Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa – Krimināllietas
Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/ ECLI:LV:RVPT:2019:0411.12502000216.9.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019.gada 11.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa tiesnese I.Andžāne piedaloties prokurorei V.Šumskai, aizstāvei zvērinātai advokātei V.Tanasi, izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 298.panta otrās daļas un 300.panta otrās daļas.
Aprakstošā daļa /pers. A/ sniedza apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu, kas saistīts ar apsūdzību sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un neīstu apsūdzības pierādījumu radīšanu, un tieši:
2014.gada 22.maijā laika periodā no plkst.10.50 līdz plkst.15.00, /pers. A/, atrodoties Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centra “Marsa gatve” /adrese/, būdams brīdināts par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 298.panta par apzināti nepatiesa ziņojuma iesniegšanu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu pret kādu personu un parakstījusies par to iesnieguma protokolā, nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret viņa aizbildni /pers. B/, pēc konflikta ar viņu, apzināti sniedza Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 4.nodaļas inspektorei nepatiesu ziņojumu par to, ka 2013.gada pavasarī /pers. B/ ar draugiem vairākkārt vardarbīgi apmierināja savas dzimumtieksmes, personu grupā seksuāli izmantoja viņu, pret viņa gribu, izmantojot fizisko spēku un draudus, izģērba un piespieda apmierināt viņus orāli, kā arī viņa klātbūtnē savā starpā nodarbojās ar anālo seksu, t.i. izdarīja Krimināllikuma 162.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 14.06.2014) paredzēto mazāk smago noziegumu - nepilngadīgā pavešana netiklībā, un Krimināllikuma 160.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 14.06.2014.) paredzēto sevišķi smago noziegumu - vardarbīga dzimumtieksmju apmierināšana, kas izdarīta ar nepilngadīgo, personu grupā. Izskatot augstākminēto apzināti nepatieso /pers. A/ ziņojumu, 2014.gada 23.maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 1.biroja 4.nodaļā tika uzsākts kriminālprocess Nr.11502002414 pēc Krimināllikuma 160.panta otrās daļas un 162.panta pirmās daļas, kura ietvaros /pers. A/ tika atzīts par cietušo. Kriminālprocesa Nr.115020002414 materiāliem tika pievienotas /pers. A/ paša sagatavotas un iesniegtas piecas A4 formāta lapas ar it kā /pers. B/ saraksti ar /pers. A/ un personu “juris cinitis” internetportālā www.draugiem.lv, no kuras izriet, ka /pers. B/ sarakstē piedāvāja personai “juris cinitis” tikties nolūkā nodarboties ar seksu ar nepilngadīgā /pers. A/ piedalīšanos. Tādējādi apzināti sniedzot nepatiesu ziņojumu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret /pers. B/, kas saistīts ar apsūdzību sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, kā arī radot neīstu apsūdzības pierādījumu, /pers. A/ maldināja tiesībsargājošās institūcijas un jurisdikcijas intereses patiesības noskaidrošanā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 298.panta otrajā daļā.
Turklāt pers.A kā cietušais apzināti nepatiesi liecināja pirmstiesas kriminālprocesā par sevišķi smagu noziegumu, kam bijušas smagas sekas, un tieši:
2014.gada 28.maijā, laika periodā no plkst.10.00 līdz plkst.14.20 /pers. A/, atrodoties /adrese//adrese/ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 4.nodaļas dienesta telpās, būdams pirmstiesas kriminālprocesa Nr.115020002414 ietvaros par Krimināllikuma 160.panta otrajā daļā paredzēto sevišķi smago noziegumu kā nepilngadīgais cietušais brīdināts par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, par ko ir parakstījies protokolā, apzināti sniedza procesa virzītājam nepatiesu liecību, apgalvojot, ka 2013.gada Jaungada naktī /adrese/ viņa aizbildnis /pers. B/ kopā ar diviem draugiem, alkohola ietekmē sāka viņam uzmākties, pielietojot fizisku spēku izģērba, piespieda sūkāt dzimumlocekli, kā arī mēģināja veikt ar viņu vardarbīgo anālo dzimumaktu. Otro reizi 2013.gada pavasarī /pers. B/ piespieda apmierināt viņu orāli. Vēlāk, 2014.gada, /pers. B/ piespieda apmierināt viņu orāli, kā arī pret /pers. A/ gribu ievadīja pirkstus /pers. A/ anālajā atverē, kā arī spieda viņu aiz kakla, piedraudot veikt ar viņu vardarbīgu seksuālo aktu gadījumā, ja /pers. A/ atteiktos apmierināt orāli /pers. B/ draugu. Tāpat /pers. A/ apzināti sniedza nepatiesas liecības par to, ka /pers. B/ internetportālā piedāvāja viņu, /pers. A/, kā seksuālo objektu, trešajām personām.
Turpinot savas darbības, 2014.gada 25.novembrī laika periodā no plkst.11.00 līdz plkst.15.00, /pers. A/, atrodoties /adrese//adrese/ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 4.nodaļas dienesta telpās, būdams pirmstiesas kriminālprocesa Nr.115020002414 ietvaros par Krimināllikuma 160.panta otrajā daļā paredzēto sevišķi smago noziegumu kā nepilngadīgais cietušais brīdināts par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, par ko ir parakstījies protokolā, apzināti sniedza procesa virzītājam nepatiesu liecību, apgalvojot, ka 2012.gada oktobrī /pers. B/ lika gulēt viņam blakus, bāza pirkstu anālajā atverē, pēc tam saķēra /pers. A/ galvu un ar varu lika sūkāt viņa, /pers. B/, dzimumlocekli. Otro reizi naktī uz 2013.gada 1.janvāri ciemos piepers.B bija divi draugi pers.B un pers.D. Visi trīs satvēra viņu aiz rokām, izģērba un ievilka gultā, kur /pers. B/, bet pēc tam arī Jānis un pers.D katrs veica ar viņu vardarbīgo orālo dzimumaktu. Pēc tam virtuvē Aigars mēģināja veikt ar viņu vardarbīgo anālo dzimumaktu, kam /pers. A/ pretojās, tad pers.D piespieda laizīt viņa anālo atveri, ko /pers. A/ aiz bailēm izdarīja. Vēl vienu reizi, 2013.gada martā /pers. B/ un viņa draugs pers.K piespieda /pers. A/ pret viņa gribu apmierināt viņus orāli.
Turpinot savas darbības, 2014.gada 19.decembrī laika posmā no plkst.14.00 līdz plkst.17.00 /pers. A/, atrodoties /adrese//adrese/ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 4.nodaļas dienesta telpās, būdams pirmstiesas kriminālprocesa Nr.115020002414 ietvaros par Krimināllikuma 160.panta otrajā daļā paredzēto sevišķi smago noziegumu kā nepilngadīgais cietušais brīdināts par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, par ko ir parakstījies protokolā, konfrontēšanas gaitā ar aizdomās turēto /pers. E/ apzināti sniedza procesa virzītājam nepatiesu liecību, apgalvojot, ka naktī uz 2013.gada 1.janvāri /pers. B/ dzīvoklī tieši Jānis satvēra /pers. A/ aiz galvas un piespieda sūkāt viņam dzimumlocekli, kā arī vēlāk tajā pašā datumā /pers. B/ seksa laikā ar pers.B un pers.D, piespieda /pers. A/ sūkāt visiem dzimumlocekļus.
Turpinot savas darbības, 2014.gada 19.decembrī laika posmā no plkst.11.00 līdz plkst.13.45 /pers. A/, atrodoties /adrese//adrese/ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 4.nodaļas dienesta telpās, būdams pirmstiesas kriminālprocesa Nr.115020002414 ietvaros 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs par Krimināllikuma 160.panta otrajā daļā paredzēto sevišķi smago noziegumu kā nepilngadīgais cietušais brīdināts par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, par ko ir parakstījies protokolā, konfrontēšanas gaitā ar aizdomās turēto /pers. F/, apzināti sniedza procesa virzītājam nepatiesu liecību, apgalvojot, ka 2014.gada martā dzimumakta laikā starp /pers. B/ un pers.K, /pers. A/ vardarbīgi piespieda apmierināt /pers. G/.
Turpinot savas darbības, 2015.gada 14.janvārī laika posmā no plkst.12.10 līdz plkst.14.00 /pers. A/, atrodoties /adrese//adrese/ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 4.nodaļas dienesta telpās, būdams pirmstiesas kriminālprocesa Nr.115020002414 ietvaros par Krimināllikuma 160.panta otrajā daļā paredzēto sevišķi smago noziegumu kā nepilngadīgais cietušais brīdināts par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, par ko ir parakstījies protokolā, konfrontēšanas gaitā ar aizdomās turēto /pers. H/ apzināti sniedza procesa virzītājam nepatiesu liecību, apgalvojot, ka naktī uz 2013.gada 1.janvāri /pers. B/ dzīvoklī tiešipers.D veica ar viņu vardarbīgo orālo aktu, piespieda laizīt anālo atveri, bāza pirkstus Mūrnieka anālajā atverē, lika sēsties uz dzimumlocekļa.
Turpinot savas darbības, 2015.gada 3.februārī laika posmā no plkst.09.15 līdz plkst.11.15 /pers. A/, atrodoties adrese, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 4.nodaļas dienesta telpās, būdams pirmstiesas kriminālprocesa Nr.115020002414 ietvaros par Krimināllikuma 160.panta otrajā daļā paredzēto sevišķi smago noziegumu kā nepilngadīgais cietušais brīdināts par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, par ko ir parakstījies protokolā, konfrontēšanas gaitā ar aizdomās turēto /pers. B/ apzināti sniedza procesa virzītājam nepatiesu liecību, apgalvojot, ka naktī uz 2013.gada 1.janvāri, kad starp /pers. B/, pers.B unpers.D notika dzimumakts, kāds no viņiem aiz rokas parāva viņu, /pers. A/, uz gultu, unpers.Bar varu piespieda apmierināt visus orāli. Pēc tam 2014.gada martā pers.B ar varu izģērba viņu un piespieda sūkāt draugam pers.K dzimumlocekli.
Turpinot savas darbības, 2015.gada 2.decembrī laika periodā no plkst. /pers. A/, atrodoties /adrese//adrese/ tiesas apgabala prokuratūras dienesta telpās, būdams pirmstiesas kriminālprocesa Nr.115020002414 ietvaros par Krimināllikuma 160.panta otrajā daļā paredzēto sevišķi smago noziegumu kā cietušais brīdināts par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300.panta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, par ko ir parakstījies protokolā, apzināti sniedza procesa virzītājam nepatiesu liecību, apgalvojot, ka 2013.gada 1.janvāra vakarā vai vēlāk pie /pers. B/ ciemos atnāca draugi pers.D un pers.B, pers.Bveica ar viņu vardarbīgo orālo dzimumaktu, pēc kā /pers. B/, pers.D un pers.C pret viņa gribu ievilka viņu gultā, kur ar spēku piespieda apmierināt viņus orāli. Vēlāk virtuvē Aigars veica ar viņu, Mūrnieku, vardarbīgo orālo dzimumaktu, bāza pirkstus anālajā atverē. Aiziet no dzīvokļa /pers.
A/ nevarēja, jo durvis bija aizslēgtas, turklāt viņam bija bail, jo /pers. B/ bija izteicis viņam draudus nogalināt. Otro reizi, 2013.gada pavasarī /pers. B/ un pers.C veica ar viņu vardarbīgus orālus dzimumaktus. 2014.gada pavasarī /pers. B/ un pers.K veica ar viņu vardarbīgus dzimumaktus. 2014.gada martā /pers. A/ uzzināja, ka internetportālā “Draugiem.lv” /pers. B/ sarakstē ar trešo personu piedāvāja seksu ar viņa, /pers. A/, piedalīšanos.
Tādējādi /pers. A/ deva liecības, kurās tika sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas par faktiem, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, pirmstiesas kriminālprocesā par sevišķi smago noziegumu, ir nozīmīgi patiesības noskaidrošanai un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana. /pers. A/ apzināti nepatiesu liecību rezultātā 2015.gada 3.decembrī /pers. B/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. H/ tika saukti pie kriminālatbildības par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 160.panta otrās daļas. Turklāt pamatojoties uz aizdomām par sevišķi smaga Krimināllikuma 160.panta otrajā daļā paredzēta nozieguma izdarīšanu, kas vērsts pret dzimumneaizskaramību un tikumību, /pers. B/, /pers. H/, /pers. F/ un /pers. E/ tika aizturēti, attiecībā pret viņiem tika piemēroti drošības līdzekļi apcietinājumu veidā, tādējādi atņemot /pers. B/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. H/ brīvību ne mazāk kā uz 6 mēnešiem, tajā laikā viņiem tika arī liegta iespēja strādāt algotu darbu un gūt ienākumus. Kopumā aizturēšanā un apcietinājumā /pers. B/ pavadīja laiku no 2014.gada 29.maija līdz 2015.gada 7.janvārim, /pers. E/ - no 2014.gada 3.jūnija līdz 2014.gada 9.decembrim, /pers. F/ - no 2014.gada 2.jūnija līdz 2015.gada 7.janvārim, /pers. H/ - no 2014.gada 29.maija līdz 2015.gada 7.janvārim. Tādējādi ar /pers. A/ darbībām, apzināti nepatiesi liecinot pirmstiesas procesā par sevišķi smago noziegumu, tika radīts smags kaitējums /pers. B/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. H/ ar likumu aizsargātām interesēm pamattiesību uz personisko brīvību un sociāli ekonomisko tiesību ievērošanā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 300.panta otrajā daļā.
Motīvu daļa Apsūdzētais/pers. I/ savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 298.panta otrās daļas un 300.panta otrās daļas neatzina, pieteiktās kaitējuma kompensācijas neatzina un izmantoja savas tiesības neliecināt.
Kaut apsūdzētais /pers. A/ savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 298.panta otrās daļas un 300.panta otrās daļas neatzina, tā pierādīta:
kurš tajā laikā bija 2000euro. Viņš uzzināja, ka viņam nav jāmaksā dzīvokļa parāds, jo pers.A dzīvoklī nedzīvoja. Ar pers.Asākās konflikti pēc tam, kad viņš kļuva par pers.A aizbildni, jo pers.A iejaucās, gribēja savu labumu, naudu, tad viņam arpers.A sākās konflikti. Pirms viņš kļuva par pers.A aizbildi, pers.Anāca pie viņa ēst. Viņš uztur morālā kaitējuma kompensāciju 3000 euro apmērā;
Nākamais konflikts bija par to, ka /pers. B/ lika /pers. A/ iet uz skolu. Pēdējo reizi pašu /pers. A/ redzēja 8.marta svinībās. Pēc viņa aizturēšanas bija konfrontēšana ar /pers. A/ 2013.gada decembra sākumā. Šo darbību laikā /pers. A/ sniedza liecības, izmeklētājs teica, lai nelamā /pers. A/, lai nepataisu situāciju vēl sliktāku. Viņam nebija nekāda konflikta ar /pers. A/, nezina kāpēc /pers. A/ viņu apmelo.
Kā viņš minēja izmeklēšanas laikā - viņš piedalījās seksuālās darbībās ar /pers. A/, viņš to nenoliedz, bet tas notika ar /pers. A/ piekrišanu, tas notika 2013.gada 27. vai 28.augustā. Viņi nodarbojās ar orālo seksu. /pers. A/ pats izģērbās. Toreiz, kad iesaistījās seksuālās attiecībās ar nepilngadīgo, viņš apzinājās cik gadu ir /pers. A/.
Pieteica gan morālā, gan materiālā kaitējuma kompensācijas. Ja /pers. A/ nebūtu nepatiesi liecinājis, tad viņš nebūtu apcietināts un par šiem 7 mēnešiem būtu saņēmis kopā darba algā EUR 1500. Par morālo kaitējumu - kamēr atradās apcietinājumā, viņam pasliktinājās redze, kad viņu izlaida, viņam atsūtīja no cietuma speciālu dokumentu, lai izietu komisiju pie acu ārsta. Materiālo kaitējumu veido nesaņemtā darba alga apcietinājuma laikā, strādāja Maskavas tirgū par sētnieku. Darba alga bija EUR 210-225 mēnesī. Šīs kompensācijas uztur;
Viņš nezina kā izskaidrot pers.A rīcību. Apcietinājumā pavadīja sešus mēnešus. Morālā kaitējuma kompensāciju uztur 5000 euro apmērā. Tajā vakarā starp pieaugušajiem nekādas attiecības nebija. No kompānijas tajā vakarā neviens seksuālas attiecības nepiedāvāja un nebija. pers.B bija vienistabas dzīvoklis. Tajā vakarā pie pers.B bija no plkst.19.00 līdz plkst.22.00. Tajā vakarā viņš ar pers.A divatā nepalika;
Tiesas sēdē, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tika nolasītas liecinieka /pers. N/ 2016.gada 27.oktobrī pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās liecinieks liecināja, ka aptuveni 2014.gadā viņš reģistrējās interneta portālā draugiem.lv, kurā viņš ir reģistrējies arī pašlaik, bet no jūnija mēneša, sakarā ar to, ka izgāja rehabilitāciju, nav bijis. Norāda, ka reģistrēja viņš savus datus - vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus
Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers. N/ liecināja, ka apstiprina viņa sniegtās liecības;
Vecmāmiņa pers.A vienmēr aizstāvēja, nepieņēma kritiku, ka pers.Askolā bija kaut ko izdarījis.pers.A nekad nepieņēma to, ka pers.A kādreiz ir vainīgs, ja kaut kas tiek izdarīts vai risinātas kādas problēmas. Kad pers.A ļoti aizsvilās, tad vecmāmiņa teica, ka pers.A tika nepatiesi apvainots. pers.A mācījās nervozo bērnu skolā. pers.A klasē gribēja būt galvenais, ievērojamākais, lai pārējie pers.A pakļautos, ja pers.A, tas neizdevās, tad bija kulaki, kas izraisīja klasē nesaskaņas. pers.Aiesaistījās skolas pasākumos, pers.A varēja būt pieklājīgs, izpalīdzīgs. Skolnieki negribēja ar pers.Akopā doties ne pārgājienos, ne ekskursijās un kopā ar pers.A mācīties vienā klasē. Pēc astotās klases direktore palūdzapers.A sameklēt sev citu skolu. Tad pers.A pēc astotās klases aizgāja uz vakarskolu. Sekmes pers.A bija viduvējas,pers.A mācīties nepatika. pers.A bieži kavēja skolu, tur arī vecmāmiņa pers.A aizstāvēja. Tad bija viens posms, kad pers.Agribēja, lai pers.A audzina mamma, bet pers.A pārliecinājās, ka pie vecmāmiņas labāk. pers.A draudzējās ar vienu klasesbiedru bija savas intereses. pers.A draudzējās ar klasesbiedru /pers. U/. Vienu brīdi bija, ka Adrians negribēja ar pers.Adraudzēties. pers.A vienu brīdi draudzējās ar /pers. V/. pers.Abija skaļš, brutāls, izaicinošs. pers.A nevarēja ticēt, kad pers.A solījās kaut ko izdarīt. pers.Adaudz meloja.pers.Asāka apzagt vecmāmiņu. pers.A mātei bija atņemtas bērnu tiesības. Viņa ar pers.A māti runāja. pers.A nenāca uz skolu, tad viņa kopā ar sociālo pedagogu aizbrauca pie pers.Auz mājām. Mājās bija pers.A māte. pers.A nebija skolā, viņa zvanīja vecmāmiņai un jautāja vecmāmiņai, kur pers.Air? Vecmāmiņa atbildēja kā pers.A nav skolā. Viņa ar pers.Amierīgi izrunājās, tad palika tā kā pers.A visu saprata, nepagāja laiks, kad atkal kaut kas klasē notika, piemēram, klase bija salieta ar sulu. Ja klase brauca ekskursijā, pers.A vecmāmiņai sastāstīja, ka vajag naudu tik un tik, izspieda naudu no vecmāmiņas. Viņai nekādi gadījumi ar /pers. A/ un /pers. B/ nav zināmi;
1.jūnijā, kad viņai ar vīru bija kāzu jubileja, pers.B vienmēr viņus apsveica, jo bija kā liecinieks. 2. vai 3.jūnijā viņi sāka pers.B zvanīt, pers.B uz zvaniem neatbildēja, telefons bija izslēgts. Sāka pers.Bmeklēt, zvanīja uz slimnīcām, tad pazvanīja uz policiju, kur policija viņiem pateica, ka pers.B atrodas Čiekurkalnā - policijā. Sākumā nesaprata kas un ko, bet pēc tam nodomāja, ka gan jau saistībā arpers.A.pers.A pers.B par tēvu neuzskatīja. pers.A bija maigs, korekts pret visiem. Nāca pie viņas, pie pers.B. Visā šajā situācijā, pers.A izrādījās melis. Līdz brīdim, kad pers.B nonāca cietumā viņa nezināja par pers.B seksuālo orientāciju;
Bija kopīgs draugs, dzīvoja Vecmīlgrāvī. Kā cilvēks pers.B ir atsaucīgs, labsirdīgs, izpalīdzīgs, pers.B vienīgais mīnuss bija tāds, ka pers.B nebija izglītots un lielā uzticēšanās cilvēkiem. Satikās ar pers.B reizi pusgadā.pers.Bdzīvoja Jugla 1, bet viņš ar sievu Jugla 3, tas bija 20 minūšu gājiens no viņu līdz pers.B mājai.pers.B īrēja vienistabas dzīvokli. Ar saimnieci arī iepazinās, laipna sieviete, saimniece izīrēja pers.B dzīvokli. Cik redzēja, kad satikās, tad par stipru datora ģēniju pers.B nevarēja nosaukt, tas ir 100%. pers.B bieži nācās mainīt paroles, piemēram e-pastā, atgādināt kā to dara, vajadzēja palīdzēt. Viņš pers.B teica, lai pers.B iekārto atsevišķu blociņu, lai var pierakstīt un atcerēties paroles. Pat šos papīrus pers.B mēdza pazaudēt. Nezina kur pers.Bglabājās paroles. Viņš pāris reizes palīdzēja pers.B paroles atjaunot. Pāris reizes pamanīja redzamā vietā paroles, pie datora. Viņi pers.B teica, ka piepers.B nāk cilvēki, ar tādām lietām mētāties nav pareizi, jo tā būs parole no bankas vai kartiņas. Šķiet, ka pers.B bija reģistrējies draugiem.lv. Nezina vai pers.B pats veidoja šo profilu. /pers. A/ viņam ir zināms cilvēks. Viņš pers.Aredzēja 2 vai 3 reizes. Pirmā reize bija pers.B 50 gadu jubilejā. pers.A bija, pers.Amamma, vēl bija pāris cilvēki, tā viņi iepazinās. Pirmais iespaids par pers.A- parasts jauns cilvēks. pers.B bija labsirdīgs, pers.A palīdzēja,pers.Bstāstīja, ka vēlas pers.A palīdzēt, ka vecmāmiņai bija apsolījis. Starp pers.A un pers.B bija neitrālas attiecības, nebija ne lamāšanās, ne kliedzieni, tādas kā parasti - tikai sazināšanās. Jubilejā bija pers.A mamma, pers.A mamma pretpers.Bizturējās normāli, neko negatīvu neievēroja, konflikta situācijas neievēroja. pers.B viņam neko nav stāstījis par attiecībām ar pers.A, pers.Bvienīgi teica, ka mēģina atbalstīt pers.A, lai pers.A nenonāktu bērnu namā, bija vecmāmiņa, kurai pers.B apsolīja un vecmāmiņa ir mirusi. Aizdomīgi viņam nelikās, kad pers.B paziņoja, ka ņems puisi aizgādnībā, bet gandrīz pieaugušu cilvēku uzturēt - bija dīvaini, tāpēc pers.B teica, ne reizi vien, priekš kampers.B tas vajadzīgs, ja cilvēks tik tiešām arī nonāks bērnu namā, tad cilvēks būs pieaudzis, liels cilvēks. No pers.B puses pers.A - nebija nekādas dīvainības uzvedībā, apskāvušies nestaigāja, normālas cilvēciskas attiecības. Tikās ar pers.B apmēram mēnesī reizi, pēc tam mazāk, kā bija laiks. Viņš pers.A pazīst kā draugu, kā sievas draugu. Par pers.B seksuālo orientāciju nezināja, pers.B pievērsa uzmanību sievietēm un par sievietēm runāja. Ar pers.B nebija tuvi draugi. Pie
kriminālatbildībaspers.B tika saukts par uzmākšanos pers.A, cik saprata, tāpēc viennozīmīgi bija šoks;
Krīzes centrā viņas un pers.A sadarbība bija īsa, jo pārsvarā pers.A neuzturējās uz vietas, atradās patvaļīgā prombūtnē un policijas meklēšanā. Retas reizes, kad pers.A atradās krīzes centrā un viņai izdevās arpers.A parunāties, tad pers.A bija noslēgts ar bērniem nebija draudzīgs. Rīgas pašvaldības, bērnu un jauniešu centrs struktūrvienība krīzes centrs kādreiz bija Marsa gatve. Viņa satikās ar pers.A, kad viņa krīzes centrā bija sociālais pedagogs un /pers. A/ tika ievietots krīzes centrā, sakarā ar aizbildni vai audžu ģimeni, ka pārtrauktas aizgādības tiesības, jo bija konflikts ar aizgādni vai aizbildni, pers.A tika ievietots ar bāriņtiesas lēmumu par pārtraukšanu uzturēšanos ģimenē. Viņa piedalījās nopratināšanā, jau bija atbraukusi policija, tad pers.A sūdzējās, ka aizgādnis vai aizbildnis pret pers.A slikti izturējies.pers.A pratināja, bija atsevišķa telpa, bija pers.A, bija viņa un divi policijas darbinieki, pers.A stāstīja, policijas darbinieks pierakstīja, otrs policijas darbinieks uzdeva jautājumus.pers.A stāstīja, ka pers.B , ka veica netiklas darbības, seksuāla rakstura un stāstīja, ka figurēja vēl viens vai divi cilvēki, ka tas viss bija pret pers.A gribu, ka pers.Ato nevēlējās. pers.A policijas darbiniekiem stāstīja pats, viņai personīgi neko nestāstīja. pers.A, kad sniedza liecības policijas darbiniekiem bija mierīgs, neraudāja. pers.A reāli krīzes centrā neuzturējās, bēga prom, viņi rakstīja policijai, lai uzsāk meklēšanu, jo pers.A nevēlējās uzturēties krīzes centrā, pers.A uzturējās pie mammas. Viņa dažas reizes sazinājās ar pers.Amammu. Viņai bija sajūta, ka pers.A ar viņu līdz galam nebija atklāts, mēģināja visas sarunas virzīt tā kā pers.A ir ērti, kavēja skolu, meloja, ka ir skolā, bet sazinoties ar skolu, konstatēja, kapers.Anav bijis skolā. pers.A seksuālā izpausme izpaudās, tā, ka par to stāstīja jaunākas meitenes, kuras tobrīd atradās krīzes centrā, ka pers.Ameitenēm veltīja daudz uzmanības, ņēma klēpī. pers.A krīzes centra iekšējo kārtības noteikumus neievēroja, tos regulāri pārkāpa, nenakšņoja, laicīgi nenāca atpakaļ uz krīzes centru. pers.A par pārkāpumiem tika aizrādīts. Aizrādījumus uztvēra bez emocijām. pers.A var samelot tā, laipers.A būtu ērti;
Visi aizdomās turētie cietumā tika turēti atsevišķi, aizdomās turētie nekādi nevarēja saskaņot liecības. Par pers.C pers.A visu izdomāja un apmeloja.
Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldē 1.biroja 4.nodaļā nostrādāja nepilnus piecus gadus. Pratinot pers.A nebijapers.B tipiska attieksme kā bērniem, kuri ir cietuši no seksuālās vardarbības. pers.A tika veikta psihiatriskā ekspertīze. pers.A varēja izstāstīt visu pilnīgi, ļoti spilgti visu aprakstot.pers.Ateica, ka visi trīs veica seksuālas darbības. Ņēma vērā visu ko /pers. A/ rakstīja policijai iesniegumā. pers.Aminēja, ka ir pazīstams ar visiem aizdomās turētajiem ar /pers. B/ pat dzīvoja kopā. Lai novērstu iespēju, ka aizdomās turētie ietekmēspers.A, policija piemēroja aizdomās turētajiem drošības līdzekli - apcietinājumu. pers.A stāstīja, ka visi cilvēki pers.Aturēja ar varu. Divi no aizdomās turētajiem bija mazi vīrieši un pers.A nav maza auguma, atmeta, ka vīrieši ar pers.A varēja kaut ko fizisku izdarīt. Visi aizdomās turētie pārsūdzēja tiesas lēmumu par aizdomās turētajiem piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu piemērošanu, apgabaltiesa atstāja spēkā. Viena no epizodēm, par kurām liecināja pers.Abija Jaunais gads, svinēja Jauno gadu, ka tajā vakarā pie /pers. B/ atbrauca divi draugi /pers. H/, /pers. E/, pers.A liecināja, ka bija seksuālas darbības. pers.B pratināja atsevišķi, pers.B neko tādu neliecināja, pratināja pers.C, pers.B arī neko tādu neliecināja. Veica konfrontēšanu arī nekas neapstiprinājās;
To, kapers.B, ir ticis seksuāli izmantots, to izstāstīja pirms viņa minēto informāciju uzzināja no pers.H, ka pers.Apiedāvāti intīmi sakari. Nopers.B puses nebija pastiprināta uzvedība pretpers.A. pers.A nodarbojās ar sportu, pers.G, cik varēja, tik pers.A deva naudu. pers.A meloja;
Neko labu par pers.B nevar pateikt. Kad pers. D kļuva pers.A par aizbildni, pers.B draudēja viņai noņemt dzīvokli. Gribēja atņemt dzīvokli /adrese A/, tagad dzīvoklis ir uz viņas vārda. /pers. B/ kā aizbildnis viņas dēlam bija pāris mēnešus. pers.B dzīvoklī bija vienu reizi. Tajā periodā, kad pers.B pers.A bija aizbildnis, pers.A dzīvoja pie viņas, bet pie pers.B bija tikai pāris reizes. pers.A ir sabiedrisks, nodarbojās ar mūziku. Viņas dēls mācījās /pers. BA/ vidusskolā un mūzikas skolā. No skolas bija sūdzības par pers.A sekmēm;
Maks pazuda dēlam. Dēls viņai stāstīja, ka viņam pazuda kredītkarte, pers.A bija skolā un pers.A pers.D parādīja viņas kredītkarti un prasīja pers K., lai paprasa mammai pin kodu, pers K. viņai zvanīja un teica, lai zvana bankai un nobloķē karti, kā arī izdarīja. Saistībā ar kredītkarti policijā nevērsās;
Tiesas sēdē liecinieks /pers. U/ apstiprināja pirmstiesas izmeklēšanas laikā 2016.gada 18.janvārī sniegtās liecības, nolasītas tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, kurās liecinieks liecināja, ka ar /pers. A/ viņš, laika posmā no 4. līdz 9.klasei, kopā mācījās vienā internātskolā Šmerļos. pers.Abija viņa klasesbiedrs, viņam ar pers.Abija draudzīgas attiecības. pers.A ir ļoti savāds cilvēks, un jau aptuveni 6.klasē sākās problēmas. pers.A kļuva ļoti uzmācīgs, gribēja, lai viņš draudzējas tikai un vienīgi ar pers.A. Sūtīja viņam īsziņas. Kad viņš atbildēja pers.A noraidoši, kļuva agresīvs, mēģināja pat pielietot vardarbību, lietoja aizskarošus vārdus, un tamlīdzīgi. Viņš negribēja ar pers.A kontaktēties, bet pers.A nelikās mierā. Pēc pers.A uzvedības varēja saprast, ka pers.A ir tieksme uz viendzimuma attiecībām. Sarunā ar viņu pers.Ašo savu tieksmi arī nenoliedza, bet neko konkrēti nepateica. Atklāti (apzināti) pers.A savas īpatnības citiem neizrādīja. Kaut gan pēc pers.A uzvedības to tik un tā varēja pamanīt, skolā visi to redzēja, aprunāja pers.A, pat viņu klases audzinātāja /pers. O/ par to sāka uztraukties. Ar laiku pers.A uzvedība unpers.A nepiedienīgie piedāvājumi viņam kļuva neciešami, ka viņš ar mammu griezās pie sociālā pedagoga, bet īpaši, cik viņš atceras, tas nelīdzēja. Pēc 9.klases pabeigšanas viņš aizgāja uz citu skolu, un tā arī viss ar to beidzās. Pāris reizespers.A mēģināja zvanīt, bet viņš nereaģēja, un pakāpeniski pārtrauca kontaktus. pers.A viņš var raksturot kā melīgu, agresīvu, zaglīgu (1.sējuma lietas 72.lapa);
Ekrānšāviņš ir bilde, ja varam mainīt bildi ar speciālu programmatūru palīdzību, tad teorētiski arī ekrānšāviņā var veikt izmaiņas. Ekrānšāviņš nav saistīts ar portālu, tā vienkārši ir tehniska iespēja datorā - jebkuram skatam, jebkuram attēlam, internetportālam, atvērtam dokumentam varam izveidot ekrānšāviņu, kas principā ir fotogrāfija. Tas nav viņas kompetences jautājums. Apskatot izdruku radās jautājums vai tas vispār ir ekrānšāviņš, kas ir izmantots attēlu izdrukāšanai, vai arī, tas ir izmantojot iespēju uzreiz printēt redzamo lapu, jo lapas izkārtojums ir mazlietiņ nobīdījies, kā arī atsevišķa saite, kas ir redzama augšā - ikdienā lietojot portālu šādas saites augšpusē neparādās. Nevar 100% teikt, jo viņa nav eksperts, bet pēc lapas izkārtojuma, ka tas ir vienkārši atverot lapu ir iespēja sagatavot lapu uz drukāšanu tajā brīdī var rasties lapas nobīdes par ko liecina lietas lapā 11 redzamais čata lodziņš, kas ir virsū sarakstei atverot saraksti un to nobildējot, čata lodziņš ir apakšā. Ja sarakstīsieties šodien, tad konkrētajā laikā būs rakstīts, ka sarakste ir šodien, draudzīgāk lietotājiem - tiek izmantots arī vārds „vakar”, kas savukārt jau pēc dienas nomainīsies uz datumu. Ir termins „šodien”, ir termins „vakar” un kad vairs nav „vakar”, tad nomainās uz konkrēto datumu, bet tā ir vieta, kas norāda uz dienu, datumu. Printēšanas datums nav saistīts ar pašu portālu, tas ir tehniskas dabas jautājums datorspeciālistam. No savas pieredzes varu teikt to, ka printēšanas brīdī ir bijušas divas printējamās lapas, kas nozīmē, ja viens no divi atkārtojas, tad tas ir printēts pa divām lapām. Daļa no atbildēm bija viņas personiskā pieredze, jo lielākā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs daļa jautājumu bija tehniski jautājumi, kas nebija saistīti ar portālu;
Situāciju risināšanā izvēlas sūdzēšanos vai bēgšanu no situācijas, necenšoties uzņemties atbildību vai meklējot savādāku risinājumu. Jaunietim ir grūti pieņemt vienaudžu grupu noteikumus (1.sējuma lietas 29.-30.lapa);
B/ laika posmā no 2012.gada beigām līdz 2014.gada martam, /adrese/, apmierināja dzimumtieksmi pretdabiskā veidā, lietojot vardarbību un draudus, kā arī izdarīja netiklas darbības, kas veiktas ar nepilngadīgo /pers. A/, dzimušu 1997.gadā, nolemts atzīt /pers. B/ par aizdomās turēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 160.panta otrajā daļā, Krimināllikuma 162.panta pirmajā daļā (1.sējuma lietas 137.lapa);
178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs
Izvērtējot lietā savāktos un tiesas izmeklēšanas laikā pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 298.panta otrajā daļā un 300.panta otrajā daļā, pierādīta pilnībā.
Minētie pierādījumi veido vienotu un loģisku pierādījumu virkni, kas pilnībā apstiprina /pers. A/ inkriminēto darbību izdarīšanu. Pierādījumi iegūti pirmstiesas procesa laikā un pārbaudīti tiesas sēdē, ievērojot Kriminālprocesa likuma prasības, tiesai nav pamata apšaubīt pierādījumu ticamību, attiecināmību un pieļaujamību.
Neskatoties uz to, ka apsūdzētais savu vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kādi paredzēti Krimināllikuma 298.panta otrajā daļā un 300.panta otrajā daļā, neatzina, /pers. A/ vaina pilnībā pierādīta ar cietušo, liecinieku sniegtajām liecībām par notikuma apstākļiem un ar pārējiem lietā esošiem, tiesas sēdē pārbaudītiem un spriedumā analizētiem pierādījumiem, kur visi uzskaitītie pierādījumi veido noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas kopainu.
Tiesa konstatē, ka 2014.gada 23.maijā tika uzsākts kriminālprocess Nr.115020002414 pēc Krimināllikuma 160.panta otrās daļas un 162.panta otrās daļas, pamatojoties uz /pers. A/ 2014.gada 22.maija iesniegumu, saskaņā ar kuru viņa aizbildnis /pers. B/ kopā ar draugiem 2013.gadā esot vardarbīgi apmierinājis savas dzimumtieksmes, seksuāli izmantojot tajā brīdī vēl nepilngadīgo /pers. A/, pret viņa gribu. Nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret /pers. B/, /pers. A/ apsūdzēja viņu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, kas vērsts pret dzimumneaizskaramību un tikumību. /pers. B/, /pers. F/, /pers. H/ un /pers. E/ tika piemērots aizdomās turēto statuss un piemēroti drošības līdzekļi, kas saistīti ar reālu brīvības atņemšanu.
Tiesa secina, ka izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja ierosinājumus par drošība līdzekļa piemērošanu aizdomās turētajiem, ņēma vērā lietā iegūtas ziņas par faktiem kas izrietēja no /pers. A/ liecībām par sevišķi smago noziedzīgo nodarījumu, un tieši izmeklējamā nozieguma smagums arī kļuva par pamatu visbargākā drošības līdzekļa piemērošanai, ierobežojot /pers. B/, /pers. F/, /pers. H/ un /pers. E/ brīvību ne mazāk kā uz 6 mēnešiem, ar to radot smagu kaitējumu šo personu ar likumu aizsargātajām interesēm.
Tiesa konstatē, ka /pers. B/, /pers. H/ un /pers. F/ veica netiklas darbības ar toreiz vēl nepilngadīgo /pers. A/, pavedot to netiklībā, t.i. izdarījuši attiecībā pret viņu Krimināllikuma 162.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (likuma redakcijā līdz 2014.gada jūnijam). Par šādām savām darbībām /pers. B/, /pers. H/ un /pers. F/ tika notiesāti saskaņā ar 2016.gada 12.maija un 2016.gada 15.decembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumiem.
No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ nepārsūdzēja minētos tiesas spriedumus, kā arī nepārsūdzēja 2016.gada 1.februāra lēmumu ar kuru kriminālprocess tika izbeigts attiecībā pret /pers. E/, un /pers. B/, /pers. H/ un /pers. F/ darbības tika pārkvalificētas no Krimināllikuma 160.panta otrās daļas uz 162.panta pirmo daļu (likuma redakcijā līdz 2014.gada 14.jūnijam).
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/, iesniedzot iesniegumu tiesībsargājošā iestādē, kā arī, būdams vairākkārtīgi pratināts pirmstiesas kriminālprocesā, sniedza apzināti nepatiesas liecības par attiecībā pret viņu vērsta vardarbīga sevišķi smaga dzimumnozieguma izdarīšanas apstākļiem un to izdarījušām personām.
Cietušo/pers. BN/, /pers. B/, /pers. F/, liecinieku /pers. O/, /pers. AI/, /pers. AJ/, /pers. AP/, /pers. BB/, /pers. U/ sniegtās liecības ir konsekventas, ticamas un tās apstiprina apsūdzētā vainu.
Krimināllikuma 300.pantā paredzēta kriminālatbildība par apzināti sniegtu nepatiesu liecību, atzinumu, tulkojumu un paskaidrojumu. No subjektīvās puses šo noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tīšu nodomu, tas ir, vainīgais apzinās, ka liecība ir nepatiesa, un vēlas šādu liecību paust. Savukārt noziedzīgā nodarījuma objekts ir jurisdikcijas intereses īstenības noskaidrošanā lietā.
Ievērojot minēto, nepatiesa liecība šī panta ietvaros ir tāda liecība, kura ne tikai apzināti neatbilst īstenībai, bet arī ir nozīmīga īstenības noskaidrošanai konkrētajā lietā.
Liecība ir nepatiesa, ja lietā aicināta persona ir devusi liecību vai sniegusi paskaidrojumu, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana (sk. U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Rīgā: Tiesu namu aģentūra, 2009., 722.lpp.).
Tiesa atzīst, ka, sniedzot īstenībai neatbilstošas liecības par to, ka /pers. B/, /pers. H/, /pers. BS/ un /pers. E/ veikuši attiecībā pret /pers. A/ sevišķi smagu vardarbīgu dzimumnoziegumu, /pers. A/ apzināti sagrozīja faktus, noliedza patiesos apstākļus un sniedza īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza spriešana.
Tādējādi ir pierādīts, ka /pers. A/ kā cietušais apzināti nepatiesi liecināja pirmstiesas kriminālprocesā par sevišķi smagu noziegumu, kam bijušas smagas sekas, t.i. izdarīja Krimināllikuma 300.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
No pielikumiem pie /pers. AZ/ un /pers. A/ 2014.gada 3.aprīļa iesnieguma redzama sarakste portālā draugiem.lv (1.sējuma lietas 8.-13.lapa). No sarakstes izriet, ka /pers. B/ ir piedāvājis /pers. N/ tikties, lai nodarbotos ar seksu ar nepilngadīgā /pers. A/ piedalīšanos. /pers. N/ liecināja, ka sarakste ir bijusi, bet nav čatojis ar /pers. B/, nav sazvanījies un neatceras, ka būtu pieminētas nepilngadīgas personas. /pers. B/ liecināja, ka viņam tajā laikā mājās bija dators, printeris nebija. Viņam bija izveidots profils vietnē draugiem.lv, saucās “draudziņš”, paroles mainīja un tās izdomāja /pers. A/.
Liecinieks/pers. BT/ liecināja, ka pers.B bieži nācās mainīt paroles, vajadzēja atgādināt kā to dara un palīdzēt. Pāris reizes pamanīja redzamā vietā paroles, pie datora.
Tiesa secina, ka /pers. B/ dators un paroles, tai skaitā paroles /pers. B/ sociālajiem tīkliem, /pers. A/ bija pieejamas, kā arī /pers. B/ mājās nebija printera.
Ņemot vērā minēto, kā arī analizējot liecinieces /pers. BE/ liecības par draugiem.lv datu apstrādi un izdruku, tiesa konstatē, ka nevar pārliecināties par to, ka šāda sarakste ir notikusi starp /pers. B/ un /pers. N/, un lietā esošos dokumentus ar saraksti portālā draugiem.lv atzīst par nepieļaujamiem pierādījumiem.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sniedza apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret /pers. B/, kas saistīts ar apsūdzību sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un neīstu apsūdzības pierādījumu radīšanu, maldināja tiesībsargājošās institūcijas un jurisdikcijas intereses patiesības noskaidrošanā, t.i. izdarīja Krimināllikuma 298.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Vērtējot liecinieces /pers. AZ/ liecības, tiesa ņem vērā faktu, ka lieciniece ir /pers. A/ tuva radiniece, māte, un kurai ir tiesības neliecināt pret /pers.
A/, kas ir vērtējams kā liecinieces vēlme uzlabot apsūdzētā stāvokli, viņu pozitīvāk raksturojot.
Novērtējot tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka apsūdzība ir apstiprinājusies un tajā izklāstītā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas secība ir pierādīta.
Apsūdzētā vaina noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 298.panta otrajā daļā un 300.panta otrajā daļā, ir pierādīta ar visiem krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā.
Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta nosacījumiem tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs apsūdzētā personību, kā arī atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus, tiesa konstatē, ka /pers. A/ dzimis /datums/(1.sējuma lietas 190.lapa), dzīvesvietas adrese /adrese B/ (1.sējuma lietas 191.lapa), neprecējies, apgādājamo personu nav, ar nepabeigtu vidējo izglītību, strādā Nosaukumspar krāvēju komplektētājs (1.sējuma lietas 134.lapa), agrāk krimināli nav sodīts (1.sējuma lietas 192.lapa).
Pēc paša vārdiem šobrīd strādā telekomunikācijas firmā /Nosaukums D/. Strādā pārsvarā ārpus Latvijas. Ir draudzene, attiecības 4 gadi, kopā nedzīvo, brīvdienās brauc viens pie otra. Nopietnu saslimšanu nav. Ienākumi mēnesī vidēji ir EUR 500, pēc nodokļu nomaksas EUR 400 un mazāk.
Dzīvo kopā ar mammu, īrē istabiņu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. A/ ir izdarījis mazāk smagus noziegumus.
Tiesa nekonstatē Krimināllikuma 47. un 48.pantā paredzētos atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā personību un attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, atzīst, ka, lai sasniegtu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi, kas ir, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, uzskata, ka sods apsūdzētajam nosakāms piespiedu darbs.
Tiesa uzskata, ka šāds sods ir atbilstošs gan izdarītajam nodarījumam, gan arī apsūdzētā personībai.
Galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus. /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis - dzīvesvietas maiņas paziņošana, kas pirmstiesas izmeklēšanas gaitā tika atcelts.
Cietušais/pers. BU/ lietā pieteicis morālā kaitējuma kompensāciju EUR 3000,00 (trīs tūkstoši euro) apmērā (1.sējuma lietas 120.-121.lapa).
Cietušais/pers. BV/ lietā pieteicis morālā kaitējuma kompensāciju EUR 1000,00 (viens tūkstotis euro) apmērā (1.sējuma lietas 122.-123.lapa).
Cietušais/pers. BN/ lietā pieteicis morālā kaitējuma kompensāciju EUR 5000,00 (trīs tūkstoši euro) apmērā (1.sējuma lietas 124.-125.lapa).
Apsūdzētais/pers. I/ tiesas sēdē pieteiktās kaitējuma kompensācijas neatzina.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteiktā samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisku zaudējumu. Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.
Civillikuma 2354.pants un 1775.pants nosaka imperatīvu pienākumu vainīgajam atlīdzināt nodarīto zaudējumu.
Civillikuma 1635.panta pirmā daļa nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot, šā panta otrajā daļā skaidrojot, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisku tiesību vai nemantisku labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta trešajā daļā noteikto, ja šā panta otrajā daļā minētā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Līdz ar to, kā tas norādīts Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā, šajos gadījumos pieteikumā par radītā kaitējuma kompensāciju kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām sāpēm tikai jānorāda, bet tiesas kompetencē ir noteikt tā apmēru (skat. Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā).
Attiecībā par cietušo pieteiktajām morālajām kaitējuma kompensācijām, tiesa neapšauba, ka apsūdzētais ar savām noziedzīgajām darbībām ir radījis sava veida morālo aizskārumu cietušajiem, bet viņu sniegtās liecības ietvertās ziņas par aizskāruma pamatu un dziļumu, tiesai neradīja par to pārliecību.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments savā 2008.gada 28.aprīļa lēmumā, lieta SKK-181/2008, ir norādījis, ka ar katru noziedzīgu nodarījumu personai tiek nodarīts arī morālais kaitējums. Tas ir saistīts ar morālo gandarījumu, proti, kad par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vainīgā persona saņem likumā paredzēto sodu. Vai personai ir tiesības uz materiālo atlīdzinājumu, kompensējot morālo kaitējumu, ir vērtējams jautājums. Lai konstatētu cietušās personas tiesības uz materiālo atlīdzinājumu, ir nepieciešams konstatēt cēloņsakarību starp noziedzīgajām darbībām, to smagumu un radušos morālo kaitējumu, proti, vai nodarīts tāds kaitējums, par kuru pienākas saņemt materiālo atlīdzību.
Turklāt kompensācijas nenoteikšana vai pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas neliedz personai tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā. Tāpat, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju krimināllietā nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (skat. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 1.marta lēmumu lietā Nr. SKK- 96/2007, Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 13.janvāra lēmumu lietā Nr. SKK- 23/2009).
Izvērtējot cietušo /pers. B/, /pers. F/ un /pers. E/ pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju, tiesa uzskata, ka šajā procesā tā nav nosakāma.
Minētais neizslēdz cietušajiem prasīt kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā.
Izvērtējot cietušā /pers. F/ sniegtos paskaidrojumus par materiālā kaitējuma kompensāciju, tiesa secina, ka materiālā kaitējuma kompensācija 1500,00 EUR (viens tūkstotis pieci simti euro) ir noraidāma, jo nav pamatota ar apliecinošiem dokumentiem, proti, nav pierādīta.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu, /pers. A/ ir pienākums desmit darba dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa nosprieda: atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 298.panta otrajā daļā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.
Atzīt pers.A par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 300.panta otrajā daļā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības daļēji saskaitot piespriestos sodus un galīgo sodu /pers. A/ noteikt piespiedu darbu uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /pers. A/ ir pienākums ierasties un reģistrēties 10 (desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai.
Cietušo/pers. BU/, /pers. F/ un /pers. E/ pieteiktās morālā kaitējuma kompensācijas nenoteikt.
Cietušā/pers. BV/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 1500,00 EUR (viens tūkstotis pieci simti euro) noraidīt.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Prokurors, apsūdzētais, cietušais, aizstāvis vai pārstāvis 10 (desmit) dienu laikā no 2019.gada 11.aprīļa var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.
Ja lietā tiek sagatavots pilnais spriedums, to var pārsūdzēt vai protestēt 10 (desmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilns spriedums pieejams 2019.gada 5.jūlijā.
Tiesnese I.Andžāne 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs