Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa – Administratīvo pārkāpumu lietas
Lieta Nr. 1A68023818 Nr. 1A-0059-19/19 ECLI:LV:RPPT:2019:0411.1A68023818.3.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019. gada 11. aprīlī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnese S.Groza, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. /datums/lēmumu Nr. /numurs/.
Aprakstošā daļa /datums/sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr. /numurs/ par Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 114. punkta prasību neievērošanu, pārkāpumu kvalificējot atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta devītajai daļai, uzliekot naudas sodu 30 EUR apmērā.
Šo lēmumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk – SIA /Nosaukums A/ ) pārsūdzēja un ar Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. (turpmāk arī – Iestādes) /datums/lēmumu Nr. /numurs/(turpmāk arī – Lēmums) tas atstāts negrozīts.
Lēmumā norādīts, ka /datums/plkst. 08.51 /adrese/tika konstatēts, ka transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis) novietots stāvēšanai ārpus ceļa vai tā paplašinājuma, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 114. punkta prasības, par ko administratīvā atbildība noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta devītajā daļā, par ko lietā ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr. /numurs/ un uzlikts naudas sods 30 EUR apmērā. Par šo lēmumu tika saņemta SIA /Nosaukums A/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzēja) sūdzība.
Lietā konstatēts, ka /datums/plkst. 08.21 pašvaldības policijas iestādē tika saņemta sūdzība par to, ka /adrese/stāvēšanai novietoti transportlīdzekļi, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu prasības.
No lieta esošajiem pierādījumiem, tostarp notikuma vietas fotoattēliem, konstatējams, ka daudzdzīvokļu nama pagalmā Transportlīdzeklis ar diviem sānu riteņiem ir novietots stāvēšanai ārpus ceļa vietā, kas nav uzskatāma ne par ceļa nomali, ne arī par brauktuves paplašinājumu. Līdz ar ko secināms, ka Transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 114. punkta nosacījumus, par ko administratīvā atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta devītajā daļā.
Atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu 57. punktam, 2.27. apakšpunktam, Transportlīdzekļa vadītājs, novietojot Transportlīdzekli stāvēšanai administratīvā pārkāpuma protokolā-lēmumā norādītajā vietā, bija ceļu satiksmes dalībnieks. Līdz ar to Transportlīdzekļa vadītājs, sākotnēji braucot pa ceļu un vēlāk nobraucot no ceļa, kur sekojoši Transportlīdzeklis tika novietots stāvēšanai, piedalījās ceļu satiksmē un viņam bija pienākums ievērot Ceļu satiksmes noteikumu prasības.
Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmajā daļā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.
Minētā likuma 38. panta pirmā daļa noteica, ka satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām.
Transportlīdzekļu novietošana slavēšanai Lēmumā norādītajā vietā nav regulēta ar ceļa zīmi vai ceļa apzīmējumu, kas atļautu novietot stāvēšanai Transportlīdzekli, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 114. punktā noteiktās prasības, proti, šajā vietā nav izvietota 537. ceļa zīme „Stāvvieta” vai kāda cita ceļa zīme.
Attiecības ceļu satiksmē ir publisko tiesību regulācijas priekšmets, līdz ar to šajās tiesiskajās attiecībās pretstatā privāto tiesību principam atļauts viss, kas nav aizliegts, piemērojams publisko tiesību princips, proti, atļauts vien tas. kas noteikts tiesību normās.
Tiesu praksē līdzīgos gadījumos ir atzīts, ka situācijā, kad vadītājs nolēmis novietot transportlīdzekli stāvēšanai konkrētā vietā, vadītājam vispirms ir jāpārliecinās par ceļu satiksmes režīmu konkrētajā vietā. Jebkuram transportlīdzekļa vadītājam, novietojot stāvēšanai savu transportlīdzekli, ir pienākums pārliecināties par transportlīdzekļu stāvēšanas režīmu konkrētajā ceļa posmā (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2013 .gada 12. septembra spriedumu lietā Nr. 142183311. Pieejams: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi). Savukārt Kurzemes apgabaltiesa ir pievienojusies pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajai atziņai, ka normatīvajos aktos expressis verbis nav ierakstīts, ka transportlīdzekli nedrīkst novietot apstādījumos vai citās vietās, bet tas nenozīmē, ka transportlīdzeklis drīkstētu stāvēt jebkur, kur, iesniedzēja ieskatā, tas netraucētu gājēju pārvietošanos vai transportlīdzekļu braukšanu.
Konkrētajā gadījumā Sūdzības iesniedzēja nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus, kas apliecinātu, ka Transportlīdzekli Lēmumā norādītajā laikā izmantoja sūdzībā norādītā persona. Tādējādi Sūdzības iesniedzēja nav izpildījusi Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta devītajā daļā noteiktās prasības.
Konkrētajā gadījumā pastāv varbūtība, ka sūdzībā norādītā persona Transportlīdzekli bija nodevusi citas personas lietošanā, līdz ar ko nevar gūt pārliecību, ka Transportlīdzekli Lēmumā norādītajā laikā vadīja tieši sūdzībā norādītā persona.
Lietā nav konstatējami apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, turklāt konkrētajā gadījumā nav konstatēts, ka pārkāpums būtu atzīstams par maznozīmīgu. Par lietā konstatēto pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs, proti, naudas sods 30 EUR apmērā.
Uzliktais naudas sods atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pantā noteiktajam administratīvā soda mērķim.
Par minēto Lēmumu SIA /Nosaukums A/ iesniedza sūdzību tiesā un lūdz atcelt šo Lēmumu.
Sūdzībā norādīts, ka Sūdzības iesniedzēja ir izpildījusi Ceļu satiksmes likuma prasības un sniegusi informāciju, ka administratīvā pārkāpuma 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs protokolā-lēmumā norādītajā laikā un vietā Transportlīdzekli stāvēšanai novietoja Sūdzības iesniedzējas darbinieks, ar kuru /datums/ir noslēgts darba līgums un atbilstoši /datums/pieņemšanas un nodošanas aktam tam nodots Transportlīdzeklis. Sūdzības iesniedzēja nepiekrīt Lēmumā norādītajam, ka Sūdzības iesniedzēja neiesniedza pietiekamus pierādījumus, kas apliecinātu, ka Transportlīdzekli Lēmumā norādītajā laikā izmantoja Sūdzības iesniedzējas darba ņēmējs. Sūdzības iesniedzējai nav pienākums pierādīt, kurš izdarīja pārkāpumu, bet ir tiesības sniegt policijai informāciju par personu, kuras valdījumā uz konkrēto brīdi atradās transportlīdzeklis un apstiprināt šo informāciju ar pierādījumiem, ko Sūdzības iesniedzēja arī izdarīja. Lēmumā nav atsauces uz pierādījumiem, kas Iestādes ieskatā apstiprinās faktu, ka Transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī izmantoja sūdzībā norādītā persona. Nav pieļaujami valsts tiesībsargājošai iestādei pieprasīt no privātpersonas nezināmu pierādījumu iesniegšanu.
Lietā saņemti Iestādes rakstveida paskaidrojumi, kuros uzturēti Lēmumā norādītie argumenti, papildus norādot, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta regulējumam Sūdzības iesniedzēja bija tiesīga sūdzībai pievienot jebkādus pierādījumus, ko uzskata par nepieciešamiem, lai pierādītu savu apgalvojumu patiesumu, proti, to, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī Transportlīdzekļa vadītājs bija cita persona.
Sūdzības iesniedzēja, lai pamatotu šo faktu, iesniedza /datums/darba līguma un transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas akta kopijas, kas apliecina vien darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar darba ņēmēju, kā arī faktu, ka Transportlīdzeklis atrodas darbinieka valdījumā, bet neapliecina faktu, ka minētā persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija transportlīdzekļa vadītājs. Sūdzības iesniedzējas iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai viennozīmīgi konstatētu citas personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, jo pastāv saprātīgas šaubas par to, vai tieši sūdzībā minētā persona novietoja Transportlīdzekli stāvēšanai Lēmumā norādītajā laikā un vietā. Par pietiekamu pierādījumu, Iestādes ieskatā, būtu uzskatāma, piemēram, sūdzībā norādītās personas liecība. Lēmuma ir vērtēti Sūdzības iesniedzējas iesniegtie pierādījumi, līdz ar ko arguments par to, ka Lēmumā netika vērtēti sūdzībai pievienotie pierādījumi, nav pamatots.
Lietā atrodas sekojoši dokumenti: administratīvā pārkāpuma protokols, fotoattēli, darba līgums (kopija), transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas akts (kopija), izdrukas no reģistriem, informatīvie materiāli (paziņojumi).
Motīvu daļa Tiesa, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, secina, ka sūdzība ir noraidāma.
Administratīvā pārkāpuma protokolā-lēmumā Nr. /numurs/ norādīts, ka /datums/plkst. 08.51 /adrese/tika konstatēts, ka Transportlīdzeklis novietots stāvēšanai ārpus ceļa vai tā paplašinājuma, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 114. punkta prasības, par ko administratīvā atbildība noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.1 0 panta devītajā daļā, par ko lietā ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr. /numurs/ un uzlikts naudas sods 30 EUR apmērā.
Ar Iestādes /datums/lēmumu Nr. /numurs/šis lēmums atstāts negrozīts.
Tiesa atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.1 3 panta trešajai daļai pievienojas Lēmumā norādītajiem apstākļiem par pārkāpuma konstatēšanu.
Iestāde, pieņemot Lēmumu, ir izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un Lēmumā norādījusi pārkāpuma faktiskos apstākļus un argumentus (motivāciju), kas to pamato. Iestāde ir izvērtējusi pierādījumus atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244. panta prasībām.
Lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, pieļaujami un ticami pierādījumi, kas kopumā pierāda Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta devītajā daļā paredzēta pārkāpuma esamību.
Ar lietā gūtajiem pierādījumiem, tostarp notikuma vietas fotoattēliem, administratīvā pārkāpuma protokolu, kas ir vērtējams kā ticams un pieļaujams pierādījums atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. panta ceturtajai daļai, ir pierādīts, ka Transportlīdzeklis tika novietots stāvēšanai, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 114. punkta prasības – daudzdzīvokļu nama pagalmā Transportlīdzeklis ar diviem sānu riteņiem ir novietots stāvēšanai ārpus ceļa vietā, kas nav uzskatāma ne par ceļa nomali, ne arī par brauktuves paplašinājumu. Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā nav izvietotas ceļa zīmes, kas norādītu, ka attiecīgajā vietā ir stāvvieta.
Atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistra izdrukām Transportlīdzekļa īpašniece ir Sūdzības iesniedzēja.
Sūdzības iesniedzēja neapstrīd pārkāpuma faktiskos apstākļus, bet norāda, ka ir izpildījusi Ceļu satiksmes likuma prasības un sniegusi informāciju, ka administratīvā pārkāpuma protokolā-lēmumā norādītajā laikā un vietā Transportlīdzekli stāvēšanai novietoja Sūdzības iesniedzējas darbinieks, ar kuru /datums/ir noslēgts darba līgums un atbilstoši /datums/pieņemšanas un nodošanas aktam tam nodots Transportlīdzeklis. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka ir iesniegusi pietiekamus pierādījumus tam, ka Transportlīdzekli Lēmumā norādītajā laikā izmantoja Sūdzības iesniedzējas darba ņēmējs. Uzskata, ka Sūdzības iesniedzējai nav pienākums pierādīt, kurš izdarīja pārkāpumu, bet ir tiesības sniegt policijai informāciju par personu, kuras valdījumā atradās transportlīdzeklis un apstiprināt šo informāciju ar pierādījumiem. Nav pieļaujami valsts tiesībsargājošai iestādei pieprasīt no privātpersonas nezināmu pierādījumu iesniegšanu.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta devītajā daļā noteikts, ja transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītais transportlīdzekļa īpašnieks vai tā turētājs (valdītājs) pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav bijusi transportlīdzekļa vadītājs, tas, pārsūdzot augstākā iestādē lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, sūdzībā norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija transportlīdzekļa vadītājs un sūdzībai pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka šī persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija transportlīdzekļa vadītājs.
Savukārt minētā panta 10. daļā noteikts, ja iesniegtie pierādījumi apliecina, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs bija [..] norādītais transportlīdzekļa vadītājs, augstāka iestāde atceļ lēmumu par administratīvā soda piemērošanu [..] un pieņem lēmumu par tā piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam.
No minētajām tiesību normām izriet, ka tieši transportlīdzekļa īpašniekam (likumīgajam turētājam vai valdītājam) ir jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina, ka tās norādītā persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija transportlīdzekļa vadītājs. Šiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, ticamiem un attiecināmiem uz konstatēto pārkāpumu tādā apjomā, lai policijas iestāde varētu pieņemt pamatotu lēmumu par soda piemērošanu attiecīgajam transportlīdzekļa vadītājam.
No minētajām tiesību normām izriet, ka nav pietiekami iesniegt tikai informāciju par transportlīdzekļa vadītāju, kā to sūdzībā norādījusi Sūdzības iesniedzēja, bet ir jābūt iesniegtiem pierādījumiem, kas apliecina šī fakta esību.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9., 243. pantā un 274. panta pirmās daļas 5. un 6. punktam noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtajā lēmumā jānorāda gan ziņas par personu, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, gan faktisko un tiesisko apstākļu konstatējums, tostarp pierādījumi, uz kuriem pamatoti secinājumi par pārkāpuma esību.
Ņemot vērā minēto tiesību normu regulējumu, pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem un ticamiem, kas kopumā nešaubīgi pierāda to, ka konkrēta persona (transportlīdzekļa vadītājs) ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība.
Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta devītā daļa nenoteic konkrētus pierādīšanas līdzekļus, kuros būtu fiksējamas ziņas par faktiem, ka konkrēta persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir vadījusi transportlīdzekli, bet noteic, ka iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem un ticamiem, lai 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs konkrētu personu varētu saukt pie administratīvās atbildības.
Ar minētajām tiesību normām netiek pārlikts pierādīšanas pienākums transportlīdzekļa īpašniekam (likumīgajam turētājam vai valdītājam), kā to sūdzībā akcentējusi Sūdzības iesniedzēja, bet gan noteikts no transportlīdzekļa īpašnieka (likumīgā turētāja vai valdītāja) Ceļu satiksmes likuma 1. panta 24., 25. un 28. punktā noteiktā definējuma izrietošs pienākums norādīt gan faktisko transportlīdzekļa vadītāju pārkāpuma izdarīšanas brīdī, gan sniegt šīs ziņas pamatojošus pierādījumus, kuru izvērtēšanas pienākums ir amatpersonai (institūcijai), kura lemj par personas saukšanu pie administratīvās atbildības.
Konkrētajā gadījumā Lēmumā ir pamatoti secināts, ka Sūdzības iesniedzējas iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai sauktu pie administratīvās atbildības sūdzībā norādīto personu.
Sūdzības iesniedzēja lietā ir norādījusi, ka administratīvā pārkāpuma protokolā-lēmumā norādītajā laikā un vietā Transportlīdzekli stāvēšanai novietoja Sūdzības iesniedzējas darbinieks, ar kuru /datums/ir noslēgts darba līgums un atbilstoši /datums/pieņemšanas un nodošanas aktam tam nodots Transportlīdzeklis.
No minētā darba līguma 11.3. apakšpunkta un transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas akta izriet, ka darba ņēmējam (darbiniekam – taksometra vadītājam) tiek nodots lietošanā transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, savukārt lietā konstatētais pārkāpums ir fiksēts transportlīdzeklim /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.
Līdz ar to šie pierādījumi nevar tikt vērtēti kā Sūdzības iesniedzējas norādītā fakta, ka transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja konkrētais darbinieks, esību nešaubīgi apliecinoši pierādījumi.
Pastāvot minētajām nepilnībām, proti, transportlīdzekļu marku atšķirībām, nevar viennozīmīgi secināt, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī Transportlīdzekli vadīja sūdzībā norādītā persona. Lietā nav arī sniegts apliecinājums, ka uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi minētajam darbiniekam pastāvēja darba tiesiskās attiecības un tā pārziņā vēl joprojām atradās norādītais transportlīdzeklis. Konkrētajā gadījumā darba līgums un transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas akts var apliecināt faktu, ka transportlīdzeklis tika nodots konkrētas personas pārziņā ar /datums/, bet tie nesniedz pietiekamu pamatojumu tam, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs bija šī persona. Darba līgumā un transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas aktā noteiktās saistības neizslēdz iespēju, ka transportlīdzeklis nevarētu tikt nodots lietošanai citai personai (darbiniekam).
Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta devītajā daļā ietvertā tiesību norma noteic, ka transportlīdzekļa turētājam vai transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam), norādot faktisko transportlīdzekļa vadītāju, policijas iestādē jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina, ka šī persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija transportlīdzekļa vadītājs.
No minētās tiesību normas prezumējams, ka šiem pierādījumiem ir jāapliecina fakts, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī konkrētā persona bija transportlīdzekļa vadītājs – fiziska persona, kas vada transportlīdzekli, un šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona (Ceļu satiksmes likuma 25. panta 28. punkts), nevis tikai transportlīdzekļa turētājs – fiziska vai juridiska persona, kura uz tiesiska pamata (mantas īres, nomas, patapinājuma līgums u.c.) lieto transportlīdzekli (Ceļu satiksmes likuma 1. panta 25. punkts).
Izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā, secināms, ka Lēmums ir pamatots un nav konstatējami pamatoti apstākļi tā atcelšanai.
Par lietā konstatēto pārkāpumu ir paredzēts konkrēts soda veids un apmērs – naudas sods 30 EUR apmērā.
Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – ieaudzināt apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1. un 22. pantu).
No lietas materiāliem izriet, ka pārkāpums ir saistīts ar transportlīdzekļa stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 114. punkta prasības.
Izvērtējot pārkāpuma raksturu un tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpuma vietu, secināms, ka administratīvais sods ir uzlikts pamatoti un tas atbilst soda mērķim, proti, pilda gan sodošu funkciju, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk netiktu pieļauti šādi pārkāpumi. Konkrētajā gadījumā nav konstatējami īpaši (izņēmuma) apstākļi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21. panta regulējuma piemērošanai.
Rezolutīvā daļa Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, tiesa nosprieda Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. /datums/lēmumu Nr. /numurs/atstāt negrozītu, bet SIA /Nosaukums A/ sūdzību noraidīt.
Spriedums pieejams 2019. gada 11. aprīlī.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese S.Groza 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs