Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas rajona tiesa – Administratīvo pārkāpumu lietas

Lietas arhīva Nr. 1A-0645-19/6 ECLI:LV:RIRT:2019:0530.1A33064519.3.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā, 2019.gada 30.maijā Rīgas rajona tiesa, tiesnese K.Evertovska, rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ (turpmāk arī – Sūdzības iesniedzēja) sūdzību par Salaspils novada pašvaldības policijas (turpmāk arī – Iestāde) 2019.gada 15.februāra lēmumu Nr. 1-1/206.

Aprakstošā daļa [1] 2019.gada 2.janvārī plkst. 10.33 Salaspils novada pašvaldības policijas jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu lēmumu Nr.810152371 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) par to, ka transportlīdzeklis FORD, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – Transportlīdzeklis), pie nama Enerģētiķu ielā 3, Salaspilī, novietots stāvēšanai vietā, kur neļauj braukt citiem transportlīdzekļiem.

Konstatēts, ka nav ievērotas Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 122.2. apakšpunkta prasības un izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 10 panta piektās daļas 4.punktā paredzētais pārkāpums, par ko Sūdzības iesniedzējai piemērots naudas sods 40 euro. [2] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, Sūdzības iesniedzēja to pārsūdzēja Iestādē. [3] Ar 2019.gada 15.februāra Iestādes lēmumu Nr.1-1/206 (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts un iesniegtā sūdzība noraidīta. /pers. A/ sūdzībā Iestādei norādījusi, ka novietojot Transportlīdzekli stāvēšanai konkrētajā vietā, ceļa pretējā pusē neatradās neviens cits transportlīdzeklis, kā arī līdz brauktuves pretējai malai bija vairāk par 3 metriem un viņas novietotais transportlīdzeklis nevienam netraucēja.

Pārbaudot minēto argumentu, Iestāde konstatēja.

Policijas fotouzņēmumos ir redzams, ka 2019.gada 2.janvārī plkst. l0.33 Salaspilī pie Enerģētiķu ielas 3 brauktuves labajā malā esošajā speciālajā stāvvietā ir novietots transportlīdzeklis FORD un pretējā brauktuves pusē paralēli brauktuves malai Sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklis FORD ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tā, ka neļauj braukt citiem transportlīdzekļiem, proti, brauktuves brīvā daļa starp novietotajiem transportlīdzekļiem ir tik maza, ka tie neļauj izbraukt policijas transportlīdzeklim virzienā no ēkas Enerģētiķu 9 virzienā uz ēku Enerģētiķu 1 pa Enerģētiķu ielas 3 pagalma brauktuvi.

Policijas inspektors Reinis Anspoks savā 2019.gada 2.janvāra ziņojumā norāda, ka 2019.gada 2.janvārī, patrulējot kopā ar jaunāko inspektoru Rihardu Kivkuli, tika pamanīts transportlīdzeklis FORD, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kurš pie Enerģētiķu ielas 3 novietots tā, ka tas neļauj braukt (iebraukt/izbraukt) daudzdzīvokļu mājas pagalmā citiem transportlīdzekļiem.

Izvērtējot situāciju konstatēja, ka transportlīdzeklis FORD, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, atrodas dzīvojamā zonā un nav novietots stāvēšanai speciālā stāvvietā, savukārt pretējā brauktuves pusē esošais transportlīdzeklis FORD ir novietots speciālajā stāvvietā un transportlīdzeklī aiz priekšējā stikla atradās izvietota speciālā atļauja.

Ņemot vērā, ka minētā transportlīdzekļa FORD, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, vadītājs ne transportlīdzeklī, ne arī tā tiešā tuvumā neatradās, konstatētais pārkāpums fiksēts ar digitālo fotokameru, pēc kā sastādīts Sākotnējais lēmums.

Iestāde, izvērtējot lietā esošos fotoattēlus, secina, ka transportlīdzekļi ir novietoti stāvēšanai dzīvojamā zonā.

CSN 13.nodaļas 141.punktā noteikts, ka transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai, ja tās ir aizņemtas, transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu.

Iestāde lēmumā atsaucas uz CSN 13.nodaļas 144.punktu un CSN 13.nodaļā noteiktajām CSN prasībām, no kā izriet, ka Sūdzības iesniedzējai konkrētajā gadījumā ņemot vērā, ka Enerģētiķu ielas 3 pagalmā ir izbūvētas speciālas stāvvietas, bija pienākums novietot transportlīdzekli tajā un tikai tādā gadījumā, ja šīs stāvvietas būtu aizņemtas, tad transportlīdzekli būtu tiesības novietot citās vietās, kur tas netraucē citu transportlīdzekļu braukšanu vai gājēju pārvietošanos.

Lēmumā norādīts, ka izvērtējot lietā esošos fotoattēlus un ņemot vērā to, ka brauktuves labajā pusē ir uzstādīta 537. ceļa zīme (stāvvieta) ar papildzīmi Nr. 849 (tikai ar Enerģētiķu ielas 3 atļaujām), proti, izbūvēta speciāla stāvvieta, Iesniedzējai bija pienākums novietot transportlīdzekli speciālā stāvvietā izpildot papildzīmes prasības. Ja Iesniedzēja to nespēja izdarīt speciālās atļaujas neesamības dēļ, tad Iesniedzējai bija jāņem vērā attiecīgās brauktuves platums konkrētajā vietā un speciālās stāvvietas atrašanās vieta un jāparedz, ka Iesniedzējas novietotais transportlīdzeklis pretējā brauktuves pusē, vietā, kura nav uzskatāma par speciālu stāvvietu, var radīt traucējošu situāciju gadījumos, kad kāds cits transportlīdzekļa vadītājs, precīzi ievērojot CSN 13.nodaļā noteiktos transportlīdzekļa novietošanas nosacījumus dzīvojamā zonā, novietos transportlīdzekli speciālajā stāvvietā.

Iestāde, sūdzībā norādīto un lietā esošos pierādījumus, fotoattēlus, ziņojumu kopsakarā un savstarpējā saistībā, konstatējusi, ka nav šaubu, ka Transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai tā, ka tas neļāva braukt citiem transportlīdzekļiem.

Fakts, ka konkrētajā vietā nav izvietotas ceļa zīmes vai ceļa apzīmējumi nenozīmē, ka nav jāievēro CSN vispārīgās prasības un 13.nodaļā noteiktās prasības transportlīdzekļu novietošanai dzīvojamā zonā.

Iestāde uzskata, ka Sūdzības iesniedzējas izdarītais CSN 122.2 apakšpunkta prasību pārkāpums ir pierādīts ar visiem lietas materiāliem, Sākotnējais lēmums ir likumīgs un pamatots, tādēļ nav pamata tā atcelšanai.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs [4] Par Lēmumu /pers. A/ iesniedza sūdzību tiesā.

Sūdzībā norādīts, ka attēlā pēc sniega daudzuma uz transportlīdzekļa FORD, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ir redzams, ka šis auto bija novietots agrāk, nekā transportlīdzeklis ar numura zīmi /reģistrācijas numurs/.

Sūdzībā norāda, ka transportlīdzeklis FORD, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija novietots paralēli apmalei braukšanas virzienā.

Uzskata, ka nepārkāpa CSN, jo savu automašīnu FORD ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija novietojusi Salaspils domes teritorijā, posmā, kurā nebija aizlieguma zīmes. Uzskata, ka transportlīdzekli var novietot tur, kur nav aizlieguma zīmes.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā atsaucas uz CSN 13.nodaļas 141.punktu norādot, ka drīkst novietot transportlīdzekli tā, lai tas netraucētu citiem ceļa dalībniekiem un gājējiem. Norāda, ka savu transportlīdzekli novietoja, ievērojot šos noteikumus. Ceļa zīme Nr. 532 jālasa ceļa virzienā un tā darbojas tajā pusē, kurā tā novietota. Uzskata, ka tajā ceļa pusē, kur bija novietota viņas automašīna, minētā ceļa zīme nedarbojās. Attēlā ir labi redzams, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, ir novietots tālu no apmales un tas pārsniedz zīmi, tādēļ citas automašīnas nevar braukt garām, jo tas traucē citiem ceļa dalībniekiem.

Sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt viņai piemēroto sodu par transportlīdzekļa ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ novietošanu, jo uzskata, ka nav pārkāpuma. Lūdz izskatīt, vai ir pareizi novietotas ceļa zīmes pie saliņas, kur stāv transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, jo apstākļi ir pretrunā ar CSN un maldinoši autovadītājiem. [5] Rīgas rajona tiesā 2019.gada 16.aprīlī saņemti Sūdzības iesniedzējas papildinājumi Sūdzībai, kuros norādīts, ka šobrīd ceļu posmā pagalmā Enerģētiķu 3, kurš nepieder Enerģētiķu 3 mājas iedzīvotājiem, zīmes Nr. 532 un Nr.842 ir mainītas uz Nr.326 un Nr.803 no abām pusēm. Atkārtoti norāda, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, bija novietots braukšanas gaitā – virzienā no pagalma paralēli brauktuves malai Salaspils novada domes administratīvajā teritorijā. Tajā dienā visas vietas pagalmā bija aizņemtas. Sakarā ar to 13.nodaļas 141.punkts neattiecas uz transportlīdzekli ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Tā kā zīmes Nr. 532 un Nr.842 bija uzstādītas nepareizajā vietā, lūdz anulēt sodu. [6] Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2019.gada 13.marta lēmumu nolemts pieņemt Sūdzības iesniedzējas sūdzību, ierosināt tiesvedību un noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā. [7] Lietas dalībniekiem paziņots par laiku, kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrotas tiesības iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus. [8] Līdz tiesas noteiktajam termiņam lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav saņemts. Noraidījums tiesnesim nav pieteikts.

Motīvu daļa [9] Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa secina, ka Iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma. [10] Latvijas APK 9.panta pirmā daļa nosaka, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. [11] Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinošie apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizai lemšanai. [12] Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. [13] Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmajā daļā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. [14] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona. [15] Atbilstoši minētā panta regulējumam lietā tiek vērtēta pierādījumu pieļaujamība, ticamība un attiecināmība. Šie pierādījumu vērtēšanas kritēriji veido pierādīšanas mehānismu. [16] Atbilstoši pierādījumu vērtēšanas principam, nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamība attiecībā pret pārējiem pierādījumiem (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta astotā daļa). [17] Minētais pierādījumu vērtēšanas princips neizceļ un nenosaka absolūtu un noteicošu pierādīšanas vērtību kādam pierādījumam, bet norāda uz pierādījumu novērtēšanas būtību, proti, ka pierādījumi vērtējami vispusīgi, pilnīgi un savstarpējā sakarībā, balstoties uz kopumā izpētītiem lietas

apstākļiem (Latvijas APK 244.pants). [18] Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījums (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr.SKA-219/2007 11.apakšpunkts). [19] Tiesa konstatē, ka /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 149. 10 panta piektās daļas 4.punktu par stāvēšanu vietās, kur transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos. [20] Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka 2019.gada 2.janvārī plkst. 10.33 Salaspils novada pašvaldības policijas jaunākais inspektors sastādīja Sākotnējo lēmumu par to, ka transportlīdzeklis FORD ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, novietots stāvēšanai pie nama Enerģētiķu ielā 3, Salaspilī, kur neļauj braukt citiem transportlīdzekļiem. [21] Atbilstoši CSN 122.2.apakšpunktam, transportlīdzeklim aizliegts stāvēt citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos 178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs [22] Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 4.punktā paredzēta atbildība par stāvēšanu vietās, kur transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucēt gājēju pārvietošanos, uzliekot naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā. [23] Konkrētajā gadījumā /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.10panta piektās daļas 4.punkta, piemērojot naudas sodu 40 euro apmērā. [24] Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Sūdzības iesniedzēja protokolā norādītajā laikā un vietā bija novietojusi Transportlīdzekli stāvēšanai. [25] Lietā pastāv strīds par to, vai Sūdzības iesniedzēja bija novietojusi transportlīdzekli pārkāpjot CSN prasības, tādejādi izdarot Latvijas APK 149.10panta piektās daļas 4.punktā minēto administratīvo pārkāpumu. [26] Tiesa atzīst, ka ir pilnībā pierādīts, ka Sūdzības iesniedzēja ir izdarījusi Latvijas APK 149.10panta piektās daļas 4.punktā minēto administratīvo

pārkāpumu. [27] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu un lietas materiālos esošās fotogrāfijas kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem, tiesa konstatē, ka Transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai dzīvojamajā zonā (daudzdzīvokļu mājas pagalmā) tādā veidā, ka tas neļāva braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem, tādejādi pārkāpjot CSN 122.2.apakšpunktu. [28] CSN 13.nodaļas 141.punkts noteic, ka transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. No minētās normas izriet, ka priekšroka transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai dzīvojamās zonās ir tiem speciāli paredzētajās stāvvietās. Savukārt CSN 144.punkts noteic, ka šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem. [29] No lietai pievienotajiem fotoattēliem redzams, ka Sūdzības iesniedzējas novietotais transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai dzīvojamajā zonā, kur nav izbūvēta speciālā stāvvieta. Tiesa uzskata, ka novietojot transportlīdzekli stāvēšanai /pers. A/ bija jāparedz, ka viņas transportlīdzeklis var neļaut iebraukt vai izbraukt citiem transportlīdzekļiem, jo pretējā brauktuves pusē, ja arī tajā brīdī nebija novietots cits transportlīdzeklis, ir uzstādīta ceļa zīme Nr.537 (stāvvieta) ar papildzīmi Nr. 849 (tikai ar Enerģētiķu ielas 3 atļaujām), kas dod tiesības novietot transportlīdzekli ar speciālo atļauju. [30] Tiesas ieskatā Iestāde ir pamatoti norādījusi, ka ņemot vērā to, ka brauktuves labajā pusē ir uzstādīta 537. ceļa zīme (stāvvieta) ar papildzīmi Nr.849 (tikai ar Enerģētiķu iela 3 atļaujām), Sūdzības iesniedzējai bija pienākums novietot transportlīdzekli, izpildot šīs zīmes prasības, taču, ja Sūdzības iesniedzējai nebija atļaujas, tad bija jāņem vērā attiecīgās brauktuves platums konkrētajā vietā un speciālās stāvvietas atrašanās vieta un jāparedz, ka viņas novietotais transportlīdzeklis pretējā brauktuves pusē, kura nav uzskatāma par stāvvietu, var radīt traucējošu situāciju citiem transportlīdzekļiem. [31] No fotoattēliem redzams, ka Sūdzības iesniedzējas stāvēšanai novietotajam Transportlīdzeklim pretējā brauktuves pusē novietots cits transportlīdzeklis, kuram logā ievietota speciālā atļauja, kas kopsakarā ar iepriekš norādītajiem apstākļiem, norāda, ka Sūdzības iesniedzēja ir izdarījusi Latvijas APK 149.10panta piektās daļas 4.punktā minēto pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzējas argumentam, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, bija novietots, pārsniedzot ceļa zīmes Nr.537 (stāvvieta) ar papildzīmi Nr. 849 (tikai ar Enerģētiķu ielas 3 atļaujām) robežu, nav izšķirošas nozīmes, jo no lietai pievienotajiem fotoattēliem redzams, ka, ja arī transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ būtu novietots, nepārsniedzot minētās ceļa zīmes robežu, tas nenovērstu to, ka Sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklis bija novietots tā, ka neļāva braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem. Tāpat noraidāms arguments par to, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, bija novietots tālu no apmales, jo no fotogrāfijām redzams, ka attālums no apmales ir nebūtisks, turklāt Sūdzības iesniedzējai, novietojot Transportlīdzekli, bija jāņem vērā jebkuri iespējamie vieglās automašīnas gabarīti. [32] Lietā nav gūti pierādījumi Sūdzības iesniedzējas sniegtajiem argumentiem, kādēļ viņai būtu bijušas tiesības ignorēt CSN 122.2.apakšpunkta prasības un kas rada tiesības viņai novietot transportlīdzekli pretēji CSN prasībām. [33] Uz Sūdzības iesniedzējas norādīto, ka viņas transportlīdzeklis tika novietots agrāk nekā otrs transportlīdzeklis, norāda, ka nav nepieciešams fiksēt brīdi, kad transportlīdzeklis novietots stāvēšanai. Lai atzītu, ka transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis pārkāpumu, ir pietiekoši fiksēt, ka transportlīdzeklis ir novietots tādā veidā, ka tas var neļaut braukt citiem transportlīdzekļiem. [34] Attiecībā uz Sūdzības papildinājumos norādīto apstākli, ka šobrīd konkrētā administratīvā pārkāpuma vietā, iespējams, ir mainītas ceļa zīmes, tiesa norāda, ka tas neatceļ Sūdzības iesniedzējas izdarīto pārkāpumu. [35] Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais Lēmums un pamatojoties uz kuriem Iestāde secinājusi, ka Sūdzības iesniedzēja ir pārkāpusi CSN 122.2.apakšpunkta prasības un izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 149.10panta piektās daļas 4.punktā. [36] Latvijas APK 289. 13panta trešā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. [37] Izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un Iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzējas sniegto sūdzību un sūdzībā

ietvertiem argumentiem, lietas materiālos esošajām foto izdrukām, tiesa atzīst, ka Iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, tādēļ tiesa pilnībā pievienojas Iestādes lēmuma motivācijai un to neatkārto. [38] Tiesa atzīst, ka lietā nav gūti nekādi pierādījumi, kas pierādītu citus apstākļus, nekā tas ir norādīts Sākotnējā lēmumā un Iestādes lēmumā. [39] Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai daļai sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Saskaņā ar minētā panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. [40] Tiesa secina, ka Sūdzības iesniedzējai uzliktais naudas sods 40 euro apmērā piemērots saskaņā ar Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 4.punktu, kas paredz tikai vienu soda veidu un apmēru. [41] Vienlaikus tiesa arī nesaskata pamatu administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanai Latvijas APK 21.panta kārtībā. [42] Latvijas APK 289. 12panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai tiesa nekonstatē.

Tāpat tiesa nekonstatē procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu lēmuma atcelšanai, un lietvedības izbeigšanai. [43] Attiecībā uz Sūdzībā izteikto lūgumu izskatīt, vai ceļa zīmes pie saliņas, kur novietots transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, ir izvietotas pareizi, tiesa norāda, ka jautājums par izvietoto ceļa zīmju pamatotību nav izlemjams, izskatot sūdzību par Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu, tādēļ minētais jautājums risināms administratīvajā procesā noteiktajā kārtībā, sākotnēji vēršoties iestādē, kas uzrauga satiksmes organizāciju un ceļa zīmju izvietojumu, kā arī saskaņo šo ceļa zīmju izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs [44] Izvērtējot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota un tādēļ noraidāma, bet Lēmums atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.18panta pirmo daļu, tiesa nosprieda Salaspils novada pašvaldības policijas 2019.gada 15.februāra lēmumu Nr.1-1/206 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums tiesas kancelejā pieejams 2019.gada 30.maijā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese 178.105.228.254 19.06.2026. 16:31 Anonīms sistēmas lietotājs K.Evertovska

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.