Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa – Administratīvo pārkāpumu lietas
Lietas arhīva Nr. 1A-0107-19/10 Lieta Nr. 1A29010719/10 ECLI:LV:RLPT:2019:0516.1A29010719.4.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019. gada 15. maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa tiesnese V. Freimane rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, personas kods: /personas kods/ (turpmāk arī Iesniedzējs), sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk arī Iestāde) 2019.gada 13.marta lēmumu Nr. D57/01/ZV247845/1 lietā Nr. RPP-19-745-ls (turpmāk arī Lēmums).
Aprakstošā daļa Rīgas pašvaldības policijas inspektore M.Pētersone sastādīja Iesniedzējam administratīvā pārkāpuma protokolu–lēmumu Nr.ZV247845 administratīvā pārkāpuma lietā Nr. RPP-19-745-AL (turpmāk - Protokollēmums) par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 167.pantā, nosakot Iesniedzējam naudas sodu 75 EUR apmērā.
Iesniedzējs Protokollēmumu pārsūdzēja un ar Iestādes Lēmumu Protokollēmums atstāts spēkā, Iesniedzēja sūdzība noraidīta.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2019.gada 3.aprīlī saņemta Iesniedzēja sūdzība par Lēmumu (turpmāk - Sūdzība), kurā Iesniedzējs lūdz pārskatīt administratīvā pārkāpuma lietu un uzlikto naudas sodu 75 EUR apmērā.
Iesniedzējs 2019.gada 1.februārī paskaidrojis, ka 2019.gada 23.janvāra vakarā pie viņa ciemojies draugs, vakarā sarunājušies, laika posmā no 2019.gada 24.janvāra 24.00 - 01.00 devušies gulēt. Nepiekrīt un uzskata par nepierādītu liecinieku liecībās norādīto, ka līdz 24.janvāra plkst. 5.00.
Iesniedzēja dzīvoklī bija dzirdamas skaļas sarunas, kā arī Iesniedzējs dzīvoklī kaut ko metis vai pats kritis, bijuši dzirdami skaļi sitiena trokšņi. Iesniedzējs norāda, ka devušies gulēt īsi pēc pusnakts un cēlušies īsi pēc 5.00, Iesniedzēja dzīvoklī nakts laikā nekas nav noticis, viņi nav trokšņojuši un nekas nav kritis. Iesniedzēja ieskatā, ja kaut kas tāds būtu noticis visas nakts garumā, kaimiņu loģiska rīcība un darbība būtu izsaukt pašvaldības policiju un konstatēt pārkāpuma faktu, taču tas netika darīts. Saskaņā ar LAPK 167.pantu no subjektīvās puses huligānismu raksturo tiešs nodoms, jo vainīgais apzinās, ka rupji traucē sabiedrisko mieru un tādējādi pauž acīmredzamu necieņu pret sabiedrību, un vēlas to. Tādējādi, trokšņojot vai lamājoties necenzētiem vārdiem, ar šo vārdu lietošanu, subjektam ir jābūt tiešam nodomam traucēt sabiedrisko kārtību, mieru un paust necieņu pret sabiedrību, tas ir, jābūt huligāniskiem motīviem, bet Iesniedzēja rīcībā tādi nav konstatēti un pierādīti un Iesniedzējam tādi arī nav bijuši.
Turklāt personas administratīvā sodīšana par miera traucēšanu nav paredzēta visos gadījumos, bet tikai gadījumos, kad traucējuma līmenis pārsniedz pieļaujamos normatīvus. Miera traucēšana, radot trokšņus, nevar tikt vērtēta tikai balstoties uz traucēto personu iekšējo subjektīvo pārliecību, bet ir vērtējama kopsakarā ar trokšņa līmeņa mērījumiem.
Administratīvā pārkāpuma lietā nav noskaidrots, cik skaļi un vai no Iesniedzēja dzīvokļa nāca trokšņi, vai tika pārkāptas pieļaujamās trokšņa normas, un vai pat iespējams runājot attiecīgajā skaļumā, objektīvi varēja tikt traucēts apkārtējo personu miers.
Trokšņu skaļums netika fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem. Neizmērot trokšņu skaļumu ar mērierīcēm, nav iespējams objektīvi konstatēt administratīvā pārkāpuma - trokšņošanas esamību. Tādējādi administratīvā pārkāpuma sastāvs nav pierādīts. Iesniedzējs uzskata, ka lēmums nav balstīts uz objektīviem pārbaudītiem pierādījumiem, nav balstīts uz faktiem, bet gan uz amatpersonas vienpersoniskiem pieņēmumiem un secinājumiem, par pamatu ņemot vien sniegtās liecības, kuras nav pamatotas ar pierādījumiem.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s 2019.gada 8.aprīļa lēmumu Sūdzība pieņemta. Līdz tiesas noteiktajam termiņam 2019.gada 7.maijam - no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti lietas dalībnieku lūgumi.
2019.gada 2.maijā tiesā saņemti Iestādes paskaidrojumi, kuros norādīts, ka Iestāde Lēmumā ir norādījusi plašu un detalizētu pamatojumu, kāpēc Iesniedzēja 2019.gada 10.februāra sūdzība ir noraidāma un Lēmums ir atstājams negrozīts.
Ņemot vērā Sūdzībā izteiktās pretenzijas, Iestāde paskaidro:
No administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem materiāliem - Lēmuma, administratīvā pārkāpuma protokola Nr.ZV247845, iesnieguma, liecībām, Iesniedzēja 2019.gada 1.februāra paskaidrojuma un telefonsarunas audio ieraksta, konstatēts, ka Iesniedzējs 2019.gada 24.janvārī plkst. 5.00 traucēja sabiedrisko mieru un kārtību, skaļi sarunājoties un trokšņojot, kas traucēja citu iedzīvotāju mieru. Par šo pārkāpumu Iesniedzējam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un pieņemts Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.
Saskaņā ar LAPK 243.1 panta 2.punktu, viens no pierādīšanas līdzekļiem ir personu liecības, līdz ar ko nepamatots ir Sūdzības 4.rindkopā minētais apgalvojums “[..] uzskatu par nepierādītu liecinieku liecībās norādīto, ka līdz 24.01. pīkst. 05.00 manā dzīvoklī bija dzirdamas skaļas sarunas, kā arī es dzīvoklī kaut ko metu vai pats kritu, bija dzirdami skaļi sitiena trokšņi”. Cita starpā norādāms, ka no telefonsarunas audio ieraksta konstatējams, ka Iesniedzējs atzīst, ka savā dzīvoklī trokšņojis (kritis kaut kas), norādīdams, ka Iesniedzējs savā dzīvoklī var darīt ko vēlas.
Iesniedzējs Sūdzības 5.rindkopā norāda: “Uzskatu, ka ja kaut kas tāds būtu noticis visas nakts garumā, kaimiņu loģiska rīcība un darbība būtu: izsaukt pašvaldības policiju un konstatēt pārkāpuma faktu, taču tas netika darīts.” Iestāde norāda, ka fakts, ka konkrētajā gadījumā uzreiz netika izsaukta policija, nenozīmē to, ka Iesniedzējs, trokšņojot, netraucēja apkārtējo iedzīvotāju mieru. Konkrētā gadījumā nav nepieciešams konstatēt trokšņa skaļumu, bet gan to, ka troksnis traucēja apkārtējo iedzīvotāju mieru, ko, piemēram, apliecina lietā esošās liecinieku liecības.
Iestādes ieskatā, Iestādes amatpersonas ir pareizi konstatējušas apstākli, ka Iesniedzējs ir radījis troksni un, atbilstoši lietā esošajiem pierādījumiem, troksnis ir traucējis cilvēku naktsmieru. Ņemot vērā to, ka konkrētajā gadījumā nav pamata piemērot LAPK 167.1 pantā paredzēto administratīvo atbildību, nav pamata izvērtēt Sūdzības 7.rindkopā minētos argumentus par nepieciešamību veikt trokšņu mērījumus. No lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka Iesniedzējs Lēmumā norādītajā vietā un laikā izdarīja pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar LAPK 167.pantu, tika pieņemts Lēmums, ar kuru Iesniedzējam tika uzlikts naudas sods EUR 75 apmērā. Ņemot vērā minēto, Iestāde lūdz tiesu Sūdzību noraidīt.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs Motīvu daļa Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi Sūdzības pamatojumu, Lēmuma motivāciju, atzīst, ka Lēmums ir likumīgs un pamatots, savukārt Sūdzība ir noraidāma.
Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē LAPK normas un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.
Saskaņā ar LAPK 289.6 panta devīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:
Atbilstoši LAPK 289.13 trešajai daļai ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Izvērtējot Sūdzībā norādītos argumentus, pārbaudot Iestādes Lēmuma pamatojumu kopsakarā ar administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošajām ziņām par administratīvā pārkāpuma lietas faktiskajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka Iestāde Lēmumā ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Tiesa Lēmuma pamatojumu atzīst par pareizu un pietiekamu, tāpēc saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu, pievienojas Iestādes Lēmuma motivācijai un to neatkārto, papildus norādot savus apsvērumus par Sūdzībā norādītajiem apstākļiem.
Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Atbilstoši LAPK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
LAPK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Savukārt saskaņā ar LAPK 243.panta vienpadsmito daļu ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros. LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā.
Saskaņā ar LAPK 167.panta pirmo daļu par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru [..] (sīkais huligānisms) uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz piecsimt euro.
Minētā tiesību norma ir ietverta LAPK 13. nodaļā, kurā paredzēta atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību.
Tādējādi gan LAPK 167. panta formulējums, gan tā atrašanās kodeksa 13. nodaļā liecina, ka izdarītā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskā kārtība, bet objektīvā puse – pie administratīvās atbildības saucamās personas darbības, kas vērstas uz sabiedriskās kārtības apdraudēšanu. Līdz ar to, lai Iesniedzēju sauktu pie administratīvās atbildības par LAPK 167.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, nepieciešams konstatēt, ka Iesniedzējs Protokollēmumā norādītajā laikā un vietā trokšņoja, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, tādējādi traucējot nama /adrese/, iedzīvotāju naktsmieru.
Lai gan Iesniedzējs uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, tiesa atzīst, ka Iestāde Lēmumā jau izvērtējusi Iesniedzēja argumentus, visus lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti konstatējusi, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, tādejādi ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.
LAPK 243.1 pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi;
Sūdzībā norādīts Iesniedzēja viedoklis, ka viņa dzīvoklī nakts laikā troksnis nav bijis, savukārt Lēmums nav pamatots.
Tiesas ieskatā, šāds viedoklis ir kļūdains, jo tiesai nav pamata apšaubīt Valsts policijas darbinieku sastādītos dokumentus un liecinieku liecības, kas satur ziņas par faktiem.
Lai gan policijas darbinieku sastādītie dokumenti (arī protokoli un ziņojumi) nav paši par sevi uzskatāmi par absolūti ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr policijas darbinieku sastādītiem dokumentiem par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir pieļāvuši nepilnības vai kļūdas dokumentu sastādīšanā, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (Sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra spriedums lietā AA13-05/5, 2005.gada 9.decembra spriedums lietā Nr.666-05/5).
Tādējādi faktiem, ko norāda policijas darbinieki savos ziņojumos un citos dokumentos, kā arī viņu liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.
Tiesu judikatūrā ir norādīts uz administratīvā pārkāpuma protokola divējādo dabu, secinot, ka pirmkārt, tas ir dokuments, kurā tiek fiksētas procesuālās darbības un norādītas lietas izlemšanai nepieciešamās ziņas (LAPK 246., 248.pants). Otrkārt, protokols atbilstoši minētajam LAPK 243.pantam ir vērtējams arī kā pierādīšanas līdzeklis, kas ietver ziņas par faktiem, kas apliecina pārkāpuma esamību (sk . 2009.gada 12.februāra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu lietā Nr.P129018607).
Tādējādi tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar Protokollēmumu, kurā ir norādīts, ka 2019.gada 24.janvārī plkst.5.00 /adrese/ dzīvoklī Iesniedzējs izdarīja sīko huligānismu, kas izpaudās kā bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, daudzdzīvokļu mājā apzināti traucēja mājas iedzīvotāju naktsmieru (trokšņoja), par ko atbildība ir paredzēta LAPK 167.pantā. Protokollēmumam pievienota 2019.gada 24.janvāra sūdzība “Nakts miera traucēšana un smēķēšana uz balkona” (turpmāk - Iesniegums), 2019.gada 29.janvāra liecība, 2019.gada 31.janvāra liecība un 2019.gada 24.janvāra telefonsarunas ieraksts.
Tiesa atzīst, ka Iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc LAPK 167.panta ir pierādīta:
178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs ar Protokollēmumu; ar nama /adrese/, iedzīvotāju liecībām: ar /pers. B/ (turpmāk arī Iedzīvotāja) Iesniegumā norādīto, ka no 23.janvāra plkst.22.30 līdz plkst.5.00 augšējie kaimiņi (kā izklausījās, divi vīrieši), trokšņo: skaļi brīkšķi un nepārtrauktas skaļas sarunas, kas traucēja turpmāk arī Iedzīvotājai. Tāpat Iesniegumā sniegta informācija, ka plkst.00.30 nav gulējuši un dzirdējuši, ka kaimiņi iziet uz balkona smēķēt, un Iedzīvotājas draugs izgājis uz balkona, lūdzot vīriešus uzvesties klusāk, jo nav iespējams gulēt. Viens no vīriešiem atbildējis: “Kas tev tur dzīvoklī mazi bērni ir, vai?” Kad kaimiņi atgriezušies dzīvoklī - sarunas turpinājušās, bet Iedzīvotāja nav varējusi aizmigt dēļ trokšņa. Kad jau likās, ka Iedzīvotāja iemigusi, no kaimiņiem noskanējis blīkšķis, un Iedzīvotāja atkal satrūkusies, trokšņi turpinājušies visu rītu/nakti ik pa brīdim un katrā no reizēm Iedzīvotāja piecēlusies; ar /pers. C/ (turpmāk - Iedzīvotājs) rakstveida paskaidrojumiem par to, ka viņa dzīvoklim blakus esošā dzīvokļa Nr.53 kaimiņš periodiski trokšņo, traucējot Iedzīvotāja mieru. Iedzīvotājs norādījis, ka 2019.gada 23.janvārī no plkst.23.00 vakarā līdz 2019.gada 24.janvāra plkst.5.00 rītā kaimiņa dzīvoklī bija dzirdamas skaļas sarunas, dēļ kā nav varējis aizmigt, kā arī visu nakti dzīvoklī kaimiņš kaut ko metis vai pats kritis – skaļi sitiena trokšņi, no kuriem, ja arī bija aizmidzis, pamodies. Naktī nav saucis policiju par kaimiņa trokšņošanu, jo cerējis, ka kaimiņš nomierināsies, bet tas noticis tikai 5.00 no rīta; ar /pers. D/ (turpmāk - Liecinieks) 2019.gada 31.janvāra rakstveida liecībā norādīto, ka 2019.gada 23.janvārī pēc plkst.22 ar draudzeni devies gulēt. Virs viņa esošā kaimiņa dzīvoklī varēja dzirdēt divu vīriešu skaļu sarunāšanos. Līdz 2019.gada 24.janvāra plkst. 00.30 viņam un draudzenei aizmigt nav izdevies. Liecinieks dzirdējis, ka abi vīrieši iziet uz lodžijas un arī izgājis uz lodžijas, uzrunājis vīriešus un lūdzis uzvesties klusāk, paskaidrojot, ka viņi nevar aizmigt. Viens no vīriešiem, atbildot, jautājis, vai viņam ir mazi bērni un vai netraucē kaimiņu suns. Pēc sarunas Liecinieks devies gulēt un līdz pat 5.00 rītā kaimiņu dzīvoklī vīrieši turpināja skaļi sarunāties, kā arī ik pa laikam bija dzirdami ļoti skaļi sitieni vai kritieni. Lieciniekam radušās aizdomas, ka kaimiņi to dara speciāli, lai atriebtos par aizrādījumu par skaļo uzvedību. No rīta pie sava dzīvokļa durvīm atradis zīmīti ar telefona numuru. Liecinieks piezvanījis un tas bija kaimiņš. Telefona sarunas ierakstu pievienojis lietai;
a r Iesniedzēja 2019.gada 1.februāra rakstveida paskaidrojumos norādīto, ka pie viņa atbraucis draugs, 2019.gada 23.janvārī līdz 2019.gada 24.janvāra plkst.24.00 vai 1.00 sēdējuši un runājuši, dzīvoklī skanējis televizors, citi trokšņi nav bijuši. Pēc pusnakts izgājis ārā uz lodžijas un kaimiņš no apakšas agresīvā tonī Iesniedzējam teicis, ka jāuzvedas klusāk un Iesniedzējs apsolījis, ka centīsies. Tad Iesniedzējs ar draugu devušies gulēt un dzīvoklī bijis klusums. Tiesas ieskatā, lai gan Iesniedzējs rakstveida paskaidrojumos pārkāpumu neatzīst, no paskaidrojumos norādītās informācijas secināms, ka naktī (t.i. pēc pusnakts) Iesniedzējam jau tika aizrādīts par nepieciešamību uzvesties klusāk, netrokšņot, jo tādejādi tiek traucēts kaimiņu nakts miers. Savukārt Iesniedzēja paskaidrojumos norādītais apstāklis, ka pēc sarunas ar kaimiņu Iesniedzējs ar draugu devušies gulēt, ir pretrunā Iesniegumā, Iedzīvotāja paskaidrojumos un Liecinieka liecībās norādītajām ziņām par apstākļiem, no kā secināms, ka trokšņošana turpinājusies līdz 2019.gada 24.janvāra plkst.5.00. Turklāt arī Iesniedzēja sūdzībā par Protokollēmumu ir norādīts, ka 2019.gada 24.janvārī pie viņa ciemojies draugs, bijis draudzīgs dialogs. Tā kā tas bija agrā rīta stundā, tad tas izlicies skaļāk, turklāt kā norādījis Iesniedzējs, tādā rīta stundā cilvēki jau faktiski ir izgulējušies, kas pastiprina viņu dzirdamību un jūtīgumu.
Tiesas ieskatā, tādejādi konstatējams, ka sākotnēji Iesniedzējs nav noliedzis “skaļāka dialoga agrā rīta stundā” iespējamību. ar Rīgas pašvaldības policijas 2019.gada 28.janvāra elektronisko paziņojumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā sakarā ar Iesniegumu; ar Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektores M.Pētersones 2019.gada 1.februāra ziņojumu par nama /adrese/ apsekošanu sakarā ar uzsākto lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, kurā norādīti Iedzīvotāja paskaidrojumi, kā arī nama /adrese/ iedzīvotāja telefoniski sniegusi ziņas par to, ka dzird trokšņus, savukārt Liecinieks paskaidrojis, ka 53 dzīvokļa kaimiņš trokšņojis visu nakti, uz aizrādījumiem nav reaģējis, rīta telefonsarunā esot apstiprinājis, ka viņš savā dzīvoklī dara ko grib un viņam nav tiesību aizrādīt.
Lai arī Iesniedzējs uzskata - ja Iesniedzēja dzīvoklī būtu noticis troksnis - kaimiņu loģiskā rīcība un darbība būtu izsaukt pašvaldības policiju, tā konstatējot administratīvo pārkāpumu, tiesa atzīst, ka Iesniedzēja kaimiņiene - Iedzīvotāja - bija nosūtījusi Iesniegumu tiešsaistes sistēmā “latvija.lv”, kā arī Iesniedzēja kaimiņi - Iedzīvotājs un Liecinieks bija snieguši paskaidrojumus par notikušā apstākļiem, sniedzot identiskas ziņas par Iesniedzēja darbībām Protokollēmumā norādītajā laikā un vietā. Tādejādi ziņas par Iesniedzēja izdarīto administratīvo pārkāpumu apstiprinājušās nama /adrese/ iedzīvotāju paskaidrojumos, kuri ir atbilstoši Protokollēmumā norādītajam apstākļu izklāstam un vērtējumam.
Tāpat tiesa atzīst par kļūdainu Sūdzībā norādīto Iesniedzēja viedokli, ka administratīvā pārkāpuma sastāvs pēc LAPK 167.panta nav pierādīts, jo to raksturo tiešs nodoms, bet Iesniedzējam huligāniski motīvi nav bijuši, turklāt netika veikti trokšņa skaļuma mērījumi.
Tiesa atzīst, ka sīkā huligānisma, kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers un kārtība, bet objektīvā puse – darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu. Sabiedriskā miera traucēšana ir konstatējama, piemēram, ja nav ievērotas cilvēka tiesības uz naktsmieru (..) (sk. 1. un 2. tēzi Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 9.marta spriedumā lieta Nr. SKA - 61/2007).
Tādejādi, lai Iesniedzēju sauktu pie administratīvās atbildības par sīko huligānismu, kas izpaudies kā trokšņošana, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, jākonstatē, ka traucēts citu nama iedzīvotāju naktsmiers. Lai gan Iesniedzēja ieskatā, lietā nav fiksēts trokšņa skaļums, tiesa atzīst, ka Iesniedzējs nav saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 167.1panta pirmās daļas, kas paredz atbildību par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu. Savukārt īslaicīgu un neregulāru trokšņu mērīšana to īslaicīguma vai neregularitātes dēļ nav iespējama, vai arī radītie trokšņi var nepārsniegt noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo robežlielumu, bet tai pašā laikā pēc savas būtības apdraud noteikto sabiedrisko kārtību, tajā skaitā iedzīvotāju naktsmieru. Pie šādiem apstākļiem likumdevējs administratīvo atbildību par tāda trokšņa radīšanu, kas nav pastāvīgs, bet gan epizodisks, un var nepārsniegt noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo robežlielumu, ir paredzējis LAPK 167.pantā.
Turklāt lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par sīko huligānismu, šajā gadījumā par trokšņošanu, kas traucēja citu nama iedzīvotāju mieru, nav nepieciešams konstatēt noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo robežlielumu, bet gan apstākli, ka troksnis ir bijis tik skaļš, ka traucējis nama iedzīvotāju naktsmieram, tādējādi traucējot sabiedrisko mieru un izrādot necieņu nama /adrese/ iedzīvotājiem.
Konkrētajā gadījumā trokšņa līmeņa mērījumus nebija nepieciešams veikt, jo šāda veida troksnis nav pastāvīgs, savukārt lietas materiālos esošajās Iedzīvotājas, Iedzīvotāja un Liecinieka liecībās naktsmiera traucēšanas fakts Protokollēmumā norādītajā laikā ir norādīts.
Lai gan Liecinieks jau bija informējis Iesniedzēju par to, ka troksnis traucē naktsmieram, Iesniedzējs turpinājis trokšņot līdz plkst. 5.00 no rīta, kas liedza izmantot Iedzīvotājas, Iedzīvotāja un Liecinieka tiesības uz naktsmieru.
Sūdzībā Iesniedzējs paudis uzskatu, ka Lēmums nav balstīts uz objektīviem pārbaudītiem pierādījumiem. Tiesai nav pamata apšaubīt lietā esošajos pierādījumos fiksētās ziņas par faktiem, jo administratīvā pārkāpuma lietā nav konstatēti tādi apstākļi, kas norādītu par Protokollēmumā iekļauto ziņu nepatiesumu vai tā neatbilstību faktiskajiem lietas apstākļiem. Lietā esošie pierādījumi, to skaitā arī lietas materiāliem pievienotais telefona sarunas ieraksts, apliecina to, ka Iesniedzējs Protokollēmumā norādītajā laikā un vietā trokšņoja, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, tādējādi traucējot nama /adrese/ iedzīvotāju naktsmieru.
178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs Tiesa, izvērtējot Sūdzībā izteiktos argumentus un Lēmumu kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, atzīst, ka Iestādes iegūtie pierādījumi administratīvā pārkāpuma pamatošanai atzīstami par pietiekošiem un tie izslēdz objektīvas šaubas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Tiesa nekonstatē procesuālo tiesību normu, kas regulē administratīvās pārkāpuma lietas lietvedību un izskatīšanas kārtību pārkāpumus, kas būtu par pamatu Lēmuma atcelšanai.
Atbilstoši LAPK 32. panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa atzīst, ka Iestāde Lēmumā ir izvērtējusi Iesniedzējai uzliktā soda mēra pamatotību izdarītajam administratīvajam pārkāpumam, norādot ka Iesniedzējam piemērotais naudas sods 75 EUR ir atbilstošs administratīvajam pārkāpumam. Tiesa konstatē, ka Protokollēmumā un Lēmumā nav tieši norādīts Iesniedzējam piemērotā naudas soda apmēra pamatojums, kā arī lietā netika konstatēti Iesniedzēja atbildību pastiprinoši apstākļi, nav norādīts, vai ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
LAPK 289.12 panta otrā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:
Ņemot vērā to, ka Iesniedzēja atbildību pastiprinošie apstākļi konkrētajā lietā netika konstatēti, savukārt LAPK 167.panta regulējums paredz naudas soda apmēru no septiņdesmit līdz piecsimt euro, tiesa atzīst, ka Lēmums grozāms daļā par Iesniedzējam noteikto soda mēru LAPK 167.panta ietvaros, nosakot Iesniedzējam naudas sodu minimālā apmērā.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar LAPK 9., 243., 244., 289.6pantu, 289.12panta otrās daļas 4.punktu, 289.13, 289.17, 289.18pantu, tiesa nosprieda grozīt Rīgas pašvaldības policijas 2019.gada 13.marta lēmumu Nr. D57/01/ZV247845/1 lietā Nr. RPP-19-745-ls daļā par /pers. A/, personas kods: /personas kods/ noteikto soda mēru.
Noteikt /pers. A/, personas kods: /personas kods/, naudas sodu 70 (septiņdesmit euro) apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Spriedums sastādīts 2019.gada 15.maijā un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 16.maijā.
Tiesnese 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs V.Freimane