Rīgas rajona tiesa – Administratīvo pārkāpumu lietas

ECLI:LV:RIRT:2019:0409.1A33044418.3.S Lieta Nr.1A33044418 Lietas arhīva Nr.1A-0210-19/20 S P RIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Siguldā 2019.gada 9.aprīlī Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Ilstere rakstveida procesā izskatīja SIA ,,Auto 26” sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2018.gada 12.septembra lēmumu Nr.20/3/3-1355, un k o n s t a t ē j a 2018.gada 4.oktobrī Rīgas rajona tiesā no Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes (turpmāk Iestāde) saņemta SIA ,,Auto 26” (turpmāk - sūdzības iesniedzēja) sūdzība par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2018.gada 12.septembra lēmumu Nr.20/3/3-1355 (turpmāk - Iestādes lēmums) atcelšanu un administratīvā pārkāpuma lietas materiāli.

No lietas materiāliem konstatējams, ka 2018.gada 30.maijā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr.GA11036571 par to, ka 2018.gada 16.maijā plkst.22.38 transportlīdzeklim TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ autoceļa Rīga-Ventspils (A10), 52,8 km fiksēts braukšanas ātrums 93 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 70 km/h. Ātrums fiksēts ar braukšanas ātruma mērīšanas iekārtu GATSO (sērijas Nr.16-22-033-028) (kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīmā ir + 3 km/h, ja ātrums mazāks par 100 km/h; +3%, ja ātrums lielāks par 100 km/h).

Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu, ir 93km/h. Pārkāpts Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk tekstā - CSN) 102.punkts, kas noteic, ka ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi, ievērojot šo noteikumu 99.punktā minētos nosacījumus, drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto ātrumu. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.8panta septītajā daļā. Sūdzības iesniedzējai par minēto pārkāpumu uzlikts naudas sods 40 euro apmērā (lietas materiālu 1.lapa).

Lēmumu sūdzības iesniedzēja 2018.gada 13.jūnijā pārsūdzējusi Iestādē (lietas materiālu 11.lapa).

2018.gada 12.septembrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks N.Krapsis pieņēmis lēmumu Nr.20/3/3-1355 (lietas 54. - 57.lapa) administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļas 2018.gada 30.maija lēmums atstāts negrozīts un sūdzība noraidīta.

Lēmumā Iestāde konstatējusi, ka 2018.gada 30.maijā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa sastādījusi administratīvā pārkāpuma Protokolu-lēmumu Nr.GA11036571, par to ka 2018.gada 16.maijā plkst.22.38 transportlīdzeklis TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/vadīts autoceļa Rīga - Ventspils (A10) 52,8 kilometrā ar ātrumu 96 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 70 km/h. Ātrums fiksēts ar braukšanas ātruma mērīšanas iekārtu GATSO RT4 (sērijas Nr.

16-22-033-028), kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīmā ir + 3 km/h, ja transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir mazāks par 100 km/h. Iespējamais minimālais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu, ir 93 km/h. Transportlīdzekļa vadītājs atļauto braukšanas ātrumu pārsniedza par 23 km/h.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 102.punktā noteikts, ka ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi, ievērojot šo noteikumu 99.punktā minētos nosacījumus, drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto ātrumu.

CSN 99.punktā teikts, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

Ceļa posmā - autoceļa Rīga-Ventspils (A10) 52,8 kilometrā atļautais braukšanas ātrums - 70 km/h.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta LAPK 149.8panta septītajā daļā - par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma (turpmāk- CSL) 43.6panta trešo daļu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, personai uzliek attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu.

CSL 43. 6panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, - transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). [..].

Pēc transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra datu bāzes ziņām transportlīdzekļa TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ turētājs ir SIA ,,AUTO 26”.

2018.gada 30.maijā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa saskaņā ar LAPK 274.pantu un 275.panta pirmās daļas 1.punktu, CSL 43. 6panta otro un trešo daļu transportlīdzekļa TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ turētājam piemērojusi sodu 40 euro apmērā.

CSL 43.6panta astotajā daļā noteikts, ka protokolu–lēmumu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta personai, kurai piemērots administratīvais sods, un informāciju par pieņemto lēmumu ievada transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā. Līdz ar to administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums nosūtīts transportlīdzekļa turētājam SIA ,,Auto 26”.

CSL 43. 6panta desmitajā daļā noteikts, ka lēmumu par administratīvā soda piemērošanu šā panta otrajā daļā minētā persona LAPK noteiktajā termiņā un kārtībā var pārsūdzēt augstākā iestādē, ievērojot šā panta vienpadsmitās daļas noteikumus.

Pamatojoties uz CSL 43. 6panta piektās daļas 2.punktu, administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, šā panta otrajā daļā minētajai personai nepiemēro, ja šā panta otrajā daļā minētā persona norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli (norādot attiecīgo personu identificējošos datus), kā arī iesniedz šo faktu apliecinošus pierādījumus.

Iestādē 2018.gada 8.jūnijā elektroniski (bez elektroniskā paraksta) saņemta SIA ,,Auto 26” izpilddirektora /pers. D/ sūdzība (reģistrācijas Nr.17415) par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļas pieņemtiem lēmumiem vairākās administratīvo pārkāpumu lietās, kurās pārkāpumi veikti ar SIA ,,Auto 26” turējumā esošajiem transportlīdzekļiem TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ un TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/. Minētie transportlīdzekļi laika posmā no 2018.gada 24.aprīļa līdz 2018.gada 1.jūnijam plkst.23.30 atradās lietošanā pie /pers. F/ un /pers. G/.

Ņemot vērā, ka laika posmā, kad fiksēti pārkāpumi, transportlīdzekļi TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ un TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ nav atradušies SIA ,,Auto 26” rīcībā, sūdzības iesniedzēja lūdz anulēt SIA ,,Auto 26” piespriestos sodus.

Sūdzībai pievienota 2016.gada 2.janvāra pilnvara Nr.24 un 21 administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldē 2018.gada 11.jūnijā saņemts minētās sūdzības oriģināls bez pielikumiem.

Identisks iesniegums (ar elektronisko parakstu) 2018.gada 13.jūnijā saņemts no SIA ,,Auto 26” valdes locekles /pers. H/. Sūdzībai pievienoti 20 administratīvā pārkāpuma protokoli-lēmumi.

Izvērtējot sūdzības, secināms, ka iesniedzēji kļūdījušies, norādot neprecīzu transportlīdzekļa TOYOTA AURIS valsts Reģ.Nr., t.i., /reģistrācijas numurs/. Pārbaudot informāciju pēc transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra datu bāzes ziņām valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ nemaz neeksistē. Transportlīdzekļa TOYOTA AURIS pareizais valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ noskaidrots, salīdzinot nomas līgumā un administratīvā pārkāpuma protokolos-lēmumos norādītos numurus. Tāpat iesniegumā otrs transportlīdzeklis minēts kā TOYOTA AURIS SW ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, kas arī neatbilst transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra datu bāzes ziņām, jo nav tāda transportlīdzekļa TOYOTA AURIS SW.

2018.gada 18.jūnijā VP GKPP SDP Administratīvo strīdu nodaļā no VP GKPP SDP SUKB FN saņemti administratīvā pārkāpuma lietas Nr.GA11036571 materiāli.

2018.gada 25.jūnijā VP GKPP SDP pieņemti lēmumi Nr.20/3/3-81 un Nr.20/3/3-819 par SIA ,,Auto 26” valdes locekles /pers. H/ un SIA ,,Auto 26” izpilddirektora /pers. D/ sūdzību atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2018.gada 20.jūlijam.

2018.gada 26.jūlijā Valsts policijā saņemtas SIA ,,Auto 26” valdes locekles /pers. H/ un izpilddirektora /pers. D/ identiskas sūdzības (reģistrācijas Nr.22519), ar kurām novērsti VP GKPP SDP 2018.gada 25.jūnija lēmumos noteiktie trūkumi. Sūdzībām pievienotas nomas līgumu Nr.20.18/04-24/5A un Nr.2018/04-24/6A kopijas angļu valodā.

Pamatojoties uz to, ka SIA ,,Auto 26” valdes locekles /pers. H/ un izpilddirektora /pers. D/ sūdzības ir identiskas - par vieniem un tiem pašiem protokoliem, VP GKPP SDP nolemts apvienot minētās sūdzības un izskatīt kā vienu sūdzību.

2018.gada 30.jūlijā VP GKPP SDP SIA ,,Auto 26” nosūtīja vēstuli ar lūgumu līdz 2018.gada 21.augustam iesniegt nomas līguma apliecinātu tulkojumu valsts valodā. Minētais tulkojums iesniegts 2018.gada 20.augustā.

Saskaņā ar LAPK 286.panta pirmo daļu sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu augstāka iestāde izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem - pēc visu lietas materiālu saņemšanas.

Iestāde atsaucas uz LAPK 286., 244. un 272.pantu un norāda, ka no minētajām normām izriet, ka, izvērtējot konkrēto gadījumu, iestādei, kas lemj par administratīvā soda uzlikšanu, ir jāveic pilnīga un objektīva lietas apstākļu noskaidrošana, jāpierāda un jāpamato ar pierādījumiem administratīvā pārkāpuma esamība vai neesamība, pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina, kā arī jāveic lietderības apsvērumi, lemjot par soda piemērošanu personai.

CSL 43.4pants nosaka, ka noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Valsts policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm.

Ātruma kontroles mērierīcei GATSO RT4 (sērijas Nr. 16-22-033-028) ir veikta verifikācija, kuras faktisko derīgumu apliecina Latvijas nacionālā metroloģijas centra izsniegtais pirmreizējās verificēšanas sertifikāts Nr.E0751V17, kurā norādīts, ka konkrētais mērīšanas līdzeklis atzīts par derīgu no 2017.gada 24.jūlija līdz 2018.gada 23.jūlijam.

Ņemot vērā minēto, Iestāde secina, ka 2018.gada 16.maijā plkst.22.38 transportlīdzekļa TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ braukšanas ātrums autoceļa Rīga - Ventspils (A10) 52,8 kilometrā fiksēts ar ātruma kontroles mērierīci GATSO RT4 (sērijas Nr.16-22-033028), kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Mērījums veikts ar pārbaudītu, tehniskajām un juridiskajām prasībām atbilstošu mērīšanas līdzekli, un transportlīdzekļa braukšanas ātrums noteikts atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, līdz ar to atzīstams par leģitīmu un faktiskajiem apstākļiem atbilstošu.

Pamatojoties uz ātruma mērīšanas sistēmas GATSO (fotoradara) tehniskajiem parametriem, ātruma mērīšanas sistēma GATSO nepārtraukti mēra ātrumu un virzienu katram garāmbraucošam transportlīdzeklim. Pēc sistēmas instalēšanas katrai braukšanas joslai tiek noteikta konkrēta ātruma kontroles līnija. Transportlīdzeklis, kurš pārsniedz konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu, tiek fiksēts fotoattēlā brīdī, kad tas šķērso ātruma kontroles līniju.

Katrs ātruma mērīšanas sistēmas GATSO fiksētais attēls satur datu joslu ar faktisko un attiecīgo pierādījumu informāciju. Datu joslā par fiksēto pārkāpumu tiek norādīts - fiksētā pārkāpuma izdarīšanas datums un laiks, braukšanas josla, fiksētais transportlīdzekļa braukšanas ātrums un braukšanas virziens. Attēla datu josla norāda datus tikai par braukšanas joslu, kurā fiksēts izdarītais pārkāpums.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs Lai nepieļautu prettiesisku lēmumu pieņemšanu un pārkāpumu neizdarījušas personas sodīšanu, pirms administratīvā pārkāpuma protokola lēmuma pieņemšanas, lai precīzi un nekļūdīgi noteiktu transportlīdzekli, kas ir pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, pamatojoties uz ātruma mērīšanas sistēmas instalēšanas datiem, tiek noteikts, kurš transportlīdzeklis ātruma mērīšanas sistēmas fiksētajā fotoattēlā šķērso ātruma kontroles līniju, kā arī tiek veikta attēla datu joslas informācijas pārbaude.

Saskaņā ar stacionārās ātruma mērīšanas iekārtas GATSO mērījumu vietas pasi Nr.035/15 atļautais braukšanas ātrums administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā - autoceļa Rīga - Ventspils (A10) 52,8 kilometrā, ir 70 km/h. Konkrētajā vietā stacionārā ātruma mērīšanas iekārta GATSO RT4 nepārtraukti mēra ātrumu transportlīdzekļiem abos satiksmes virzienos vienlaicīgi divās braukšanas joslās.

Ātruma mērīšanas sistēmas GATSO fiksētā attēla datu joslā norādīts, ka atļautā braukšanas ātruma pārkāpums fiksēts 2018.gada 16.maijā plkst.22.38 transportlīdzeklim, kurš attālinās no ātruma mērīšanas iekārtas pa otro braukšanas joslu (skaitot no ātruma mērīšanas iekārtas). Konkrētajā gadījumā kontrolei noteiktajā vietā atrodas transportlīdzeklis TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, kas attālinās no ātruma mērīšanas iekārtas pa otro braukšanas joslu (skaitot no ātruma mērīšanas iekārtas).

Iestāde, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas Nr.GA11036571 materiālus, secinājusi, ka ar administratīvā pārkāpuma lietā nostiprinātiem pierādījumiem ir apstiprināts, ka braukšanas ātruma mērīšanas iekārtas GATSO RT4 (sērijas Nr. 16-22-033-028) 2018.gada 16.maijā plkst.22.38 autoceļa Rīga - Ventspils (A10) 52,8 kilometrā fiksētais ātrums 93 km/h (ņemot vērā iekārtas kļūdu ekspluatācijas režīmā), bija transportlīdzeklim TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, tādējādi pārkāpjot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu par 23 km/h.

CSL 43. 6panta vienpadsmitajā daļā norādīts, ja transportlīdzekļa turētājs vai īpašnieks (valdītājs) nav vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, tas, pārsūdzot augstākā iestādē lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, sūdzībā norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli. Šādā gadījumā sūdzībā norāda attiecīgo personu identificējošos datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet par ārzemnieku papildus norāda arī dzīvesvietas adresi, vadītāja apliecības numuru, izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevēju valsti) un sūdzībai pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka šī persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli.

Iesniedzēji sūdzībā lūdz SIA ,,AUTO 26” adresēto lēmumu Nr.GA11036571 piemērot nomniekam, bet sūdzības iesniedzēja nav norādījusi, kuram nomniekam piemērojams sods, jo sūdzībā paskaidrots, ka SIA ,,AUTO 26” sniedza autonomas pakalpojumus /pers. F/ un /pers. H/, kuri saņēma lietošanā automašīnas: TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr./reģistrācijas numurs/ un TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr./reģistrācijas numurs/.

Izvērtējot sūdzībai pievienoto automobiļa nomas līgumu Nr.2018/04-24/5A, secināms, ka transportlīdzekli TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ no 2018.gada 24.aprīļa plkst 17.00 līdz 2018.gada 7.jūnijam iznomāja /pers. F/, dzimis /datums/, vadītāja apliecības Nr./apliecības numurs/. Izvērtējot minēto un CSL 43. 6panta vienpadsmitā daļā noteikto, secināms, ka SIA ,,AUTO 26” nav norādījusi transportlīdzekļa vadītāja dzīvesvietas adresi un vadītāja apliecības izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevēju valsti.

Pārbaudot vadītāja apliecību paraugus tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/transport/road_safety/topics/driving-licence/models_lv un salīdzinot ar SIA ,,AUTO 26” iesniegto /pers. F/ vadītāja apliecības kopiju, secināms, ka iesniegtais vadītāja apliecības formāts neatbilst standartam, kā arī nav skaidrs, kas tas ir par dokumentu.

Atbilstoši LAPK 243.pantam kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Pierādījumiem jāveido pierādīšanas pamats. Pierādījumi nevar tikt balstīti uz pieņēmumiem vai vispārīgiem secinājumiem. Pierādījumu ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Izvērtējot sūdzībā norādīto administratīvo pārkāpumu lietu materiālus, proti, pierādījumu failos iekļautos videoierakstus, kā arī palielinot fiksētos fotoattēlus elektroniskā formātā, un salīdzinot to ar /pers. F/ dokumentā esošo fotogrāfiju, konstatējams, ka daudzos gadījumos transportlīdzekli TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ nomas līguma darbības laikā vadījusi cita persona, nevis /pers. F/.

Izvērtējot sūdzībā ietverto informāciju un tai pievienotos pierādījumus, iestāde konstatē, ka SIA ,,AUTO 26” iesniegtie dokumenti nepierāda, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzekli TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. LG-7213 vadīja tieši /pers. F/, kā arī ir pamatotas šaubas par minētās personas uzrādītā dokumenta nozīmi.

Ņemot vērā minēto, VP GKPP SDP nav pamata atcelt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.GA11036571 par administratīvā soda piemērošanu SIA ,,AUTO 26”, un saukt pie administratīvās atbildības nomas līgumā norādīto nomnieku /pers. F/.

LAPK 22.panta norādīts, ka administratīvā soda mērķis - administratīvo pārkāpumu izdarījušās personas audzināšana likuma ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus, t.i., mērķis nav sodu piemērot vienalga kam, bet gan konkrēti tai personai, kas ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

LAPK 32.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

LAPK 149.8panta septītās daļas sankcija nosaka konkrēta lēmuma saturu (konkrētu soda veidu un tā apmēru), tāpēc lietderības apsvērumu padziļināta izvērtēšana un iekļaušana lēmumā nav mērķtiecīga, jo nav iespējams piemērot naudas sodu mazāku par sankcijā noteikto.

Lēmums pamatots uz LAPK 287.panta pirmās daļas 1.punktu.

2018.gada 1.oktobrī Iestādē saņemta SIA ,,Auto 26” sūdzība par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2018.gada 12.septembra lēmumu Nr.20/3/3-1355 (lietas materiālu 58. - 60.lapa).

Sūdzībā norādīts, ka Iestāde uzlikusi sodus SIA ,,Auto26” par pārkāpumiem, kurus bija izdarījuši Iznomāto transportlīdzekļu nomnieki /pers. F/ un /pers. H/, kuri katrs uz sava vārda bija iznomājuši no Iznomātāja sev automašīnu. Iznomātājs sūdzībā norādīja uz šīm personām, iesniedza noslēgto nomas līgumu kopijas, notariāli apliecinātus līgumu tulkojumus un šo personu vadītāja apliecību kopijas, tomēr policija Iznomātājam piemērotos sodus neatcēla.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka Nomas līgumu 6.punktā ir noteikts, ka iznomāto automašīnu drīkst vadīt tikai līgumā norādītā persona. Jebkurš cits papildus transportlīdzekļa vadītājs ir jāsaskaņo ar Iznomātāju un jānorāda līgumā. Tas izrietoši nozīmē, ka transportlīdzekli nedrīkst lietot līgumā nenorādīta persona. Kā redzams līgumos, tad nevienai citai papildus personai bez pašiem Nomniekiem nav ticis atļauts vadīt Iznomātāja iznomātās automašīnas. Tas nozīmē, ka Iznomātājs ir veicis no tā saprātīgi sagaidāmās darbības, lai pierādītu, kura persona ir bijusi transportlīdzekļa vadītājs, izdarot pārkāpumus, ko ir fiksējuši fotoradari.

Policija norādījusi, ka transportlīdzekļa vadīšanas apliecībās redzamie paraksti nesakrītot ar līgumos esošajiem, ka atsevišķos fotoradaru pārkāpumu attēlos un videoierakstos ir redzama cita persona pie stūres, nevis tā kas transportlīdzekļa vadītāja apliecībā. Kā arī policija norāda, ka nomas līguma darbības laikā pie administratīvās atbildības ir saukta cita persona, vadot vienu no iznomātajiem transportlīdzekļiem. Policija norāda, ka tās ieskatā Iznomātāja iesniegtie dokumenti (Nomas līguma kopija un notariāli apliecināts tulkojums, Nomnieku personu identificējošu dokumentu kopijas) nepierāda, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī tieši Nomnieki ir vadījuši nomas transportlīdzekļus.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs Pirmkārt, Iestāde pati netieši norāda, ka ir identificējusi, kura persona ir vadījusi Nomniekiem iznomātās nomas automašīnas atzīstot, ka daudzos gadījumos ar fotoradariem fiksēto pārkāpumu fotoattēlos vadot nomas automašīnas ir redzami Nomnieki. Tādā gadījumā nav saprotams, kāpēc tik un tā sods ir piemērots Iznomātājam.

Otrkārt, no policijas argumentācijas izriet, ka sūdzības iesniedzējam piederošās automašīnas ir nonākušas svešu personu rīcībā, kas ir nomas līguma 6.punkta rupjš pārkāpums. Tāpat informē, ka nomas automašīnas izdevās atgūt no nomniekiem tikai pēc policijas iesaistīšanas, tādējādi jāsecina, ka automašīnas bija izgājušas no viņu valdījuma citas personas prettiesisku darbību dēļ. Tas savukārt nozīmē, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6panta piektās daļas 1.punktu nav pamata sodus piemērot sūdzības iesniedzējai.

Treškārt, policija nav iedziļinājusies un nepamatoti nav ņēmusi vērā starp Iznomātāju un Nomniekiem noslēgto nomas līgumu saturu un būtību.

Nomas līgumi, kurus ar saviem parakstiem ir akceptējuši Iznomātājs un abi Nomnieki, pierāda, ka Iznomātājs attiecīgajā laika periodā bija nodevis nomas automašīnas Nomnieku rīcībā/turējumā un saskaņā ar starp pusēm noslēgtā nomas līguma nosacījumiem, abi Nomnieki nesa pilnu atbildību gan par nomas transportlīdzekļiem, gan par ar tiem veiktajiem pārkāpumiem.

Uzsver, ka Nomnieki ne tikai neveica pilnu norēķinu par nomas pakalpojumu, bet arī ilgstoši pēc Iznomātāja pieprasījuma neatgrieza nomas automašīnas Iznomātājam. 2018.gada 1.jūnijā Iznomātājs saņēma informāciju, ka iznomātās nomas automašīnas stāv pamestas stāvvietā Liepājā, Vecā ostmala pretim ēkai Nr.4. Pēc šīs informācijas saņemšanas Iznomātājs uzrakstīja un nosūtīja Liepājas policijai iesniegumu, lūdzot policijai veikt minētās vietas apskati un pārbaudīt, vai tur atrodas nomas automašīnas. Liepājas policija uz minēto adresi nosūtīja ekipāžu, kura apstiprināja, ka nomas automašīnas atrodas minētajā adresē. Iznomātās automašīnas bija atstātas neaizslēgtas, aizdedzes atslēgas un dokumenti bija atstāti automašīnās, automašīnām bija radīti virsbūves un salona interjera bojājumi. Vietas un automašīnu apskate tika veikta tās dienas vakarā, piedaloties Iznomātāja darbiniekiem un Liepājas policijas pārstāvjiem. Tika izsaukta arī Liepājas kriminālpolicija, bet, tā kā automašīnas bija atradušās, tad krimināllieta netika ierosināta. Pēc tam tika izsaukti Liepājas ceļu policijas darbinieki, kuri noformēja protokolu par konstatētajiem nomas automašīnas virsbūves bojājumiem. Tā kā automašīnu bojājumi netraucēja piedalīties ceļu satiksmē, automašīnas tika nogādātas Rīgā.

Lūdz tiesu pilnībā atcelt Iestādes lēmumu.

2018.gada 12.novembrī tiesā saņemts Iestādes paskaidrojums par sūdzību (lietas 67. - 68.lapa), kurā norādīts, ka SIA ,,Auto 26” sūdzību neatzīst un uztur VP GKPP SDP 2018.gada 12.septembra lēmumā Nr.20/3/3-1355 ietverto pamatojumu.

Attiecībā par iesniedzēja tiesai adresētā sūdzībā norādīto argumentu, ka saskaņā ar nomas līguma noteikumiem transportlīdzekli drīkst lietot tikai līgumā norādītā persona un jebkurš cits papildus transportlīdzekļa vadītājs ir jāsaskaņo ar iznomātāju, VP GKPP SDP uzskata, ka šajā gadījumā /pers. F/ kā transportlīdzekļa nomnieks, ir uzņēmies izpildīt tieši līguma saistības, kura nosacījumu neizpildes gadījumā, strīdi tiek risināti civiltiesiskajā kārtībā.

Vienlaicīgi norāda, ka pretēji iesniedzēja apgalvojumam, policija nav identificējusi, kura persona ir vadījusi transportlīdzekli. Lēmumā ir minēts – daudzos gadījumos transportlīdzekli TOYOTA AURIS ar valsts Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ nomas līguma darbības laikā vadījusi cita persona, nevis /pers. F/.

LAPK 9.pants nosaka administratīvā pārkāpuma jēdzienu – par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

No minētā izriet, ka administratīvā atbildība ir konkrētas administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas atbildība, līdz ar to viena persona uz līguma pamata nevar uzņemties citas personas iespējamo administratīvo atbildību.

Pārliekot sodu konkrētai personai, jābūt pierādītai šīs personas vainai administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – CSL) (kas ir speciāls likums attiecībā pret LAPK) 43.6panta normām, pierādīšanas slogs ir uzlikts transportlīdzekļa turētājam/īpašniekam, nevis Valsts policijai, proti, šāds pienākums noteikts CSL 43. 6panta piektās daļas 2.punktā un CSL 43. 6panta vienpadsmitajā daļā, ko arī citē sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā.

CSL 43.6pantā ietvertais regulējums pēc būtības paredz nevis fakta legālo prezumpciju (pieņēmumu, ka īpašnieks (turētājs) vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī), bet gan pārliek pienākumu identificēt vainīgo personu no valsts institūcijām uz privātpersonu – attiecīgi transportlīdzekļa turētāju vai īpašnieku. Šāda sodu piemērošanas kārtība palīdz sasniegt vienu no administratīvā soda mērķiem – vispārējo pārkāpumu prevenciju un attur citas personas no pārkāpumu izdarīšanas (Satversmes tiesas 2013.gada 28.marta sprieduma lietā Nr.2012-15-01 15.7., 18.3.1.punkts).

Saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka šajā jomā Konvencijas dalībvalstis savos tiesību aktos var paredzēt ne tikai fakta legālo prezumpciju, bet pat transportlīdzekļa īpašnieka (turētāja) stingro atbildību jeb atbildību bez vainas. Šāda rīcība ir attaisnojama, lai paaugstinātu ceļu satiksmes drošības līmeni, lai automātiski fiksētie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi nepaliktu nesodīti un lai pārkāpumu izmeklēšana un sodīšana par tiem neradītu pārmērīgu slogu valsts iestādēm (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004.gada 19.oktobra lēmums lietā ,,Falk v. The Netherlands”).

Iestāde uzskata iesniedzējas sūdzībā norādītos argumentus par nepamatotiem un lūdz tiesu saskaņā ar LAPK 289.12panta otrās daļas 1.punktu lietā pieņemto lēmumu atstāt negrozītu, bet SIA ,,Auto 26” sūdzību noraidīt.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu sūdzības iesniedzējam un iestādei 2018.gada 16.oktobrī nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2019.gada 9.aprīlī, vienlaicīgi izskaidrojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta ceturtajā daļā noteikto, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2018.gada 30.novembrim (lietas materiālu 33.lapa).

Tiesai nav pieteikti ar lietas izskatīšanu saistīti pieteikumi vai lūgumi, kā arī nav lūgts izskatīt lietu tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2018.gada 12.septembra lēmumu Nr.20/3/3-1355, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzības iesniedzējas argumentus, iestādes lēmuma motivāciju, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma, bet iestādes lēmums atstājams negrozīts.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.panta pirmā daļa noteic, ka augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, [..] var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, [...].

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu izlemj vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods personai piemērojams.

Tādējādi, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, tiesa pārbauda pārsūdzētā lēmuma likumību un pamatotību un vērtē, vai pārsūdzētais lēmums atbilst tiesību normām un ir pamatots ar pārbaudītiem un pierādītiem faktiskajiem apstākļiem, respektīvi, vai sūdzības iesniedzēja ir pamatoti atzīta par vainīgu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērots atbilstošs administratīvais sods.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta pirmo daļu, rajona (pilsētas) tiesai neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu jāatceļ iestādes lēmums un lieta jānosūta iestādei jaunai izskatīšanai pēc piekritības, ja tiek konstatēts, ka:

Tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā nepastāv Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, pamatojoties uz kuriem, neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu būtu jāatceļ iestādes lēmums un lieta jānosūta iestādei jaunai izskatīšanai pēc piekritības.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrai daļai rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

Tiesa konstatē, ka gan Iestādei iesniegtā sūdzība, gan tiesā iesniegtā sūdzība par Iestādes lēmumu pēc tajā norādītajiem apstākļiem, pēc to būtības ir vienādas. Tiesā iesniegtā sūdzība satura ziņā ir plašāka.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pants noteic, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Minētā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīva atbildība.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Tiesa secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Tikai uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības esamību tās personas darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Tiesa neapšauba lietā iegūto pierādījumu pieļaujamību, ticamību un attiecināmību.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums un pamatojoties uz kuriem iestāde secinājusi, ka sūdzības iesniedzēja ir izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8panta septītajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa konstatē, ka Iestāde lēmumā ir sniegusi savu faktu vērtējumu un secinājumus un atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

Lietā nav strīda par pārkāpuma izdarīšanas faktu, līdz ar to tiesa nepārbauda pierādījumus attiecībā uz pārkāpuma fiksēšanu un kvalificēšanu.

Lietā nav strīda, ka sūdzības iesniedzēja ir transportlīdzekļa turētāja.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka nav persona, kura ir saucama pie administratīvās atbildības, jo transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja persona, kura bija noslēgusi auto nomas līgumu un Iestādei bija jānoskaidro pārkāpuma izdarītājs, kā arī norādījusi, ka transportlīdzekli Protokollēmumā fiksētajā laikā vadījusi cita persona.

Ceļu satiksmes likuma 43.6panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam, līdz ar to tiesa atzīst, ka iestāde ir rīkojusies tiesiski.

Ceļu satiksmes likuma 43.6panta piektās daļas 2.punkts noteic, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, šā panta otrajā daļā minētajai personai nepiemēro, ja šā panta otrajā daļā minētā persona 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs (transportlīdzekļa īpašnieks) norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli (norādot attiecīgo personu identificējošos datus), kā arī iesniedz šo faktu apliecinošus pierādījumus.

Sūdzības iesniedzēja, pārsūdzot protokollēmumu Iestādei ir norādījusi transportlīdzekļa iznomātāja identificējošos datus un iesniegusi nomas līgumu, līdz ar to uzskata, ka ir izpildījusi Ceļu satiksmes likuma 43.6panta piektās daļas 2.punkta prasības.

Tiesa atzīst, ka nomas līgums Nr.2018/04-24/6A (lietas 34. - 40.lapa) pierāda tiesiskās attiecības starp sūdzības iesniedzēju un nomas līgumā norādīto vadītāju /pers. F/, bet nepierāda, ka tieši šī persona, kā sūdzībā norādījusi sūdzības iesniedzēja, vadījusi transportlīdzekli pārkāpuma brīdī.

Līdz ar to pašai sūdzības iesniedzējai ir jānoskaidro un jāiesniedz iestādei ziņas par to, kura persona bija vadītājs administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka, noslēdzot nomas līgumu, /pers. F/ ir uzņēmies pilnu atbildību gan par transportlīdzekli, gan ar to izdarītajiem pārkāpumiem.

Tiesa norāda, ka šajā lietā nav izvērtējami nomas līguma noteikumi nolūkā noskaidrot automašīnas vadītāju. Transportlīdzekļa vadītāja noskaidrošana ir transportlīdzekļa turētāja pienākums, nevis Iestādes.

Tiesa ņem vērā Iestādes paskaidrojumos norādīto, ka policija nav identificējusi, kura persona ir vadījusi transportlīdzekli. Savukārt tiesa atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta sestajai daļai nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus.

Turklāt Nomas līguma 13.punktā paredzēts, ka nomniekam ir jāsamaksā visas soda naudas un jāapmaksā pārējie izdevumi, kas radušies jebkuru Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu dēļ.

Tiesa konstatē, ka tādējādi sūdzības iesniedzēja ir paredzējusi situāciju, ka iznomātā transportlīdzekļa vadītājs var izdarīt administratīvo pārkāpumu (konkrētā gadījumā - pārkāpt ātrumu) un par to transportlīdzeklim var piemērot naudas sodu, tāpēc šādu līguma punktu ir iekļāvusi līgumā. Taču tas konkrētajā situācijā attiecināms uz noslēgtā līguma pusēm, nevis uz Iestādi, jo ar šāda līguma esamību nevar pamatot likuma nepiemērošanu.

Tiesas ieskatā sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā nav izvirzījusi jaunus un būtiskus argumentus, kas nav bijuši zināmi Iestādei un kurus Iestāde būtu atstājusi bez ievērības, kā rezultātā nebūtu izvērtēti visi lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi. Tiesa nekonstatē jaunus izvērtēšanai pakļaujamus argumentus, kas ietekmētu tiesas viedokli par lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, līdz ar to tiesa izmanto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešajā daļā paredzētās tiesības.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa pievienojas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2018.gada 12.septembra lēmumā Nr.20/3/3-1355 norādītai motivācijai, tāpēc spriedumā neizklāsta izvērstākus argumentus, jo tie atkārtotu Iestādes izklāstīto motivāciju.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 2.oktobra spriedumā lietā Nr. SKA-378/2008 22.punktā norādījis, ka Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas pienākums ir argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (61.punkts 1994.gada 19.aprīļa spriedumā ,,Van de Hurk v The Netherlands” (iesniegums Nr.16034/90)).

Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmums; Senāta 2004.gada 23.novembra spriedums lietā Nr.SKA-216/2004 8.punkts; 2005.gada 22.novembra spriedums lietā Nr. SKA378/2005 12.punkts; Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembra spriedums lietā Nr.130058313, 2014.gada 29.septembra spriedums lietā Nr.133064413).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Iestāde savā lēmumā ir atsaukusies un izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti konstatējusi, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Fakts, ka persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu, lai atceltu Iestādes lēmumu, savukārt sūdzības iesniedzējas nepiekrišana Iestādes pierādījumu vērtējumam nevar tikt uzskatīta par likuma normu pārkāpumu un būt par pamatu lēmuma atcelšanai.

Tiesa atzīst, ka, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par sūdzības iesniedzējas saukšanu pie administratīvās atbildības, ir ievēroti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta pirmās daļas nosacījumi, kas noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8panta septītā daļa noteic, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Tiesa, ievērojot minēto, atzīst, ka iestāde piemērojusi sodu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantā noteiktajiem sodu uzlikšanas vispārīgajiem noteikumiem.

Izvērtējot visus apstākļus, tiesa uzskata, ka lēmums nav atceļams un lieta nav izbeidzama.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2018.gada 12.septembra lēmums Nr.20/3/3-1355, ar kuru SIA ,,Auto 26” saukta pie administratīvās atbildības, ir likumīgs un pamatots un tā atcelšanai nav pamata.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 un 289.18pantu, tiesa no s pri e da SIA ,,Auto 26”, Reģ.Nr.40103224935, sūdzību noraidīt.

Atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2018.gada 12.septembra lēmumu Nr.20/3/3-1355 par pārsūdzēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.GA11036571.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 9.aprīlī.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Ilstere 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs