Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa – Civillietas
Lietas arhīva Nr. C-4319-19/39 ECLI:LV:RVPT:2019:0517.C30431919.5.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019. gada 17. maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese S. Strakše ar tiesas sēdes sekretāri M. Birzi, piedaloties prasītāja pilnvarotam pārstāvim zvērinātam advokātam Milanam Kuļikovam, atbildētāja pilnvarotam pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Meijam, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.
Aprakstošā daļa 2018. gada 14. novembrī /pers. A/ cēlis prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pret /pers. B/ par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu, norādot, ka 2018. gada 30. oktobrī Rīgas domes deputāti /pers. B/ (partijas “Vienotība” Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētājs) kā pirmais lēmumprojekta parakstītājs, /pers. C/ (Rīgas domes partijas “Jaunā konservatīvā partija” frakcijas priekšsēdētāja vietniece) un /pers. D/ (partijas “Vienotība” Rīgas domes deputāts) iesniedza Rīgas domes priekšsēdētājam /pers. A/ iesniegumu “Par papildus jautājuma iekļaušanu Rīgas domes 31.10.2018. sēdē Nr. 35”, kurā lūgts kā steidzamu iekļaut lēmuma projektu “Par komisijas “Par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” rīkoto iepirkumu konkursu izmeklēšanu, kuros negodīgi un, iespējams, koruptīvā veidā, Rīgas domes priekšsēdētāja /pers. A/ vadītajai politiskajai partijai “Saskaņa” pietuvinātā un ziedojusī pilnsabiedrība “Siltumserviss Rīga” ieguva tiesības apkalpot daudzīvokļu namu iekšējās siltumapgādes sistēmas, kas rezultējies ar to, ka vairāk kā 20 000 rīdzinieki ir bijusi spiesti dzīvot veselību apdraudošos un cilvēka cieņu aizskarošos apstākļos” izveidošanu””.
Minētā lēmumprojekta nosaukumā un tā tekstā atkārtoti ir ietverts apmelojošs, nepatiess apgalvojums par to, ka SIA “Siltumserviss Rīga” iepirkumu konkursu ir uzvarējudi “negodīgi” un ka SIA “Siltumserviss Rīga” ir partijai “Saskaņa” pietuvināta sabiedrība, kura tieši šī iemesla dēļ ir vinnējusi iepirkumu. Nekādi pierādījumi šiem apgalvojumiem nav pievienoti vai iesniegti.
2018. gada 31. oktobra Rīgas domes sēdē notika balsojums par minēto lēmumprojektu, un pēc balsojuma deputāts /pers. B/ izmantoja savas tiesības izteikties par balsojuma motīviem. Citējot atbildētāju: “Es par motivāciju gribu runāt. Es balsoju par šo lēmuma projektu, jo šis ir uzskatāms piemērs saistībā ar “Rīgas siltuma” servisa darbību, kādā veidā visi rīdzinieki cieš dēļ vienas partijas, proti, dēļ “Saskaņas” politiskās korupcijas. Ir skaidri redzams, ka kamēr rīdzinieki dabū salt, un vairāk nekā 20 000 rīdzinieku, uzsākoties šai apkures sezonai, ir diemžēl ieraudzījuši rudeni ne tikai ārpus sava loga, bet arī rudens ir ienācis viņu mājās temperatūras izskatā, un tas viss ir noticis tieši dēļ vienas partijas korupcijas. Un, ja bieži man rīdzinieki jautā, kāda ir korupcijas seja, tad mēs katru domes sēdi varam redzēt divas Rīgas domes korupcijas sejas. Kamēr viņas sauļojas siltajās zemēs un savās jahtās un villās Monako, tikmēr rīdzinieki dabū salt. Un katru reizi, kad viņiem atnāk kāda ziņa par salstošu rīdzinieku, viņi tik pieber ledus gabaliņu savam “Mohito” kokteilim un turpina svinēt dzīvi. Aicinu tajā brīdī, kad jūs nākošreiz dzersiet to kokteili, /pers. A/ un /pers. G/ kungs, tad tomēr nobirdiniet kādu asariņu arī par rīdziniekiem. Paldies!”.
Norāda, ka atbildētāja teiktais domes sēdē satur virkni apmelojošu, godu un cieņu aizskarošu izteikumu apgalvojuma formā: 1) partija “Saskaņa” tiek apvainota politiskā korupcijā; 2) Rīgas domes priekšsēdētājs /pers. A/ un priekšsēdētāja vietnieks /pers. G/ nosaukti par “korupcijas sejām”; 3) par /pers. A/ un /pers. G/ piederošajām villām un jahtām.
Atbildētāja publiskie izteikumi domes sēdē, kas ir atklātas un tiek translētas internetā, un parakstītais lēmumprojekta teksts satur nepatiesas ziņas, kas aizskar prasītāja godu un cieņu, kaitē prasītāja un viņa vadītās partijas “Saskaņa” reputācijai, kā arī nodara prasītājam morālu kaitējumu. Norādītā informācija ir atzīstama par izteiktu nepatiesu apgalvojumu, nevis viedokli, jo tiek pasniegta kā vispārzināms fakts. Kā arī lēmumprojekta teksts ir izsūtīts iedzīvotājiem elektroniskā formā, par ko prasītājam tapa zināms no kolēģa /pers. H/, kura mājas iedzīvotāju kopējā sarakstē viena no mājas iedzīvotājām minēto vēstuli ar lēmumprojekta tekstu pārsūtīja kolēģa sievai. Prasītājs pieļauj, ka tas nav vienīgais gadījums.
Ievērojot to, ka prasītājs ir Rīgas domes priekšsēdētājs un sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētājs, nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanas sekas ir izjūtamas gan pret prasītāju kā privātpersonu, gan kā politiķi, gan kā Rīgas mēru, kā arī rada negatīvu slavu partijai.
Nepatiesie izteikumi rada sarežģījumus prasītāja politiskajā karjerā un diskreditē sabiedrības acīs kā iespējamu noziedznieku, tādēļ konkrētajā gadījumā sekas ir vērtējamas kā būtiskas.
Saskaņā ar 2018. gada 11. decembrī iesniegtajiem prasības pieteikuma precizējumiem un pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu, ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantu, Satversmes 95., 100. un 116. pantu, Civillikuma 1635. un 2352.1 pantu, prasītājs lūdz tiesu: atzīt par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu 2018. gada 30. oktobrī iesniegto lēmumprojekta frāzi “kuros negodīgi un, iespējams, koruptīvā veidā, Rīgas domes priekšsēdētāja /pers. A/ vadītajai politiskajai partijai “Saskaņa” pietuvinātā un ziedojusī pilnsabiedrība “Siitumserviss Rīga” ieguva tiesības apkalpot daudzīvokļu namu iekšējās siltumapgādes sistēmas, kas rezultējies ar to, ka vairāk kā 20 000 rīdzinieki ir bijuši spiesti dzīvot veselību apdraudošos un cilvēka cieņu aizskarošos apstākļos” un 2018. gada 31. oktobra Rīgas domes sēdē publiski paustos atbildētāja citētos izteikumus; uzlikt par pienākumu atbildētājam publiski atsaukt savus paustos izteikumus, kā arī Rīgas domes sēdē izteikt atvainošanos par saviem nepatiesajiem izteikumiem; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam mantisko kompensāciju par morālo kaitējumu 400 EUR apmērā; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus tiesāšanās izdevumus.
2019. gada 24. janvārī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi prasībai, kuros atbildētājs norāda, ka prasību neatzīst.
Norāda, ka pašvaldības deputātu lēmumu projekti ir politiski lēmumu projekti, tādēļ to patiesuma izvērtējums nav tiesas kompetencē. Tiesību zinātnieki norāda, ka politiska lēmuma jēdziens Administratīvā procesa likumā ir lietots t.s. administratīvā akta negatīvajā definīcijā. Politiska lēmuma 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs jēdziens dažkārt tiek lietots arī Satversmes tiesas praksē, lai uzsvērtu, ka Satversmes tiesa nav tiesīga pārbaudīt tādus lēmumus, kuru saturu saskaņā ar tiesību normām nosaka politiski, nevis juridiski kritēriji. Pastāv atšķirība starp politiska lēmuma pārbaudi Satversmes tiesā un administratīvajā tiesā – ja administratīvai tiesai nav kompetences pārbaudīt politisku lēmumu nevienā tā aspektā, tad Satversmes tiesa var pārbaudīt atsevišķu tiesiskas sekas radošu politisku lēmumu pieņemšanas procedūras tiesiskumu (Jautrīte Briede un Edvīns Danovskis “Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās”; 11.08.2015. Jurista vārds Nr. 31 (883)).
Politiska lēmuma projekta patiesuma izvērtējums ne tikai nav administratīvās tiesas kompetencē, bet nav arī vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē, jo Civilprocesa likuma 1. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai personai ir tiesības tikai un vienīgi uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Politiska lēmuma projekta atzīšana par patiesu vai nepatiesu nav civilo tiesību jautājums, un tā atzīšana par nepatiesu civilās tiesvedības kārtībā būtu tiesu varas rupja iejaukšanās varas dalīšanas principā, kā arī pašvaldības pozīcijas un opozīcijas deputātu politiskajā cīņā.
Šī prasība ir prasītāja antikonstitucionāls mēģinājums ar civiltiesiskām metodēm sasniegt savu politisko mērķi – iebiedēt opozīcijas deputātus, tiesas ceļā aizliegt pret sevi vērst kritiku no opozīcijas deputātu puses un novērst domes deputātu izmeklēšanas komisiju izveidošanu. Tādēļ šajā lietā ir piemērojams Civilprocesa likuma 223. panta 1. punkts, un tiesvedība izbeidzama daļā par Rīgas domes lēmuma projekta Nr. RDD-18-12-plp frāzes atzīšanu par nepatiesu.
Pēc būtības politiska lēmuma projekts nevar aizskart prasītāja godu un cieņu – atbildētāja ieskatā, tas nav tiesiski iespējams. Godu un cieņu nevar aizskart lēmuma projekts par izmeklēšanas komisijas izveidi, jo tas ir politiska rakstura un politiskas izšķiršanās jautājums. Līdzīgi arī politisks lēmums par valsts apbalvojuma nepiešķiršanu nevar aizskart godu un cieņu, tādēļ arī attiecībā uz prasību daļā par Rīgas domes deputātu iesniegtā lēmuma projekta Nr.RDD-18-12-plp frāzes atzīšanu par godu un cieņu aizskarošu ir piemērojams Civilprocesa likuma 223. panta 1. punkts.
Kā norādīts juridiskajā literatūrā (K.Torgāns, J.Kārkliņš, A.Bitāns. Līgumu un deliktu problēmas Eiropas Savienībā un Latvijā.
Prof.K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017, 341. lpp.), lietās par reputācijas aizskaršanu ir svarīgi nošķirt ziņas jeb faktus no viedokļa (Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību. Tiesu prakses apkopojums. Augstākā tiesa. 2003.2004.gads). Termins “informācija” ietver sevī gan ziņas, gan viedokli.
Balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, Latvijas tiesas atzīst, ka fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, savukārt viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei, jo uz to attiecas uzskatu brīvība (K.Torgāns. J.Kārkliņš, A.Bitāns. Līgumu un deliktu problēmas Eiropas Savienībā un Latvijā. Prof.K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. - Rīga: Tiesu namu aģentūra. 2017. 341. lpp.). Ņemot vērā, ka gan strīdus frāze politiska lēmuma projektā, gan apstrīdētais atbildētāja viedoklis par balsojuma motīviem ir atbildētāja “viedoklis”, nevis “ziņa”, tad šis viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei.
Norāda, ka par politiska lēmuma projektu ir jābalso domes deputātiem, un tikai pozitīva balsojuma gadījumā politiska lēmuma projekts kļūst par domes lēmumu, kurā esošā informācija iegūst “ziņas” statusu. Kamēr norit politisks strīds par lēmuma projekta pieņemšanu, deputāti izsaka gan atbalstu, gan iebildumus lēmuma projektam. Tādēļ gan lēmuma projekts, gan atbildētāja atbalsts lēmuma projektam ir politiķa viedoklis un pārliecība, nevis ziņa.
Tieši šī atbildētāja viedokļa un pārliecības pārbaudei atbildētājs ar konkrēto lēmuma projektu lūdza izveidot izmeklēšanas komisiju, kas pārbaudītu šo viedokli.
No Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 5. panta otrās daļas 8. punkts izriet, ka atbildētāja Rīgas domes sēdē teiktā strīdus runa ir viņa balsošanas motīvi, kas ir subjektīvi. Tādēļ strīdus informācija nevar tikt atzīta par ziņu. Arī Rīgas domes 2011. gada 1. marta saistošo noteikumu Nr. 114 “Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums” 80. punkts nosaka, ka steidzami izskatāmais lēmuma projekts ar lēmuma projekta virzītāja iesniegumu, kurā pamatota lēmuma projekta steidzamība, jāiesniedz domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā 4 stundas pirms domes kārtējās sēdes.
Kā redzams no 35. Rīgas domes sēdes 3. balsošanas protokola, par strīdus Rīgas domes lēmuma projektu ir balsojuši 22 Rīgas domes deputāti.
Minētais apstiprina, ka lēmuma projekts satur divdesmit divu Rīgas domes deputātu (tai skaitā - atbildētāja) viedokli par Rīgas domē notiekošo.
Atbilstoši savai pārliecībai, deputāti balsoja par izmeklēšanas komisijas izveidošanu.
Kā norādīts Augstākās tiesas judikatūrā, tad būtiska nozīme administratīvā akta nošķiršanā no politiska lēmuma ir šā lēmuma pieņemšanas procedūras izvērtējumam. Konkrētajā gadījumā lēmums tika pieņemts, balstoties uz amatpersonu iekšējo pārliecību, un likumā nav izvirzīti nosacījumi, kuriem iestājoties, balsojams vienā vai otrā veidā. Pēc būtības minētais lēmums pieņemts, balstoties uz subjektīviem kritērijiem, nevis uz likumā nostiprinātiem principiem (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 30.12.2010. lēmums lietā Nr.SKA-1088/2010).
Arī Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis norāda, ka dome pēc savas būtības ir diskusiju forums, kurā deputāti ar savu runu atklātās sēdēs cenšas pārliecināt citus deputātus par noteiktu lēmumu saturu, kur izskan gan “par”, gan “pret” argumenti. Tādējādi tas ir domes darbam piederīgi un nepieciešami, ka domes sēdēs deputāti saka runas, diskutē (Jānis Neimanis “Par pašvaldības domes deputāta runas un jautājumu tiesībām”).
Tādēļ prasībā absurdi un nepamatoti norādīts, ka frāze “kamēr viņas sauļojās siltajās zemēs un savās jahtās un villās Monako, tikmēr rīdzinieki dabū salt. Un katru reizi, kad viņiem atnāk kāda ziņa par salstošo līdzinieku, viņi tik pieber ledus gabaliņu savam “Mohito” kokteilim un turpina svinēt dzīvi” ir ziņa, kas aizskar prasītāja godu un cieņu. Pirmkārt, no frāzes satura, frāzes konteksta, nepārprotami secināms, ka frāze ir aforisms (vispārināts atzinums kādā ētiskā vai sociālā jautājumā), nevis ziņa. Lai minēto frāzi - aforismu - izteiktu ziņas formā, tad būtu bijis jānorāda, ka prasītājam Monako pieder jahta un villa.
Savukārt šo frāzi atbildētājs izteica pārnestā nozīmē jeb hiperbolizētā (hiperbola ir mākslinieciskas izteiksmes līdzeklis – kādas parādības pārspīlēts tēlojums) formā, uz ko norāda: salīdzinājums un uzsvērtais pretnostatījums frāzēm “kamēr viņas sauļojas siltajās zemes”, no vienas puses, un “tikmēr rīdzinieki dabū salt”; salīdzinājums un uzsvērtais pretnostatījums siltai un saulainai vietai - Monako – ar “salstošu rīdzinieku” bez apkures; salīdzinājums un uzsvērtais pretnostatījums frāzēm “katru reizi, kad viņiem atnāk kāda ziņa par salstošo rīdzinieku”, no vienas puses, un “viņi tik pieber ledus gabaliņu savam “Mohito” kokteilim un turpina svinēt dzīvi”. Ar frāzi “viņi tik pieber ledus gabaliņu savam “Mohito” kokteilim un turpina svinēt dzīvi” netiek norādīts tas, ka prasītājam būtu problēmas ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Ar šo frāzi vispār nav ticis norādīts, ka prasītājs lietotu alkoholu, un ne visi “Mohito” kokteiļi satur alkoholu. Šī frāze ir hiperbolizēts salīdzinājums starp rīdzinieku neapskaužamo stāvokli un prasītāja nodrošinātajiem dzīves apstākļiem. Minētie izteikumi ne tikai neaizskar prasītāja godu un cieņu, bet ir pretrunā ar vārda un runas brīvību.
Kā atzinis Augstākās tiesas Senāts, atsaukdamies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi: “pieņemamās kritikas robežas attiecīgi ir plašākas attiecībā uz politiķi nekā uz privātpersonu, [..] tādēļ viņam [politiķim] ir jāizrāda lielāka iecietība” (Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību. Tiesu prakses apkopojums. Augstākā tiesa. 2003.-2004.gads. 29.lp. / Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2002. gada 13. februāra spriedums lietā Nr. SKC-102).
Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi ierēdņi, pildot savus pienākumus, ir pakļauti lielākai kritikai kā privātpersonas, tomēr pieļaujamās kritikas robežas nav tik plašas kā pret politiķiem (Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību. Tiesu prakses apkopojums. Augstākā tiesa. 2003.-2004.gads. 9.1p.).
Goda un cieņas lietās atsevišķi tiek izdalītas publiskas personas (celebrities), t.i., tās personas, kuru nozīme (prominence) politikā, izklaidē, sportā vai arī nodarbošanās citā jomā padara tās par sabiedrības intereses objektu. Tātad, vērtējot viedokļa aizskāruma smagumu, ir jāņem vērā, attiecībā uz 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs kādu personu šis viedoklis ir izteikts. Ja tā ir publiska persona, tad kritikas robežas gan attiecībā uz faktu pamatotību, gan arī formu ir lielākas. Pret politiķi pieļaujamās kritikas robežas ir plašākas kā pret valsts pārvaldes ierēdņiem (K.Torgāns. J.Kārkliņš, A.Bitāns. Līgumu un deliktu problēmas Eiropas Savienībā un Latvijā. Prof.K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra. 2017, 343., 344. lpp,).
Lūdzot izveidot izmeklēšanas komisiju, viedokļa veidā atbildētājs norādījis, ka Rīgas Domes iepirkums (nevis prasītāja rīcība) ir bijis negodīgs. Arī ar šādu uz savu vēlētāju interešu aizstāvību vērstu darbību atbildētājs nav aizskāris prasītāja godu un cieņu. Būtiski arī, ka izmeklēšanas komisiju nevar izveidot, ja netiek kritizēta institūciju darbība un norādīts uz apstākļiem, kas norāda uz iespējamu korupciju, negodprātīgumu vai negodīgumu. Tādēļ būtisks ir konteksts, kādā atbildētājs paudis viedokli, Prasībā lūgts atzīt par prasītāja godu un cieņu aizskarošu Rīgas domes lēmuma projekta frāzi “kuros negodīgi un, iespējams, koruptīvā veidā, Rīgas domes priekšsēdētāja /pers. A/ vadītajai politiskajai partijai “Saskaņa” pietuvinātā un ziedojusī pilnsabiedrība “Siltumserviss Rīga” ieguva tiesības apkalpot daudzdzīvokļu namu iekšējās siltumapgādes sistēmas, kas rezultējās ar to, ka vairāk kā 20 000 rīdzinieku ir bijuši spiesti dzīvot veselību apdraudošos un cilvēka cieņu aizskarošos apstākļos”. Prasītājs ir norādījis, ka prasītāja godu un cieņu aizskar vārds “negodīgi”.
Norāda, ka ar vārdu “negodīgi” atbildētājs un pārējie 22 pašvaldības domes deputāti, kas balsoja par šī lēmuma pieņemšanu, pauda savu politisko viedokli un politisko pārliecību, kas nevar tikt pakļauta patiesības pārbaudei un nevar aizskart godu un cieņu.
Izteikuma atzīšana par ziņu vai viedokli ir jāizvērtē katrā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā vairākus kritērijus. Pirmkārt, būtiskākā ir nevis izteikuma gramatiskā interpretācija vai tas, ka izteikums pausts apgalvojuma vai pieņēmuma formā, bet publikācijas vai izteikumu kopējais konteksts. Piemēram, ja kāda persona nosaukta par “blēdi”, tad atkarībā no konteksta tas var būt gan vērtējums šīs personas rīcībai kādā sadzīviskā situācijā, gan patiesības pārbaudei pakļaujams fakts, ja ar to domāts krimināls nodarījums. Otrkārt, būtiska nozīme piešķirama tam, kā šādu izteikumu vai sižetu uztvertu neitrāls lasītājs (K.Torgāns. J.Kārkliņš, A.Bitāns. Līgumu un deliktu problēmas Eiropas Savienībā un Latvijā. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017, 341., 342. lpp.). Tādēļ vārds “negodīgs” ir uztverams kā domes vadības politiska kritika, kas ir saistīta ar pašvaldības domes deputāta darba ikdienas pienākumiem un nevar tikt vērtēts kā goda un cieņas aizskārums.
Tāpat prasītājs ir norādījis, ka prasītāja godu un cieņu aizskar viedoklis, ka pilnsabiedrība “Siltumserviss Rīga” ir pietuvināta politiskajai partijai “Saskaņa”. Saskaņā ar oficiālo publikāciju Nr. 2017/141.KRJ40 Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (laidiens: 18.07.2017.
Nr. 141 (5968)) pilnsabiedrības “Siltumserviss Rīga” dibināšanas mērķis ir iepirkuma līguma noslēgšana uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izsludinātā atklātā konkursa “Siltumapgādes sistēmu tehniskā apkope” pamata, kā arī pilnsabiedrības “Siltumserviss Rīga” personiski atbildīgais biedrs ir SIA “LEP ENERGY”. No Lursoft izdrukas par SIA “LEP ENERGY” redzams, ka šīs sabiedrības vienīgais valdes loceklis un viens no dalībniekiem ir /pers. AB/, savukārt no publikācijas Korupcijas novēršanas un apkarošana biroja interneta mājas lapā redzams, ka /pers. AB/ 2017. gada 3. janvārī un 2018. gada 17. augustā politiskajai partijai “Saskaņa” ir ziedoji attiecīgi 2500 EUR un 1200 EUR.
Minētais fakts, kritizējot Rīgas domes kapitālsabiedrības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” darbību, dod pamatu domes deputātiem domes lēmuma projektā norādīt, ka pilnsabiedrība “Siltumserviss Rīga” ir “pietuvināta” politiskajai partijai “Saskaņa”. Svarīgs ir arī politiskais konteksts šajā sakarā, proti: masu mediju publicētā ziņa, ka Rīgas izvēlētais sadarbības partneris ir saistīts ar domes varas partiju “Saskaņa”.
Prasītājs gan nav norādījis, ka viņa godu un cieņu aizskar frāze “kamēr viņas sauļojas siltajās zemēs un savās jahtās un villās Monako, tikmēr rīdzinieki dabū salt. Un katru reizi, kad viņiem kāda ziņa par salstošo rīdzinieku, viņi tik pieber ledus gabaliņu savam “Mohito” kokteilim un turpina svinēt dzīvi”, tomēr atbildētājs vēlas norādīt, ka ir acīmredzami saprotams, ka šī frāze ir izteikta pārnestā nozīmē jeb hiperbolizētā formā, jo klausītājam no malas ir saprotama šīs frāzes pārnestā un mākslinieciskā nozīme – ir loģiski secināms, ka prasītājs visu ziemas sezonu nesauļojas siltajās zemēs, un ir saprotams, ka prasītājs nevar vienlaicīgi sauļoties vairākās jahtās un villās, neitrālam klausītājam ir saprotams, ka ledus gabaliņa piebēršana un dzīves svinēšana ir abstrakti jēdzieni, kuru mērķis ir uzsvērt, ka prasītājam ir vienaldzīgas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīto māju apkures problēmas.
Tāpat ar izteiksmi, ka prasītājs “sauļojas siltajās zemēs un savās jahtās” nekādā veidā nenorāda uz to, ka prasītājam, iespējams, piederētu īpašuma tiesības uz jahtām, jo frāze “sauļoties savās jahtās”, tāpat kā frāze “sauļoties savā viesnīcas numurā”, var nozīmēt, ka persona sauļojas jahtā vai īrētā viesnīcas numurā (istabā). Hiperbolizēta frāze, ka politiķis “sauļojas siltajās zemēs” vai “sauļojas savās jahtās”, vai “sauļojas villās” nevar aizskart politiķa godu un cieņu, jo ar šo frāzi ir uzsvērta politiķa atrašanās siltumā un komfortā, šo stāvokli pretnostatot salstošo rīdzinieku stāvoklim. Ar šo frāzi nav apgalvots, ka prasītājam slēptā vai koruptīvā veidā piederētu konkrētas jahtas vai konkrēti nekustamie īpašumi. Tāpat būtisks ir strīdus frāžu konteksts, jo starp Rīgas domes deputātiem tika apspriests masu medijos plaši izskanējušais bijušā partijas “Saskaņa” biedra /pers. AC/ apgalvojums, ka prasītājam Monako pieder jahta un apartamenti, bet Sanktpēterburgā – divas viesnīcas.
Prasībā nepatiesi norādīts, ka atbildētājs prasītāju un Rīgas domes bijušo priekšsēdētāja vietnieku /pers. G/ ir nosaucis par “korupcijas sejām”.
Kā redzams no prasībā citētā viedokļa par lēmuma projekta motīviem, atbildētājs paudu viedokli, ka prasītājs ir “Rīgas domes korupcijas seja”.
Pastāv būtiska atšķirība starp jēdzieniem “korupcijas seja” un “Rīgas domes korupcijas seja”, jo tas, ka Rīgas domē pastāv korupcija, ir vispārzināms ir fakts, ko apliecina ne tikai daudzie kriminālprocesi, bet arī notiesājošie spriedumi. Tādēļ politiskā oponenta kritikai ir pilnīgi pieļaujami norādīt, ka institūcijas vadītājs ir attiecīgās institūcijas problēmu “seja”. Tā kā Rīgas pašvaldības ielās ir daudz bedru, tad atbilstoši atbildētāja tēlainajam izteikumam prasītājs ir “Rīgas bedru seja”, un, tā kā Rīgas pašvaldības viena no tipiskākajām problēmām ir korupcija, tad prasītājs ir “Rīgas domes korupcijas seja”.
Atbildētājs norāda, ka, pašsaprotami, bedre ir parādība, kurai nav “sejas”, tāpat kā korupcija ir noziedzīgs nodarījums, kuram nav “sejas”. Tādēļ viedoklis, ka prasītājs ir Rīgas domes korupcijas seja, ir hiperbola, kas norāda uz pašvaldības vadītāja politisko, nevis juridisko atbildību. Rietumu demokrātiskajās valstīs ir vispārpieņemta prakse, ka politiķi atkāpjas no amata, uzņemoties politisko atbildību par sevis vadītā nozarē vai institūcijā pieļautiem likumpārkāpumiem – neskatoties uz to, ka politiķim tiešā veidā atbildība par likumpārkāpumiem pierādīta netiek. Jo politiķis ir sevis vadītās institūcijas “seja” – gan institūcijas problēmu, gan pozitīvo sasniegumu “seja”.
Būtiski norādīt, ka prasītājs ir ne tikai politiķis, Rīgas mērs, bet arī skandālos iesaistīto kapitālsabiedrību, tai skaitā - SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kapitāldaļu turētājs, kuram ir jāuzņemas ne tikai politiskā, bet arī korporatīvā atbildība. No minētās publikācijas redzams, ka iespējamās korupcijas skandāli ir saistīti ar partiju “Saskaņa” un šīs partijas biedriem, tādēļ atbildētājs 2018. gada 31. oktobra Rīgas domes sēdē pauda savu viedokli par šīs partijas politisko korupciju.
Starptautiskās konferences “Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas” tēzēs pausts viedoklis, ka politiskas korupcijas raksturīgākā izpausme ir viena un tā pati – mainās vara, mainās ar politiku saistīti cilvēki, kā arī tas, ka politiskā korupcija mūsu vēsturē ir, piemēram, situācija, kad Saeima pieņēma grozījumus likumā par azartspēlēm, bet nākamajā dienā grozīja tos atpakaļ, jo tie paredzēja, ka azartspēles nevar pastāvēt nepiemērotās telpās, proti: pagrabtelpās.
Atbildētāja paustais viedoklis nav aizskāris prasītāja godu un cieņu, jo prasītājs 2018. gada 31. oktobra Rīgas domes sēdē, klausoties atbildētāja runu, smējās un uzjautrinājās. Lai izvērtētu, vai ir noticis iespējamais politiķa reputācijas aizskārums, ir nepieciešams ņemt vērā kritizētās personas provokatīvo rīcību – svarīgi ņemt vērā paša prasītāja izteikumus Rīgas domes sēdēs, prasītāja kā Rīgas domes sēžu vadītāja pieļautās citu politiķu izteikumu robežas Rīgas domes sēdē jeb politisko kultūru prasītāja vadītajās domes sēdēs.
Piemēram, prasītājs Rīgas domes 2017. gada 17. augusta sēdē deputātu /pers. AD/ nosauc par “zagli no Krājbankas”, un 2017. gada 13. decembra sēdē prasītājs pārtrauca atbildētāja jautājumus Rīgas domes amatpersonai, norādot, ka atbildētājam ir nepieciešams ārstēties. Rīgas domes 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs 2018. gada 27. marta sēdē prasītājs ir pieļāvis, ka deputāts A. Rosļikovs deputāti /pers. C/ nosauc par “nelīdzsvarotu kanibālu” un kā sēdes vadītājs nav uzlicis par pienākumu atvainoties. Minētā prasītāja provokatīvā rīcība, situācijas konteksts un Rīgas domē pastāvošā politiskās diskusijas kultūra apliecina, ka nav noticis prasītāja reputācijas aizskārums.
Augstākās tiesas kopsēdes 2018. gada 27. novembra lēmumā lietā Nr.SKA-888/2018 atzīts, ka “deputāts, pildot amata pienākumus, savas tiesības neīsteno arī kā privātpersona, jo deputāta statuss un tam piederīgais tiesību un pienākumu kopums ir publiski tiesisks”, kā arī, ka “dome kā pārstāvnieciskā demokrātijas ceļā izveidota institūcija pēc savas dabas nevar būt monolīta un homogēna, tajā ir jābūt pārstāvētām dažādām interesēm un idejām”.
Prasībā norādītie apstākļi, ka atbildētājs nepatiesi norādījis uz pārkāpumiem Rīgas domes darbībā, kā arī, ka Rīgas domes kritika aizskar prasītāja godu un cieņu, ir pretrunā ar Rīgas domes atlaišanas likumprojekta anotāciju, kurā norādīts, ka “domes rīcība liecina par to, ka dome atbalsta /pers. A/ darbību un palikšanu amatā neskatoties uz to, ka tieši viņš ir “Rīgas satiksmes” kapitāldaļu turētāja pārstāvis un tieši viņam būtu jāuzņemas politiskā atbildība par korupcijas skandālu “Rīgas satiksmē”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, veicot Rīgas domes pārraudzību likumā “Par pašvaldībām” noteikto pilnvaru ietvaros, konkrētās pašvaldības darbā konstatējusi vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus daudzās pašvaldības darbības jomās. Pārkāpumi izdarīti vairākkārtīgi un sistemātiski visā 2017. gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās Rīgas domes darbības laikā”.
Atbilstoši prasītāja argumentācijai, prasītājam būtu jāceļ prasība pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lūdzot atzīt, ka likumprojekts satur nepatiesas ziņas.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Milans Kuļikovs prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un tā precizējumos norādītajiem motīviem un pamatiem un lūdza tiesu prasību apmierināt.
Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Meija tiesas sēdē prasību neatzina. Iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kurus Civilprocesa likuma 166. panta kārtībā nolasīja tiesas sēdē.
Motīvu daļa Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieces liecības, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība daļā par atbildētāja 2018.gada 31.oktobra Rīgas domes sēdē pausto apgalvojumu atzīšanu par nepatiesiem, godu un cieņu aizskarošiem, to atsaukšanu un atvainošanos un atlīdzības par morālo piedziņu nav pamatota un ir noraidāma; tiesvedība lietā daļā par lēmumprojekta tekstā iekļauto frāžu atzīšanu par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām izbeidzama.
No lietas materiāliem redzams, ka 2018.gada 30.oktobrī Rīgas domes deputāti – partijas “Vienotība” Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētājs /pers. B/, Rīgas domes partijas “Jaunā konservatīvā partija” frakcijas priekšsēdētāja vietniece /pers. C/ un partijas “Vienotība” Rīgas domes deputāts /pers. D/ - iesnieguši Rīgas domes priekšsēdētājam /pers. A/ iesniegumu “Par papildus jautājuma iekļaušanu Rīgas domes 31.10.2018. sēdē Nr.35”, lūdzot kā steidzamu Rīgas domes sēdes darba kārtībā iekļaut papildu lēmuma projektu Nr.RDD-18-12-plp “?ar komisijas “Par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” rīkoto iepirkumu konkursu izmeklēšanu, kuros negodīgi un, iespējams, koruptīvā veidā, Rīgas domes priekšsēdētāja /pers. A/ vadītajai politiskajai partijai “Saskaņa” pietuvinātā un ziedojusī pilnsabiedrība “Siltumserviss Rīga” ieguva tiesības apkalpot daudzīvokļu namu iekšējās siltumapgādes sistēmas, kas rezultējies ar to, ka vairāk kā 20 000 rīdzinieki ir bijusi spiesti dzīvot veselību apdraudošos un cilvēka cieņu aizskarošos apstākļos” izveidošanu”.
Minētais papildus jautājums iekļauts Rīgas domes 2018.gada 31.oktobra sēdē Nr.35, kur noticis balsojums par lēmuma projekta pieņemšanu, 22 Rīgas domes deputātiem balsojot “par”, kā arī deputāti, tai skaitā atbildētājs, izmantojuši tiesību izteikties debatēs par minēto lēmuma projektu un balsojuma motīviem.
No izraksta no Rīgas domes 2018.gada 31.oktobra sēdes Nr.35 stenogrammas un video ieraksta redzams, ka /pers. B/, piedaloties debatēs, par balsojuma motīviem ir izteicies šādi: “Es par motivāciju gribu runāt. Es balsoju par šo lēmuma projektu, jo šis ir uzskatāms piemērs saistībā ar “Rīgas siltuma” servisa darbību, kādā veidā visi rīdzinieki cieš dēļ vienas partijas, proti, dēļ “Saskaņas” politiskās korupcijas. Ir skaidri redzams, ka kamēr rīdzinieki dabū salt, un vairāk nekā 20 000 rīdzinieku, uzsākoties šai apkures sezonai, ir diemžēl ieraudzījuši rudeni ne tikai ārpus sava loga, bet arī rudens ir ienācis viņu mājās temperatūras izskatā, un tas viss ir noticis tieši dēļ vienas partijas korupcijas. Un, ja bieži man rīdzinieki jautā, kāda ir korupcijas seja, tad mēs katru domes sēdi varam redzēt divas Rīgas domes korupcijas sejas. Kamēr viņas sauļojas siltajās zemēs un savās jahtās un villās Monako, tikmēr rīdzinieki dabū salt. Un katru reizi, kad viņiem atnāk kāda ziņa par salstošu rīdzinieku, viņi tik pieber ledus gabaliņu savam “Mohito” kokteilim un turpina svinēt dzīvi. Aicinu tajā brīdī, kad jūs nākošreiz dzersiet to kokteili, /pers. A/ un /pers. G/ kungs, tad tomēr nobirdiniet kādu asariņu arī par rīdziniekiem. Paldies!”.
Prasītājs norādījis, ka par nepatiesām, prasītāja godu un cieņu aizskarošām ir atzīstamas lēmumprojekta nosaukumā un tekstā ietvertās frāzes, ka SIA “Siltumserviss Rīga” iepirkumu konkursu ir uzvarējis negodīgi un ka SIA “Siltumserviss Rīga” ir partijai “Saskaņa” pietuvināta sabiedrība.
Savukārt /pers. B/ runas saturā prasītājs kā apmelojošus, viņa godu un cieņu aizskarošus novērtējis šādus izteikumus: 1) partija “Saskaņa” apvainota politiskā korupcijā, 2) Rīgas domes priekšsēdētājs /pers. A/ un priekšsēdētāja vietnieks /pers. G/ nosaukti par “korupcijas sejām”, 3) izteikti apgalvojumi par /pers. A/ un /pers. G/ piederošām villām un jahtām.
Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta pirmo daļu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Civillikuma 2352.1 pantā noteikts, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.panta pirmo daļu katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.
No minētā panta noteikumiem, pirmkārt, izriet personas tiesības celt prasību tiesā savu (nevis citu personu) mantisko vai nemantisko tiesību aizsardzībai. Otrkārt, izskatīšanai tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir pakļauti vienīgi civiltiesiska rakstura strīdi, kur strīda pamats izriet no personu civiltiesiskām (privāttiesiskām) attiecībām.
Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 5.pantā ir noteiktas pašvaldības deputāta tiesības, minētā panta otrās daļas 4., 5., 6.punktā paredzot, ka deputātam cita starpā ir tiesības: iesniegt priekšlikumus, izteikt piezīmes un iebildumus par sēdes darba kārtību, apspriežamo jautājumu būtību un izskatīšanas secību; iesniegt lēmumu un citu dokumentu projektus, kā arī priekšlikumus par grozījumiem tajos; piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, sniegt uzziņas.
Tiesa atzīst, ka atbildētāja kopā ar Rīgas domes deputātiem /pers. C/ un /pers. D/ parakstītais un Rīgas domes priekšsēdētājam iesniegtais lēmumprojekts par izmeklēšanas komisijas izveidošanu ir dokuments, kas ietver pašvaldības deputātu iniciatīvu rosināt pārbaudi par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” rīkotā iepirkumu konkursa tiesiskumu. Nav strīda, ka pašvaldības deputātam normatīvajā aktā ir piešķirtas šādas tiesības. Parakstot 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs lēmumprojektu, atbildētājs nav rīkojies privāttiesību jomā, bet gan realizējis viņam kā pašvaldības deputātam piešķirtās tiesības, līdz ar to atbildētāja rīcība daļā par prasītāja tiesību aizskārumu, kas radies, lēmumprojekta tekstā iekļaujot frāzes, kuras prasītājs novērtējis kā nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas, nav pakļautas izskatīšanai tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, sakarā ar ko nav arī izvērtējams lēmumprojekta teksta saturs.
Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 4.punktā noteikts, ka administratīvs akts nav Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) politisks lēmums (politisks paziņojums, deklarācija, aicinājums un paziņojums par amatpersonu ievēlēšanu u. tml.).
No minētās administratīvā akta negatīvās definīcijas ir secināms, ka pašvaldības domes deputātu iniciatīva (aicinājums) izveidot izmeklēšanas komisiju, kas izteikta, deputātiem realizējot viņiem likumā piešķirtās tiesības, un ietverta lēmumprojektā, ir politisks lēmums, kas nav administratīvs akts un nav pakļauts pārbaudei arī Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumprojektā ietverto frāžu pamatotība būtu pārbaudāma vienīgi izmeklēšanas komisijas izveidošanas gadījumā, komisijai veicot darbības tai uzdotā uzdevuma izpildei.
Civilprocesa likuma 223.panta 1.punktā noteikts, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja lietas izskatīšanai nav pakļauta tiesai.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 1.punktu ir pamats izbeigt tiesvedību lietā daļā par 2018.gada 30.oktobra lēmumprojekta tekstā iekļauto frāžu atzīšanu par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām, jo strīds šajā daļā nav pakļauts izskatīšanai tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā “Goda un cieņas civiltiesiskā aizsardzība” (2000.-2018.) izteikta atziņa, ka, lai konstatētu Civillikuma 2352.1 panta tiesisko sastāvu, tiesai prasības pamatotības pārbaude ir jāveic šādā secībā: pirmkārt, ir jākonstatē, ka informācija ir izplatīta publiski; otrkārt, tiesai jāpārliecinās, ka atbildētājs ir izpaudis ziņas, nevis viedokli; tikai pēc tam, kad tiesa ir atzinusi, ka izplatītā informācija ir ziņa, nevis viedoklis, tā novērtē šo ziņu raksturu; tikai tad, ja tiesa izplatītās ziņas ir novērtējusi kā prasītāja godu un cieņu aizskarošas, tā pievēršas šo ziņu patiesīguma pārbaudei.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs informāciju ir izpaudis publiski – Rīgas domes sēdē, kas ir atklāta un tikusi arī translēta interneta vietnē, līdz ar to atbildētāja izteikumi varēja tapt zināmi plašam un nekonkrētam personu lokam.
Konstatējot, ka informācija ir izplatīta publiski, tiesai ir jāizvērtē publiskotās informācijas saturs nolūkā noteikt, vai strīdus izteikums ir ziņa vai viedoklis. Ziņa ir pakļaujama patiesības pārbaudei, un tās patiesums var tikt pierādīts. Savukārt viedoklis ir personas subjektīvs vērtējums (uzskats, izpratne, attieksme), un tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess. Izvērtējot informācijas saturu, ir jāņem vērā ne vien atsevišķu izteikumu gramatiskā forma un lietotiem vārdiem parasti piešķiramā nozīme, bet arī situācija, kādā izteikums pausts, tā kopējais konteksts, runātāja lietotie izteiksmes līdzekļi, nozīme, ko teiktajam varētu piešķirt neitrāls klausītājs, u.c. apstākļi.
Atbildētājs izteikumus ir izpaudis Rīgas domes sēdes laikā, kurā notika balsojums par viņa iesniegtā lēmumprojekta pieņemšanu, izmantojot tiesību izteikties debatēs par sava balsojuma motīviem, proti: par to, kādēļ atbildētājs ir balsojis “par” lēmuma projekta pieņemšanu. Tiesa atzīst par pamatotiem atbildētāja argumentus, ka domes sēdes pēc savas būtības ir diskusiju forums. Deputāti, pārstāvot dažādas, nereti pretējas, politiskas un ideoloģiskas pārliecības, kā arī dažādus viedokļus par lemjamiem jautājumiem, ar savu runu cenšas pārliecināt citus deputātus, paužot atbalstu vai noliegumu, izsakot argumentus gan “par”, gan “pret”, kritizējot vai norādot uz nepilnībām pašvaldības institūciju un tās amatpersonu darbībā utt.. Deputāta runa savā būtībā parasti ir vērsta uz atbalsta saņemšanu savai nostājai, citu deputātu pārliecināšanu un oponentu ietekmes mazināšanu, līdz ar to ir sagaidāms, ka šādā runā tiks izmantoti dažādi izteiksmes līdzekļi runas satura paspilgtināšanai un klausītāju pārliecināšanai.
Latvijas Republikas Augstākās tiesa 2017.gada 5.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-208/2017 norādījusi, ka “ir tikai normāli sagaidīt, ka šādā diskusijā (politiskā) katrs tās dalībnieks izmantos visus savā arsenālā esošos literāros izteiksmes līdzekļus viedokļa pamatošanai un paspilgtināšanai. (…) atklāta politiska diskusija savstarpēji pretējus viedokļus pārstāvošu politiķu starpā atbilst sabiedrības interesēm, jo saasinātās spriedzes gaisotne provocē izpausties oponentu personībām, tādejādi kolorītāk prezentējot katra viedokļa pamatojumu”.
Atbildētāja iesniegtie izraksti no atsevišķu Rīgas domes sēžu stenogrammām un šo sēžu videoierakstiem ļauj izdarīt secinājumu, ka Rīgas domes sēdēs, kuras turklāt vadījis prasītājs kā domes priekšsēdētājs, ir pieļauta visai plaša runas un izteikumu brīvība, kas ietver ne vien oponentu kritiku, bet pat neglaimojošu un aizskarošu epitetu lietošanu, veltot tos konkrētiem, vārdā nosauktiem deputātiem. Tiesa uzskata, ka minētais apstāklis nav atstājams bez ievērības, vērtējot atbildētāja izteikumu saturu, jo praksē iedibinātā, vispārējā diskusiju kultūra ietekmē arī veidu, kādā katrs deputāts izsakās.
Tiesa atzīst, ka atbildētāja runa par balsojuma motīviem ir atzīstama par viņa viedokli jautājumā par izmeklēšanas komisijas izveidošanas nepieciešamību, nevis ziņu, kas būtu pakļaujama patiesības pārbaudei. Neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu domes deputātam balsot kādā noteiktā veidā, neliedz izteikt savu viedokli par balsojuma motīviem, tai skaitā – paužot kritiku vai negatīvu attieksmi, līdz ar to viedokļa izteikšana ir deputāta darbam piederīga.
Ievērojot to, ka prasītājs prasību ir pamatojis arī ar Civillikuma 1635.pantu un tiesu praksē ir atzīts, ka arī viedoklis nevar būt rupjš, klaji aizskarošs un bez jebkādas faktiskās bāzes, tiesai ir jāizvērtē, vai atbildētāja paustais viedoklis ir vērtējams kā prasītāja godu un cieņu aizskarošs.
Prasītājs ir Rīgas domes priekšsēdētājs, politiķis – partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētājs, tādejādi prasītājs ir pakļauts visaugstākajam pieļaujamās kritikas līmenim. Turklāt prasītājam kā Latvijas lielākās pašvaldības vadītājam ir jāapzinās un jāpieņem, ka pašvaldības darba novērtējums – gan pozitīvs, gan negatīvs –, izteiktā kritika un dažāda rakstura pārmetumi gan atsevišķu indivīdu, gan sabiedrības skatījumā visbiežāk var būt cieši saistīti un attiecināti uz prasītāju kā pašvaldības augstāko amatpersonu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā “Goda un cieņas civiltiesiskā aizsardzība” (2000.-2018.), atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007.gada 12 jūlija spriedums lietā “Diena et Ozoliņš c. Lettonie”), norādīts, ka, pat ja izteikumi ir tādi, kas aizskar politiķi un valsts amatpersonu personiski, tā ir cena, kas jāmaksā par politiskās cīņas un sabiedrisko diskusiju brīvību, kas ir demokrātiskas sabiedrības garanti. Tiesu prakses apkopojumā ietverta arī atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004.gada 27.maija spriedumu lietā “Vides Aizsardzības Klubs c. Lettonie”, kurā izteikta atziņa, ka fakts, ka pašvaldības vadītājs tiek kritizēts par visas pašvaldības politiku, nevar tikt kvalificēts kā brīvu uzskatu paušanas pārmērīga izmantošana.
Izvērtējot atbildētāja runas saturu, tiesa atzīst, ka lietotie izteikumi nav rupji vai klaji aizskaroši. Pretēji prasītāja norādītājam, tiesa nekonstatē, ka tajā apgalvojuma formā būtu pausts, ka prasītājs ir vainojams korupcijā (“korupcijas seja”) un ka prasītājam pieder villas un jahtas Monako. Atbildētāja runa satur latviešu literārajai valodai raksturīgus tēlainās izteiksmes līdzekļus, kā metaforas un pretstatījumus, kur Monako kā silta un saulaina vieta, atpūta uz jahtas, kokteiļa baudīšana un “dzīves svinēšana” kā tēlains labklājības un apmierinātības apzīmējums pretstatīts salstošiem rīdziniekiem, kuri nav saņēmuši apkures pakalpojumu. Izteikumi nesatur apgalvojumu, ka prasītājam piederētu jahtas un villas Monako vai ka prasītājs savu laiku pavadītu dienvidu zemēs. Nav pamata uzskatīt, ka šāds iespaids varētu rasties neitrālam klausītājam, jo prasītājs ir sabiedrībā plaši zināma persona un, būdams Rīgas domes priekšsēdētājs, bieži ir bijis mediju uzmanības lokā saistībā ar amata pienākumu izpildi, līdz ar to neitrālam un saprātīgam klausītājam nevarēja rasties viedoklis, ka prasītājs būtu nevis pildījis savus amata pienākumus, atrodoties savā darba vietā, Rīgā, bet gan laiku vadījis, sauļojoties un dzerot “Mohito” kokteiļus uz jahtas Monako.
No izraksta no domes sēdes stenogrammas redzams, ka atbildētājs ir teicis: “Un ja bieži man rīdzinieki jautā, kāda ir korupcijas seja, tad mēs katru domes sēdi varam redzēt divas Rīgas domes korupcijas sejas. (…)”. Tiesa secina, ka izteikums “korupcijas seja”, ievērojot teikuma saturu un gramatisko uzbūvi, ir rīdzinieku uzdotā jautājuma satura atreferējums, nevis izteikums, kas satur prasītāja vērtējumu. Uz prasītāju ir attiecināms izteikums “Rīgas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs domes korupcijas seja”, kas satur apgalvojumu nevis par prasītāja pieļautu koruptīvu rīcību, bet gan par korupciju Rīgas domē, kur tēlains izteikums “korupcijas seja” ir attiecināts uz prasītāju kā pašvaldības vadītāju. Tiesa uzskata, ka, ievērojot to, ka ilgstošākā laika periodā un vairākkārt sabiedrībā plaši ir izskanējušas ziņas vai aizdomas par korupcijas gadījumiem, kuros iesaistītas Rīgas domes vai tās kapitālsabiedrību amatpersonas, tikuši uzsākti kriminālprocesi, kuros tiesībaizsardzības iestādes veikušas procesuālas darbības, atbildētāja izteikums par korupciju Rīgas domē nav vērtējams kā tāds, kuram nebūtu nekādas faktiskās bāzes.
Prasītājs ir cēlis prasību tiesā kā fiziska persona – savu personisko nemantisko tiesību un interešu aizsardzībai, līdz ar to izteikumi, kas attiecas uz politisko partiju “Saskaņa”, nav atzīstami par tādiem, kas varētu aizskart prasītāja kā fiziskas personas godu un cieņu, jo tie var skart vienīgi partijas, nevis atsevišķu tās biedru, tai skaitā – prasītāja, reputāciju. Tā kā prasītājs ir cēlis tiesā personiska rakstura prasību un politiskā partija “Saskaņa” nav lietas dalībniece, atbildētāja viedoklis, kas satur norādes par partijas “Saskaņa” politisko korupciju, šī strīda izšķiršanā nav izvērtējams.
Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka prasība daļā par /pers. B/ 2018.gada 31.oktobra Rīgas domes sēdē pausto apgalvojumu atzīšanu par nepatiesiem, godu un cieņu aizskarošiem, to atsaukšanu un atvainošanos un atlīdzības par morālo piedziņu nav pamatota un ir noraidāma.
Prasību noraidot, saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunktu un ceturto daļu, no prasītāja par labu atbildētājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi zvērināta advokāta palīdzības samaksai 1000 EUR.
Rezolutīvā daļa Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44., 93., 97., 189., 190.pantu, tiesa nosprieda: /pers. A/ prasību pret /pers. B/ daļā par 2018.gada 31.oktobra Rīgas domes sēdē pausto apgalvojumu atzīšanu par nepatiesiem, godu un cieņu aizskarošiem, to atsaukšanu un atvainošanos un atlīdzības par morālo piedziņu noraidīt.
Izbeigt tiesvedību civillietā /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ daļā par lēmumprojektā iekļauto frāžu atzīšanu par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus zvērināta advokāta palīdzības samaksai 1000 EUR (tūkstošs euro).
Ar lietas vešanu saistīto izdevumu samaksa par labu /pers. B/ veicama norēķinu kontā Nr./konta numurs/ “Swedbank” AS.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6.
Tiesnese S. Strakše 178.105.228.254 19.06.2026. 16:30 Anonīms sistēmas lietotājs