Rīgas apgabaltiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. CA-1887-19/28 ECLI:LV:RAT:2019:0912.C68371418.7.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019.gada 12.septembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesnesis referents Gvido Ungurs, tiesnese Skaidrīte Buivide, tiesnese Sarmīte Vamža rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras lietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu sakarā ar SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 27.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] 2018.gada 22.jūnijā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pantu un 10.panta pirmo daļu, Maksātnespējas likuma 6.panta 8.punktu, 139.panta l. un 3.punktu, lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/, lietošanu laika periodā no 2012.gada 21.jūnija līdz 2012.gada 27.decembrim 621,56 euro un nomas maksu par zemes lietošanu laika periodā no 2012.gada 3.ceturkšņa (2012.gada l.jūlijs) līdz 2012.gada 4.ceturknim (2012.gada 27.decembris) 53,65 euro, kopā 675,21 euro.

Prasītāja norādījusi, ka atbildētājai līdz 2013.gada 8.februārim piederēja dzīvokļa īpašums Nr.42 daudzdzīvokļu mājā /adrese/, kuras pārvaldīšana saskaņā ar 2011.gada 5.jūlijā un 2016.gada 8.jūlijā noslēgtajiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumiem nodota prasītājai. Starp pusēm nebija noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, tomēr īpašums tika apsaimniekots uz likuma pamata. 2012.gada 20.jūnijā atbildētājai tika pasludināts maksātnespējas process, kas izbeigts ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 3.jūnija lēmumu lietā Nr.C28376712, jo atbildētāja izpildījusi saistību dzēšanas plānu. Prasībā norādītais parāds ir veidojies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, līdz ar to prasītājas ieskatā tas kā fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešās izmaksas bija sedzams no parādnieka līdzekļiem, ko viņš ir tiesīgs paturēt sev uzturēšanas izmaksu segšanai. [2] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 27.februāra spriedumu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasība pret /pers. A/ par naudas piedziņu noraidīta pilnīgi.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem. [2.1] Atbildētājai no 2002.gada 8.maija līdz 2013.gada 20.februārim bija reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.42 un 4832/36989 kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas /adrese/.

Ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī pierādīts, ka prasītāja ir minētās dzīvojamās mājas apsaimniekotāja, taču tiesa atzinusi, ka prasītāja prasījuma tiesības ir zaudējusi, jo lietā iestājies prasības noilgums. [2.2] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 20.jūnija spriedumu pasludināts atbildētājas fiziskās personas maksātnespējas process, par ko attiecīgs ieraksts maksātnespējas reģistrā izdarīts 2012.gada 4.jūlijā.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 23.aprīļa lēmumu apstiprināta bankrota procedūras pabeigšana, apstiprināts saistību dzēšanas plāns un pasludināta saistību dzēšanas procedūra. Savukārt ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 3.jūnija lēmumu apstiprināta atbildētājas saistību dzēšanas procedūras izbeigšana, dzēstas atbildētājas saistību dzēšanas plānā norādītās un saistību dzēšanas procedūras laikā neizpildītās saistības un izbeigts atbildētājas fiziskās personas maksātnespējas process, par ko attiecīgs ieraksts maksātnespējas reģistrā izdarīts 2015.gada 4.jūnijā.

Līdz ar to konkrētajā lietā ir piemērojami speciālā likuma – Maksātnespējas likuma 73.panta nosacījumi. [2.3] Ar atbildētājas 2015.gada 23.februāra un 2016.gada 24.februāra iesniegumiem pierādīts, ka atbildētāja ir informējusi prasītāju par to, ka viņai ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 20.jūnija spriedumu pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un nekustamais īpašums /adrese/ 2012.gada 27.novembrī pārdots izsolē.

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka prasītāja atbildētājas maksātnespējas procesa ietvaros ir pieteikusi kreditora prasījumu. Turklāt pati prasītāja norādījusi, ka atbildētājas maksātnespējas procesa ietvaros netika pieteikts kreditora prasījums.

Prasītājas prasība celta tiesā 2018.gada 22.jūnijā, lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka prasītāja maksātnespējas administratoram būtu iesniegusi savu kreditora prasījumu mēneša jeb sešu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par maksātnespējas procesa pasludināšanu un ne vēlāk kā līdz dienai, kad tika sastādīts atbildētājas saistību dzēšanas plāns.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzinusi, ka prasītāja ir nokavējusi termiņu kreditora prasījumu iesniegšanai atbildētājas maksātnespējas procesa ietvaros un atbilstoši Maksātnespējas likuma 73.panta otrās daļas noteikumiem pēc šā termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku. [2.4] No lietas materiālos esošā rēķina izriet, ka 2012.gada 16.jūlijā izrakstīts rēķins par pakalpojumiem, kas bija sniegti atbildētājai 2012.gada jūnijā. No rēķina neizriet, ka tajā iekļautas izmaksas par periodu no 2012.gada 21.jūnija, bet izriet, ka no 1.jūnija, proti, līdz atbildētājas maksātnespējas procesa pasludināšanai.

Nepamatota ir prasītājas atsaukšanās uz Maksātnespējas likuma 172.pantu, jo atbildētājas parāds prasītājai radies pirms atbildētājas maksātnespējas procesa pasludināšanas, turklāt minētā likuma norma stājās spēkā 2015.gada 1.martā un tā neattiecas uz periodu, par kuru atbildētājai 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs radies parāds prasītājai.

Novērtējot minēto, tiesa uzskatījusi, ka prasītāja tai piešķirtās prasības tiesības nav likumā noteiktajā termiņā izmantojusi, līdz ar to lietā ir iestājies prasības noilgums, kas ir pamats prasības noraidīšanai. [3] Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniegusi SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, pārsūdzot to pilnā apjomā un lūdzot prasību apmierināt.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi apsvērumi. [3.1] Prasības pieteikumā tika lūgts piedzīt no atbildētājas parādu par periodu pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas un bankrota procedūras sākšanas dienas līdz īpašuma atsavināšanas dienai, t.i., par periodu no 2012.gada 21.jūnija līdz 2012.gada 27.decembrim par parāda summu 675,21 euro, ko tiesa noraidīja.

Pirmās instances tiesa nav pareizi piemērojusi Maksātnespējas likuma 73.pantu, jo prasītāja prasības pieteikumā nelūdz tiesai piedzīt parādu par periodu līdz maksātnespējas uzsākšanai, bet gan pēc maksātnespējas ierosināšanas datuma, t.i., no 2012.gada 21.jūnija.

Mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, tiek pieteiktas kreditoru pretenzijas par parāda saistībām, kas radušās līdz maksātnespējas procesa ierosināšanai, nevis par tām, kas var rasties, t.i., iespējamām parāda saistībām, kas radīsies pēc šī termiņa.

Tāpat saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.23panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas pieteikumā netiek norādītas parāda saistības, kas var rasties pēc sprieduma fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā pasludināšanas. [3.2] Prasītāja savā prasības pieteikumā neatsaucās uz Maksātnespējas likuma 172.panta normām, kas stājās spēkā 2015.gada 1.martā, bet tikai pieminēja tās, lai saprotamāka ir likumdevēja griba šādu jautājumu risināšanā. Prasītāja, pamatojusies uz Maksātnespējas likuma 6.panta 8.punktu un 139.panta l. un 3.punktu.

Prasītājas ieskatā likumdevējs nav atbrīvojis dzīvokļu īpašniekus no maksājumiem, kas saistīti ar viņu dzīvesvietas lietošanu un samaksas veikšanu par saņemtajiem pakalpojumiem. [4] /pers. A/ rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību norāda, ka pilnībā piekrīt pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, bet apelācijas sūdzību uzksata par nepamatotu un noraidāmu.

Motīvu daļa [5] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasītājas prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi šādu apsvērumu dēļ. [5.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā nav apstrīdēts pirmās instances tiesas konstatētais fakts, ka /pers. A/ laika posmā no 2002.gada 8.maija līdz 2013.gada 20.februārim Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/bija nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.42 un pie tā piederošajām kopīpašuma 4832/369893 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas /adrese/ (lietas 53.-54.lapa).

Lietā nav arī strīda, ka, pamatojoties uz 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja /adrese/ ir nodota prasītājas pārvaldīšanā (apsaimniekošanā) (lietas 20.-27.lapa). [5.2] Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic dzīvokļa īpašniekam pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), kā arī maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Tādējādi atbildētājai bija ar likumu noteikts pienākums atbilstoši viņas īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt pārvaldniekam (konkrētajā gadījumā – SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”) dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar viņas dzīvokļa īpašuma lietošanu, kā arī maksāt nomas maksu par citai personai piederošas zemes, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, lietošanu.

Atbilstoši prasītājas sastādītajam parāda aprēķinam, izsniegtajiem rēķiniem un noslēgtajiem zemes nomas līgumiem (lietas 11.-19., 28.-47.lapa), atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un sniegtajiem pakalpojumiem laika periodā no 2012.gada 21.jūnija līdz 2012.gada 27.decembrim ir 621,56 euro, bet nomas maksas parāds par zemes lietošanu laika periodā no 2012.gada l.jūlija līdz 2012.gada 27.decembrim ir 53,65 euro.

Atbildētāja pakalpojumu saņemšanas faktu un parāda summas aprēķinu nav apstrīdējusi. Tieši pretēji, kā izriet no /pers. A/ pirmās instances tiesai sniegtajiem paskaidrojumiem par celto prasību, atbildētāja parādu 675,21 euro apmērā pilnībā atzinusi (lietas 64.-70.lapa). [5.3] Lietā nav strīda, ka ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 20.jūnija spriedumu pasludināts atbildētājas fiziskās personas maksātnespējas process, par ko attiecīgs ieraksts maksātnespējas reģistrā izdarīts 2012.gada 4.jūlijā. Savukārt ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 3.jūnija lēmumu apstiprināta atbildētājas saistību dzēšanas procedūras izbeigšana, dzēstas atbildētājas saistību dzēšanas plānā norādītās un saistību dzēšanas procedūras laikā neizpildītās saistības un izbeigts atbildētājas fiziskās personas maksātnespējas process, par ko attiecīgs ieraksts maksātnespējas reģistrā izdarīts 2015.gada 4.jūnijā (lietas 55.-56.lapa).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu pirmās instances tiesas viedokli, ka, ievērojot atbildētājas maksātnespējas procesu, celtajai prasībai iestājies noilgums, jo prasītāja Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā nav pieteikusi administratoram savu kreditora prasījumu.

Kā tas pamatoti norādīts apelācijas sūdzībā, prasītāja lūdz piedzīt parādu par periodu pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas līdz īpašuma atsavināšanas dienai, līdz ar ko prasītāja nevarēja pieteikt kreditora prasījumu par šo parādu Maksātnespējas likuma 73.pantā noteiktajā kārtībā.

Maksātnespējas likuma 172.pants redakcijā, kas bija spēkā strīdus periodā, tieši neparedzēja, ka maksātnespējas procesa izmaksās ietilpst tie maksājumi, kuri parādniekam jāveic pēc maksātnespējas pasludināšanas uz likuma pamata vai pamatojoties uz līgumiem, kuru darbība turpinās pēc maksātnespējas pasludināšanas. Taču Maksātnespējas likuma 154.pantā bija noteikts, ka fiziskās personas saistību dzēšanas plānā ir jānorāda paredzamais parādnieka mēneša ienākumu apmērs, lai segtu parādnieka uzturēšanas izmaksas un parādnieka ienākumu apmērs, kas nepieciešams viņa mājokļa apmaksai. Fiziskās personas maksātnespējas pasludināšana neatbrīvo to no uzņemto saistību izpildes attiecībā uz regulāru obligātu ikmēneša maksājumu veikšanu (piemēram, nodokļu, saņemto pakalpojumu rēķinu apmaksa un tml.) arī pēc maksātnespējas pasludināšanas.

Turklāt, Maksātnespējas likuma 172.panta redakcija, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī, likumdevējs ir precizējis jautājumu par to, kas ir fiziskas personas maksātnespējas procesa izmaksas un no kādiem līdzekļiem tās tiek segtas. Par maksātnespējas procesa netiešajām izmaksām tiek atzīti, 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs citstarp, likumiskie maksājumi un maksājumi, kas izriet no tiem līgumiem, kuri tiek turpināti vai šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgti pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas (piemēram, administratīvie sodi, īres maksa, maksa par komunālajiem pakalpojumiem utt.) (sk. arī Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 29.jūnija spriedumu lietā Nr.C30576417, 2018.gada 21.decembra spriedumu lietā Nr.C30498413). [5.4] Kā jau norādīts iepriekš, lietā nav strīda par to, ka atbildētāja laika periodā no 2012.gada 21.jūnija līdz 2012.gada 27.decembrim, par kuru iekrājies dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un komunālo maksājumu parāds, bija nekustamā īpašuma īpašniece, kurai ar likumu uzlikts pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un apmaksāt saņemtos pakalpojumus.

Maksātnespējas likuma izpratnē maksājumi par pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem par laiku pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, ietverami parādnieka uzturēšanas izmaksās, kuras jāsedz pašam parādniekam no atlikušajām divām trešdaļām savu ienākumu. Ne Maksātnespējas likumā, ne arī citos likumos nav paredzēts, ka parādnieks maksātnespējas procesa laikā būtu tiesīgs saņemt viņa īpašumā esošā dzīvokļa apsaimniekošanas pakalpojumus, bet no to samaksas tiktu atbrīvots.

Minētais izriet arī no Maksātnespējas likuma 6.panta 8.punktā nostiprinātā labticības principa, proti, ka procesā iesaistītām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda labā ticībā. Maksātnespējas process nav izmantojams, lai netaisnīgi iedzīvotos, proti, saņemtu pakalpojumus par tiem nemaksājot.

Līdz ar to, saistības, kas personai veidojas pēc maksātnespējas procesa iestāšanās, proti, maksājumi par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem par laiku pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, ietverami parādnieka uzturēšanas izmaksās, nevis saistību dzēšanas plānā. [5.5] Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja strīdus laika periodā savu pienākumu samērīgi ar viņai piederošo dzīvokļa īpašuma daļu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu izdevumus nav pildījusi, kā arī pēc prasības celšanas parādu nav samaksājusi.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasība pret /pers. A/ par naudas piedziņu ir apmierināma pilnīgi.

Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir nepareizi novērtējusi lietas apstākļus, attiecīgi, tiem ir sniegusi nepareizu juridisko novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, prasību nepamatoti noraidot. [5.6] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi tiesai pašai (ex officio) neatkarīgi no prasītāja prasījuma jānoteic prasītājam tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad parādnieka mantu pārdod izsolē, saņemt procentus no tiesas piespriestās maksājuma summas uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā. (sk. sal. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-87, 2010.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.SPC -166/2010). Šos procentus aprēķina tiesu izpildītājs, kurš nolēmumu izpilda (Civilprocesa likuma 631.panta pirmā daļa).

Ievērojot minēto Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka, apmierinot prasību, prasītājai nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus procentus no simta gadā, no nesamaksātās zaudējumu summas, jo, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā (Civillikuma 1765.pants). [5.7] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Līdz ar to, apmierinot prasību pilnīgi, no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami arī tās samaksātie tiesas izdevumi 205,86 euro (valsts nodeva par prasības pieteikumu 101,28 euro (lietas 9.lapa), valsts nodeva par apelācijas sūdzību 101,28 euro (lietas 97.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro (lietas 10.lapa)).

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 189.-193., 195., 204.1, 426., 430., 432., 440.1, 440.11 un 440.12pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/ lietošanu laika periodā no 2012.gada 21.jūnija līdz 2012.gada 27.decembrim 621,56 euro, nomas maksu par zemes lietošanu laika periodā no 2012.gada l.jūlija līdz 2012.gada 27.decembrim 53,65 euro un tiesas izdevumus 205,86 euro, kopā 881,07 euro (astoņus simtus astoņdesmit vienu euro septiņus centus), samaksu veicot SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontā AS Citadele banka LV83 PARX 0013 0443 8001 9.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus - 6 (sešus) procentus no simta gadā, no nesamaksātās parāda summas.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Spriedums sastādīts 2019.gada 12.septembrī.

Tiesnesis G.Ungurs Tiesnese S.Buivide Tiesnese S.Vamža 178.105.228.254 19.06.2026. 16:40 Anonīms sistēmas lietotājs