Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas rajona tiesa – Civillietas

ECLI:LV:RIRT:2019:0411.C33314218.6.S Lietas Nr.C33314218 Lietvedības Nr.C-0521-19/19 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Siguldā 2019.gada 11.aprīlī Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa ar tiesas sēdes sekretāri Ivetu Jungu piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. C/ un atbildētājas pārstāvei /pers. D/, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu vienkāršotās procedūras lietā SIA “Kaivas Residential” prasībā par naudas piedziņu pret /pers. F/.

A p r a k s t 2018.gada 5.janvārī tiesā saņemts prasītājas prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā (maza apmēra prasībā) SIA “Kaivas Residential” prasībā par naudas piedziņu pret /pers. F/ (prasības pieteikumā /pers. F/), prasības priekšmetu norādot parāds par maksājumiem un izdevumiem, kas saistīti ar atbildētājai izīrētā dzīvokļa Nr./dzīvesvietas adrese/(turpmāk – Telpas), īri, pamatojoties uz 13.07.2015. Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.87/15 (turpmāk – Līgums). Saskaņā ar 01.12.2016. rēķinu Nr.5507/2016-12, 27.03.2017. maksājuma uzdevumu Nr.1399 un 06.04.2017. AS Hausmaster vēstuli Nr.2273196, kā arī saskaņā ar 03.02.2017. rēķinu Nr.030220171 neapmaksātā daļa sastāda EUR 877,93.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Līguma 3.3.punkts nosaka Īrnieka pienākumu papildus īres maksai maksāt arī par prasības priekšmetā norādītajiem pakalpojumiem, Līguma 3.5.punkts nosaka līgumsoda apmēru, Līguma 4.1.4.punkts nosaka Īrnieka pienākumu uzturēt Telpas pilnīgā kārtībā, pretējā gadījumā tam jāveic rēķina apmaksa par Telpu piespiedu uzkopšanu, Līguma 4.1.7.punkts nosaka Īrnieka pienākumu segt visus zaudējumus un veikt jebkuru bojājumu apmaksu, ja šie bojājumi radušies Īrnieka vainas dēļ, kā izņēmumu pieļaujot saprātīgu telpu nolietojumu.

Pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 1.septembrī, nododot Telpas nomnieka lietošanā, nodošanas-pieņemšanas aktā nav fiksēts kāds Telpu bojājums vai defekts, turpretim, izbeidzoties Līgumam 2016.gada 29.novembrī, parakstot nodošanas-pieņemšanas aktu, fiksēti 17 Telpu bojājumi.

Atbildētāja nav apmaksājusi ne tikai to rēķinu, kas attiecas un Telpu remontu un uzkopšanu, bet arī iepriekšējo rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem (Līguma 3.3.punkts). Tādējādi atbildētājas rīcība liecina par mēģinājumiem negodprātīgi izvairīties no savu parāda saistību nokārtošanas.

2017.gada 14.februārī atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietas adresi, pamatojoties uz Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla 14.02.2017. izdruku ar Nr.TR-371139 par atbildētājas deklarēto dzīves vietas adresi, nosūtīts Pirmstiesas brīdinājums, kuru atbildētāja saņēmusi 2017.gada 16.februārī, taču nekāda atbilde nav saņemta. Pie šādiem apstākļiem prasītāja nesaskata iespēju atrisināt jautājumu mierīgā ceļā, bez tiesas starpniecības.

Pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11., 11.3., 12.pantu, Civillikuma 1779., 1785.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai galveno parādu EUR 877,93 apmērā, līgumsodu EUR 87,80 apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus.

Lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā.

2018.gada 8.janvārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, pievienotie dokumenti un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojuma sniegšanai līdz 2018.gada 6.februārim (lietas 33.lapa).

2018.gada 9.februārī pusēm nosūtīts paziņojums, ka sprieduma norakstu tiesas kancelejā varēs saņemt 2018.gada 25.jūnijā (lietas 35.lapa).

2018.gada 27.februārī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību neatzīst (lietas 37.-40.lapa).

Atbildētāja paskaidro, ka 2015.gada 13.jūlijā starp prasītāju kā Izīrētāju un viņu kā Īrnieku noslēgts Dzīvojamo telpu īres līgums Nr.87/15, turpmāk – Līgums. Saskaņā ar Līguma 1.1.punktu Izīrētājs nodod Īrniekam un Īrnieks pieņem īres lietošanā no Izīrētāja dzīvokli Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/, ar kopējo platību 74,7 m2, turpmāk – Dzīvoklis. Dzīvoklis nodots atbildētājas lietošanā 2015.gada 1.septembrī, pusēm parakstot Dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas aktu.

Līguma darbība izbeigta 2016.gada 29.novembrī. Izbeidzoties Līguma darbībai, 2016.gada 29.novembrī prasītājas pārstāvis /pers. H/ sastādījis Dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas aktu, turpmāk – Akts, saskaņā ar kuru konstatējis Dzīvokļa bojājumus un trūkumus. Atbildētāja šo Aktu nav parakstījusi, jo pilnīgi nepiekrita un nepiekrīt tajā norādītajam. Atbildētājas lūgumu izsniegt viņai Akta eksemplāru vai kopiju, prasītājas pārstāvis ignorējis. Šis dokuments (vai tā atvasinājums) tā arī nav atsūtīts atbildētājai ne pa pastu, ne e-pastu, ignorējot atbildētājas mutiskus lūgumus.

Atbildētāja prasību neatzīst un lūdz to noraidīt šādu apsvērumu dēļ:

I. Par 29.11.2016. nodošanas - pieņemšanas aktu.

Civillikuma 2150.pantā noteikts, ka nomas priekšmets nomniekiem jālieto kārtīgi un saimniecīgi, ja viņi to ir ievērojuši, tad viņiem nav jāatbild par parasto lietas nolietošanos. Civillikuma 2152.pants noteic, ka pēc nomas izbeigšanās nomniekam jāatdod atpakaļ iznomātā lieta ar visiem tās piederumiem, cik iespējams labā stāvoklī. No minētā izriet, ka iznomātājs saskaņā ar vispārējo regulējumu no nomnieka nedrīkst prasīt jebkāda veida kompensācijas par iznomātās lietas parasto nolietošanos.

Saskaņā ar Līguma 4.1.7.punktu īrnieks apņemas segt visus zaudējumus un veikt jebkuru bojājumu un labojumu apmaksu, ja šie zaudējumi vai bojājumi radušies īrnieka vainas dēļ, kā izņēmumu pieļaujot saprātīgu telpu nolietošanās pakāpi.

Pēc būtības iesniedzot tiesā prasījumu, prasītāja faktiski vēlas pierādīt, ka atbildētāja nav ievērojusi Civillikuma 2150.panta noteikumus un nelietoja Dzīvokli kārtīgi un saimniecīgi, tādejādi ar savu darbību ir nodarījusi prasītājai tiešos zaudējumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Ņemot to vērā, atbildētāja paskaidrojumos sniegs savu vērtējumu prasītājas iesniegtajiem zaudējumu esamības pierādījumiem.

Lai no atbildētājas varētu piedzīt zaudējumus, nepietiek vien konstatēt zaudējumu esamības faktu. Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs o jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Savukārt, Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Lai būtu pamats zaudējuma atlīdzībai, ir jāievēro, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību. Pamatojoties uz minēto, lai piedzītu no atbildētājas tiešos zaudējumus, prasītājai jākonstatē un jāpierāda atbildētājas neattaisnojama darbība un tās cēloniskas sakars ar zaudējumu esamību.

No prasītājas pieteikumam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka tā balstās uz Aktu kā uz galveno zaudējumu priekšnoteikumu esamības pierādījumu. Atbildētāja, izvērtējot Akta saturu, ir secinājusi, ka Akts nepierāda atbildētājas (i) neatļauto (prettiesisku) darbību un (ii) cēlonisko sakaru starp zaudējumu esamību un atbildētājas neatļauto darbību zemāk izklāstīto apsvērumu dēļ:

1)Aktu sastādījis un parakstījis prasītājas pārstāvis vienpersoniski, savukārt atbildētāja šo dokumentu parakstīt atteicās, jo Aktā norādītajam nepiekrīt. Akts konstatē vien prasītājas pārstāvja subjektīvo viedokli par Dzīvokļa stāvokli. Ņemot vērā, ka prasītājas pārstāvis ir persona, kura subjektīvi ir ieinteresēta prasītājai labvēlīgā lietas iznākumā, šīs personas viedokli un Aktā konstatētos faktus nevar uzskatīt par objektīviem un pierādītiem.
2)Prasītāja nav izmantojusi tam ar likumu piešķirtās tiesības fakta konstatēšanai pieaicināt zvērinātu tiesu izpildītāju vai zvērinātu notāru, kuru sagatavotos dokumentus (aktus par fakta konstatēšanu) var uzskatīt par objektīviem un pierādītiem.
3)Aktā prasītājas pārstāvis nav vērtējis, vai Aktā aprakstītie bojājumi bija radušies parastā nolietojuma vai atbildētājas neatļautas darbības rezultātā. Prasītāja arī nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka prasītājas pārstāvim ir speciālās zināšanas attiecīgajā nozarē, kas ļautu viņam izvērtēt Dzīvokļa bojājumu rašanās iemeslus un laika posmu, kad tie bojājumi radušies, kā arī aprēķināt nepieciešamās izmaksas bojājumu novēršanai.
4)Prasībai nav pievienots neatkarīgā eksperta atzinums, kurā tiktu izvērtēts, vai Dzīvoklis tika nodots prasītājai, pārsniedzot pieļaujamo Dzīvokļa parastā nolietojuma pakāpi, vai Dzīvoklim ir konstatēti bojājumi, kā arī kad tie bojājumi ir radušies.

Atbilstoši tiesu praksei, lai pierādītu atbildētājas neatļautu rīcību (vainojamību), kas radījusi bojājumus Dzīvoklim, prasītājai ir jāpierāda, ka Dzīvokļa stāvoklis ir pasliktinājies, pārsniedzot to parasto nolietojumu, laika periodā no īres attiecību sākuma brīža, t.i. no 2015.gada 1.septembra, līdz īres attiecību izbeigšanas brīdim, t.i. līdz 2016.gada 29.novembrim.

Paskaidrojumā norādīts, ka Līgumam pievienotais 2015.gada 1.septembra Dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas akts, saskaņā ar kuru atbildētāja pieņēma Dzīvokli savā lietojumā, nekādi neatspoguļo Dzīvokļa faktisko stāvokli un nekonstatē, ka Dzīvoklis tika nodots bez bojājumiem un trūkumiem.

Parakstot šo dokumentu, līdzēji vien konstatēja, ka Dzīvoklis nodots ar visiem tā piederumiem un Dzīvokļa stāvoklis līdzējiem bija zināms. Atbilstoši Līguma 1.2.punktam Dzīvokļa pieņemšanas brīdī tam bija lietošanas pazīmes, kā arī tajā brīdī visas Dzīvoklī esošās iekārtas un mēbeles bija lietotas, tomēr īrnieks bija iepazinies ar Dzīvokļa un aprīkojuma stāvokli un tas īrnieku apmierināja. Ne Līgumā, nedz arī 2015.gada 1.septembra Dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas aktā nav tieši norādīts, ka Dzīvoklis nodots atbildētājas lietošanā bez bojājumiem un defektiem.

Pamatojoties uz minēto, atbildētāja uzskata, ka Akts nevar tikt vērtēts kā objektīvi pamatots pierādījums atbildētājas vainai zaudējumu nodarīšanā un cēloniskā sakara konstatēšanai starp zaudējumu esamību un atbildētājas neatļauto rīcību.

II.

Par aprēķinātā līgumsoda EUR 87,80 apmērā.

Saskaņā ar Līguma 4.1.25.punktu, ja Dzīvokļa nodošanas - pieņemšanas brīdī Izīrētājs konstatē, ka Dzīvoklis ir netīrs un/vai ar bojājumiem, īrniekam tiek piestādīts rēķins par Dzīvokļa uzkopšanu un/vai remontdarbiem. No minētā secināms, ka prasītājai bija pienākums izsniegt atbildētājai rēķinu par attiecīgiem uzkopšanas un/vai remontdarbiem, ko prasītāja nav izdarījusi. Saskaņā ar Līguma 3.13.punktu visi rēķini tiek sūtīti īrniekam uz Līgumā norādīto īrnieka elektronisko pasta adresi.

Prasītāja pievienojusi lietas materiāliem Kristīnes 2016.gada 27.decembra e-pastu, kurā prasītāja sniegusi informāciju par izmaksām par Dzīvokļa defektu novēršanas darbiem. Atbildētāja nekad nav saņēmusi šo e-pastu, jo tas bija nosūtīts uz nepareizo e-pastu, kurš nepieder atbildētājai. Līgumā kā savu e-pasta adresi saziņai ar prasītāju atbildētāja ir norādījusi e-pasta adresi /elektroniskā pasta adrese/, uz kuru atbildētāja Līguma darbības laikā saņēma prasītājas izrakstītos rēķinus. Savukārt informāciju par izmaksām par Dzīvokļa defektu novēršanas darbiem prasītājs nosūtījusi uz citu e-pastu: /elektroniskā pasta adrese/, kurš nepieder atbildētājai.

Paskaidrojumā norādīts, ka Līgumā konkrētais termiņš prasītājas rēķina par attiecīgiem uzkopšanas un/vai remontdarbiem izsniegšanas termiņš nav noteikts, tādejādi, atbildētāja nevarēja zināt, ka prasītāja šādu rēķinu ir izrakstījusi, lai rēķina nesaņemšanas gadījumā viņa varētu paziņot par rēķina nesaņemšanas faktu prasītājai. Prasītāja arī nav nosūtījusi atbildētājai rēķinu un izmaksu pamatojošos dokumentus pa pastu vai izsniegusi tos atbildētājai personiski.

Saskaņā ar Civillikuma 1653.pantu, lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka.

Civillikuma 1656.pants noteic, ka parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru. Prasītāja nav pierādījusi, ka ir izsniegusi atbildētājai rēķinu un izmaksu pamatojošos dokumentus, līdz ar to pamatojoties uz Civillikuma 1653. un 1656.pantu nevar prasīt no atbildētājas līgumsodu par maksājuma termiņa neievērošanu.

Turklāt, rēķins par attiecīgajiem uzkopšanas un/vai remontdarbiem izrakstīts 2017.gada 3.februārī, bet Līguma darbība izbeigta 2016.gada 29.novembrī. Saskaņā ar tiesas judikatūru (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-644/2013), līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma izbeigšanās. Līdz ar to prasītāja nepamatoti aprēķinājusi līgumsodu EUR 87,80 apmērā, balstoties uz spēku zaudējušā Līguma nosacījumiem.

III. Par lietai pievienotiem rēķiniem.

Saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu. Ievērojot Civillikuma 1771.pantu, tikai jau cēlies, faktiski pastāvošs zaudējums ir jāatlīdzina. Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Izvērtējot prasītājas prasībai pievienotos materiālus (rēķinus), atbildētāja secina, prasītājas apgalvojumi par izdevumiem, kas saistīti ar zaudējumu novēršanu, ir nepamatoti un nepierādīti.

Paskaidrojumā norādīts, ka Prasītāja kā pierādījumu zaudējumu esamībai pievienojusi lietas materiāliem 2017.gada 3.februāra rēķinu Nr.030220171.

Minētā rēķina pozīcija “Defektu novēršana dzīvoklī” par kopējo summu EUR 599,22 nav pamatota ar tāmi, detalizēto darbu aprakstu un darbu pieņemšanas - nodošanas aktu, no kuriem varētu saprast, kādi defekti novērsti un vai šī summa tika iztērēta tikai ar atbildētājas neatļauto rīcību (kura nav pierādīta) saistīto defektu novēršanai un vai iztērētās summas apmērs novērtēts atbilstoši Civillikuma 1790.pantam. Prasītāja arī nav pievienojusi dokumentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu pierādītu, ka prasītāja veikusi atbilstošu maksājumu. Prasītāja balstās uz 2016.gada 14.decembra SIA “AISAM” rēķinu Nr.283/14.12.16., tomēr šis rēķins neatbilst likuma “Par grāmatvedību” 7.panta prasībām un tam nav juridiskā spēka, jo šis rēķins nesatur personisko parakstu. Rēķins izsniegts par pakalpojumu “Maksājums par izpildītajiem apdares darbiem (dz.Nr.16c.)”. No rēķina nav saprotams, vai šie apdares darbi ir saistīti ar defektu novēršanu Dzīvoklī (nav pievienota tāme, izmaksu aprēķins, darbu pieņemšanas - nodošanas akts, veiktās 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs apmaksas pierādījums). No minētā rēķina arī nevar izsecināt, kādā laika periodā šie darbi tika veikti.

2017.gada 3.februāra rēķina Nr.030220171 pozīcija “Flīžu defektu novēršana”, pozīcija “WC poda demontāža un nomaiņa” un pozīcija “Plīts virsmas nomaiņa” nav pamatota ar dokumentiem, kas pierādītu, ka attiecīgie darbi ir izpildīti un prasītāja apmaksājusi šos darbus (nav pievienota tāme, darbu izpildes akts, nav pierādīts, ka prasītājai ir bijuši kādi izdevumi saistībā ar norādītām rēķina pozīcijām, nav pievienots apmaksu apliecinošs dokuments).

Attiecībā par 2017.gada 3.februāra rēķina Nr.030220171 pozīciju “WC pods” atbildētāja paskaidro, ka podam bijusi neliela plaisa Dzīvokļa pieņemšanas brīdī. Plaisa palielinājusies parastā nolietojuma rezultātā, par ko prasītāja brīdināta mutiski pa tālruni Līgumā spēkā esamības laikā. Minēto var apliecināt ar liecinieka /pers. I/ liecībām.

2017.gada 3.februāra rēķina Nr.030220171 pozīcija “Uzkopšanas darbi” par kopējo summu EUR 88 nav pamatota. Dzīvoklis nodots prasītājai tīrs un uzkopts, ko var apliecināt liecinieka /pers. I/ liecības. Prasītāja savu prasījumu pamatojusi ar 2016.gada 29.decembra SIA “AKNOR” rēķinu Nr.A88-16. No rēķina secināms, ka Dzīvokļa uzkopšanas darbi ir veikti 2016.gada 29.decembrī, t.i. pēc tam, kad Dzīvoklī paveikti apdares darbi pēc prasītājas pasūtījuma (14.12.2016. SIA “AISAM” rēķins Nr.283/14.12.16.), ar mērķi savest Dzīvokli kārtībā pēc apdares darbiem. Tādejādi Dzīvoklī veiktie uzkopšanas darbi nav saistīti ar atbildētājas neatļautu rīcību. Tāpat prasītāja nav pievienojusi maksājumu apliecinošo dokumentu, jo pats par sevi izrakstītais rēķins neliecina par to, ka prasītājai radušies zaudējumi.

Paskaidrojums pamatots uz Civillikuma 2150., 2152., 1770., 1771., 1779., 1838., 1653., 1656.pantu, Civilprocesa likuma 93.pantu.

Atbildētāja lūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā, lai tiesas sēdē varētu uzklausīt liecinieka liecību un klātienē sniegt paskaidrojumus par prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem.

Civilprocesa likuma 250.26panta pirmā daļa noteic, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Ar tiesneses 2018.gada 27.aprīļa lēmumu mainīts lietas izskatīšanas procesa veids no rakstveida procesa uz mutvārdu, nosakot lietas izskatīšanu tiesas sēdē 2018.gada 28.jūnijā plkst.11.00 (lietas 46.lapa).

2018.gada 21.jūnijā tiesā saņemta prasītājas atsauksme par atbildētājas paskaidrojumiem (lietas 49.-51.lapa).

Atsauksmē norādīts, ka atbildētājas paskaidrojumus uzskata par nepamatotiem šādu apsvērumu dēļ.

Kā paskaidrojumos pareizi norāda atbildētāja, izbeidzoties 2015.gada 13.jūlija dzīvojamās telpas īres līgumam Nr.87/15 (turpmāk - Līgums), prasītāja sagatavojusi dzīvokļa īpašuma /adrese/(turpmāk - Dzīvoklis) pieņemšanas-nodošanas aktu (turpmāk - Akts).

Prasītāja Aktā faktiski norādījusi, ka Dzīvokli atbildētāja nodevusi sliktākā stāvoklī, nekā pieņemšanas nodošanas aktā, kas parakstīts Līguma darbības sākumā. Prasītāja vēlas vērst uzmanību, ka atbilstoši pacta sunt servanda principam Līguma puses Aktu bija leģitimizējušas kā savstarpējo iebildumu norādīšanas dokumentu pie Dzīvokļa nodošanas un pieņemšanas. Prasītāja Aktā nebija liegusi atbildētāju rakstveidā izteikt savu subjektīvo viedokli par Aktā norādītajām, Līguma darbības periodā izdarītām Dzīvokļa fiziskā stāvokļa pasliktināšanas darbībām, tomēr atbildētāja atteikusies no savas subjektīvās attieksmes paušanas, Aktā savas piezīmes nav norādījusi un atteikusies Aktu parakstīt.

Atsauksmē norādīts, ka atbildētāja nesniedza savu viedokli arī uz viņai e-pasta vēstulē nosūtītajām darbu izmaksām Dzīvokļa stāvokļa atjaunošanai, kā arī ignorēja prasītājas nosūtīto brīdinājumu. Tādējādi atbildētājai prasītāja bija devusi pietiekoši ilgu laiku un iespējas sniegt savu viedokli par Aktā minēto.

Saskaņā ar Civillikuma 1432.pantu, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām sekām un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.

Ievērojot minēto, prasītāja uzskata, ka atbildētāja ar konkludentām darbībām piekritusi Aktā norādītajam, kā arī viņai piestādītajiem rēķiniem, pretējā gadījumā loģiska būtu atbildētājas rīcība jebkādā veidā iebilst pret Aktā norādīto. Atbildētāja iebildumus izteikusi vien paskaidrojumos tiesas procesā labi apzinoties, ka prasītāja uz paskaidrojumu sniegšanas brīdi būs rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks un atjaunojusi Dzīvokļa stāvokli. Pie tam neloģisks ir atbildētājas iebildums par uzkopšanas veikšanu pēc atjaunošanas darbiem Dzīvoklī, jo tieši pretēji, ja prasītāja Dzīvokli būtu uzkopusi pirms šiem darbiem, to varētu uzskatīt kā neatbilstošu krietna un rūpīga saimnieka rīcībai. Tādējādi prasītājs neuzskata, ka šāda rīcība ir nepamatota.

Vienlaikus prasītāja nepiekrīt atbildētājas interpretācijai, ka “tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība” nozīmē to pašu, ko “neatļauta (prettiesiska) darbība”. Šajā situācijā atbildētāja ir izdarījis tieši neattaisnojamu darbību, kurai nav obligāti jābūt prettiesiskai likuma izpratnē, jo pušu savstarpējās attiecības konkrētajā situācijā detalizēti regulēja tieši Līguma noteikumi par zaudējumu fiksēšanas un segšanas kārtību.

Atsauksmē norādīts, ka atbildētāja arī nepamatoti atsaucas uz Civillikuma normām par “iznomātās lietas stāvokli”, kā arī nepamatoti atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-644/2013.

Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu īres tiesiskās attiecības likumiski regulē speciālās tiesību normas, kas atrunātas likumā “Par dzīvojamo telpu īri”.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 42.panta pirmo daļu īrnieka pienākums ir uzturēt viņa aizņemto dzīvojamo telpu pienācīgā kārtībā un veikt šīs telpas kārtējo remontu. Līdz ar to atbildētājai Dzīvokļa uzturēšanas un remontēšanas pienākums izriet ne vien no Līguma, bet arī likuma.

Savukārt atbildētājas norāde uz Augstākās tiesas Senāta judikatūras spriedumu šajā situācijā nav korekta, jo šī sprieduma atziņas nav attiecināmas uz šajā lietā pastāvošo faktisko situāciju. Proti, līgums no atbildētājas puses netika izbeigts, ievērojot Līguma noteikumus vienpusējai Līguma izbeigšanai.?

Vienlaikus prasītāja vērš uzmanību, ka Aktā norādīto defektu (piemēram, pleķu, caurumu) konstatēšanai nav nepieciešamas speciālas zināšanas, savukārt atbildētājas iebildums par tualetes poda plaisas esamību jau sākotnēji vērtējams kritiski, jo atbildētāja par to nebija veikusi atrunu aktā pie Dzīvokļa pieņemšanas lietošanā.

Ņemot vērā minēto, prasītāja atbildētājas paskaidrojumos sniegtos iebildumus uzskata par nepamatotiem.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā un paskaidroja, ka, pamatojoties uz 2015.gada 13.jūlijā starp pusēm noslēgto dzīvojamo telpu īres līgumu, 2015.gada 1.septembrī dzīvoklis nodots atbildētājas lietošanā.

2016.gada 29.novembrī starp pusēm noslēgtais līgums izbeigts. 2016.gada 29.novembra pieņemšanas-nodošanas aktā konstatēti 17 bojājumi sienās, grīdās, griestos un citi bojājumi. Atbildētāja piedalījusies pie dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas, bet viņa atteikusies norādīt iebildumus un atteikusies aktu parakstīt.

Atbildētāja pārkāpusi līguma 3.2. un 3.3.punkta prasības, kuri nosaka atbildētājas pienākumu papildus īres maksai maksāt par patērēto elektroenerģiju, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Līguma 4.1.4.punkts nosaka atbildētājas pienākumu maksāt par uzkopšanu, ja dzīvoklis ir nekopts vai netīrs, bet līguma 4.1.7.punkts nosaka atbildētājas pienākumu segt visus zaudējumus.

Paskaidroja, ka pēc līguma izbeigšanas nav apmaksāti divi apsaimniekotāja rēķini par laika periodu no 2016.gada 1.septembra līdz 2016.gada 29.novembrim par EUR 344,36 un viens rēķins par telpu uzkopšanu un remontu par EUR 1220,88, kopā EUR 1565,24. No šīs summas atskaitīta drošības nauda EUR 469,55. Prasītājai uzrādās atbildētājas maksājums EUR 217,76 un no prasītājas rēķiniem atņemtas šīs abas summas – samaksātā drošības nauda un atbildētājas veiktais maksājums, un atlikums no abiem rēķiniem palicis EUR 877,80.

Atgādinājuma vēstulē 2017.gada 3.februārī norādīts visu dzīvoklī veikto darbu apraksts, izmaksu aprēķini un lūgums vienoties par apmaksu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs 2016.gada 27.decembra vēstulē prasītāja norādījusi, ka pati segs daļu no remonta darbu izmaksām. Prasītāja pati segusi remonta darbu apmaksu 103,02 EUR cenu vērtībā, ko uzņēmusies pati. Atbildētāja nav atbildējusi ne uz vienu no vēstulēm. Atbildētāja nav atbildējusi arī uz pirmstiesas brīdinājumu.

Prasītāja lietā iesniegusi visus prasību pamatojošos dokumentus. Ir arī apsaimniekotāja vēstule, ka prasītāja segusi atbildētājas parādu.

Uz atbildētājas pārstāves jautājumu par līguma 1.2.punktu paskaidroja, ka šis līguma punkts parāda, kas ir dzīvoklī, tajā esošās iekārtas ir lietotas, nav jaunas mēbeles. Dzīvoklis un tajā esošās iekārtas bija lietotas. 2015.gada 1.septembra aktā norādīts dzīvokļa sastāvs. Dzīvoklī defekti nebija.

Lūdza prasību apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve prasību neatzina un paskaidroja, ka pie dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas aktā norādīti vairāki bojājumi un trūkumi. Atbildētāja aktā norādītajam nepiekrita, aktu neparakstīja. Atbildētāja mutiski lūgusi izsniegt viņai akta eksemplāru, kas netika izdarīts.

Norādīja, ka prasītāja balstās uz nodošanas-pieņemšanas aktu, taču akts nepierāda ne neatļautu darbību, ne cēlonisko sakaru. Aktu sastādījis prasītājas pārstāvis vienpersoniski. Atbildētāju nevar vainot, ja viņa nezina likumu. Atbildētāju nevar vainot par to, ka viņa nezināja, ka iebildumus vajadzēja celt uzreiz. Atbildētājai aktu neizsniedza, viņai nebija iespēja to kārtīgi izlasīt. Prasītāja ir subjektīvi ieinteresēta lietas iznākumā. Netika veikta objekta fotofiksācija. Nevar būt pārliecība, ka akts netika pārtaisīts, arī liecinieki netika pieaicināti.

Līgumam pievienots 1.septembra dzīvokļa pieņemšanas-nodošanas akts, ka dzīvoklis nodots bez bojājumiem un trūkumiem. Ja mēbeles nodotas lietotas, uz tām varēja būt skrāpējumi. Atbildētāju viss apmierināja un viņa visu parakstīja. Atbildētājai bija jāizskaidro sekas, ja viņa neizteiks iebildumus par dzīvokļa stāvokli.

Uzskata, ka akts nevar tikt vērtēts kā pierādījums zaudējumu nodarīšanai.

Paskaidroja, ka prasītāja nav nosūtījusi atbildētājai rēķinus. Atbildētāja nemaz nezināja, ka veikti remonta un uzkopšanas darbi.

Norādīja, ka defektu novēršanas darbi par EUR 599,22 nav pamatoti ar tāmi, nav pieņemšanas-nodošanas akts, no kura varētu konstatēt, kam šī summa iztērēta.

Tāpat norādīja, ka dzīvoklis bijis tīrs, uzkopts.

Par flīžu defektu novēršanu norādīja, ka nav pierādījumi, ka darbi tika veikti šajā dzīvoklī. Par plīts virsmas nomaiņu nav pierādījumi, ka prasītāja iegādājās plīts virsmu.

Par tualetes podu paskaidroja, ka podam jau bijusi neliela plaisa, bet tas bijis darba kārtībā. Atbildētāja apgalvo, ka ir nomainījusi poda vāku, un kad dzīvokli atbrīvoja, to atstājusi dzīvoklī.

Norādīja, ka uz 2015.gada 1.septembri atbildētājai bijušas pretenzijas par dzīvokļa stāvokli, jo dzīvoklis bijis lietots. Aktā nebija atstāta vieta, kur pretenzijas ierakstīt.

Atzina, ka atbildētāja aktu izlasījusi, bet to neparakstīja, jo nepiekrita tajā norādītajam.

Paskaidroja, ka visi 2016.gada 29.novembra nodošanas-pieņemšanas aktā norādītie defekti dzīvokli bijuši, jau to pieņemot 2015.gada 1.septembrī.

Ar dabisko nolietojumu atbildētāja domājusi pelējumu, jo apkure tika pieslēgta novēloti.

Lūdza prasību noraidīt.

M o t īv u da ļa Noklausījusies prasītājas un atbildētājas pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, bet apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 138.punkts noteic, ka lietas, kas ierosinātas par maza apmēra prasībām, un lietas, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē līdz grozījumu šā likuma 250. 26 un 250.27 pantā par saīsinātā sprieduma un sprieduma sastādīšanas lūguma spēkā stāšanās dienai, izskata šā likuma 250.25 , 250.26 un 250.27 pantā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam.

Tā kā vienkāršotās procedūras lieta (maza apmēra prasība par naudas piedziņu) ierosināta ar tiesneses 2018.gada 8.janvāra lēmumu, tiesa atzīst, ka, izskatot lietu, piemērojami Civilprocesa likuma 250.26 un 250.27 panta noteikumi, kas bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.

Saskaņā ar minētā likuma 5.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 13.jūlijā starp prasītāju SIA “Kaivas Residential” kā Izīrētāju un atbildētāju /pers. F/ (šobrīd /pers.

F/) kā Īrnieku noslēgts Dzīvojamo telpu īres līgums Nr.87/15 (lietas 10.-14.lapa).

Saskaņā ar minētā līguma 1.1.punktu Izīrētājs nodod Īrniekam un Īrnieks pieņem īres lietošanā no Izīrētāja dzīvokli Nr.16C, kas atrodas /adrese/, k-2, nama 1.stāvā, ar kopējo platību 74,7 m2, kas sastāv no viesistabas ar virtuvi, divām guļamistabām, vannas istabas ar tualeti un gaiteņa, turpmāk tekstā saukts “Dzīvoklis”.

Līguma 1.2.punktā noteikts, ka Dzīvoklī ir centrālā apkure, ūdensvads ar karsto un auksto ūdeni, kanalizācija un elektrība. Visas iekārtas un mēbeles ir lietotas, bet labā darba kārtībā. Īrnieks ir iepazinies ar Dzīvokļa un aprīkojuma stāvokli, un tas Īrnieku apmierina, kā arī viņš apņemas turpmāk uz šī pamata necelt nekāda veida prasības un pretenzijas.

Līguma 1.3.punktā noteikts, ka Izīrētājs paziņo un apliecina, pamatojoties uz Zemesgrāmatu apliecību, ka tas ir vienīgais un likumīgais Dzīvokļa īpašnieks, un ka tam ir pilnas tiesības un pilnvaras slēgt šo Līgumu un uzņemties tajā noteiktās saistības.

Līguma 2.1.punktā noteikts, ka līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī un tā īres termiņš ir noteikts uz laiku no 2015.gada 1.septembra līdz 2018.gada 31.augustam.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri 12.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Līguma 3.1.punktā noteikts, ka par izīrēto Dzīvokli Īrnieks, pēc Izīrētāja piestādītā rēķina, maksā Izīrētājam ik mēnesi īres maksu EUR 439,55 par katru nākošo kalendāro mēnesi līdz tekošā mēneša 15. (piecpadsmitajam) datumam, pārskaitot uz Izīrētāja šajā līgumā norādīto bankas kontu.

Līguma 3.2.punktā noteikts, ka papildus īres maksai Īrnieks, pēc Izīrētāja piestādīta rēķina, maksā Izīrētājam ik mēnesi par elektroenerģiju atbilstoši skaitītāja rādījumiem.

Līguma 3.3.punktā noteikts, ka Īrnieks maksā ik mēnesi par apsaimniekošanu proporcionāli Dzīvokļa platībai, ūdens apgādi un apkuri 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs atbilstoši skaitītāju rādījumiem, atkritumu izvešanu, komunikāciju sistēmu, liftu apkopi un uzturēšanu, zemes nomas maksu un nekustamo īpašumu nodokli- reizi ceturksnī, pēc SIA “Hausmaster” piestādītajiem rēķiniem. Par nama koplietošanas telpu apkuri, ūdensapgādi un patērēto elektrību Īrnieks maksā saskaņā ar mēraparātu rādījumiem un atbilstoši komunālo pakalpojumu sniedzēju noteiktiem tarifiem.

Savukārt līguma 3.6. punktā noteikts, ka, parakstot šo Līgumu, Izīrētājs un Īrnieks apliecina, ka Īrnieks jau ir iemaksājis Izīrētāja kontā EUR 469,55 kā drošības naudu, iespējamu Īrnieka parādu (nokavējuma procentu, līgumsodu, zaudējumu kompensāciju) segšanai, kas var rasties, ja Īrnieks neievēro šī Līguma noteikumus, turpmāk- Drošības nauda.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Līguma 1.4.punkts noteic, ka Dzīvokļa telpas tiek nodotas lietošanā, sastādot Dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas aktu (turpmāk-Akts), kas ir šī Līguma Pielikums Nr.1 un šī Līguma neatņemamas sastāvdaļas.

Lietas materiāliem pievienots Pielikums Nr.1 pie 13.07.2015. Dzīvojamo telpu īres līguma Nr.87/15 – 2015.gada 1.septembrī starp prasītāju un atbildētāju parakstītais Dzīvokļa /adrese/, nodošanas-pieņemšanas akts (lietas 15.lapa).

Minētā akta 1.punktā noteikts, ka ar šo Izīrētājs nodod un Īrnieks pieņem dzīvokli /adrese/.

Akta 2.punktā noteikts, ka Izīrētājs nodod un Īrnieks pieņem Dzīvokli ar visiem tā piederumiem tādā stāvoklī, kādā tas ir šī akta parakstīšanas dienā. Dzīvokļa atrašanās dabā un tā stāvoklis šī akta parakstīšanas dienā Pusēm ir zināms.

Akta 5.punktā norādīts Dzīvokļa piederumu uzskaitījums: virtuves iekārta ar iebūvēto tehniku: tvaika nosūcējs, elektriskā plīts virsma, cepeškrāsns, ledusskapis un trauku mazgājamā mašīna Whirpool ražojuma.

Kā izriet no atbildētājas tiesā iesniegtā rakstveida paskaidrojuma, tad līgumam pievienotais 2015.gada 1.septembra dzīvokļa nodošanas akts, saskaņā ar kuru atbildētāja pieņēma dzīvokli savā lietojumā, nekādi neatspoguļo dzīvokļa faktisko stāvokli un nekonstatē, ka dzīvoklis tika nodots bez bojājumiem un trūkumiem. Ne līgumā, nedz arī 01.09.2015. dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas aktā nav tieši norādīts, ka dzīvoklis tika nodots atbildētājas lietošanā bez bojājumiem un defektiem (lietas 38.lapa).

Savukārt no atbildētājas pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka atbildētāja apgalvo, ka visi 2016.gada 29.novembra nodošanas-pieņemšanas aktā norādītie defekti dzīvoklī jau bijuši, to pieņemot.

Atbilstoši līguma 1.2.punktam Īrnieks ir iepazinies ar Dzīvokļa un aprīkojuma stāvokli, un tas Īrnieku apmierina, kā arī viņš apņemas turpmāk uz šī pamata necelt nekāda veida prasības un pretenzijas.

Kā redzams no 2015.gada 1.septembra akta 6.punkta, tad sakarā ar dzīvokļa nodošanu-pieņemšanu, pusēm vienai pret otru pretenziju nav un tās apņemas neizvirzīt savstarpēji nekādas pretenzijas arī turpmāk.

Līguma 5.10.punktā noteikts, ka puses apliecina, ka viņām saprotams šī Līguma saturs un nozīme, ka tās atzīst Līgumu par pareizu, abpusēji izdevīgu un vienlaicīgi paziņo, ka tas slēgts pilnībā un vispusīgi ievērojot Pušu gribu un intereses.

Savukārt līguma 5.11.punkts noteic, ka Puses piekrīt un apliecina, ka Līgums sastādīts precīzi vadoties no Pušu iesniegtajiem dokumentiem un dotās informācijas, ko Puses uzskata par pietiekamu un vispusīgi izklāstītu šajā Līgumā, un par kuru patiesumu Puses atbild patstāvīgi.

Tiesa norāda, ka atbildētājai parakstot Dzīvokļa /adrese/, nodošanas-pieņemšanas aktu, kā arī tajā apliecinot, ka Dzīvokļa stāvoklis akta parakstīšanas dienā atbildētājai ir zināms un sakarā ar Dzīvokļa nodošanu-pieņemšanu, Pusēm vienai pret otru pretenziju nav un tās apņemas neizvirzīt savstarpēji nekādas pretenzijas arī turpmāk, nepārprotami norāda uz to, ka atbildētājai dzīvokļa un tajā esošā aprīkojuma un iekārtu stāvoklis bija zināms.

Kā izriet no atbildētājas pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, tad atbildētāju viss apmierināja un viņa aktu parakstīja.

Civillikuma 1431.pants noteic, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, piekrišana ir kāda fakta vai priekšlikuma pozitīva vērtējuma izpausme. Piekrišana var būt gan darījuma veidošanas sastāvdaļa (akcepts), gan kāda stāvokļa, fakta, arī pārkāpuma apliecinājums (sk.1434.-1436.p.) (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri:

Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.-R.: Mans īpašums, 40.lpp.).

Tiesa atzīst, ka vispārpieņemts ir uzskats, ka jebkurā gadījumā paraksts, kas izdarīts bez rakstiskas ierunas, pauž parakstītāja piekrišanu.

Atbildētāja ar savu parakstu apliecinājusi, ka sakarā ar Dzīvokļa nodošanu-pieņemšanu pusēm vienai pret otru pretenziju nav un tās apņemas neizvirzīt savstarpēji nekādas pretenzijas arī turpmāk.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka atbildētājas iebildumi par to, ka dzīvoklis viņas lietošanā nodots ar bojājumiem un defektiem un viņai bijušas pretenzijas par dzīvokļa stāvokli, ir nepamatots un pilnībā noraidāms.

No prasības pieteikuma un atbildētājas rakstveida paskaidrojumiem izriet, ka līguma darbība izbeigta 2016.gada 29.novembrī. Līdz ar to lietā par šo faktu strīds nepastāv.

No prasības pieteikuma un atbildētājas rakstveida paskaidrojumiem izriet, ka, izbeidzoties līguma darbībai, 2016.gada 29.novembrī sastādīts Dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas akts.

Līguma 4.1.25.punktā noteikts, ka, izbeidzoties Dzīvokļa īres termiņam un nevienojoties ar Izīrētāju par turpmāku Dzīvokļa īri, vai gadījumos, kad Līgums ir izbeigts pirms Līguma 2.1.punktā norādītā Līguma darbības termiņa, atbrīvot Dzīvokli un nodot to Izīrētājam tīru un atbilstoši Pielikumam Nr.1, ņemot vērā telpu dabisko nolietojumu, un kopā ar visām atslēgām un pultīm, līdz Dzīvokļa īres termiņa pēdējai dienai, parakstot Dzīvokļa nodošanaspieņemšanas aktu, kurā aprakstīts Dzīvokļa un aprīkojuma sastāvs un Dzīvokļa faktiskais stāvoklis. Šis akts tiek pievienots Līgumam pēc tā parakstīšanas un kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu. Gadījumā, ja Dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas brīdī Izīrētājs konstatē, ka Dzīvoklis ir netīrs un/vai ar bojājumiem, Īrniekam tiks piestādīts rēķins par dzīvokļa uzkopšanu un/vai remontdarbiem un par Dzīvokļa dīkstāvi (defektu novēršanas/ remonta veikšanas laiks) īres maksas apmērā, proporcionāli remonta darbu pabeigšanas/defektu novēršanas dienu skaitam.

Lietas materiāliem pievienots Pielikums Nr.2 pie 13.07.2015. Dzīvojamo telpu īres līguma Nr.87/15- 2016.gada 29.novembra Dzīvokļa /adrese/, nodošanas-pieņemšanas akts (lietas 17.-18.lapa).

Minētā akta 1.punktā norādīts, ka ar šo Īrnieks nodod un Izīrētājs pieņem dzīvokli /adrese/, turpmāk-Dzīvoklis.

Akta 2.punktā norādīts, ka Īrnieks nodod un Izīrētājs pieņem Dzīvokli ar visiem tā piederumiem tādā stāvoklī, kādā tas ir šī akta parakstīšanas dienā.

Minētā akta 5.punktā norādīts, ka Puses vienojas, ka sakarā ar šo aktu, starp Pusēm noslēgtais līgums izbeidzas 2016.gada 29.novembrī.

No minētā akta 8.punkta izriet, ka Puses apstiprina, ka Kliente neatgrieza vienu atslēgu no ārdurvīm, atslēgas no iekšdurvīm, 1 (viens) pastkastīte.

Nepieciešami papildus uzkopšanas darbi: virt.iekārtas garn. virtuves tehniku, WC telpā visi piederumi.

Visi defekti (ja tādi konstatēti) ir atzīmēti Dzīvokļa plānā, kas ir pievienots šim aktam kā pielikums un kļūst par šī akta neatņemamu sastāvdaļu.

Minētajā aktā norādīti pavisam 17 bojājumi, tostarp, durvju, sienu un tā krāsojuma bojājumi, griestu un grīdas bojājumi, flīžu, tualetes poda bojājumi, plīts virsmas un virtuves iekārtas bojājumi.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs No minētā akta redzams, ka to parakstījusi tikai prasītājas pilnvarotā persona /pers. H/.

Aktā zem īrnieka /pers. F/ paraksta zonas izdarīts šāds ieraksts: “Aktu parakstīt atteicās”.

No atbildētājas rakstveida paskaidrojumiem un pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka pie akta sastādīšanas atbildētāja ir piedalījusies, to ir izlasījusi, taču aktā norādītajam atbildētāja nepiekrita un aktu neparakstīja.

Tiesa atzīst, ka tikai loģiska un pašsaprotama būtu atbildētājas rīcība akta sastādīšanas laikā jebkādā veidā izteikt savus iebildumus par aktā norādītajiem bojājumiem un defektiem, ja atbildētāja tiem nepiekrita.

Tiesa norāda, ka nav nepieciešamas kādas speciālas zināšanas, lai izteiktu savus iebildumus par aktā norādītajiem bojājumiem un defektiem, ierakstītu savas piezīmes.

Tiesa pievienojas prasītājas atsauksmē norādītajam, ka puses Aktu bija atzinušas kā savstarpējo iebildumu norādīšanas dokumentu pie Dzīvokļa nodošanas un pieņemšanas.

Taču atbildētāja ne savus iebildumus, ne piezīmes Aktā nenorādīja. Turklāt to parakstīt atteicās.

Civillikuma 1432.pants noteic, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskajām sekām un nevar vēlāk savu piekrišanu ierobežot.

Pie konstatētajiem apstākļiem un, ievērojot Civillikuma 1432.panta noteikumus, tiesa uzskata, ka atbildētāja ar savu rīcību, t.i., 2016.gada 29.novembra akta sastādīšanas brīdī neceļot nekādus iebildumus un neizdarot nekādas atrunas par aktā norādītajiem bojājumiem un defektiem, faktiski ir akceptējusi un piekritusi aktā norādītajam.

Līdz ar to atbildētājas iebildumi par 2016.gada 29.novembra nodošanas-pieņemšanas aktu tiesas ieskatā ir nepamatoti.

No prasības pieteikuma un prasītājas pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka prasītāja no atbildētājas lūgusi piedzīt parādu par maksājumiem un izdevumiem, kas saistīti ar atbildētājai izīrētā dzīvokļa /adrese/, īri saskaņā ar 01.12.2016.rēķinu Nr.5507/2016-12, 27.03.2017.maksājuma uzdevumu Nr.1399 un 06.04.2017. AS “Hausmaster” vēstuli Nr.2273196.

Līguma 3.3.punkts noteic, ka Īrnieks maksā ik mēnesi par apsaimniekošanu proporcionāli Dzīvokļa platībai, ūdens apgādi un apkuri atbilstoši skaitītāju rādījumiem, atkritumu izvešanai, komunikāciju sistēmu, liftu apkopi un uzturēšanu, zemes nomas maksu un nekustamo īpašumu nodokli- reizi ceturksnī, pēc SIA “Hausmaster” piestādītajiem rēķiniem. Par nama koplietošanas telpu apkuri, ūdensapgādi un patērēto elektrību Īrnieks maksā saskaņā ar mēraparātu rādījumiem un atbilstoši komunālo pakalpojumu sniedzēju noteiktajiem tarifiem.

Atbilstoši līguma 3.3.1.punktam pienākums maksāt šī Līguma 3.1., 3.2., 3.3. punktā noteiktus maksājumus sākas dienā, kad starp Izīrētāju un Īrnieku tiek parakstīts Akts (Līguma 1.4.punkts).

Lietas materiāliem pievienots 2016.gada 1.decembra AS “Hausmaster” maksātājam /pers. F/ izrakstītais rēķins Nr.5507/2016-12, no kura izriet, ka parāds uz 2016.gada 1.decembri ir 241,27 EUR, komunālie pakalpojumi par periodu no 01.11.2016.-30.11.2016. ir 103,09 EUR, kopā apmaksai 344,36 EUR, samaksāt līdz 31.12.2016. (lietas 24.lapa).

Lietas materiāliem pievienots AS “Swedbank” 2017.gada 27.marta maksājuma uzdevums Nr.1399, no kura redzams, ka maksātājs SIA “Kaivas Residential” saņēmēja AS “Hausmaster” kontā iemaksājusi 344,36 EUR, maksājuma mērķī norādot komunālo maksājumu maksa par Tatjana Kovaļova, Kaivas iela 50/2-16C (lietas 25.lapa).

Lietas materiāliem pievienots AS “Hausmaster” 2017.gada 6.aprīļa SIA “Kaivas Residential” adresētais apliecinājums Nr.2273196 (lietas 26.lapa).

Minētajā paziņojumā norādīts, ka AS “Hausmaster” kā pārvaldnieks dzīvojamai mājai kaivas ielā 50/2, Rīga, apliecina, ka SIA “Kaivas Residential” kā īpašnieks nekustamam īpašumam /adrese/, 2017.gada 27.martā ir veikusi īrnieces /pers. F/ visu kavēto komunālo pakalpojumu rēķinu pamatparāda par periodu no 01.09.2016. līdz 29.11.2016. (ieskaitot), apmaksu par kopējo summu EUR 344,36.

Tādējādi secināms, ka prasītāja atbildētājas vietā veikusi komunālo pakalpojumu rēķina pamatparāda apmaksu EUR 344,36 EUR apmērā par laika periodu no 2016.gada 1.septembra līdz 2016.gada 29.novembrim.

Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka atbildētāja būtu veikusi minētā parāda samaksu prasītājai.

Līdz ar to secināms, ka atbildētājai ir nenokārtotas parādsaistības pret prasītāju EUR 344,36 apmērā.

No prasības pieteikuma un prasītāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka prasītāja no atbildētājas lūgusi piedzīt arī atbildētājas rīcības rezultātā prasītājai nodarītos zaudējumus, atsaucoties uz līguma 4.1.4. un 4.1.7.punktu un 2017.gada 3.februāra rēķinu Nr.030220171.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 42.panta pirmā daļa noteic, ka īrnieka pienākums ir uzturēt viņa aizņemto dzīvojamo telpu pienācīgā kārtībā un veikt šīs telpas kārtējo remontu (..).

Minētā likuma 1.panta otrā daļa noteic, ka īres tiesiskajām attiecībām, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojams Civillikums un citi normatīvie akti.

Civillikuma 2150.pants noteic, ka nomas un īres priekšmets nomniekam un īrniekam jālieto kārtīgi un saimniecīgi. Ja viņi to ir ievērojuši, tad viņiem nav jāatbild par parasto lietas nolietošanos.

Atbilstoši Civillikuma 2152.pantam pēc nomas vai īres izbeigšanās nomniekam vai īrniekam jāatdod atpakaļ iznomātā vai izīrētā lieta ar visiem tās piederumiem, cik iespējams labā stāvoklī.

Līguma 4.1.4.punktā noteikts, ka Īrnieks apņemas uzturēt Dzīvokli pilnīgā kārtībā, atbilstoši ugunsdrošības un sanitārajām normām, nepasliktināt tā stāvokli visā īres līguma laikā, kā izņēmumu pieļaujot saprātīgu telpu nolietošanās pakāpi. (..).

Kā tika konstatēts, tad līguma izbeigšanas un akta sastādīšanas dienā – 2016.gada 29.novembrī konstatēti dzīvokļa un tajā esošā aprīkojuma 17 bojājumi, tostarp, durvju, sienu un tā krāsojuma bojājumi, griestu un grīdas bojājumi, flīžu, tualetes poda bojājumi, plīts virsmas un virtuves iekārtas bojājumi.

Tādējādi secināms, ka dzīvokļa, tā aprīkojuma un tajā esošo iekārtu stāvoklis pēc to nodošanas atbildētājas lietošanā 2015.gada 1.septembrī, neapšaubāmi ir pasliktinājies.

Tiesa uzskata, ka aktā norādītie dzīvokļa, tā aprīkojuma un iekārtu bojājumi, tostarp, caurumi sienās, griestos, flīzēs, pleķi uz sienām, plaisas tualetes podā, plaisa plīts virsmā, skrāpējumi virtuves iekārtas virsmā nav uzskatāmi par lietas parastu nolietošanos.

No aktā norādītajiem dzīvokļa, tā aprīkojuma un iekārtu bojājumiem, pretēji atbildētājai, tiesai ir pamats secinājumam, ka atbildētāja viņai lietošanā nodoto dzīvokli ar tajā esošo aprīkojumu nav lietojusi kārtīgi un saimnieciski, tādējādi atbildētāja savas darbības rezultātā ir nodarījusi zaudējumus prasītājai.

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesības uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu.

Atbilstoši Civillikuma 1779.pantam katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1785.pantu, ja zaudējumu atlīdzības pienākums izriet no līgumiskas saistības pārkāpuma, tad atlīdzības apmēru noteic šā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs līguma saturs.

Atbilstoši līguma 4.1.4.punktam gadījumā, ja Dzīvokļa apskates laikā tiek konstatēts, ka Dzīvoklis ir nepienācīgā kārtībā un nekopts (aizlaists), Īrniekam tiek izteikts aizrādījums un izteikts lūgums 3 (trīs) dienu laikā savest Dzīvokli kārtībā, gadījumā, ja Īrnieks noteiktajā termiņā nav veicis Dzīvokļa sakārtošanu Izīrētājam ir tiesības veikt piespiedu Dzīvokļa uzkopšanu, piestādot attiecīgu rēķinu par uzkopšanu Īrniekam. Īrnieks apņemas Izīrētāja izrakstīto rēķinu apmaksāt 5 darba dienu laikā no tā izrakstīšanas datuma.

Līguma 4.1.7.punkts noteic, ka Īrnieks apņemas segt visus zaudējumus un veikt jebkuru bojājumu un labojumu apmaksu, ja šie zaudējumi vai bojājumi radušies Īrnieka vainas dēļ, kā izņēmumu pieļaujot saprātīgu telpu nolietošanās pakāpi.

Lietas materiāliem pievienota 2016.gada 27.decembra /persona K/ e-pasta vēstule, nosūtīta uz e-pastu /elektroniskā pasta adrese/ (lietas 19.20.lapa).

Vēstulē norādīts, ka saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.87/15 parakstītu 2015.gada 13.jūlijā, kā arī 2016.gada 29.novembra dzīvokļa /adrese B/, pieņemšanu-nodošanu (PN), un PN Aktā fiksētajiem defektiem, SIA “Kaivas Residential” informē, ka izmaksas par defektu novēršanas darbiem ir sekojošas:

1)sienu pārkrāsošanas darbi dzīvoklī par kopējo summu 658,56 EUR + PVN,
2)dzīvokļa durvju slēdzenes nomaiņa 20,00 EUR + PVN,
3)dzīvokļa uzkopšana par kopējo summu 88,00 EUR + PVN,
4)flīžu defektu novēršana par kopējo summu 75,00 EUR + PVN,
5)pastkastes slēdzenes nomaiņa 5,80 EUR + PVN,
6)plīts virsma un tās nomaiņa- 126, 45 EUR + 25,00 EUR + PVN,
7)WC poda montāžas un demontāžas izmaksas 35,00 EUR + PVN,
8)WC pods.

Kopējās izmaksas sastāda 1094,13 EUR + PVN+ 1323,89 EUR.

Vēstulē norādīts, ka SIA “Kaivas Residential”, ņemot vērā ilgstošo sadarbību, par saviem līdzekļiem sedz materiālus sienu un griestu pārkrāsošanas darbiem, kā arī slēdzeņu nomaiņu. Tādējādi kopējās izmaksas defektu novēršanai ir sekojošas:

1.

2.

3.

4.

5.

6.sienu pārkrāsošanas darbi dzīvoklī, par kopējo summu 599,22 EUR + PVN, dzīvokļa uzkopšana par kopējo summu 88,00 EUR + PVN, flīžu defektu novēršana par kopējo summu 75,00 EUR + PVN, plīts virsma un tās nomaiņa 126,45 EUR + 25,00 EUR + PVN, WC poda montāžas un demontāžas izmaksas 35,00 EUR + PVN, WC pods 60,32 EUR + PVN.

Kopējās izmaksas sastāda 1008,99 EUR + PVN= 1220,87 EUR Vēstulē norādīts, ka SIA “Kaivas Residential” piedāvā par pozīcijām Nr.1, un Nr.2 norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi samazinot izmaksas par PVN likmi.

No atbildētājas rakstveida paskaidrojumiem izriet, ka viņa prasītājas nosūtīto e-vēstuli par izmaksām nav saņēmusi, jo tā nosūtīta uz nepareizu e-adresi, kura atbildētājai nepieder.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja prasītājas sūtīto vēstuli nav saņēmusi, jo kā redzams, tad īres līgumā atbildētājas e-pasts norādīts:/e-pasta adrese/(lietas 14.lapa).

Lietas materiāliem pievienots 2017.gada 3.februāra rēķins Nr.030220171, no kura redzams, ka pakalpojuma sniedzējs SIA “Kaivas Residential”, pakalpojuma saņēmējs /pers. F/, pavisam apmaksai EUR 1220,88, apmaksas termiņš līdz 10.02.2017. (lietas 27.lapa).

Minētajā rēķina norādītas šādas pozīcijas: defektu novēršana dzīvoklī- summa 599,22, uzkopšanas darbi- summa 88,00, flīžu defektu novēršana- summa 75.00, plīts virsmas nomaiņa- summa 151,45, WC poda demontāža un nomaiņa- summa 35,00, WC pods- summa 60,32, kopā bez PVN 1008,99, PVN 21% no 687,22 – 144,32, PVN 21% no 321,77- 67,57, pavisam apmaksai EUR 1220.88.

Tiesa nepiekrīt atbildētājas rakstveida paskaidrojumos paustajam apgalvojumam, ka atbildētāja nevarēja zināt par prasītājas izrakstītajiem rēķiniem par attiecīgiem uzkopšanas un/vai remontdarbiem, jo prasītāja rēķinu un tā pamatojošos dokumentus nav nosūtījusi pa pastu vai izsniegusi personiski.

No 2017.gada 3.februārī izrakstītā rēķina Nr.0302201 redzams, ka tas adresēts /pers. F/, adrese /dzīvesvietas adrese/, no kā secināms, ka rēķins atbildētājai nosūtīts uz viņas deklarēto dzīves vietu.

Turklāt no lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 14.februārī atbildētājai nosūtīts pirmstiesas brīdinājums par nenokārtotām parādsaistībām, kurā norādīts parāda apmērs EUR 877,93 par veiktajiem defektu novēršanas remontdarbiem un uzkopšanas pakalpojumiem, kuru atbildētāja saņēmusi 2017.gada 16.februārī (lietas 21.-22.lapa).

Taču kā izriet no prasītāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, atbildētāja uz pirmstiesas brīdinājumu ne atbildi, ne iebildumus netika cēlusi.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka atbildētājas apgalvojums par to, ka viņa nav zinājusi par prasītājas izrakstītajiem rēķiniem, ir nepamatots un noraidāms.

Lietas materiāliem pievienots 2016.gada 14.decembra rēķins Nr.283/14.12.16, no kura redzams, ka piegādātājs SIA “AISAM”, maksātājs SIA “Kaivas Residential”, maksājuma nosaukums- maksājums par izpildītiem apdares darbiem (dz.Nr.16c), kopā apmaksai EUR 599,22 (lietas 28.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā AS “Swedbank” 2017.gada 5.janvāra maksājuma uzdevuma Nr.1310 redzams, ka maksātājs SIA “Kaivas Residential” saņēmēja SIA “AISAM” kontā iemaksājusi EUR 599,22, maksājuma mērķī norādot 283/14.12.16. par izpildītajiem apdares darbiem Kaivas 50/2 16c (lietas 63.lapa).

Lietas materiāliem pievienota 2016.gada 15.decembra pavadzīme DRE458871, kurā piegādātājs norādīts SIA “DEPO DIY”, maksātājs SIA “Kaivas Residential”, kur krājuma nosaukumā iekļauta pozīcija” Tualetes pods ar cieto poda vāku” par summu 60,32 EUR (lietas 29.lapa).

Lietas materiāliem pievienots 2016.gada 29.decembra rēķins Nr.A88-16, kur piegādātājs norādīts SIA “AKNOR”, saņēmējs SIA “Kaivas Residential”, pakalpojuma nosaukums- telpu uzkopšana (/adrese/), kopējā summa EUR 88,00 (lietas 30.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā AS “Swedbank” 2017.gada 2.janvāra maksājuma uzdevuma Nr.1297 redzams, ka maksātājs SIA “Kaivas Residential” saņēmēja SIA “ANKOR” kontā iemaksājusi EUR 88,00, maksājuma mērķī norādot A88-16, telpu uzkopšana Kaivas 50 16c (lietas 62.lapa).

Atbilstoši līguma 4.1.4.punktam gadījumā, ja dzīvoklis ir nepienācīgā kārtībā un nekopts (aizlaists), Īrniekam tiek izteikts aizrādījums un 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs izteikts lūgums 3 (trīs) dienu laikā savest Dzīvokli kārtībā, gadījumā, ja Īrnieks noteiktajā termiņā nav veicis Dzīvokļa sakārtošanu, Izīrētājam ir tiesības veikt piespiedu Dzīvokļa uzkopšanu, piestādot attiecīgu rēķinu par uzkopšanu Īrniekam.

No minētā punkta formulējuma secināms, ka, konstatējot minētajā līguma punktā norādīto pārkāpumu, vispirms Īrniekam tiek izteikts aizrādījums un lūgums 3 dienu laikā savest dzīvokli kārtībā pašam, un gadījumā, ja Īrnieks šo lūgumu nav izpildījis, tikai pēc tam Dzīvokļa uzkopšanu ir tiesīgs veikt Izīrētājs.

2016.gada 29.novembra Dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas akta 8.punktā norādīts, ka nepieciešami papildus uzkopšanas darbi: virt. iekārtas garn. virtuves tehnika, WC telpā visi piederumi.

No aktā norādītā secināms, ka uzkopšanas darbi nepieciešami virtuves iekārtai, virtuves tehnikai un WC telpas piederumiem.

Aktā nav norādīts, ka būtu nepieciešami dzīvokļa uzkopšanas darbi.

Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka atbilstoši līguma 4.1.4.punktam atbildētājai būtu izteikts lūgums pašai novērst aktā norādīto iekārtu un piederumu uzkopšanu, un atbildētāja būtu atteikusies to darīt.

Kā redzams no SIA “AKNOR” izrakstītā rēķina Nr.A88-16 par kopējo summu EUR 88,00, tad rēķins izrakstīts tikai 2016.gada 29.decembrī, t.i., pēc SIA “AISAM” 2016.gada 14.decembrī izrakstītā rēķina Nr.283/14.12.16. par izpildītiem apdares darbiem (dz.Nr.16c).

No minētā tiesa secina, ka telpu uzkopšana, kā tas norādīts 2016.gada 29.decembra rēķinā Nr.A88-16, veikta ar mērķi savest Dzīvokli kārtībā pēc apdares darbiem, kā to savos rakstveida paskaidrojumos pamatoti norādījusi arī atbildētāja.

Tādējādi tiesa pievienojas atbildētājas uzskatam, ka dzīvoklī veiktie uzkopšanas darbi nav saistīti ar atbildētājas neatļautu rīcību, bet gan ar to, lai dzīvokli uzkoptu pēc apdares darbiem.

Tādējādi tiesa uzskata, ka telpu uzkopšanas darbi 2017.gada 3.februāra rēķinā Nr.030220171 iekļauti nepamatoti.

Pretēji atbildētājas uzskatam tiesai nav pamata apšaubīt 2017.gada 3.februāra rēķina pozīciju “Defektu novēršana dzīvoklī” EUR 599,22, jo dzīvoklī konstatētos bojājumus apstiprina gan 2016.gada 29.novembra Dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas akts, gan SIA “AISAM” 2016.gada 14.decembra rēķins Nr.283/14.12.16, gan 2017.gada 5.janvāra AS “Swedbank” maksājuma uzdevums Nr.1310 par maksājuma EUR 599,22 apmērā veikšanu (lietas 17.-18., 28. un 63.lapa).

Līdz ar to tiesa uzskata, ka 2017.gada 3.februāra rēķinā pamatoti iekļauta pozīcija “Defektu novēršana dzīvoklī” EUR 599,22 apmērā.

Pretēji atbildētājas uzskatam tiesai nav pamata apšaubīt arī 2017.gada 3.februāra rēķinā Nr.030220171 iekļauto pozīciju “WC pods” EUR 60,32 EUR apmērā, jo to apstiprina 2016.gada 29.novembra dzīvokļa nodošanas-pieņemšanas aktā konstatētie poda un tā vāka bojājumi un 2016.gada 15.decembra pavadzīme DRE458871, no kuras redzams, ka prasītāja iegādājusies tualetes podu ar cieto vāku (lietas 17.-18., 29.lapa).

Tiesa pievienojas atbildētājas uzskatam, ka 2017.gada 3.februāra rēķinā Nr.030220171 iekļautās pozīcijas “Flīžu defektu novēršana” EUR 75,00 apmērā, “Plīts virsmas nomaiņa” EUR 151,45 apmērā, “WC poda demontāža un nomaiņa” EUR 35,00 apmērā, nav pamatotas ar dokumentiem. Lietā nav iegūti pierādījumi, ka prasītāja būtu iegādājusies plīts virsmu, nav pierādījusi, ka attiecīgie darbi ir izpildīti un prasītāja veikusi šo darbu apmaksu.

Tādējādi tiesa uzskata, ka minētās pozīcijas rēķinā iekļautas nepamatoti.

Lai arī Līguma 4.1.7.punkts paredz Īrnieka pienākumu segt visus zaudējumus un veikt jebkuru bojājumu apmaksu, tiesa atzīst, ka šis Īrnieka pienākums iestājas pie nosacījuma, ja iesniegti attiecīgi zaudējumu pamatojoši dokumenti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši līgumam un Civillikuma noteikumiem zaudējumu atlīdzināšanas pienākums gulstas uz atbildētāju, jo ir konstatēti visi nepieciešamie priekšnoteikumi zaudējumu piedziņai- zaudējumu esamība un to apmērs, tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība un cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka ir tiesisks pamats no atbildētājas prasītājas labā piedzīt galveno parādu EUR 316,59, sastāvošu no EUR 344,36 saskaņā ar 2016.gada 1.decembra rēķinu Nr.5507/2016-12, un zaudējumiem EUR 659,54 saskaņā ar 2017.gada 3.februāra rēķinu Nr.030220171 (defektu novēršana dzīvoklī EUR 599,22 un WC pods EUR 60,32), no kura saskaņā ar prasītājas norādīto galvenā parāda aprēķinu atskaitīta drošības nauda EUR 469,55 un apmaksātā daļa EUR 217,76.

Savukārt prasība par zaudējumu EUR 349,45 piedziņu saskaņā ar 2017.gada 3.februāra rēķinu Nr.030220171 ( uzkopšanas darbi EUR 88,00, flīžu defektu novēršana EUR 75,00, plīts virsmas nomaiņa EUR 151,45,WC poda demontāža un nomaiņa EUR 35.00) kā nepamatota ir noraidāma.

Prasītāja no atbildētājas lūgusi piedzīt arī līgumsodu EUR 87,80, lūgumu pamatojot uz līguma 3.5.punktu.

Civillikuma 1716.panta pirmā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (līgumsods).

Minētā panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Atbilstoši Civillikuma 1720.panta 2.punktam kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

No līguma 3.5.punkta izriet, ka par šajā līgumā norādīto maksājumu termiņu neievērošanu, Īrnieks maksā Izīrētājam nokavējuma procentus 0,5% apmērā no laikā nenomaksātās summas par katru nokavējuma dienu. Nokavējuma procentu aprēķinā tiek ieskaitītas gan sestdienas, svētdienas, gan svētku dienas un citas brīvdienas.

Kā redzams no prasības pieteikumā iekļautā parāda aprēķina, līgumsods EUR 87,80 aprēķināts par rēķina Nr.5507/2016-12 un rēķina Nr.030220171 apmaksas termiņa kavējumu no galvenā parāda EUR 877,93, ievērojot 10% aprobežojumu (lietas 4.lapa).

Līguma 3.5.punkts iekļauts līguma 3.sadaļā Maksājumi un norēķinu kārtība uzreiz pēc atrunātās kārtības par īres maksas, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu norēķinu kārtību.

Civillikuma 1509.pants noteic, ka divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

Ņemot vērā, ka līguma 3.5.punkts iekļauts līguma 3.sadaļā Maksājumi un norēķinu kārtība, kurā atrunāta īres maksas, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu maksāšanas kārtība, ievērojot Civillikuma 1509.panta noteikumus, tiesa uzskata, ka līguma 3.5.punktā paredzētais līgumsods- nokavējuma procenti ir piemērojams par pieļauto īres maksas un apsaimniekošanas un komunālo maksājumu kavējumu.

Tā kā atbildētāja pieļāvusi ar līgumu uzņemto saistību- komunālo pakalpojumu maksājumu kavējumu, tiesa atzīst, ka, ievērojot Civillikuma 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs 1716.panta trešās daļas noteikumus, no atbildētājas prasītājas labā piedzenams līgumsods EUR 34,44 apmērā, bet prasība daļā par līgumsoda EUR 53,36 piedziņu, ir nepamatota un noraidāma.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi pašai tiesai (ex officio) neatkarīgi no prasītāja prasījuma jānoteic prasītājam tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad parādnieka mantu pārdod izsolē, saņemt procentus no tiesas piespriestās maksājuma summas uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā (sk. sal. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-87, 2010.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.SPC-166/2010). Šos procentus aprēķina tiesu izpildītājs, kurš nolēmumu izpilda (Civilprocesa likuma 631.panta pirmā daļa).

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka daļēji apmierinot prasību, prasītājai nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus- sešus procentus no simta gadā, no nesamaksātās parāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..).

Tiesa uzskata, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteiktajam, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva EUR 70 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,30 par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu.

No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu uzziņas redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir EUR 5,71, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas samaksātos (EUR 3,30), EUR 2,41 apmērā valsts labā piedzenami no atbildētājas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu 97.,190., 193., 195., 199.panta pirmo daļu, 204.1 , 250.26, 250.27panta otro daļu, tiesa n o s p r i e Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Kaivas Residential”, reģ.Nr.40103479615, galveno parādu EUR 316,59 (trīs simti sešpadsmit euro un 59 centi), līgumsodu EUR 34,44 (trīsdesmit četri euro un 44 centi), tiesas izdevumus: valsts nodevu EUR 70,00 (septiņdesmit euro un 00 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30 (trīs euro un 30 centi), kopā piedzenot EUR 424,33 (četri simti divdesmit četri euro un 33 centi).

Noraidīt prasību daļā par galvenā parāda EUR 349,45 (trīs simti četrdesmit deviņi euro un 45 centi) un līgumsoda EUR 53,36 (piecdesmit trīs euro un 36 centi) piedziņu.

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,41 (divi euro un 41 cents), nosakot to samaksu šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Noteikt prasītājai SIA “Kaivas Residential” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – 6 (sešus) procentus no simta gadā, no nesamaksātās parāda summas.

Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, 2019.gada 11.aprīļa, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese I.Riekstiņa 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.