Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa – Civillietas

Civillieta Nr. C30583618 Lietvedības Nr. C2126-19/13 ECLI:LV:RVPT:2019:0426.C30583618.4.S S PR IED UM S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ 2019.gada 26.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Lorencs 2019.gada 26.aprīlī Rīgā, Abrenes ielā 8, rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret AAS “BTA Baltic Insurance Company” par naudas piedziņu un AAS “BTA Baltic Insurance Company” vienkāršotās procedūras pretprasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa 2018.gada 25.maijā tiesā saņemts prasītājas /pers. A/ 2018.gada 23.maija vienkāršotās procedūras prasības pieteikums pret atbildētāju AAS “BTA Baltic Insurance Company” par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā cita starpā norādīts, ka 2017.gada 18.decembrī notika ceļu satiksmes negadījums (turpmāk - CSNg). CSNg puses sagatavoja saskaņoto paziņojumu.

Atbildētāja saskaņā ar OCTA polisi SRD272283, ko izsniegusi “InterRisk Vienna Insurance Group AAS” atlīdzināja cietušajam (otram CSNg dalībnieka transportlīdzekļa īpašniekam) - VAS “Latvijas Valsts meži” - nodarītos zaudējumus. Atbildētāja ir pārņēmusi AAS “InterRisk Vienna Insurance Group” saistības un tiesības, jo reorganizācijas ceļā šī kompānija ir pievienota atbildētājai.

Prasītāja saņēma atbildētājas vēstuli - 2018.gada 27.marta pretenziju Nr. RE-001474-2018 par zaudējumu atlīdzību 906.85 EUR apmērā (turpmāk – Pretenzija), kurā norādīts, ka prasītājai pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk arī - OCTA likums) 41.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktā noteikto ir pienākums atbildētājai atlīdzināt tai radušos zaudējumus, kas atbildētājai cēlušies, izmaksājot attiecīgo summu 2017.gada 18.decembrī notikušā CSNg cietušā transportlīdzekļa īpašniekam.

Pēc Pretenzijas saņemšanas prasītāja sazinājās ar atbildētāju telefoniski un vienojās par grafiku apmaksai un daļu summas ir samaksājusi - EUR 302.29. Pēc tam konsultējoties ar juristu, prasītāja noskaidroja, ka šajā gadījumā atbildētājai nav tiesību vērsties ar regresa prasību pret prasītāju un tādēļ lūdza samaksāto summu pārskaitīt atpakaļ, nosūtot atbildētājai 2018.gada 12.aprīļa vēstuli, kurā tika izskaidrots arī juridiskais pamatojums. Atbildētāja savas regresa tiesības bija pamatojusi ar to, ka prasītājai nebija tiesību vadīt transportlīdzekli, jo viņai nebija derīgas medicīnas izziņas, kas ir pretrunā ar likumu, jo likums šādā gadījumā apdrošināšanas sabiedrībai neparedz regresa tiesības.

OCTA likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkts attiecas uz gadījumiem, kad vadītājam nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, nevis gadījumiem, kad ir stājies spēkā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Šos divus gadījumus nodala Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4. un 5.punkts. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 4.punktu gadījums, kad liegts vadīt transportlīdzekli, jo autovadītājs nav normatīvajos aktos noteiktajā termiņā veicis kārtējo veselības pārbaudi vai veselības pirmstermiņa pārbaudi, ir viens no Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 5.punktam atbilstošajiem gadījumiem - ir stājies spēkā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, līdz ar to atbildētājam nav tiesību regresa kārtībā vērsties pret prasītāju saskaņā ar OCTA likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, jo transportlīdzekļa vadīšanas tiesības prasītājai ir.

Šāds attiecīgo normu tulkojums un strikts nodalījums starp minētajiem gadījumiem izriet no judikatūras. Judikatūrā ir iekļauts LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 5.decembra spriedums lietā Nr. SKC-502/2012, kurā ļoti strikti, skaidri un gaiši ir nodalīti šie gadījumi un ir norādīts sekojošais: “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkts par to, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, ja tas vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli, tulkojams tieši un nepaplašināti, noskaidrojot, vai tiesības braukt ar attiecīgās kategorijas transporta līdzekli vainīgā persona ieguvusi atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai.” “Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas pirmā punkta analīze norāda, ka likumdevēja griba, paredzot apdrošinātāja regresa prasījuma tiesības, ir bijusi nošķirt gadījumu, kad vadītājam nav attiecīgas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, no situācijas, kad viņam šādas tiesības ir, bet kādu Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrajā daļā iestājušos apstākļu dēļ vadītājs tās pagaidām nedrīkst izmantot.”

Prasītāja transportlīdzekļa vadītāja tiesības ir ieguvusi valstī noteiktajā kārtībā (tātad - likumīgi), bet tas, ka nebija noteiktajā termiņā veikusi kārtējo veselības pārbaudi, norāda, ka prasītājai bija pagaidu liegums izmantot tiesības, nevis, ka prasītājai nav tiesību.

Minētais judikatūras spriedums atbildētājai nevar būt nezināms, jo atbildētāja minētajā lietā ir bijusi viena no pusēm. Saprotot, ka varbūt kāds darbinieks nav iepazinies ar atbildētāja iekšējām procedūrām un politikām par to, kad ko drīkst prasīt regresā, vai atbildētājas darbinieki nav spējuši iedziļināties jautājumā sakarā ar notiekošo reorganizāciju, atbildētājai nosūtītajā vēstulē netika pārmesta ļaunprātība, tomēr tika norādīts, ka šādu pretenziju sūtīšana un cilvēku maldināšana ir uzskatāma kā minimums par atbildētājas nolaidību.

Prasītāja uzskata, ka atbildētāja rīkojas ļaunprātīgi vai tās vadība un darbinieki ir nepietiekami kvalificēti un nepietiekami kompetenti, jo tika saņemta no atbildētājas 2018.gada 26.aprīļa vēstule “Par zaudējumu atlīdzību”, kurā par lietas būtību nav ne vārda, bet ir daudz citātu no normām, kas uz 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs lietu neattiecas.

Tādējādi atbildētāja apzināti vai neapzināti ir maldinājusi prasītāju par parāda esamību, un prasītāja maldināšanas rezultātā ir samaksājusi atbildētājai neesošu parādu EUR 302,29 apjomā. Šāda prasītājas maldība ir uzskatāma par atvainojamu (Civillikuma 2373. pants), jo apdrošināšanas nespeciālists/patērētājs/apdrošinātāja klients paļaujas uz to, ka uzņēmums, kas veic licencētu biznesu, pārzina normatīvus, kas regulē attiecīgo licencēto biznesu, un ja izsaka kādu apgalvojumu (kā šajā gadījumā - ka jāveic maksājums), tad tas ir uzskatāms par kompetentu un ticamu. Tāpat redzams, ka līdzīga lieta ir iekļauta judikatūrā, kas nozīmē, ka jautājums ir pietiekami sarežģīts, lai tas būtu bijis jāskata Augstākai tiesai un jāiekļauj judikatūrā.

Prasības pieteikumā, pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu, 30.panta otrās daļas 4.punktu, Civillikuma 2369., 2373.pantu, prasītāja lūdz tiesu: piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai nepamatoti atbildētājam samaksāto summu EUR 302,29 apmērā (neesoša parāda izpildījuma atprasījums) un tiesas izdevumus.

2018.gada 27.jūnijā tiesā tika saņemts atbildētāja AAS “BTA Baltic Insurance Company” 2018.gada 27.jūnija pretprasības pieteikums pret /pers. A/ par zaudējumu EUR 604,56 piedziņu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša S.Lorenca 2018.gada 04.jūlija lēmumu AAS “BTA Baltic Insurance Company” pretprasības pieteikums tika atstāts bez virzības, nosakot atbildētājam termiņu lēmumā norādītā trūkuma novēršanai līdz 2018.gada 24.augustam.

Tiesneša lēmumā norādītais trūkums tika novērsts 2018.gada 10.jūlijā.

Lēmums par pretprasības pieteikuma pieņemšanu izskatīšanai tika pieņemts 2018.gada 10.jūlijā.

Atbildētāja AAS “BTA Baltic Insurance Company” 2018.gada 10.jūlija pretprasības pieteikumā pret /pers. A/ vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu cita starpā norādīts, ka 2017.gada 18.decembrī, Jelgavā, notika ceļu satiksmes negadījums (turpmāk tekstā CSNg), kā rezultātā transportlīdzekļa FORD MONDEO, ar valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, vadītāja, /pers. A/, izraisīja sadursmi ar transportlīdzekli DACIA, ar valsts reģ.nr. /reģistrācijas numurs A/, nodarot zaudējumus minētā transportlīdzekļa īpašniekam.

Par notikušo CSNg tika sastādīts Saskaņotais paziņojums par ceļu satiksmes negadījumu.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk tekstā - Likums) 31.panta pirmā daļa nosaka, ka: „Apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem. ”.

Likuma 38.panta otrā daļa nosaka, ka: „Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzību.”.

Apdrošināšanas līguma darbības laikā, transportlīdzekļa DACIA, ar valsts reģ.nr. /reģistrācijas numurs A/ īpašnieks vērsās pie ERGO Insurance SE Latvijas filiāles ar pieteikumu sauszemes transportlīdzekļu brīvprātīgā apdrošināšanā (transportlīdzekļa bojājums) (KASKO polise 860 Nr.101807).

2017.gada 19.decembrī autoserviss SIA “Mūsa Motors Rīga” sastādīja remonta aprēķinu Nr. /numurs/.

2018.gada 29.janvārī autoserviss SIA “Mūsa Motors Rīga” izrakstīja Rēķinu Nr.110000853.

Likuma 26.pants nosaka, ka: “Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu ir izdevumi par transportlīdzekļa remontu, kas nepieciešams, lai atjaunotu attiecīgā transportlīdzekļa stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.”

ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, izpildot savas saistības 2018.gada 21.februārī izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību EUR 906.85 (deviņi simti seši euro, 85 centi) apmērā.

Likuma 31.panta otrā daļa nosaka, ka: „Zaudējumu atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību [..]”.

2018.gada 8.martā Atbildētājs (AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reorganizācijas ceļā 2017.gadā 27.decembrī “InterRiskVienna Insurance Group” AAS, reģistrācijas numurs 40003387032, tika pievienota un visas tiesības un saistības pārņēma AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas numurs 40103840140), kā apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību (OCTA polise SRD 272283), saņēma zaudējumu atlīdzības pieprasījumu Nr. 37878 no ERGO Insurance SE Latvijas filiāles, par CSNg rezultātā bojāto transportlīdzekli DACIA, ar valsts reģ.nr. /reģistrācijas numurs A/.

2018.gada 26.martā Atbildētājs ar pārskaitījumu uz norādīto norēķinu kontu izmaksāja EUR 906.85 (deviņi simti seši euro, 85 centi) apmērā ERGO Insurance SE Latvijas filiālei, ko apliecina maksājuma uzdevums Nr. I369622.

Veicot iepriekš minētā apdrošināšanas gadījuma izvērtēšanu, Atbildētājs pieņēma lēmumu vērsties ar regresa prasību pret Prasītāju.

Likuma 41.panta pirmā daļas 1.punkta b) apakšpunkts nosaka, ka: „Apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli.”.

2018.gada 27.martā uz Prasītājas dzīvesvietu tika nosūtīta Pretenzija par zaudējumu atlīdzību 906.85 EUR apmērā.

2018.gada 09.aprīlī Atbildētāja saņēma Prasītājas, kura atzina sevi par atbildīgo iepriekš minētā CSNg, maksājumu EUR 302,29 (trīs simti divi euro, 29 centi) apmērā par zaudējumu atlīdzināšanu.

2018.gada 16.aprīlī Atbildētājs saņēma Prasītājas vēstuli, kurā tika norādīts, ka: “Sabiedrībai nav tiesību vērsties ar regresa prasību pret mani [..]” uz ko Atbildētāja norādīja, ka regresa prasība un tās apmērs ir pamatots.

Uzskatot, ka minētais lēmums nav pamatots, Prasītāja cēla prasību pret Atbildētāju un lūdza tiesu piedzīt no Atbildētāja nepamatoti samaksāto summu EUR 302,29 apmērā (trīs simti divi euro, 29 centi) (neesoša parāda izpildījuma atprasījums).

Savukārt Atbildētājs uzskata, ka izvirzītā regresa prasība saskaņā ar Likuma 41.panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunkta ir pamatota sekojošu iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 4.punktu - Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja transportlīdzekļa vadītājs nav normatīvajos aktos noteiktajā termiņā veicis kārtējo veselības pārbaudi vai veselības pirmstermiņa pārbaudi, - līdz veselības pārbaudei.

Secināms, likumdevēja griba ir aizliegt transportlīdzekļa vadītājam piedalīties ceļu satiksmē, ja nav veikta kārtējā veselības pārbaude.

2011.gada 6.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.940 “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumu segšanas kārtību” (turpmāk tekstā - Noteikumi) 3.punkts nosaka, ka: “Pirmreizējās, kārtējās un pirmstermiņa veselības pārbaudes mērķis ir izvērtēt transportlīdzekļa vadītāja vai tās personas veselības stāvokli, [..], un noteikt, vai transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam nav šo noteikumu 1.pielikumā minēto medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai.”

Noteikumu 7.punkts nosaka, ka: “Transportlīdzekļa vadītāja un pretendenta pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi pēc viņa izvēles veic ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir reģistrēts un kura veselības aprūpē viņš ir vismaz sešus mēnešus (turpmāk - ārsts), vai ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs.”.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs Noteikumu 8.1.punkts nosaka, ka: “Pirmreizējās vai kārtējās veselības pārbaudes laikā ārsts vai ārstu komisija: izvērtē transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokli un medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai un, ja nepieciešams, nosūta transportlīdzekļa vadītāju vai pretendentu veikt papildu izmeklējumus, pieprasa citu specialitāšu ārstu atzinumus vai nosūta uz ārstu komisiju. Ārsts ņem vērā psihiatra un narkologa atzinumu par transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokli”.

Secināms, transportlīdzekļu vadītāji, kas laicīgi neveic kārtējo veselības pārbaudi vai arī veicot kārtējo veselības pārbaudi, ārstu komisija konstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, turpina piedalīties ceļu satiksmē, pakļauj briesmām ne tikai sevi un savus tuviniekus, bet arī pārējos ceļu satiksmes dalībniekus.

Prasītāja, prasības pieteikumā, atsaucas uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 5.decembra spriedumu lietā Nr. SKC- 502/2012, (turpmāk tekstā - Spriedums), kurā tiek skatīta lieta par Apdrošinātāja regresa prasījuma tiesību par ceļu satiksmes negadījumā nodarītu zaudējumu, ko radījis transportlīdzekļa vadītājs, kurš sakarā ar uzvārda maiņu nebija apmainījis transportlīdzekļa vadītāja apliecību.

Atbildētājs vērš tiesas uzmanību uz spriedumā minēto, proti, ka: “Likumdevējs acīmredzami vadījies no tā, ka drošību ceļu satiksmē garantē nevis tas, vai vadītāja apliecībā ierakstītais uzvārds atbilst pasē fiksētajam, vai vadītājs gada laikā ir samaksājis uzlikto naudas sodu par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, vai nozagtās vadītāja apliecības vietā viņš laikus ir saņēmis jaunu vadītāja apliecību, bet gan tas, vai valsts pilnvarota institūcija ir pārliecinājusies par šīs personas prasmi un spējām vadīt transportlīdzekli un izsniegusi transportlīdzekļa vadītāja apliecību.”.

Spriedumā minētie lietas formālie faktiskie apstākļi atšķiras no iepriekš minētās situācijas un vadot transportlīdzekli bez medicīniskās izziņas, valsts pilnvarotā institūcija nevar pārliecināties par personas spēju droši piedalīties ceļu satiksmē un neradīt briesmas apkārtējiem.

Atbildētājs, pieprasot informāciju no Ceļu satiksmes drošības direkcijas, secināja, ka Prasītāja no 2015.gada 30.maija līdz šim brīdim nav veikusi kārtējo veselības pārbaudi, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, un ir aizliegts piedalīties ceļu satiksmē.

Mūsdienās, kad pa Latvijas ceļiem visos virzienos kursē desmitiem tūkstošu dažādu veidu transportlīdzekļu, vadītāja veselības stāvoklim šajos stresa apstākļos ir īpaša nozīme un Prasītājas rīcība, ka no 2015.gada 30.maija nav veikta kārtējā veselības pārbaude, pati par sevi ir bīstama.

Regresa mērķis ir izslēgt no apdrošināšanas aizsardzības gadījumus, kad transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs izdara rupjus pārkāpumus, kuri sabiedrībai nebūtu jāatbalsta. Kā arī šis mērķis nav veicināt personu bezatbildību attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanu (Alfejeva J.

Apdrošināšanas tiesības- Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2017, 101- 102 lpp.) Pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktu, Civillikuma 2347.pantu, atbildētājs lūdz tiesu piedzīt no prasītājas par labu atbildētājam zaudējumus EUR 604,56 apmērā, valsts nodevu, kā arī visus tiesāšanās izdevumus, kādi tie būtu uz sprieduma taisīšanas brīdi.

2018.gada 31.jūlijā tiesā tika saņemts prasītājas /pers. A/ paskaidrojums par AAS “BTA Baltic Insurance Company” pretprasību, kurā cita starpā norādīts, ka prasītāja pretprasību neatzīst, paskaidrojot, ka pretprasība nesniedz nekādu likumisku pamatojumu naudas piedziņai.

Atbildētāja pretprasībā norāda, ka saņēmusi zaudējumu atlīdzības pieprasījumu no sabiedrības ERGO, kura atlīdzinājusi zaudējumus CSNg cietušajam pamatojoties uz KASKO polisi. Prasītāja neanalizēs, vai ERGO bija tiesības prasīt šādu atlīdzību no atbildētājas un vai atbildētājai bija šis ERGO prasījums jāapmaksā, jo tas nekādā veidā neietekmē to, vai prasītājai būtu jāsedz atbildētājas regresa prasījums - ja atbildētāja ERGO samaksājusi likumīgi, tad regresa prasības tiesības nedod likums, kā jau prasītāja paskaidroja savā prasībā, bet ja samaksāts pretrunā likuma noteikumiem, tad arī attiecīgi tālāk nevar rasties nekādas regresa prasības. Jebkurā gadījumā, atbildētājai nav tiesību uz regresa prasību pret prasītāju.

Atbildētāja atsaucas uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktu, kas apdrošinātājam dod tiesības uz regresa prasību. Prasītājas argumentācija par to, kādēļ šī norma nedod tiesības uz regresa prasību apskatāmajā gadījumā, ir minēta prasītājas prasībā.

Atbildētāja norāda, ka prasītāja ir atzinusi sevi par atbildīgu CSNg un samaksājusi EUR 302,29. Savu atbildību CSNg prasītāja nekad nav noliegusi. Bet maksājumu, kā jau paskaidrots prasībā, prasītāja veica maldināšanas rezultātā, atbildētājai no prasītājas nebija tiesību to prasīt.

Tālāk pretprasībā atbildētāja kārtējo reizi norāda, kad nedrīkst izmantot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības bez izietas medicīniskās pārbaudes un kādā veidā ir jānokārto medicīniskā izziņa/jāiziet medicīniskā pārbaude - kāds tam visam sakars ar to, vai atbildētājai ir vai nav regresa tiesības?

Jocīga ir arī argumentācija par to, kad prasītāja ir nokārtojusi medicīnisko izziņu un ka tās nenokārtošana radot bīstamību. Kāda nozīme, kad prasītāja nokārtoja medicīnisko izziņu, ja prasītāja bez tās turpmāk nevadīja transportlīdzekli? Un kā medicīniskās izziņas nenokārtošana var radīt bīstamību? Bīstamību var radīt transportlīdzekļa vadīšana, nenokārtojot medicīnisko pārbaudi, nevis pašas pārbaudes nenokārtošana kā tāda.

Par judikatūras citātu no sprieduma lietā SKC-502/2012 - tas ir ņemts no sprieduma [12] punkta. Kontekstā ar iepriekšējo sprieduma rindkopu (kas ir arī judikatūras tēze), šī rindkopa runā tieši par to pašu, par ko prasītāja savā prasībā, un ar ko prasītāja pamatoja savu prasību - ka būtiski ir, lai valsts ir pārliecinājusies par prasmēm. Un ja šī pārliecība ir (ir izsniegtas transportlīdzekļa vadītāja tiesības), tad regresam nav pamata, neatkarīgi no tā, vai tiesības varēja izmantot, vai nevarēja izmantot kaut kādu iemeslu dēļ - nenokārtota uzvārda maiņa, nesamaksāts sods u.tml., t.sk., nav izieta medicīniskā pārbaude. Šāda citāta ievietošana kārtējo reizi norāda, ka atbildētājam absolūti nav izpratnes par normatīvajiem aktiem un nav spēja saprast, kas tur ir rakstīts.

Par civillikuma 2347.pantu - tieši tādēļ ir speciālās normas par apdrošināšanu, kas paredz savu atbildību apdrošināt, lai pašam nebūtu jāmaksā no "savas kabatas". Tā ir apdrošināšanas būtība. Bet par regresa mērķi - tas nav tāds, kā nodefinējusi atbildētāja, bet mērķis ir atprasīt zaudējumus no vainīgā tikai un vienīgi apzināti veiktajos smagākajos pārkāpumu gadījumos, t.i., kad tiesību nav, nevis, kad tās nevarēja izmantot.

Motīvu daļa Atbilstoši Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Tiesa, iepazinusies ar lietā esošajiem materiāliem, atzīst, ka /pers. A/ prasība pret AAS “BTA Baltic Insurance Company” ir nepamatota un noraidāma, bet AAS “BTA Baltic Insurance Company” pretprasība pret /pers. A/ ir pamatota un apmierināma.

Taisot spriedumu, tiesa vadījusies no Civillikuma 1753., 1756., 1757.panta, 1759.panta pirmā punkta, 1763.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas, 1770., 1775., 1779., 2369., 2373.panta, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas b) apakšpunkta, Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4. un 5.punkta, 30.panta otrās daļas 4.punkta.

Tā kā Civilprocesa likuma 25025.panta 21.daļā noteiktajā kārtībā un termiņā tiesā ir iesniegts sprieduma sastādīšanas lūgums, Civilprocesa likuma 25025.panta 22.daļā noteiktajā termiņā tiesa sastāda spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs Tiesa, nonākot pie secinājuma, ka /pers. A/ prasība pret AAS “BTA Baltic Insurance Company” ir nepamatota un noraidāma, bet AAS “BTA Baltic Insurance Company” pretprasība pret /pers. A/ ir pamatota un apmierināma, vadījusies pēc zemāk izklāstītiem lietā nodibinātiem apstākļiem un argumentiem:

Par lietas faktiskajiem apstākļiem pušu starpā strīda nav.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

2017.gada 02.maijā starp automašīnas “Ford Mondeo”, ar valsts Nr. zīmi /reģistrācijas numurs/, turētāju /pers. B/ un “InterRisk Vienna Insurance Group” tika noslēgts Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas standartlīgums, atbilstoši kuram apdrošinātājs “InterRisk Vienna Insurance Group” izsniedza 2017.gada 02.maija polisi Nr. SRD 272283 (l.l. 15).

Polises darbības termiņš tika noteikts no 2017.gada 10.maija līdz 2018.gada 09.maijam.

2017.gada 27.decembrī, notiekot reorganizācijai, apdrošināšanas kompānija “InterRisk Vienna Insurance Group” tika pievienota apdrošināšanas kompānijai AAS “BTA Baltic Insurance Company” (l.l. 46), tādējādi AAS “BTA Baltic Insurance Company” kļuva par “InterRisk Vienna Insurance Group” saistību un tiesību pārmantotāju.

Lietā nav strīda par to, ka 2017.gada 18.decembrī plkst. 07:45, Jelgavā, Rīgas ielas un Loka maģistrāles krustojumā notika sadursme starp /pers.

A/ vadīto, SIA “Swedbank līzings” piederošo automašīnu “Ford Mondeo”, ar valsts Nr. zīmi /reģistrācijas numurs/, un /pers. C/ vadīto, AS “Latvijas Valsts meži” piederošo automašīnu “Dacia Duster”, ar valsts Nr. zīmi /reģistrācijas numurs A/, kā rezultātā abām automašīnām tika nodarīti bojājumi.

Notikuma vietā abas autovadītājas sastādīja un parakstīja saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu (l.l 30), no kura redzams, ka automašīna “Ford Mondeo”, ar valsts Nr. zīmi /reģistrācijas numurs/, ar priekšējo daļu ietriecās pirms krustojuma stāvošās automašīnas “Dacia Duster”, ar valsts Nr. zīmi /reģistrācijas numurs A/, aizmugurējā daļā.

Lietā nav strīda par to, ka atbilstoši 2017.gada 02.maija Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas standartlīgumam Nr. SRD 272283, AAS “BTA Baltic Insurance Company”, kā automašīnas “Ford Mondeo”, ar valsts Nr. zīmi /reģistrācijas numurs/, vadītājas /pers. A/ civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs, 2018.gada 26.martā veica apdrošināšanas atlīdzības EUR 906,85 apmērā izmaksu “ERGO Insurance SE” Latvijas filiālei. Apdrošināšanas atlīdzība tika izmaksāta par ceļu satiksmes negadījumā bojātās automašīnas “Dacia Duster”, ar valsts Nr. zīmi /reģistrācijas numurs A/, remontdarbiem. Minētos faktus apliecina arī lietā esošie rakstveida pierādījumi (l.l. 31, 32-40, 42).

Ne apdrošināšanas atlīdzības izmaksas tiesiskums, ne arī tās apmērs likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdēti. /pers. A/, kā autovadītājai, 2005.gada 31.maijā izsniegtās medicīnas izziņas Nr. 0145249 derīguma termiņš notecēja 2015.gada 30.maijā (l.l.

Lietā nav strīda par to, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī 2017.gada 18.decembrī plkst. 07:45 /pers. A/ nebija tiesīga izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, jo normatīvajos aktos noteiktajā termiņā viņa nebija veikusi kārtējo veselības pārbaudi.

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” rakstveidā ir apliecinājusi, ka atbilstoši Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā pieejamai informācijai, /pers. A/ 2017.gada 18.decembrī bija spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums (l.l. 27).

AAS “BTA Baltic Insurance Company” 2018.gada 27.martā nosūtīja /pers. A/ rakstveida pretenziju, pieprasot līdz 2018.gada 13.aprīlim atlīdzināt nodarītos zaudējumus EUR 906,85 apmērā (l.l. 43).

2018.gada 06.aprīlī /pers. A/ veica maksājumu AAS “BTA Baltic Insurance Company” EUR 302,29 apmērā (l.l. 12), tādējādi daļēji atlīdzinot augstākminētos zaudējumus. Neatlīdzināto zaudējumu summa sastāda EUR 604,56 (EUR 906,85 - EUR 302,29 = EUR 604,56).

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 26.panta otrajai daļai, personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai arī traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Konkrētajā gadījumā, no augstākminētās VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” sniegtās informācijas izriet, ka saskaņā ar ierakstu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, ceļu satiksmes negadījuma brīdī /pers. A/ Ceļu satiksmes likuma 26.panta otrās daļas izpratnē nebija tiesības vadīt transportlīdzekļus.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4. un 5.punktam, transportlīdzekli vadīt aizliegts: ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību; ja ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Atbilstoši ierakstam transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, /pers. A/ ceļu satiksmes negadījuma brīdī transportlīdzekļus vadīt bija aizliegts.

Bez tam, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 4.punkta noteikumiem, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja transportlīdzekļa vadītājs nav normatīvajos aktos noteiktajā termiņā veicis kārtējo veselības pārbaudi vai veselības pirmstermiņa pārbaudi.

Apkopojot izklāstīto, tiesai nerodas šaubas par to, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī 2017.gada 18.decembrī /pers. A/ nebija tiesības (bija aizliegts) vadīt transportlīdzekļus. Neraugoties uz to, /pers. A/ ne tikai vadīja automašīnu, bet arī izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, uzbraucot stāvošai automašīnai, attiecīgi nodarot materiālus zaudējumus trešajai personai.

Arī pati /pers. A/ savā rakstveida paskaidrojumā ir atzinusi, ka transportlīdzekļa vadīšana, nenokārtojot medicīnisko pārbaudi, var radīt bīstamību.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkts noteic, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli vai vadījis transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam ierobežojuma kodam, un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar minēto pārkāpumu.

Tiesas ieskatā, konkrētajā gadījumā apdrošinātājs AAS “BTA Baltic Insurance Company” bija tiesīgs iesniegt pret /pers. A/ regresa prasību, pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, jo /pers. A/, bez tiesībām vadīt transportlīdzekli, vadīja to, izraisot ceļu satiksmes negadījumu un nodarot zaudējumus trešajai personai.

Tiesa atzīst, ka AAS “BTA Baltic Insurance Company” savā pretprasības pieteikumā pamatoti ir norādījusi, ka likumdevēja griba ir aizliegt transportlīdzekļa vadītājam piedalīties ceļu satiksmē, ja nav veikta kārtējā veselības pārbaude. Transportlīdzekļu vadītāji, kas laicīgi neveic kārtējo veselības pārbaudi vai arī veicot kārtējo veselības pārbaudi, ārstu komisija konstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, turpina piedalīties ceļu satiksmē, pakļauj briesmām ne tikai sevi un savus tuviniekus, bet arī pārējos ceļu satiksmes dalībniekus. Regresa mērķis ir izslēgt no apdrošināšanas aizsardzības gadījumus, kad transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs izdara rupjus pārkāpumus, kuri sabiedrībai nebūtu jāatbalsta.

Kā arī šis mērķis nav veicināt personu bezatbildību attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanu.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ savā prasības pieteikumā nepamatoti atsaukusies uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 5.decembra spriedumu lietā Nr. SKC- 502/2012, jo tas ir taisīts pušu strīdā pie ievērojami atšķirīgiem lietas faktiskajiem apstākļiem, proti, lietā par apdrošinātāja regresa prasījuma tiesību par ceļu satiksmes negadījumā nodarītu zaudējumu, ko radījis transportlīdzekļa vadītājs, kurš sakarā ar uzvārda maiņu nebija nomainījis transportlīdzekļa vadītāja apliecību. Šajā spriedumā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments nācis pie atziņas, ka “Likumdevējs acīmredzami vadījies no tā, ka drošību ceļu satiksmē garantē nevis tas, vai vadītāja apliecībā ierakstītais uzvārds atbilst pasē fiksētajam, vai vadītājs gada laikā ir samaksājis uzlikto naudas sodu par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, vai nozagtās vadītāja apliecības vietā viņš laikus ir saņēmis jaunu vadītāja apliecību, bet gan tas, vai valsts pilnvarota institūcija ir pārliecinājusies par šīs personas prasmi un spējām vadīt transportlīdzekli un izsniegusi transportlīdzekļa vadītāja apliecību”.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs Konkrētajā gadījumā lietā nav strīda par to, ka valsts pilnvarotā institūcija nebija pārliecinājusies par /pers. A/ spēju droši piedalīties ceļu satiksmē un neradīt briesmas apkārtējiem, jo /pers. A/, pretēji likumā noteiktajam, nebija veikusi kārtējo veselības pārbaudi.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Civillikuma 1770., 1775., 1779.panta nosacījumiem, /pers. A/ pienākums ir pilnā- EUR 906,85- apmērā atlīdzināt zaudējumus, ko viņa ar savu darbību ir nodarījusi AAS “BTA Baltic Insurance Company”.

Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē Civillikuma 2369. un 2373.pantā paredzētos apstākļus, kas varētu kalpot par likumīgu pamatu /pers. A/ atprasīt no AAS “BTA Baltic Insurance Company” iepriekš veikto maksājumu EUR 302,29, jo kā jau augstāk norādīts, /pers. A/ veiktais zaudējumu daļējas atlīdzības maksājums bija pamatots un likumam atbilstošs. Bez tam, /pers. A/ pienākums ir nevis daļēji, bet gan pilnībā atlīdzināt AAS “BTA Baltic Insurance Company” nodarītos zaudējumus.

Tiesa atzīst, ka saņemot /pers. A/ maksājumu, AAS “BTA Baltic Insurance Company” nav netaisni iedzīvojusies.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem, no /pers. A/ AAS “BTA Baltic Insurance Company” labā ir piedzenama AAS “BTA Baltic Insurance Company” samaksātā valsts nodeva EUR 90,68 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,30, kas kopsummā sastāda EUR 93,98.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta un Civillikuma 1753., 1756., 1757.panta, 1759.panta 1.punkta, 1763.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa atzīst AAS “BTA Baltic Insurance Company” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma procentus (6% gadā) no pamatparāda summas par laika posmu no dienas, kad iztecēs sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla (pamatparāda summas) lielumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 2041.panta noteikumiem /pers. A/ ir nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš- 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī vadoties no Civilprocesa likuma 8., 10.panta, 41.panta pirmās daļas, 92.panta, 93.panta pirmās un otrās daļas, 97., 110., 189., 190.panta, 191.panta piektās daļas, 192., 193.panta, 194.panta pirmās daļas 3.punkta, 194.panta otrās daļas, 195., 2041.panta, 25025.panta pirmās, 21. un 23.daļas, 25027.panta pirmās un otrās daļas, tiesa n o s p r i e d a: pilnībā noraidīt /pers. A/, /personas kods/, prasību vienkāršotās procedūras lietā pret AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr.

40103840140, par naudas piedziņu.

Pilnībā apmierināt AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr. 40103840140, pretprasību vienkāršotās procedūras lietā pret /pers.

A/, /personas kods/, par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr. 40103840140, nodarītos zaudējumus EUR 604,56 un nomaksātos tiesas izdevumus EUR 93,98, kas kopsummā sastāda EUR 698,54 (seši simti deviņdesmit astoņi euro un 54 centi).

Naudas summas EUR 698,54 (seši simti deviņdesmit astoņi euro un 54 centi) samaksa veicama AAS “BTA Baltic Insurance Company” norādītajā kontā AS “Citadele banka”, LACBLV2X, Nr.LV 90 PARX 0016 3567 0000 3.

Atzīt AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr. 40103840140, tiesības no brīža, kad iztecēs sprieduma labprātīgas izpildes termiņš līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas EUR 604,56 (seši simti četri euro un 56 centi), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla (pamatparāda summas) lielumu.

Noteikt /pers. A/, /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas (pieejamības) dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā ir 2019.gada 24.maijs.

Tiesnesis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs S.Lorencs