietas 1. sējuma 23. lapa), 20 EUR 2010. gada 11. septembrī (lietas 1. sējuma 24. lapa), 20 EUR 2009. gada 16. martā (lietas 1. sējuma 25. lapa), 20 EUR 2008. gada 26. februārī (lietas 1. sējuma 26. lapa), 20 EUR 2008. gada 13. novembrī (lietas 1. sējuma 26. lapa), 20 EUR 2008. gada 14. jūlijā (lietas 1. sējuma 26. lapa).
Prasītājs ir veicis ūdens skaitītāja nomaiņu 2014. gada 2. jūlijā, ko apliecina ūdens skaitītāja apmaiņas akts (lietas 1. sējuma 32. lapa), 2010. gada 6. jūlijā sastādīts akts par karstā un aukstā ūdens skaitītāju pieņemšanu ekspluatācijā pēc atkārtotas metroloģijas pārbaudes (lietas 1. sējuma 33. lapa), 2006. gada 14. jūlijā sastādīts akts par karstā un aukstā ūdens skaitītāju pieņemšanu ekspluatācijā pēc atkārtotas metroloģijas pārbaudes (lietas 1. sējuma 34. lapa).
Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka apstāklis, ka prasītājs veicis atsevišķus maksājumus par īri un gāzes skaitītāju nomaiņu, neliecina ka viņš pastāvīgi dzīvotu strīdus dzīvoklī.
Konkrētā gadījumā dzīvokļa īres maksas samaksu, komunālos maksājumus (izņemot par elektrību un gāzi), kā arī nekustamā īpašuma nodokli visā laika periodā kopš 2003. gada ir galvenokārt apmaksājusi atbildētāja. Minēto apliecina atbildētājas iesniegtie maksājuma dokumenti, SIA „Strazdumuiža” izziņa un Sabiedrības pārstāves paskaidrojumi apelācijas instances tiesas sēdē, ka maksājumus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem veikusi /pers. F/.
Minētais izriet arī no liecinieka /pers. K/ liecībām pirmās instances tiesas sēdē, kas ir Sabiedrības valdes priekšsēdētājs, kā arī ir pārvaldnieks dzīvojami mājai /adrese C/. /pers. F/ gandrīz katru mēnesi ienāk pēc īres maksājumu kvīts. Atbildētāja bija tā, kas nāca maksāt.
Turklāt 2003. gadā, kad prasītājs atstāja dzīvokli, bija izveidojušies parādi, kurus vēl ilgstoši atbildētāja sedza viena pati, šo parādu segšanā prasītājs nav piedalījies. Izvērsts paskaidrojums par šiem apstākļiem ir sniegts atbildētājas 2017. gada 5. septembra rakstveida paskaidrojumos, kas iesniegti pirmās instances tiesā, kurus pārstāve uzturēja apelācijas instances tiesas sēdē [3] punktā.
Atsevišķi prasītāja veiktie maksājumi jau pēc prasības celšanas tiesā pirmās instances tiesas spriedumā nav pareizi vērtēti. [15.2] Attiecībā uz to, ka atbildētāja vairs nav prasītāja ģimenes locekle Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka prasītājs nav cēlis prasību uz šāda 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs pamata un nav savu prasību pamatojis ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9. pantu. Kā prasības pamatu prasītājs ir norādījis vienīgi to, ka atbildētāja neveic komunālos maksājumus, atsaucoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otro daļu un 10.1 panta pirmās daļas 1. punktu.
Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja apelācijas sūdzībā ir ietverti jauni prasījumi, kas nav celti pirmās instances tiesā, tāpēc apelācijas sūdzība neatbilst Civilprocesa likuma 418. pantam, un šāds jauns prasījums nav skatāms apelācijas instances tiesā.
Saturiski /pers. E/ apelācijas sūdzībā ietvertā argumentācija ir pretrunā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta trešajai daļai, kas paredz, ka persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, atbilstoši likuma 9. panta pirmajai daļai atzīstama par īrnieka ģimenes locekli. Atbildētāja ir iemitināta dzīvoklī atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta pirmajai daļai kā prasītāja laulātā 2000. gada 7. novembrī, kas redzams no dzīvokļa īres līguma pielikuma. Tātad atbildētāja /pers. F/ vēl aizvien ir atzīstama par īrnieka ģimenes locekli likuma „Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē, laulības šķiršanas fakts šīs tiesiskās attiecības nemaina.
Tāpat arī jānorāda, ka atbilstoši Civillikuma 1895. pantam vispārējais noilguma termiņš ir desmit gadi. Saskaņā ar Civillikuma 1896. pantu noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību. Prasītājs prasību pret /pers. F/ tā iemesla dēļ, ka šķirta laulība, varēja celt jau 2004. gada 12. februārī, kad tika šķirta laulība, tāpēc šādam prasījumam arī ir iestājies noilgums. [15.3] Atbildētāja savā pretprasības pieteikumā izteica lūgumu izbeigt tiesvedību lietā daļā pēc /pers. E/ prasības saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 3. punktu, proti, strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, norādot, ka civillietā Nr. C30477703 /pers. E/ cēla prasību par to pašu priekšmetu un uz tāda paša pamata kā šajā lietā. Turklāt spriedums šajā lietā ir pieņemts 2005. gada 12. oktobrī, tas ir, jau pēc laulības šķiršanas 2004. gada 12. februārī. Tomēr Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šajā lietā neuzskatīja, ka laulības šķiršana būtu pamats izbeigt /pers. F/ dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, tieši pretēji - spriedumā ir skaidrots, ka īrnieks var prasīt dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.1 pantā nosauktajos gadījumos, nevienu no kuriem prasītājs nav pierādījis.
Tātad strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tāda paša pamata kā prasītāja /pers. E/ iesniegtais prasības pieteikums jau ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, a priori, Rīgas apgabaltiesas 2005. gada 12. oktobra spriedums lietā Nr. C30477703. Turklāt prasītāja prasība šajā lietā ir pamatota ar tiem pašiem argumentiem, ar kādiem viņš pamatoja savu prasību civillietā Nr. C30477703.
Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējot minēto lūgumu par tiesvedības izbeigšanu pēc prasītāja prasības, atzīst, ka tas nav pamatots.
Kā to pareizi norādījis savā paskaidrojumā prasītājs, saskaņā ar Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 5. punktu, prasībai, kuru prasītājs ir iesniedzis, ir pilnībā jāatbilst likuma panta normai, ir jābūt tieši tām pašām pusēm, ir jābūt tieši tam pašam priekšmetam un tieši tam pašam pamatam, par cik prasītājs 2017. gada 12. jūlija prasību ir pamatojis ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otro daļu, kas noteic „īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam, pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām” un tādejādi izmainījis prasības pamatojumu, nav pamata izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 5. punktu un sekojoši, piemērot Civilprocesa likuma 223. panta 3. punktu. [15.4] Nevar piekrist arī prasītāja apelācijas sūdzībā norādītajam, ka pirmās instances tiesa nav „vērtējusi pušu savstarpējās attiecības, kur atbildētāja ir patvaļīgi liegusi prasītājam atrasties viņa īrētajā dzīvoklī”. Tiesa spriedumā ir paskaidrojusi: „Prasītājs norāda, ka no dzīvokļa ir pazudušas mantas un viņš nevar regulāri piekļūt dzīvoklim, taču lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka šie jautājumi nav prasības priekšmets un prasības pamats [..]” (sk. sprieduma 9. lapa). Tātad šie apstākļi tiesas spriedumā ir izvērtēti.
No lietā iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka gan prasītājs, gan atbildētāja ir vērušies policijā ar dažādiem iesniegumiem, taču lietā nav neviena pierādījuma, neviena policijas iestādes lēmuma, ar kuru kāda no prasītāja vai atbildētājas darbībām/rīcība tiek atzīta par prettiesisku.
Civillietu tiesas kolēģija piekrīt tam, ka prasītāja prasība nav celta, pamatojoties uz šādiem apstākļiem; prasības pamats ir vienīgi tas, ka atbildētāja neveicot komunālos maksājumus, atsaucoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otro daļu un 10.1 panta pirmās daļas 1. punktu.
Turklāt saturiski nevar piekrist prasītāja apgalvojumiem. Prasītājs nedzīvo dzīvoklī jau no 2003. gada, par to, ka dzīvoklī dzīvos atbildētāja nevis prasītājs, abi vienojās jau 2003. gadā, tāpēc nevar piekrist tam, ka atbildētāja ir patvaļīgi liegusi prasītājam atrasties viņa īrētajā dzīvoklī. [16] Pirmās instances tiesa nav spriedusi par /pers. F/ pretprasībā noteikto prasības priekšmetu uz pretprasībā norādīto pamatu, ir nepareizi piemērojusi un interpretējusi likuma „Par dzīvojamo telpu īri” normas, kā arī nav izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un ir nepareizi konstatējusi faktus, kas ir novedis pie nepamatotas /pers. F/ pretprasības noraidīšanas. [17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no prasītāja atbildētājas labā piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva par pretprasības iesniegšanu 71,14 EUR (lietas 1. sējuma 76. lapa), valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu 70 EUR (lietas 2. sējuma 13. lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,27 EUR (lietas 1. sējuma 77. lapa), un ar lietas vešanu saistītie izdevumi 250 EUR (lietas 2. sējuma 41. lapa), kopā 394,41 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu no prasītāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,04 EUR (lietas 1. sējuma 2. lapa). [18] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu ir nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. [19] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 197. panta pirmo daļu spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, tiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā ir jāizpilda.
Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka SIA „Strazdumuiža” uzliekams pienākums desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas noslēgt īres līgumu par dzīvokli /adrese/, ar /pers. F/ /pers. E/ vietā, izbeidzot prasītāja dzīvokļa lietošanas tiesības.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu, 97., 193., 204.1, 430., 432., 434. pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda noraidīt /pers. E/ prasību pret /pers. F/ par īres telpu lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Apmierināt /pers. F/ pretprasību pret /pers. E/ un SIA „Strazdumuiža” par īres līguma noslēgšanu un /pers. E/ dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu.
Uzlikt pienākumu SIA „Strazdumuiža”, reģistrācijas Nr. 40003149908, desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas noslēgt īres līgumu par dzīvokli /adrese/, ar /pers. F/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, vietā, izbeidzot /pers. E/ dzīvokļa lietošanas tiesības.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, labā tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 141,14 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus - 4,27 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus - 250 EUR, kopā 394,41 EUR.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,04 EUR.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs Maksājuma rekvizīti ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmaksai ir šādi: saņēmējs - Tiesu administrācija, konta Nr. - LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka - Valsts kase, mērķis - 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (prasītāja nosaukums, lietas Nr. C30578217/CA-084119/32).
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pēc valsts ienākumos piedzenamo, ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas samaksu apliecinošais dokuments jāiesniedz Rīgas apgabaltiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Civillietu departamentā, 30 dienu laikā iesniedzot kasācijas sūdzību par to Rīgas apgabaltiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019. gada 31. maijā.
Tiesnese Tiesnese Tiesnesis Inese Strelča Mairita Šķendere Mārtiņš Sviķis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs