Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa – Administratīvo pārkāpumu lietas

Lietas arhīva Nr. 1A-0114-19/14 ECLI:LV:RPPT:2019:0408.1A68011419.3.S SPRIEDUMS Rīgā 2019.gada 14. martā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnesis Viktors Makucevičs, rakstveida procesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka 2018. gada 13. decembra lēmumu Nr. D57/01/ZV240362/1.

Aprakstošā daļa [1] 2018. gada 9. oktobrī Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk arī – Iestāde) inspektore Sabīne Garā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr. ZV240362 (turpmāk arī – Protokols), kurā konstatēts, ka 2018. gada 3. septembrī /adrese/, Rīgā plkst. 03.00 /pers. A/ izdarīja sīko huligānismu, kas izpaudās kā bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas (skaļi atskaņoja mūziku, bļaustījās, bīdīja mēbeles), tādējādi traucējot pārējiem mājas /adrese/, Rīgā iedzīvotājiem.

Tādējādi izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 167. pantā paredzētais pārkāpums. [2] 2018. gada 23. oktobrī Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes priekšnieka vietnieks Mārtiņš Mercaucis pēc lietas izskatīšanas, kurā ieradās un tika uzklausīti /pers. A/ un viņa aizstāvis, individuāli praktizējošs zvērināts advokāts Edmunds Berķis, pieņēma lēmumu Nr.

D57/05/ZV240362 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru nolemts /pers. A/ sodīt par Latvijas APK 167. pantā minēto pārkāpumu, piemērojot naudas sodu 200 (divi simti) euro. [2.1] Iestādes lēmumā norādīts, ka /pers. A/ vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar 2018. gada 17. septembra kompetentās iestādes atzinumu (pašvaldības policijas darbinieka ziņojums) Nr. RPZK-18-1529-AL, 2018. gada 5. septembra ierīces Axon Body Nr. 61919 video ierakstu, Personu datu pārlūka izdruku. Lietā konstatējami administratīvo atbildību pastiprinoši apstākļi, kas atbilst Latvijas APK 34. panta pirmās daļas 2. punkta nosacījumiem, tas ir, persona bija administratīvi sodīta iepriekšējā gada laikā par līdzīga pārkāpuma izdarīšanu. Administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar Latvijas APK 33. pantu nav apstākļu, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu. [3] Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē 2018. gada 14. novembrī saņemta sūdzība par Sākotnējo lēmumu. [3.1] Sūdzībā norādīts, ka, pieņemot lēmumu, pieļauts materiālo tiesību normu pārkāpums, kvalificējot /pers. A/ darbības pēc Latvijas APK 167. panta noteikumiem, situācijā, kad darbības jāvērtē un pierādījumi jāvāc atbilstoši Latvijas APK 167. 1 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvam. [3.2] Tāpat sūdzībā norādīts uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 23. oktobra spriedumu lietā Nr. SKA – 501, kur izteikta sekojoša tēze: „Gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. panta formulējums, gan tā atrašanās kodeksa 13. nodaļā liecina, ka sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers un kārtība, bet objektīvā puse – darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu. Gadījumā, ja netiek konstatēta kāda no minētajām administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, nav pamata personu saukt pie administratīvās atbildības”. Turklāt, sūdzībā norādīts arī uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse huligānisma lietās”, kur noteikts, ka jāņem vērā, ka huligānisms var būt izdarīts tikai ar tiešu nodomu – personai jāapzinās sava noziedzīgā nodarījuma darbība un tieši jāvēlas tā izdarīt. Mērķis rupji traucēt sabiedrisko mieru nav huligānisma obligāta pazīme. Izdarot ar tiešu nodomu huligānisko darbību, persona var gan vēlēties šā mērķa sasniegšanu, gan pieļaut to, gan vispār nepievērst tam uzmanību. Tomēr visos gadījumos jākonstatē, ka persona tieši vēlējusies izdarīt darbības, kas veido huligānisma, kā noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi.

[3.3] Sūdzībā norādīts, ka no Protokola un Iestādes izsniegtajiem lietas materiāliem konstatējams, ka 2018. gada 5. septembrī /pers. A/ savā dzīvoklī /adrese A/, Rīgā, veicis darbības, kas pēc divu iedzīvotāju domām trokšņa dēļ traucējušas naktsmieru – skaļa mūzikas atskaņošana, bļaustīšanās un mēbeļu pārbīdīšana, savukārt viens iedzīvotājs norādījis, ka kaimiņš iepriekš minētajā datumā klausījies mūziku (neminot bļaustīšanos un mēbeļu pārbīdīšanu), turklāt, tas nav viņam traucējis.

Sūdzībā uzsvērts, ka ne paši iedzīvotāji, kam it kā traucēts naktsmiers, ne policijas darbinieki 2018. gada 5. septembrī nebija brīdinājuši /pers. A/ par to, ka ar savām darbībām viņš traucē kaimiņu naktsmieru un izteikuši pieprasījumu darbības pārtraukt. Ņemot šo vērā, sūdzības iesniedzējs secina, ka /pers. A/ nav ticis informēts par to, ka ar savām darbībām 2018. gada 5. septembrī viņš kādu traucē, sekojoši nav arī secināms, ka /pers. A/ būtu izrādījis necieņu pret sabiedrību vai izturējies bezkaunīgi un tieši vēlējies izdarīt darbības, kas varētu veidot Latvijas APK 167. pantā paredzētā pārkāpuma sastāvu, tas ir, veicis darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu. [3.4] /pers. A/ ieskatā, nepareizi veikta administratīvā pārkāpuma kvalifikācija situācijā, kad tiek vērtēta personas atbildība par darbību veikšanu, kas saistītas ar it kā paaugstināta trokšņa radīšanu. Latvijas APK 167. 1 pants, kas paredz atbildību par akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšanu, būtu piemērojams kā speciālā norma situācijā, kad nav konstatējama personas vēlme apzināti veikt darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu. [3.5] Pieņemot Sākotnējo lēmumu, nav vērtēti vairāki būtiski procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas liedza iespēju /pers. A/ īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai.

Protokolā nav norādīts neviens no pierādīšanas līdzekļiem, kas kalpojis par pamatojumu /pers. A/ saukšanai pie administratīvās atbildības. Arī izsakot lūgumu iepazīties ar lietas materiāliem, pirms lietas izskatīšanas, /pers. A/ netika uzrādīta vai izsniegta Personas datu pārlūka izdruka un videoieraksts. Šādā veidā netika ievērotas Latvijas APK 260. panta otrajā daļā paredzētās tiesības, kas paredzētas pie administratīvās atbildības sauktajai personai.

Administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīti jebkādi administratīvo atbildību pastiprinoši apstākļi, kas savukārt minēti lēmumā, ar kuru /pers.

A/ saukts pie administratīvās atbildības, un kalpojuši par pamatojumu soda noteikšanai. Šādā veidā pārkāpti Latvijas APK 248. panta pirmās daļas noteikumi. Lūdz Sākotnējo lēmumu atcelt. [4] Ar Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka 2018. gada 13. decembra lēmumu Nr. D57/01/ZV240362/1 (turpmāk arī – Iestādes lēmums) 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs /pers. A/ sūdzība noraidīta, bet Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. [4.1] Iestādes lēmumā norādīts, ka 2019. gada 5. septembrī plkst. 05.56 Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē saņemta informācija par to, ka /adrese/, Rīgā tiek atskaņota skaļi mūzika un notiek skaļas sarunas. Ierodoties notikuma vietā plkst. 05.59, Iestādes Zemgales pārvaldes darbinieki konstatēja, ka no /numurs/. dzīvokļa dzirdamas sarunas, bet mūzika bija pieklususi. Izsaucēja apstiprināja, ka mūzika pieklususi. Notikuma vietā policijas izsaucēja iesniedza pieteikumu par to, ka /adrese/, Rīgā, /numurs/. dzīvokļa iedzīvotāji 2018. gada 5. septembrī no plkst. 03.00 līdz plkst. 06.00 skaļi atskaņoja mūziku, bļaustījās, bīdīja mēbeles, skaļi sarunājās, tādējādi traucējot policijas izsaucējas un viņas ģimenes mieru.

Izsaukuma apkalpošanas laikā, veiktas pārrunas ar /pers. A/, kurš paskaidroja, ka, iespējams, atskaņojis skaļi mūziku un iespējams no plkst.

03.00, jo bija nedaudz iedzēris. Sakarā ar iespējamo administratīvo pārkāpumu uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība. [4.2] Minētajā administratīvā pārkāpuma lietvedībā no diviem nama /adrese/, Rīgā iedzīvotājiem pieņemtas liecības. /pers. B/ liecināja, ka no /numurs/. dzīvokļa dažreiz dzirdama mūzika atskaņošana, kā arī 2018. gada 5. septembrī ap plkst. 03.00 skaļi skaņota mūzika, bet tas neesot traucējis.

Savukārt /pers. C/ liecināja, ka /numurs/. dzīvokļa iedzīvotājs regulāri skaļi atskaņo mūziku, tādējādi traucējot liecinieka naktsmieru. Tādējādi liecinieks gājis pie /numurs/. dzīvokļa iedzīvotāja un informējis, ka skaļa mūzikas atskaņošana traucē un pats /pers. A/atzinis, ka skaļi atskaņo mūziku, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē. Turklāt /pers. A/skaļi bļaustījās, skaļi atskaņoja mūziku un bija dzirdama mēbeļu krišana. [4.3] Ierodoties uz administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanu, /pers. A/ informēja, ka iespējams skatījās televizoru, bet nav skaļi atskaņojis mūziku.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā konstatētās ziņas, Iestādes amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par Latvijas APK 167. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. [4.4] 2018. gada 14. novembrī Iestādes Zemgales pārvaldē saņemta sūdzība par Sākotnējo lēmumu, kurā norādīts, ka, pieņemot Sākotnējo lēmumu, pieļauti vairāki būtiski procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas liedza iespēju Iesniedzējam īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai: administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts neviens no pierādīšanas līdzekļiem, kas Iestādes lēmumā kalpojis par pamatojumu /pers. A/ saukšanai pie administratīvās atbildības. Izsakot lūgumu iepazīties ar lietas materiāliem pirms lietas izskatīšanas, /pers. A/ netika uzrādīta vai izsniegta Personas datu pārlūka izdruka un videoieraksts. Administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīti jebkādi atbildību pastiprinoši apstākļi, kas norādīti Iestādes lēmumā.

Sūdzībā papildus sūdzībā par Sākotnējo lēmumu norādītajam /pers. A/ norāda, ka Iestādes lēmumā nav izvērtēts faktiskais nodarījums, proti, ka tas konkrētajā gadījumā nav radījis negatīvas sekas. Turklāt šajā gadījumā pārkāpums būtu kvalificējams nevis pēc Latvijas APK 167. panta, bet pēc 167. 1 panta. Ņemot vērā minēto, /pers. A/ lūdz atcelt Iestādes lēmumu. [4.5] Iestādes lēmumā, citējot Latvijas APK 7. panta otro daļu, 243. panta pirmo daļu, otro daļu, astoto daļu, 272. pantu, 286. panta otro daļu un Latvijas APK 167. pantu, norādīts, ka Latvijas APK 167. panta norma ietverta Latvijas APK 13. nodaļā, kurā paredzēta atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību. Tādējādi gan Latvijas APK 167. panta formulējums, gan tā atrašanās kodeksa 13. nodaļā liecina, ka sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers un kārtība, bet objektīvā puse - darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu. Ja netiek konstatēta kāda no minētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, nav pamata personu saukt pie administratīvās atbildības (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. P120025906, SKA-61/2007, motīvu daļas 7. punktu).

Ar jēdzienu huligānisms tiek saprasta tīša sabiedriskās kārtības pārkāpšana un necieņas izrādīšana sabiedrībai, kas izpaužas saistošo noteikumu un vispārpieņemto tikumisko normu demonstratīvā ignorēšanā, sabiedriskā miera, iestāžu, uzņēmumu un organizācijas darbības, sabiedriskā transporta traucēšanā u.tml. darbībās.

Tādējādi administratīvā pārkāpuma sastāvu konkrētā gadījumā veido: administratīvā pārkāpuma objekts - sabiedriskais miers un kārtība; administratīvā pārkāpuma objektīvā puse - darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu; administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse

Likums „Par piesārņojumu” troksni definē kā gaisa vidē nevēlamas, traucējošas visu veidu skaņas, kas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko saziņu. Trokšņa avoti ir divējādi - var būt vides radīts troksnis un sadzīves troksnis.

Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 4.pielikuma piezīmēs ietverts skaidrojums par trokšņa robežlielumiem telpās, kas nosaka, ka trokšņa robežlielumi nodrošināmi normālā telpu ekspluatācijas režīmā, tas ir, telpās ar aizvērtiem logiem un durvīm (izņemot ražotāja iebūvētos ventilācijas kanālus), ieslēgtu piespiedu ventilāciju un gaisa kondicionēšanu, kā arī apgaismojumu, neņemot vērā telpu izmantošanas funkcionālo (fona) troksni, piemēram, atskaņoto mūziku, darbinieku un apmeklētāju sarunas. [4.9] Šāda /pers. A/ rīcība - skaļa mūzikas atskaņošana vai pieļaušana to atskaņot dzīvojamā telpā, bļaustīšanās, mēbeļu bīdīšana, kā rezultātā traucējot nama kaimiņos dzīvojošo iedzīvotāju mieru, kvalificējama kā sadzīves troksnis un neattiecās uz vides radītu troksni, kas kalpotu par iemeslu veikt trokšņa novērtēšanu un pārkāpuma kvalificēšanu atbilstoši Latvijas APK 167.1 pantam.

Administratīvā pārkāpuma lietai pievienota Iestādes Zemgales pārvaldes 2018. gada 11. oktobra vēstule Nr. 5-5/RPZP-18-2046-ap „Par iepazīšanos ar lietas materiāliem”, kurā /pers. A/ informēts par iespēju iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem. Papildus Iestādes lēmumā norādīts, ka Latvijas APK 260. panta otrā daļa neuzliek par pienākumu iestādei izsniegt pie administratīvās atbildības sauktajai personai sagatavotus administratīvā pārkāpuma lietas materiālu kopijas. [4.11] Vērtējot lietas materiālus kopumā, Iestādes lēmumā norādīts, ka lietā esošie pierādījumi iegūti un nostiprināti Latvijas APK 243. pantā un 243.1 pantā noteiktajā kārtībā. Amatpersona atbilstoši Latvijas APK 246. pantā noteiktajam noteiktā procesuālā formā Protokolā nostiprināja ziņas par Latvijas APK 167. panta noteikto administratīvo pārkāpumu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs Administratīvā pārkāpuma lietā nav konstatēti Latvijas APK 33.panta pirmajā un trešajā daļā norādītie apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu, bet konstatēti Latvijas APK 34. panta pirmās daļas 2. punktā norādītie apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu. [4.12] Lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti Latvijas APK 239. pantā noteiktie apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. [4.13] Latvijas APK 32. panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Vērtējot administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto Sākotnējo lēmumu, Iestādes lēmumā secināts, ka Iestādes amatpersona, pamatojoties uz Latvijas APK 214.1 pantu un saskaņā ar Latvijas APK 272. pantā noteikto, noskaidroja visus apstākļus un pieņēma Sākotnējo lēmumu, ar ko /pers. A/ piemērotais naudas sods 200 euro (divi simti euro) apmērā uzlikts ievērojot Latvijas APK 167. panta soda sankcijā noteiktā soda ietvarus, līdz ar ko Sākotnējā lēmumā piemērotais naudas sods vērtējams kā atbilstošs.

Latvijas APK 22. pantā noteikts, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Lai sasniegtu Latvijas APK 22. pantā noteikto administratīvā soda mērķi, Iestādes lēmumā norādīts, ka tas atstājams negrozīts. [5] Par Iestādes lēmumu sūdzību iesniedza /pers. A/ aizstāvis zvērināts advokāts Edmunds Berķis, norādot, ka lēmums nav pamatots un atceļams. [5.1] Papildus sūdzībā par Sākotnējo lēmumu norāda, ka nav pareizi veikta administratīvā pārkāpuma kvalifikācija, jo, ņemot vērā, ka /pers. A/ nav apzināti veicis darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu, pārkāpums būtu kvalificējams pēc Latvijas APK 167.1 panta. [5.2] Papildus norāda, ka Protokolā nav norādīts neviens no pierādīšanas līdzekļiem, kas kalpojis par pamatojumu /pers. A/ saukšanai pie administratīvās atbildības. Arī izsakot lūgumu iepazīties ar lietas materiāliem pirms lietas izskatīšanas, /pers. A/ netika uzrādīta vai izsniegta Personas datu pārlūka izdruka un videoieraksts. Šādā veidā netika ievērotas Latvijas APK 260. panta otrajā daļā paredzētās tiesības, kas paredzētas pie administratīvās atbildības sauktajai personai.

Administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīti jebkādi administratīvo atbildību pastiprinoši apstākļi, kas savukārt minēti Iestādes lēmumā, ar kuru /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības, un kalpojuši par pamatojumu soda noteikšanai. Šādā veidā pārkāpti Latvijas APK 248. panta pirmās daļas noteikumi. [6] Par iesniegto sūdzību Iestāde 2019. gada 28. janvārī sniedza tiesā paskaidrojumus, kuros norādīja, ka no lietā esošajiem materiāliem skaidri un nepārprotami konstatēts, ka /pers. A/ 2018. gada 5. septembrī plkst. 03.00 /adrese/, Rīgā izdarīja sīko huligānismu, kas izpaudās kā bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, tādējādi traucējot pārējiem mājas iedzīvotājiem. [6.1] Par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu atbildība paredzēta Latvijas APK 167. pantā. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 9. marta spriedumā Nr. SK-61-2007 norādīts, ka sabiedriskā miera traucēšana ir konstatējama, piemēram, ja nav ievērotas cilvēka tiesības uz naktsmieru, līdz ar to, nav nepieciešams konstatēt trokšņa skaļumu, bet gan to, ka troksnis traucē apkārtējo mājas iedzīvotāju naktsmieru.

Savukārt Latvijas APK 167. 1 pants paredz atbildību par akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšanu un neietver sevī atbildību par īslaicīgu un neregulāru troksni, kura mērīšana tā īslaicīgā rakstura dēļ nav iespējama, vai arī radītie trokšņi var nepārsniegt noteikto akustiskā trokšņa robežlielumu, bet tajā pašā laikā pēc savas būtības apdraud noteikto sabiedrisko kārtību, tajā skaitā iedzīvotāju naktsmieru. Iestāde savos paskaidrojumos norāda, ka Latvijas APK 167. 1 pantā noteiktā administratīvā pārkāpuma subjekts ir persona, kas veic saimniecisko vai komerciālo darbību un kurai ir pastāvīgs raksturs un, kurai attiecīgi būtu jāievēro Ministru kabineta 07.01.2014. noteikumos Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteiktais. [6.2] Latvijas APK 167. panta subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms attiecībā uz darbībām, proti, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par sīko huligānismu, kas izpaudies kā skaļas mūzikas atskaņošana, ignorējot vispārpieņemtas uzvedības normas, tādējādi traucējot citus mājas iedzīvotājus, ir jākonstatē, ka persona ir vēlējusies skaļi atskaņot mūziku, bet nav nepieciešams konstatēt personas mērķi ar skaļu mūzikas atskaņošanu traucēt sabiedrisko mieru un kārtību, līdz ar to, Iestādes ieskatā, sūdzības iesniedzējs aplami atsaucas uz Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse huligānisma lietās” norādīto, ka personai jāapzinās sava noziedzīgā darbība un tieši jāvēlas tā izdarīt.

Tāpat norāda, ka pēc būtības skaļas mūzikas atskaņošana nav administratīvais pārkāpums, kamēr tas neapdraud sabiedrisko kārtību, tajā skaitā iedzīvotāju naktsmieru un nav nepieciešams pierādīt subjekta nodomu izdarīt administratīvo pārkāpumu.

No iepriekš minētā izriet, ka Latvijas APK 167. panta un Krimināllikuma 231. panta subjektīvās puses ir atšķirīgas. [6.3] Tāpat paskaidrojumos norādīts, ka Personas datu pārlūka izdrukas un video ieraksta neizsniegšanu nevar uzskatīt par tādu procesuālo pārkāpumu, kas varētu liegt /pers. A/ realizēt savas tiesības uz aizstāvību, jo gan Personas datu pārlūka izdruka, gan videoieraksts nesatur informāciju, kas būtiski ietekmētu Iestādes pieņemto lēmumu. Turklāt, Iestāde uzsver, ka video ieraksts satur citu fizisko personu datus, kas nav lietas dalībnieki un video ieraksta rediģēšana prasītu no Iestādes nesamērīgi lielus resursus. Lūdz sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa [7] Iepazīstoties ar /pers. A/ sūdzībā norādītajiem apsvērumiem, pārbaudot lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers.

A/ sūdzība noraidāma kā nepamatota. [7.1] Latvijas APK 289.12 panta pirmā daļa paredz, ka rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības šādos gadījumos:

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 pantā paredzētos gadījumus, kas būtu pamats neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem atcelt iestādes lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei. [7.2] Saskaņā ar Latvijas APK 286. panta otro daļu augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa atzīst, ka Iestādes lēmumā izdarītie secinājumi pamatoti ar noskaidrotajiem lietas faktiskajiem apstākļiem un pierādījumiem, pamatoti un pietiekamā apjomā novērtējot normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu. Tādējādi tiesa pievienojas Iestādes lēmumā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs norādītajai motivācijai. [8] Izvērtējot /pers. A/ sūdzībā norādītos apsvērumus, tiesa konstatē turpmāko. /pers. A/ savā sūdzībā par Iestādes lēmumu norādījis tādus pašus apsvērumus, kādus bija norādījis sūdzībā par Sākotnējo lēmumu, kam dots pietiekams un pamatots novērtējums Iestādes lēmumā. Līdz ar minēto tiesa to vairs neatkārtos. [8.1] Tāpat /pers. A/ savā sūdzībā norādījis, ka Iestādes lēmumā nav izvērtēts faktiskais nodarījums, proti, ka tas konkrētajā gadījumā nav radījis negatīvas sekas.

Lietā konstatēts, ka 2018. gada 5. septembrī /pers. A/ savā dzīvoklī /adrese A/, Rīgā, veicis darbības, kas pēc divu iedzīvotāju domām trokšņa dēļ traucējušas naktsmieru – skaļa mūzikas atskaņošana, bļaustīšanās un mēbeļu pārbīdīšana, savukārt viens iedzīvotājs norādījis, ka kaimiņš iepriekš minētajā datumā klausījies mūziku (neminot bļaustīšanos un mēbeļu pārbīdīšanu), turklāt, tas nav viņam traucējis. /pers. A/ nenoliedz, ka bija atskaņojis skaļu mūziku, taču norāda, ka neviens pret šādām viņa darbībām nav iebildis, tāpēc viņš nav zinājis, ka ar savu rīcību kādam traucē. [8.2] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, secinājusi, ka šāds apgalvojums neatbilst lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, ko pierāda liecinieku /pers. C/ un /pers. B/ liecības, no kurām izriet, ka 2018. gada 5. septembrī ap plkst. 03.00 /adrese/, Rīgā, atskaņota skaļa mūzika un traucēts kaimiņos dzīvojošo iedzīvotāju miers.

Sabiedriskā miera traucēšana ir konstatējama, piemēram, ja nav ievērotas cilvēka tiesības uz naktsmieru, pārkāpta personas vai viņa mājokļa neaizskaramība, ierobežotas personas iespējas brīvi pārvietoties, persona ir spiesta pārtraukt vai atteikties no likumīgām darbībām (piedalīšanos kultūras vai sporta pasākumos, iepirkšanās, braukšana ar sabiedrisko transportu u.tml.), uzņēmums vai organizācija ir spiesti pārtraukt savu darbu. Nav pamata uzskatīt, ka ticis traucēts sabiedriskais miers un kārtība, ja notikumu redzējuši tikai paši notikuma dalībnieki (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 9.marta spriedums lietā Nr.SKA-61/2007).

Tiesa norāda, ka šajā gadījumā nav svarīgi, vai personai kāds bija vai nebija aizrādījis par trokšņošanu un traucēšanu, jo lietas materiālos ir pietiekošas ziņas, no kurām izriet, ka mājas /adrese/, Rīgā iedzīvotājiem /pers. A/ darbības bija radījušas neērtības. No lietas materiāliem pievienotā videomateriāla no policijas darbinieka ķermeņa kameras izriet, ka /pers. B/ paskaidroja, ka nav pirmā reize, ka no /pers. A/ dzīvokļa skan skaļi mūzika.

Turklāt no minētā videomateriāla izriet, ka /pers. A/ pats apstiprināja, ka, iespējams, mūzika bija skanējusi skaļi. Līdz ar minēto, ņemot vērā, ka trokšņošana, kura aizskar citas personas (šajā gadījumā /pers. C/ un /pers. B/), aizliegta, tāpat ņemot vērā /pers. A/ un liecinieku norādīto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ veica apzinātas darbības (skaļa mūzikas atskaņošana), kuras aizliegtas ar Latvijas APK normām. [8.3] Atbilstoši Latvijas APK 11. panta noteikumiem administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

Trokšņošana notikusi nakts laikā (plkst. 03.00), un nakts laikā nav pieļaujams veikt tādas darbības, kuras var traucēt citus mājas iedzīvotājus.

Tādējādi tiesa nevar piekrist /pers. A/ sūdzībā norādītajam, ka viņš izdarījis pārkāpumu aiz neuzmanības, jo personai jāapzinās, ka 2018. gada 5. septembrī, kas turklāt bija darba diena, mājas /adrese/, Rīgā iedzīvotājiem no rīta var būt jādodas uz darba vietām, izglītības iestādēm vai kādās citās ikdienas darīšanās. Tāpēc tiesa atzīst, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, jo persona apzinājās kaitīgās sekas, kuras iestāsies viņai traucējot citu mājas iedzīvotāju naktsmieru.

Latvijas APK 10. pants noteic, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

Par labu minētajam apsvērumam ir arī /pers. A/ viedoklis, ka viņš varbūt arī esot trokšņojis, tomēr, ņemot vērā, ka neviens nav aizrādījis par to, tad nevienam nekādu aizskārumu neesot izdarījis. Šāda veida darbības var tikt izdarītas tikai ar nodomu, ignorējot saprātīgas sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas un savstarpēju cieņu daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju starpā. [8.4] Tāpat /pers. A/sūdzībā norāda, ka Iestādes lēmumu uzskata par nepareizu un prettiesisku, jo, pieņemot lēmumu, ir pieļauts materiālo tiesību normu pārkāpums, kvalificējot /pers. A/ darbības pēc Latvijas APK 167. panta noteikumiem situācijā, kad darbības būtu jāizvērtē un pierādījumi jāvāc atbilstoši Latvijas APK 167.1 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvam.

Satversmes tiesas 2014. gada 12. decembra spriedumā lietā Nr. 2013-21-03 norādīts, ka kopsakarā ar Latvijas APK 167. 1 pantu skatāms arī tajā pašā nodaļā ietvertais 167. pants. Administratīvā atbildība par tādu darbību veikšanu, kuras rada noteikta līmeņa troksni, ir paredzēta Latvijas APK 167.1 pantā, taču administratīvā atbildība par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai nekaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms), ir noteikta Latvijas APK 167. pantā.

No minētā tiesa secina, ka Latvijas APK 167. un 167.1 pants regulē dažādu veidu trokšņu kontroli. [8.5] Šajā gadījumā /pers. A/ rīcība – skaļa mūzikas atskaņošana vai pieļaušana to atskaņot dzīvojamā telpā, bļaustīšanās, mēbeļu bīdīšana, kā rezultātā traucēts mājas /adrese/, Rīgā dzīvojošo iedzīvotāju miers, kvalificējams kā sadzīves troksnis un neattiecas uz vides radītu troksni, kas kalpotu par iemeslu veikt trokšņa novērtēšanu un pārkāpuma kvalificēšanu atbilstoši Latvijas APK 167.1 pantam.

Latvijas APK 167. pants noteic, ka par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās sabiedrības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms), uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz piecsimt euro.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmumā pamatoti konstatēts administratīvā pārkāpuma, atbildība par kuru paredzēta Latvijas APK 167. pantā, sastāvs. Tādējādi tiesa nevar atzīt par pamatotu /pers. A/ sūdzībā norādīto, ka pārkāpums šajā gadījumā būtu kvalificējams pēc Latvijas APK 167.1 panta. [8.6] Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka Protokolā nav norādīts neviens no pierādīšanas līdzekļiem, kas kalpojis par pamatojumu /pers. A/ saukšanai pie administratīvās atbildība, tiesa konstatē turpmāko.

Latvijas APK 248. panta pirmā daļa noteic, ka protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai. Ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā. Savukārt atbilstoši minētā panta sestajai daļai administratīvā pārkāpuma protokolu veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtību, kā arī veidlapu paraugus nosaka Ministru kabinets.

Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumu Nr. 527 „Noteikumi par administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu paraugiem un to izgatavošanas un izmantošanas kārtību” 1. punktam tie noteic administratīvā pārkāpuma protokolu veidlapu paraugus, kā arī veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtību.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs Minēto noteikumu 2. un 3. punkts, atkarībā no administratīvā protokola veidlapu izdevējas iestādes, paredz minimālo protokolā iekļaujamo informāciju, kas šajā gadījumā Protokolā norādīta.

Šajā gadījumā Protokolā konstatēts pārkāpuma fakts, kuru pēc tam atbilstoši Latvijas APK 214. 1 panta noteikumiem izskatīja Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes priekšnieka vietnieks Mārtiņš Mecaucis. Tādējādi šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes, vai Protokolā bija konstatēts atbildību pastiprinošs līdzeklis, jo lēmumu par konkrēta soda piemērošana pieņēma Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes priekšnieka vietnieks Mārtiņš Mecaucis pēc tam, kad bija uzklausījis pie administratīvās atbildības saucamās personas aizstāvi. Līdz ar minēto vajadzība izvērtēt Latvijas APK 32. panta otrajā daļā paredzētos apsvērumus radās tikai 2018. gada 23. oktobrī, pieņemot Sākotnējo lēmumu. Līdz ar minēto tiesa nevar atzīt par pamatotu sūdzībā norādīto viedokli, ka šajā sakarā pieļauts procesuāls pārkāpums. [8.7] Latvijas APK 260. panta otrā daļa noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai — ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pievienots 2018. gada 11. oktobra paziņojums Nr. 5-5/RPZP-18-2046-ap, no kura izriet, ka /pers.

A/ izskaidrots, ka viņam ir tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, jebkurā darba dienā no plkst. 08.00 līdz 16.30, izņemot pusdienlaika pārtraukumu no 12.00 līdz 12.30, iepriekš telefoniski vienojoties par ierašanās laiku. Savukārt lietā nav pierādījumu apstāklim, ka /pers. A/ vai viņa aizstāvim atteikts iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem. Tādējādi tiesa atzīst, ka nav apstiprinājies /pers. A/ sūdzībā norādītais apsvērums, ka viņam atteikts iepazīties ar administratīvās pārkāpuma lietas materiāliem.

Turklāt tiesa nevar atstāt bez ievērības apstākli, ka Latvijas APK normas neparedz lietas materiālu kopiju bez attiecīga lūguma izsniegt pie administratīvās atbildības saucamajai personai. [9] Latvijas APK 22. pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Turklāt Latvijas APK 32. panta otrās daļas noteikumi paredz, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Piemērojot /pers. A/administratīvo sodu, jāņem vērā, ka tas tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā.

Lietā konstatēts, ka nepastāv atbildību mīkstinoši apstākļi, bet konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis – /pers. A/ 2018. gada 27. jūnijā piemērots naudas sods par Latvijas APK 167. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Attiecībā uz pārkāpēja personību lietā ir ziņas, ka /pers. A/ ir jūrnieks. Citas personas raksturojošās ziņas lietā nav.

Tāpat tiesa konstatē, ka 2017. gada 14. novembrī /pers. A/ uzlikts naudas sods par Latvijas APK 167. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. [9.1] Tādējādi tiesa konstatē, ka iepriekšējās reizēs /pers. A/ piemērotie naudas sodi nav atturējuši no līdzīgu administratīvo pārkāpumu izdarīšanas. Līdz ar minēto Iestādes lēmumā, ievērojot Latvijas APK 32. panta otrās daļas noteikumus kopsakarā ar Latvijas APK 167. pantā paredzēto variējamo naudas soda apmēru, pamatoti piemērots 200 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka šāds soda apmērs, ievērojot lietas faktiskos apstākļos, izpildīs Latvijas APK 22. pantā paredzētos mērķus. [10] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmumā pamatoti konstatēta /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 167. pantā, par ko /pers. A/ pamatoti saukts pie atbildības, piemērojot naudas sodu 200 euro apmērā. Savukārt /pers. A/sūdzībā norādītie apstākļi nevar būt par pamatu Iestādes lēmuma atcelšanai.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma kā nepamatota.

Rezolutīvā daļa Ievērojot minēto un pamatojoties uz no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1. punktu, tiesa nosprieda /pers. A/ sūdzību noraidīt, bet Rīgas pašvaldības policijas 2018. gada 13. decembra lēmumu Nr. D57/01/ZV240362/1 atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 8. aprīļa.

Tiesnesis Viktors Makucevičs 178.105.228.254 19.06.2026. 16:25 Anonīms sistēmas lietotājs