Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas apgabaltiesa – Administratīvo pārkāpumu lietas

ECLI:LV:RAT:2019:0711.1A33030818.6.S Lietas Nr.1A33030818 Lietas arhīva Nr.104AA-0334-19/19 SPRIEDUMS Rīgā 2019.gada 11.jūlijā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Aina Nicmane, tiesnese Diāna Dumbre, tiesnese Inese Laura Zemīte, 2019.gada 3.jūlijā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu saistībā ar /pers. A/, personas kods /personas kods/, apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2019.gada 29.marta spriedumu lietā Nr.1A33030818.

Aprakstošā daļa [1] 2018.gada 10.februārī Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektore-glābēja Sintija Gosa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.711711 par to, ka 2017.gada 14.augustā plkst.21.48 /pers. A/, būdams transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ vadītājs, “Priedaines satiksmes mezglā” Jūrmalā iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk arī − Saistošie noteikumi) 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā. Protokols sastādīts bez personas klātbūtnes. /pers. A/ uzlikts naudas sods 50 euro apmērā (turpmāk – Sākotnējais lēmums) (materiāla 31.lapa). [2] Par Sākotnējo lēmumu [1] sūdzību iesniedza /pers. A/, lūdzot atcelt Sākotnējo lēmumu, gadījumā, ja tomēr ir pamats uzskatīt, ka lēmums ir tiesisks, lūdz izvērtēt iespēju atbrīvot viņu no administratīvās atbildības, atzīstot, ka pārkāpums saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 21.pantu ir maznozīmīgs (materiāla 37. – 38.lapa). [3] Ar Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka Valda Kivkucāna 2018.gada 8.jūnija lēmumu Nr.1-13/251 (turpmāk arī – Iestādes lēmums) Sākotnējais lēmums [1] atstāts negrozīts, bet sūdzība [2] noraidīta (materiāla 41. – 44.lapa). [4] Par Iestādes lēmumu [3] sūdzību iesniedza /pers. A/, lūdzot atcelt Iestādes lēmumu [3] un izbeigt lietu (materiāla 2. – 4.lapa). [5] Ar Rīgas rajona tiesas (turpmāk arī – Tiesa) 2019.gada 29.marta spriedumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka Valda Kivkucāna 2018.gada 8.jūnija lēmums Nr.1-13/251 par administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.711711 atstāts negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidīta (materiāla 62. – 68.lapa). [6] Par Tiesas spriedumu [5] apelācijas sūdzību iesniedza /pers. A/, lūdzot atcelt Tiesas spriedumu [5], un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 10.februārī sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.711711, un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Sūdzības iesniedzējs norāda turpmāk minēto (materiāla 69. – 70.lapa). [6.1] Tiesa, tāpat kā Iestāde, nav vērtējusi, ka Jūrmala ir viņa dzīvesvieta, kurā ar pārtraukumu no 2017.gada 15.maija līdz 2018.gada 11.februārim, ir bijis arī deklarēts vairākus gadus. Automašīnu bieži lieto sieva, kuras deklarētā dzīvesvieta vairākus gadus līdz 2018.gada nogalei ir Jūrmalā, bērni apmeklē Jūrmalas pilsētas pašvaldības izglītības iestādi, arī viņam piederošā uzņēmuma un biedrības, kuru pārstāv, juridiskā adrese ir Jūrmalā. Tomēr, ņemot vērā, ka protokols sastādīts pēc ilga laika, objektīvi vairs nav iespējams atcerēties konkrētās iebraukšanas reizes.

Nav konstatējama viņa ekonomiska ieinteresētība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, jo caurlaidi būtu saņēmis, samaksājot nodevu 3,10 euro apmērā. Turklāt Saistošo noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju. [6.2] Saistošie noteikumi un Jūrmalas pilsētas pašvaldības e-pakalpojumu portālā ievietotā informācija protokolā fiksētā pārkāpuma izdarīšanas dienā nesniedza skaidru, nepārprotamu priekšstatu, kā personai jārīkojas, lai pilnībā ievērotu transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kārtību, tai skaitā gadījumos, kad mainās apstākļi pēc caurlaides izsniegšanas.

Lai pārliecinātos par caurlaides derīguma termiņu, izmantoja Jūrmalas pilsētas pašvaldības e-pakalpojumu portālā nodrošināto iespēju un ieguva informāciju, ka nav nepieciešama jaunas caurlaides formēšana. Izdarīja pieņēmumu, ka caurlaide ir derīga līdz tuvākajai tehniskajai apskatei, kā tas vienmēr bijis līdz šim. Ja pašvaldība nodrošina e-pakalpojumu, personām jābūt tiesībām paļauties uz iegūstamo datu pareizību un informācijas pilnīgumu.

Ņemot vērā administratīvā sloga mazināšanas nepieciešamību, izdarot lietderības apsvērumus, pilnīgi loģisks risinājums varētu būt arī caurlaides spēkā esamība, pat, ja mainās apstākļi pēc caurlaides izsniegšanas, jo pašvaldības izmaksas, noformējot jaunu caurlaidi vai to anulējot var pārsniegt potenciālos ienākumus no šīs caurlaides. [6.3] Saskaņā ar vienlaicīgi sastādītajiem 16 protokoliem piemērotais naudas sods (kopā 800 euro apmērā (līdzvērtīgs 400 vienreizējām caurlaidēm, kas nodrošinātu iebraukšanu Jūrmalā vairāk nekā 4 gadus)), ir nesamērīgs.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas ieviestā sistēma kropļo soda preventīvās funkcijas realizēšanu, tādejādi neļaujot sasniegt LAPK 22.pantā noteikto administratīvā soda mērķi. Piemērojot sodu periodā, kad iebraukšanas maksa Jūrmalā netiek iekasēta, sods kļūst bezjēdzīgs attiecībā uz tā preventīvo dabu – atturēt no jaunu pārkāpumu izdarīšanas.

Sūdzības iesniedzējs citē Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8.jūnija spriedumā (lietas arhīva Nr.104AA-0160-18/9) izteiktās atziņas un norāda, ka nav saskatāmi atšķirīgi apstākļi, kādēļ minētajā spriedumā ietvertie tiesas secinājumi nebūtu piemērojami arī pret viņu uzsāktajā administratīvā pārkāpuma lietā.

Videonovērošanas informācijas sistēma darbojas nepārtrauktā režīmā. Informācija par pārkāpumu bija Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:36 Anonīms sistēmas lietotājs rīcībā, lai varētu savlaicīgi uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību un atbilstoši viņu informēt. Pārkāpuma fiksācijas fotoattēla izdruka ir tikai elektroniskā dokumenta jeb videonovērošanas sistēmas kopija papīra formā un par tā datumu uzskatāms fotofiksācijas brīdis, nevis izdrukāšanas brīdis.

Tiesa kļūdaini secina, ka tas, ka Jūrmalas pašvaldības policija sastādījusi kopumā 16 Protokolus, norāda uz to, ka viņa rīcībai nav gadījuma raksturs, tādējādi, nav pamata uzskatīt pārkāpumu par maznozīmīgu. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka viņš nebūtu pieļāvis šos pārkāpumus, ja būtu varējis noskaidrot vai būtu informēts, ka izdotā caurlaide ir zaudējusi spēku vai ir anulēta.

Ievērojot minēto, pat, ja tiktu atzīts, ka viņš ir veicis administratīvo pārkāpumu, būtu pamats piemērot LAPK 21.panta pirmās daļas nosacījumus un Saistošo noteikumu atkārtotu neievērošanu atzīt par maznozīmīgu pārkāpumu, kā to lūdza, apstrīdot Sākotnējo lēmumu. [6.4] Saskaņā ar LAPK 286.panta pirmo daļu sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu augstāka iestāde izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Viņš Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā ar sūdzību par protokoliem vērsās 2018.gada 7.martā.

2018.gada 6.aprīlī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija pieņēma lēmumu (Nr.1-15/691) pagarināt sūdzības izskatīšanas termiņu līdz 2018.gada 7.maijam, taču arī šajā laika periodā sūdzību neizskatīja, 2018.gada 10.maijā pieņemot lēmumu (Nr. 1-15/1702) pagarināt sūdzības izskatīšanas termiņu līdz 2018.gada 7.jūnijam. Sūdzību izskatīja tikai 2018.gada 8.jūnijā, nepamatojot termiņa, t.sk. pagarinātā, nokavējuma iemeslu. Ar;i lēmums LAPK noteiktajā termiņā nav paziņots. LAPK 287.panta ceturtajā daļā noteikts, ka lēmumu, kas pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, paziņo triju darba dienu laikā pēc sūdzības vai protesta izskatīšanas. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija lēmumu pastā nodeva 15.jūnijā. Tiesa šo procesuālo normu pārkāpumu nav vērtējusi vispār. [7] Saskaņā ar LAPK 289.21panta nosacījumiem tiesas kolēģija, izskatot apelācijas sūdzību rakstveida procesā, nekonstatēja objektīvu pamatu pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē.

Noraidījumi tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim nav pieteikti.

Motīvu daļa [8] Tiesas kolēģija, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma [5] pamatojumu, apelācijas sūdzībā [6] – [6.4] izteiktos argumentus, atzīst, ka apelācijas sūdzība [6] – [6.4] ir noraidāma, bet Tiesas spriedums [5] atstājams negrozīts. [9] Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa [5] pamatoti atstāja negrozītu Iestādes lēmumu [3], ar kuru atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums [1], bet /pers. A/ sūdzību noraidīja.

Tiesas kolēģija, pārbaudījusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka pirmās instances tiesas secinājumi atbilst administratīvā pārkāpuma lietā nodibinātajiem apstākļiem, Tiesa pareizi novērtēja lietā iegūtos pierādījumus. Tiesas spriedums [5] ir pamatots un likumīgs.

Tiesas kolēģija konstatē, ka apelācijas sūdzībā [6] – [6.4] par Rīgas rajona tiesas 2019.gada 29.marta spriedumu [5] nav norādīts neviens jauns pierādījums un apstāklis, jaunas ziņas par faktiem, kas attiecas uz faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem un kas būtu par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma [5] atcelšanai. Tādus apstākļus nekonstatē arī tiesas kolēģija. [10] Tiesas kolēģija vērtē apelācijas sūdzībā [6] – [6.4] norādītos argumentus un konstatē turpmāk minēto. [10.1] Vērtējot sūdzības punktā [6.1] norādīto, tiesas kolēģija konstatē, ka informācija par caurlaides nepieciešamību, iebraucot Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā, ir vispārpieejama un Sūdzības iesniedzējam pašam bija jārūpējas par to, lai viņš ar šo informāciju iepazītos, realizētu savas tiesības un izpildītu Saistošos noteikumus, īpaši ņemot vērā, ka Sūdzības iesniedzējs iebrauca īpašā režīma zonā, zinot, ka kopš 2017.gada 15.maija, t.sk., pārkāpuma izdarīšanas dienā, viņa deklarētā dzīvesvieta vairs nav Jūrmalā.

Līdz ar to sūdzības [6.1] argumenti, ka Tiesa un Iestāde nav vērtējusi, ka viņa deklarēta dzīvesvieta gan pirms pārkāpuma izdarīšanas, gan pēc tam bija Jūrmalā neietekmē Sūdzības iesniedzēja darbību kvalifikāciju un neatbrīvo viņu no atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Apstākļi, ka Sūdzības iesniedzēja bērni apmeklē Jūrmalas pilsētas pašvaldības izglītības iestādi un Sūdzības iesniedzējam piederošā uzņēmuma un biedrības, kuru pārstāv, juridiskā adrese ir Jūrmalā, nav vērtējami, kā tādi, kas ļautu bez noteiktā kārtībā saņemtas caurlaides iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā saskaņā ar Saistošo noteikumu 21.punktu.

Saistošo noteikumu 49.punkts paredz, ka sodu par noteikumu pārkāpumu piemēro transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam (redakcija līdz 2018.gada 14.augustam). Nepastāv strīds par to, ka saskaņā ar ierakstu Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā, transportlīdzekļa/TL marka/ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ īpašnieks ir /pers. A/ (materiāla 21. – 22.lapa).

Saskaņā ar LAPK 243.panta ceturto daļu ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Sūdzības iesniedzēja argumenti nevar būt par pamatu izbeigt lietu pret viņu, ņemot vērā, ka lietā nav pierādīts, ka transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas laikā iespējams ir vadījusi Sūdzības iesniedzēja sieva.

Tiesas kolēģija atzīst, ka sūdzībā norādītais apstāklis, ka nav konstatējama Sūdzības iesniedzēja ekonomiskā ieinteresētība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, neatbrīvo viņu no administratīvas atbildības par izdarīto pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Saistošo noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju.

Tiesas kolēģija, pretēji sūdzībā norādītajam, konstatē, ka Saistošo noteikumu 2.punkts noteic, ka noteikumu mērķis ir ne tikai ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju, bet arī veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. No nodevas samaksas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai. Turklāt saskaņā ar Saistošo noteikumu 3.punktu noteikumi neattiecas uz elektromobiļiem.

Līdz ar to tiesas kolēģija secina, ka apstāklis, ka Sūdzības iesniedzējs Jūrmalā neiebrauca, lai to šķērsotu, nevar būt par pamatu atzīt, ka Saistošo noteikumu prasības, tai skaitā noteikumu mērķis, uz viņu nav attiecināmi. [10.2] Vērtējot sūdzības punktā [6.2] norādīto, tiesas kolēģija konstatē, ka LAPK 5.pants noteic, ka pašvaldību domes ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu. Līdz ar ko saistošie noteikumi ir obligāti visiem.

Sūdzības iesniedzējs pārkāpuma izdarīšanas brīdī dzīvesvietu bija deklarējis Rīgā.

Saistošo noteikumu 21.1.punktā nepārprotami kā viens no kritērijiem ir noteikts, ka personai ir jābūt deklarētai dzīvesvietai Jūrmalā, lai saņemtu caurlaidi un nemaksātu nodevu. Līdz ar to apzinoties, ka nebija deklarētas dzīvesvietas Jūrmalā, Sūdzības iesniedzējam nebija tiesību paļauties, ka var iebraukt Jūrmalā īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Lietas materiālos atrodas izziņa, kurā norādīts, ka transportlīdzeklim /reģistrācijas numurs/ pārbaudot caurlaides derīguma termiņu konstatēts, ka tam nav caurlaides (materiāla 23.lapa). /pers. A/ sūdzībai par Sākotnējo lēmumu ir pievienota izdruka no portāla www.epakalpojumi.jurmala.lv par to, ka caurlaide ir izsniegta transportlīdzeklim /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (materiāla 39.lapa), kurā norādīts, ka tā ir derīga no 01.04.2017.

00.00 līdz 30.09.2017. 23.59, caurlaides saņēmējs ir /pers. A/, ja šajā periodā ir spēkā atbrīvojums no nodevas samaksas un caurlaide nav anulēta.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:36 Anonīms sistēmas lietotājs Caurlaides anulēšanas kārtība noteikta saistošo noteikumu VIII nodaļā.

Saistošo noteikumu VIII nodaļas 45.7.apakšunktā ir norādīts, ka personificēto un automātisko elektronisko caurlaidi anulē ja persona ir zaudējusi tiesības uz nodevas samaksas atvieglojumu vai atbrīvojumu. 46.2.apakšpunkts noteic, ka šo noteikumu 45.5. – 45.8.apakšpunktā noteiktajā gadījumā caurlaidi anulē ar nākamo dienu pēc attiecīgo notikumu reģistrācijas vai nosacījumu, kas pastāvēja caurlaides izsniegšanas brīdī, izmaiņām.

Ņemot vērā, ka Sūdzības iesniedzējs bija deklarējis dzīvesvietu Rīgā 2017.gada 15.maijā, tas ir, caurlaidē norādītajā periodā, līdz ar to zuda pamats atbrīvojumam no nodevas samaksas.

Līdz ar to tiesas kolēģija atzīst, ka Sūdzības iesniedzējam nebija tiesību paļauties, ka caurlaide būs derīga arī pēc deklarētās dzīvesvietas maiņas un sūdzības iesniedzēja argumenti [6.2] ir nepamatoti. [10.3] Vērtējot sūdzības punktā [6.3] norādīto, tiesas kolēģija konstatē, ka saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesas kolēģija atzīst, ka sūdzības arguments, ka sods nekalpo kā preventīvs līdzeklis, jo kropļo soda preventīvās funkcijas realizēšanu, ir nepamatots, jo administratīvajam sodam ir jāattur arī citas personas no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas, tas ir jāpilda soda prevencijas funkcija arī attiecībā pret citām personām, nevis tikai attiecībā pret Sūdzības iesniedzēju.

Tiesas kolēģija konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība uzsākta, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto administratīvo lietvedības uzsākšanas termiņu.

Tiesas kolēģija secina, ka “Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas organizatorisko un lietošanas noteikumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā” 5.punkts noteic, ka sistēmas resursa lietotājus Pašvaldības policijā pieprasa Pašvaldības policijas priekšnieks, nosūtot pieprasījumu Sistēmas tehnisko resursu turētājam. Šo noteikumu 1.punkts noteic, ka transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas (turpmāk – Sistēma) organizatoriskie un lietošanas noteikumi (turpmāk – Noteikumi) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā (turpmāk – Pašvaldības policija) nosaka Sistēmas darbības pamatnoteikumus, Sistēmas darbības rezultātā iegūto personas datu apstrādi, lietošanu, izsniegšanu un aizsardzību atbildīgo darbinieku un Sistēmas lietotāju tiesības un pienākumus pašvaldības policijā. Noteikumu 2.punkts noteic, ka resursu pārzinis ir Jūrmalas pilsētas dome. Noteikumu 4.punktā noteikts, ka Sistēmas tehnisko resursu turētājs ir Jūrmalas pilsētas domes Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvalde (turpmāk – IKTP), kura nodrošina un veic Sistēmas tehniskā administratora funkcijas. Savukārt noteikumu 4.sadaļa noteic kādas tiesības saistībā ar piekļuvi Sistēmai ir noteiktas Pašvaldības policijai, tai skaitā to, ka Pašvaldības policijai, ievērojot drošības pasākumus, ir tiesības iegūt Sistēmā esošos datus.

No iepriekšminētā tiesas kolēģija secina, ka pašvaldības policijas rīcībā nonāk ziņas par pārkāpuma faktu, tad, kad pašvaldības policijas attiecīga amatpersona šos datus pieprasa.

Tiesas kolēģija atzīst, ka iekārta pati par sevi nefiksē pārkāpumu, bet gan ir sistēma informācijas uzkrāšanai un apstrādei attiecībā uz tiem transportlīdzekļiem, kas iebrauc Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, - tā ir noteikts saistošo noteikumu 9.punktā.

2017.gada 14.augustā plkst.21.48 transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebrauca “Priedaines satiksmes mezglā” Jūrmalā īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, kas ir fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, bet administratīvā lietvedība uzsākta 2018.gada 23.janvārī. Līdz ar to pašvaldības policija normatīvā regulējuma prasības ir ievērojusi un likumdevējs šādu termiņu ir atzinis par saprātīgu.

Policijas darba organizācija, kas Sūdzības iesniedzēja ieskatā ir nekvalitatīva un atzīstama par bezdarbību, nedod pamatu atcelt Tiesas spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu, kā tas norādīts iepriekš.

Tiesas kolēģija atzīst, ka Tiesa spriedumā ir pareizi izvērtējusi apstākli, ka administratīvā pārkāpuma lieta ir uzsākta, ievērojot LAPK 238. 1panta nosacījumus, kā arī ievērojot LAPK 37.pantā noteiktos termiņus lietvedības uzsākšanai un personas saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai.

Tiesas kolēģija pievienojas Tiesas vērtējumam.

Tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa ir vērtējusi iespējamību atbrīvot Sūdzības iesniedzēju no administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta nosacījumiem un pareizi secinājusi, ka nav tiesiska pamata pārkāpuma atzīšanai par maznozīmīgu.

Tiesas kolēģija, izvērtējot konkrētajā lietā uzlikto naudas sodu par vienu konkrētu administratīvo pārkāpumu, par kuru Sūdzības iesniedzējs saukts pie atbildības un sodīts, atzīst, ka sods ir samērīgs un atbilst soda mērķim.

Tiesas kolēģija norāda, ka tiesa vērtē šīs konkrētās lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, līdz ar to nav pamata vērtēt to cik tiesiski, pamatoti un samērīgi Sūdzības iesniedzējs ir vai nav sodīts par analoģiskiem pārkāpumiem 16 citās administratīvo pārkāpumu lietās.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir vērtējusi Sūdzības iesniedzēja argumentus par to, ka ir jāņem vērā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.104AA-0160-18/9 secinājumus. Tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas vērtējumam un atzīst to par pamatotu.

Tiesas kolēģija atzīst, ka Sūdzības iesniedzējs kļūdaini atsaucas uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.104AA-0160-18/9, nepareizi uzskatot, ka atšķirīgie apstākļi nav saskatāmi. Tiesas kolēģija secina, ka izskatāmajā lietā ir citi faktiskie apstākļi, jo Sūdzības iesniedzējs tiek sodīts par vienu administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar LAPK 1.pantu administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Tiesas kolēģija, iepazīstoties ar tiesu praksi saistībā ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasību pārkāpšanu, par ko paredzēta atbildība šo noteikumu 49.punktā, atzīst, ka /pers. A/ uzliktais sods [1] ir samērīgs un atbilst soda mērķim. [10.4] Vērtējot sūdzības punktā [6.4] norādīto, tiesas kolēģija atzīst, ka lietā ir konstatējams, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija ir pārkāpusi LAPK 286.panta pirmajā daļā noteikto 30 dienu termiņu sūdzības izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai, kā arī lēmuma paziņošanas termiņu, tomēr šie termiņu pārkāpumi nav vērtējami kā būtiski pārkāpumi, kas katrā ziņā izraisītu Iestādes lēmuma atcelšanu, vai kas liegtu Sūdzības iesniedzēja Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā. [10.5] Ņemot vērā iepriekš punktos [8] – [10.4] minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka Tiesas spriedums [5] ir tiesisks un pamatots un atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība [6] noraidāma.

Tiesas kolēģijai nav pamata Tiesas konstatētos apstākļus vērtēt pretēji vai citādi tāpēc, ka persona, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, 178.105.228.254 19.06.2026. 16:36 Anonīms sistēmas lietotājs nepiekrīt šādam apstākļu vērtējumam. Fakts, ka persona pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu Tiesas sprieduma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa [11] Pamatojoties uz LAPK 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.21pantu, 289.22pantu, tiesas kolēģija nosprieda Atstāt negrozītu Rīgas rajona tiesas 2019.gada 29.marta spriedumu lietā Nr.1A33030818.

Noraidīt /pers. A/ apelācijas sūdzību.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā 2019.gada 11.jūlijā.

Tiesnese Aina Nicmane Tiesnese Diāna Dumbre Tiesnese Inese Laura Zemīte 178.105.228.254 19.06.2026. 16:36 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.