Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa – Administratīvo pārkāpumu lietas

Lietas arhīva Nr. 1A-0115-19/14 ECLI:LV:RPPT:2019:0418.1A68011519.4.S SPRIEDUMS Rīgā 2019.gada 18. aprīlī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnesis Viktors Makucevičs, ar tiesas sēdes sekretāri Madaru Laugali, piedaloties sabiedrības ar ierobežotu atbildību „MIMEKS” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un Rīgas pašvaldības policijas pilnvarotajam pārstāvim Aldim Pastaram, atklātā tiesas sēdē izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „MIMEKS” sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas pārvaldes priekšnieka 2018. gada 28. decembra lēmumu Nr.RPP-18-4474-ls.

Aprakstošā daļa [1] 2018. gada 29. novembrī Rīgas pašvaldības policijas inspektors V. Petko sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr.

512858669 par to, ka 2018. gada 29. novembrī plkst. 8.52 transportlīdzeklis Peugeot, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/(turpmāk – Transportlīdzeklis), tika novietots stāvēšanai Rīgā, Paula Lejiņa ielā 4, krustojumā ar Apuzes ielu, tādejādi neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 121.6. punktā noteiktās prasības.

Pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 149.10 panta piektās daļas.

Ar minēto protokolu - lēmumu Transportlīdzekļa īpašniekam uzlikts naudas sods 40 euro apmērā. [2] 2018. gada 7. decembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „MIMEKS” (turpmāk – Sabiedrība) kā Transportlīdzekļa īpašniece pārsūdzēja lēmumu par tās saukšanu pie administratīvās atbildības. [2.1] Sūdzībā norādīts, ka Transportlīdzeklis policijas norādītajā vietā un laikā nebija novietots Paula Lejiņa un Apuzes ielu krustojumā, bet gan pirms krustojuma, ievērojot Ceļu Satiksmes noteikumu 121.6. punkta prasības. Sabiedrība uzskata, ka policijas inspektors ir nepareizi novērtējis situāciju un lēmums ir sastādīts prettiesiski, līdz ar ko tas ir atceļams. [3] Ar Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk arī – Iestāde) priekšnieka 2018. gada 28. decembra lēmumu Nr. RPP-18-4474-ls Sabiedrības sūdzība noraidīta.

Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 2.20. apakšpunktu krustojums ir vieta, kur krustojas, pakļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme organizēta ar 409. ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu.

Ceļu satiksmes noteikumu 121.6. punkts noteic, ka aizliegts apstāties un stāvēt [..] krustojumā un tuvāk par 5 metriem no tā, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. un 921. ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml).

Iestāde norāda, ka Ceļu satiksmes noteikumos noteiktais piecu metru ierobežojums ir noteikts ar mērķi, lai transportlīdzekļu stāvēšanas gadījumā, krustojums būtu droši izbraucams, t.i. neapdraudot savu un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību.

Iestāde konstatējusi, ka no lietas materiālos esošajiem materiāliem – fotoattēliem, audio/video ieraksta un pašvaldības policijas inspektora lēmuma izriet, ka Transportlīdzeklis novietots stāvēšanai Paula Lejiņa un Apuzes ielu krustojumā. [4] 2019. gada 23. janvārī tiesā saņemta Sabiedrības sūdzība, kurā norādīts, ka Sabiedrība Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka lēmumu uzskata par nepamatotu un atceļamu. [4.1] Papildus argumentiem, kas minēti sūdzībā, kas iesniegta par Rīgas pašvaldības policijas priekšniekam, Sabiedrība norāda, ka Rīgas pašvaldības policijas darbinieki, sastādot protokolu, nebija veikuši mērījumus, kas pierādītu, ka sabiedrības automašīna bija novietota krustojumā, neievērojot noteikumus un pārkāpjot piecu metru attāluma robežu. Līdz ar ko nav skaidrs uz kāda pamata un uz kādas pierādījumu bāzes policijas darbinieki ir sastādījuši protokolu. [5] 2019. gada 4. februārī tiesā saņemti Rīgas pašvaldības policijas paskaidrojumi par iesniegto sūdzību. [5.1] Iestāde norāda, ka no lietā esošiem fotoattēliem konstatējams, ka Transportlīdzeklis ir novietots pretī brauktuves pretējai, noapaļotajai malai, kas nepārprotami liecina par Transportlīdzekļa novietošanu krustojumā.

Ceļu satiksmes noteikumu 121.6. punkts aizliedz stāvēt krustojumā un 5 metru attālumā no krustojuma. Lai konstatētu transportlīdzekļa stāvēšanu krustojumā, nav nepieciešams veikt attāluma mērījumus, jo Ceļu satiksmes noteikumu 2.20. apakšpunkts precīzi nosaka krustojuma robežas, līdz ar ko administratīvā pārkāpuma sastāvu iespējams konstatēt bez attāluma mērāmo ierīču izmantošanas. Transportlīdzekļa attālumu no krustojuma ir jāmēra gadījumos, kad transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai aiz krustojuma iedomātām līnijām. [6] 2019. gada 15. februārī tiesā saņemti Sabiedrības iebildumi par iestādes sniegto paskaidrojumu. [6.1] Sabiedrība norāda, ka, pretēji Iestādes paskaidrojumā norādītajam viedoklim, no lietas materiālos esošajiem fotoattēliem nav acīmredzami, ka Transportlīdzeklis ir novietots Paula Lejiņa un Apuzes ielu krustojumā, attiecīgi mērījumi arī nav tikuši veikti. Iebildumiem pievienotas ilustratīvas Paula Lejiņa un Apuzes ielu krustojuma shēmas ar iezīmētu krustojuma laukumu un ilustratīvi attēlotu Sabiedrības Transportlīdzekļa atrašanās vietu, no kurām ir redzams, ka Transportlīdzeklis neatrodas krustojuma laukumā, bet gan pirms tā. [6.2] Papildus sabiedrība ir veikusi foto uzņēmumu no karšu portāla GoogleMaps, kurā ir redzams Paula Lejiņa un Apuzes ielu krustojums. Foto kreisajā pusē ir koks, kas ir redzams arī pašvaldības policijas darbinieku veiktajos foto un video uzņēmumos. Šis koks aug pirms norādītā krustojuma.

No foto un video uzņēmumiem ir redzams, ka sabiedrības transportlīdzeklis ir novietots „labu gabalu” pirms šī koka fotogrāfijas kreisajā pusē, līdz ar to ir skaidri secināms, ka transportlīdzeklis neatradās krustojumā, bet gan pirms tā. [7] 2019. gada 26. februārī tiesā saņemti Iestādes paskaidrojumi par Sabiedrības iebildumiem. [7.1] Iestāde norāda, ka no lietas materiālos esošajiem foto un video uzņēmumiem ir skaidri un nepārprotami redzams, ka Paula Lejiņa ielas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs krustojumā ar Apuzes ielu robeža sākas vietā, kur sākas Paula Lejiņa ielas brauktuves malas noapaļojums. Lietā esošajā fotoattēlā redzams, ka aptuveni puse transportlīdzekļa atrodas minētā krustojuma robežās.

Iestādes ieskatā Sabiedrības iebildumos ievietotās ilustrācijas neataino patieso situāciju dabā, jo Paula Lejiņa ielas un Apuzes ielas krustojumā brauktuvju malu noapaļojumi ir lēzenāki nekā Sabiedrības iebildumos esošajās ilustrācijās ir parādīts. Turklāt, Sabiedrības ilustrācijas nav norādes par minēto ilustrāciju avotu. Turpretim, lietas materiālos esošajā video ierakstā ir ļoti labi redzams Paula Lejiņa ielas brauktuves noapaļojuma sākums. [7.2] Attiecībā uz iebildumos norādīto argumentu, ka Transportlīdzeklis tika novietots „labu gabalu” pirms koka, kurš aug pirms Paula Lejiņa un Apuzes ielu krustojuma un ir redzams vietnē GoogleMaps, Iestāde norāda, ka Sabiedrības formulējums nav precīzs un saprotams. Turklāt, no lietā esošajiem foto un video uzņēmumiem redzams, ka Transportlīdzeklis atrodas pie norādītā koka. [8] 2019. gada 11. martā tiesā saņemti Sabiedrības komentāri par Iestādes paskaidrojumiem, kuros, papildus jau sūdzībā tiesai un iebildumos norādītajiem argumentiem, norāda, ka Sabiedrības iebildumos pielietotajiem ilustrāciju avotiem nav nekādas nozīmes, bet tie ir iegūti internetā, izmantojot Google meklētājprogrammu. [8.1] 2019. gada 13. martā tiesā saņemti Sabiedrības komentāri, kuros papildus norādīts, ka Iestāde savā ikdienas darbā izmanto GeoStar mērierīces, kuras ik pēc laika pašvaldības policija verificē, attālumu noteikšana „uz aci” nav pieļaujama. Minētie mērījumi rada šaubas un jebkuras šaubas ir tulkojamas par labu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības. [9] Tiesas sēdē sabiedrības pārstāvis /pers. A/ sūdzību uzturēja pilnā apmērā. Paskaidrojumus sniedza atbilstoši tiesai iesniegtās sūdzības, iebildumu un komentāru saturam. [10] Iestādes pārstāvis Aldis Pastars tiesas sēdē sūdzību uzskatīja par nepamatotu un noraidāmu. Paskaidrojumus sniedza atbilstoši tiesai iesniegto paskaidrojumu saturam.

Motīvu daļa [11] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka Sabiedrības sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, bet Iestādes lēmums atstājams negrozīts. [12] Latvijas APK 289. 12 panta pirmā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības šādos gadījumos:

1)lietu izskatījusi iestāde, kurai nebija tiesību attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt;
2)lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku;
3)izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par lietvedības valodu;
4)lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;
5)lietā nav pilna lēmuma.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 pantā paredzētos gadījumus, kas būtu pamats neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem atcelt iestādes lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei. [13] Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. [14] Tiesa atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami un atzīstami par pieļaujamiem, lai secinātu, ka Sabiedrība pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.10 panta piektās daļas 8. punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. [15] Latvijas APK 243. panta ceturtā daļa noteic, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Tiesai nav pamata apšaubīt 2018. gada 29. novembrī sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr.512858669 un tajā fiksētās ziņas turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [16] Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Transportlīdzeklis novietots Paula Lejiņa ielas kreisajā pusē amatpersonas lēmumā norādītajā laikā. Strīds pastāv par to, vai Transportlīdzeklis bija novietots pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 121.6. punkta prasības, proti, vai Transportlīdzeklis tika novietots Paula Lejiņa un Apuzes ielu krustojumā, jo, Sabiedrības ieskatā, Transportlīdzeklis bija novietots pirms krustojuma. [16.1] Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos videoierakstus no Rīgas pašvaldības policijas darbinieku ķermeņa kamerām, konstatē, ka tajās redzams, kā policijas darbinieki veic Transportlīdzekļa fotografēšanu un novieto protokolu-lēmumu aiz minētā transportlīdzekļa vējstikla slotiņām. Pirmajā video (AxonBody 2 Video X81258965 2018-11-29 083921 1) ieraksta laikā plkst. 00:00:05, 00:00:23; 00:00:42; 00:00:0052; 00:00:57 un otrā videoieraksta (AxonBody 2 Video X81258965 2018-11-29 083921 2) ieraksta laikā no 00:00:14 līdz 00:00:20 nepārprotami redzams, ka Paula Lejiņa ielas ceļa noapaļojums pirms krustojuma ar Apuzes ielu tajā krustojuma pusē, kurā atrodas Sabiedrības Transportlīdzeklis, sākas jau tajā vietā, kurai pretim ir novietots Sabiedrības Transportlīdzeklis.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka Iestāde pamatoti konstatējusi, ka Sabiedrības Transportlīdzeklis tika novietots Paula Lejiņa un Apuzes ielu krustojumā. [16.2] Attiecībā uz Sabiedrības iebildumos iekļauto ceļu krustojuma ilustratīvo shēmu tiesa norāda, ka, salīdzinot minēto shēmu ar lietas materiālos esošajiem fotoattēliem un video uzņēmumiem, shēmā Paula Lejiņa un Apuzes ielu krustojums attēlots nekorekti, jo ir redzams, ka ielu stūru noapaļojumi ir ievērojamāki lēzenāki nekā shēmā attēlotie, līdz ar ko nevar uzskatīt, ka shēmā attēlotā Transportlīdzekļa atrašanās vietā attiecībā pret krustojumu, atbilst patiesajai situācijai dabā (uz ceļa).

Tāpat tiesa atzīst, ka šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes, vai bija veikti mērījumi vai nebija, lai konstatētu Transportlīdzekļa atrašanās vietu, jo lietā pamatoti konstatēts, ka Transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai krustojumā, un nav strīda par Transportlīdzekļa atrašanās attālumu no krustojuma. [17] Latvijas APK 149.10 panta piektās daļas 8. punktā paredzēta administratīvā atbildība par stāvēšanu krustojumā un tuvāk par pieciem metriem no tā. Par minēto pārkāpumu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā. [18] Tiesu praksē atzīts, ka transportlīdzekli nedrīkst novietot stāvēt jebkur, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai transportlīdzekļu kustībai (skat. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2017. gada 30. novembra spriedums lietā Nr. 1A68022117, Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2016. gada 27. janvāra spriedumu lietā Nr.134008015).

Turklāt situācijā, kad vadītājs nolēmis novietot transportlīdzekli stāvēšanai konkrētā vietā, vadītājam vispirms ir jāpārliecinās par ceļu satiksmes režīmu konkrētajā vietā. [..] jebkuram transportlīdzekļa vadītājam, novietojot stāvēšanai savu transportlīdzekli, neatkarīgi no savas rīcības motīviem, ir pienākums pārliecināties par transportlīdzekļu stāvēšanas režīmu konkrētajā ceļa posmā (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 12. septembra spriedumu lietā Nr. 142183311).

178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs Tiesu praksē atzīts, ka atbilstoši Ceļa satiksmes likuma 2. panta 1. punktam un 19. panta pirmajai daļai ceļu satiksmes norise un ceļu satiksmes dalībnieku pienākumi ir stingri reglamentēti Ceļu satiksmes likumā un Ceļu satiksmes noteikumos, nevis atbilstoši ceļu satiksmes dalībnieku ieskatiem (sk.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018. gada 19. aprīļa spriedumu lietā Nr. 1A68023617). Tikai tas apstāklis, ka Sabiedrības viedoklis atšķiras no Iestādes viedokļa, respektīvi, ka administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vieta nav uzskatāma par krustojumu, nevar būt par pamatu uzskatīt, ka Transportlīdzeklis nebija novietots krustojumā, kas būtu par pamatu konstatēt Iestādes lēmumā norādīto apsvērumu neatbilstību lietas faktiskajiem apstākļiem. [19] Tiesa atzīst, ka Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka 2018. gada 28. decembra lēmumā Nr. RPP-18-4474-ls ir pareizi konstatēti lietas faktiskie apstākļi un Iestāde lēmumā pamatoti atzinusi, ka Transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 121.6. punkta prasības un atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149.10 panta piektās daļas 8. punktā.

Latvijas APK 22. pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Turklāt Latvijas APK 32. panta otrās daļas noteikumi paredz, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Latvijas APK 149.10 panta piektās daļas 8. punktā paredzēts viens konkrēts naudas soda apmērs – 40 euro, kas arī piemērots Sabiedrībai.

Tiesa uzskata, ka apstākļos, ka Latvijas APK 149. 10 panta piektās daļas 8. punkta sankcijā paredzēts tikai viens soda veids, šajā gadījumā nav nepieciešams izvērtēt soda apmēra atbilstību Latvijas APK 22. un 32. panta otrās daļas noteikumiem. [20] Attiecībā uz pārējiem Sabiedrības sūdzības apsvērumiem tiesa norāda, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2010. gada 11. marta sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14. punktu, 2012. gada 21. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-186/2012 10.punktu, 2013. gada 1. jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-584/2013 10. punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē pārējos Sabiedrības sūdzībā norādītos argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa šīs lietas izskatīšanā, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos secinājumus attiecībā uz lietas faktiskajiem apstākļiem un lietas materiālos esošajiem pierādījumiem. [21] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Sabiedrība pamatoti saukta pie atbildības par Latvijas APK 149. 10 panta piektās daļas 8. punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, piemērojot tai naudas sodu 40 euro apmērā, kas atbilst Latvijas APK 22. pantā noteiktajam mērķim. Savukārt Sabiedrības sūdzībā norādītie apsvērumi nevar būt par pamatu Iestādes lēmuma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa Ievērojot minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1. punktu, tiesa nosprieda sabiedrības ar ierobežotu atbildību „MIMEKS” sūdzību noraidīt un atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka. gada 28. decembra lēmumu Nr. RPP-18-4474-ls.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena noteikta 2019. gada 29. aprīlī.

Faktiski pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019. gada 23. maijā.

Tiesnesis Viktors Makucevičs 178.105.228.254 19.06.2026. 16:29 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.