Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Vidzemes apgabaltiesa – Krimināllietas

Lietas arhīva Nr. KA05-0067-19/5 ECLI:LV:VAT:2019:0423.11130049518.4.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2019.gada 23.aprīlī Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese Ginta Gita Kukaine, tiesnese Guna Krieviņa un tiesnesis Modris Lapiņš, izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apelācijas sūdzību par Vidzemes rajona tiesas 2019.gada 12.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa Ar Vidzemes rajona tiesas 2019.gada 12.februāra spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem, par to, ka viņš 2018.gada 6.oktobrī ap plkst.9.40 Valmierā pa Brīvības ielu virzienā no Tērbatas ielas uz Palejas ielas pusi vadīja automašīnu Audi A6 ar reģistrācijas numuru GG710, būdams alkoholisko dzērienu ietekmē (minimālais alkohola saturs izelpojamā gaisā ne mazāk kā 1,6928 promiles), bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.

Turklāt /pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 312.pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz vienu mēnesi par to, ka viņš 2018.gada 6.oktobrī ap plkst.9.40, apzinoties, ka viņam ar Rīgas rajona tiesas 2017.gada 20.februāra spriedumu piemērots papildsods - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz diviem gadiem, būdams alkohola ietekmē, Valmierā pa Brīvības ielu virzienā no Tērbatas ielas uz Palejas ielas pusi vadīja automašīnu Audi A6 ar /reģistrācijas numurs/, tādējādi izvairoties no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu vieglākais sods ietverts smagākajā, un pēc noziedzīgo nodarījumu kopības /pers. A/ noteikts sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā uz diviem mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šim sodam daļēji pieskaitīts Valmieras rajona prokurores 2018.gada 7.decembra priekšrakstā par sodu noteiktais papildsods, un pēc spriedumu kopības /pers. A/ noteikts galīgais sods - īslaicīga brīvības atņemšana uz diviem mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem trim mēnešiem.

Pirmās instances tiesas sēdē /pers. A/ atzina sevi par vainīgu viņam pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312.panta izvirzītajās apsūdzībās, neapstrīdēja noziedzīgo nodarījumu faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, kā arī piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai.

Vidzemes rajona tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes neradās šaubas par apsūdzētā /pers. A/ vainu, tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu lieta pirmās instances tiesā izskatīta, neizdarot pierādījumu pārbaudi.

Par pirmās instances tiesas spriedumu iesniegtajā apelācijas sūdzībā apsūdzētais /pers. A/ apstrīdējis spriedumu daļā par viņam piespriesto pamatsodu (īslaicīgu brīvības atņemšanu), lūdzot sodu mīkstināt, nosakot to piespiedu darba veidā. Savu lūgumu apsūdzētājs pamatojis ar to, ka, izciešot brīvības atņemšanas sodu, tiks tērēti valsts līdzekļi, savukārt, veicot piespiedu darbu, varēs ieguldīt savu darbu valsts labā. Apsūdzētais lūdzis ņemt vērā, ka pēdējā gada laikā nav administratīvi sodīts, iepriekš piespriestās piespiedu darba stundas ir nostrādājis. Savu vainu ir apzinājies, izdarīto nožēlo.

Noziedzīgos nodarījumus esot izdarījis alkohola ietekmē, tāpēc ir “nokodējies”. Tāpat norāda, ka dēļ brīvības atņemšanas soda izciešanas zaudēs darbu, kuru pēc tam nebūs viegli atkal atrast, kā rezultātā cietīs ģimene.

Prokurors un apsūdzētais desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā nav pieteikuši noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim un nav iebilduši pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. Ņemot vērā, ka apsūdzētā /pers. A/ apelācijas sūdzībā izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu, lieta pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes un piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ilgāka par pieciem gadiem, tad Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtās daļas 3.punkta un 561.1panta pirmās daļas nosacījumiem nolēmumu šajā lietā ir iespējams pieņemt pēc lietā esošajiem materiāliem.

Motīvu daļa Pārbaudījusi lietas materiālus, apsvērusi apelācijas sūdzības motīvus un iepazinusies ar apsūdzētā personu raksturojošiem datiem, Vidzemes apgabaltiesa nesaskata pamatus /pers. A/ iesniegtās apelācijas sūdzības apmierināšanai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmo daļu Vidzemes apgabaltiesa atzīst par nepieciešamu pārsniegt apsūdzētā apelācijas sūdzībā izteikto prasību apjomu un ietvarus, jo konstatē, ka pirmās instances tiesa ir pieļāvusi Krimināllikuma būtisku pārkāpumu, kas nav norādīts apsūdzētā apelācijas sūdzībā.

Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par apsūdzētajam noteiktā papildsoda - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas - termiņā ieskaitāmo laiku. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas prasībām /pers. A/ papildsoda laikā ir ieskaitāms transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sods, kas daļēji jau izciests pēc Valmieras rajona prokurores 2018.gada 7.decembra priekšraksta par sodu. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums kā tiesisks un pamatots ir atstājams bez grozījumiem.

Iztiesājot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā soda mīkstināšanas nolūkā iesniegto apelācijas sūdzību, Vidzemes apgabaltiesai nerodas šaubas par pirmās instances tiesas konstatēto /pers. A/ vainīgumu. Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka /pers. A/ ir izdarījis pirmās instances tiesas spriedumā aprakstītās darbības, kuras Vidzemes rajona tiesa pareizi kvalificējusi kā Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 312.pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus.

Izvērtējusi pirmās instances tiesas apsūdzētajam /pers. A/ noteiktos sodus, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka ir ievēroti un pēc būtības pareizi piemēroti Krimināllikuma 46.pantā paredzētie soda noteikšanas vispārīgie principi, un ar konkrēto sodu ir panākts Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteiktais soda mērķis.

Vidzemes apgabaltiesa konstatē, ka /pers. A/ tīši izdarītie Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 312.pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu klasificējami kā mazāk smagi noziegumi.

Vidzemes rajona tiesa pie soda veida noteikšanas ņēmusi vērā to, ka pēdējā gada laikā /pers. A/ nav izdarījis nevienu administratīvo pārkāpumu (izdruka no IeM Informācijas sistēmas lietas 25.lapā), strādā SIA /nosaukums/par palīgstrādnieku (darba līgums lietas 34.-37.lapā), šķīries un viņa 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni (izdrukas no personu datu pārlūka lietas 23.-24.lapā).

Iepazinusies ar lietas materiālos esošo informāciju un Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamām ziņām, Vidzemes apgabaltiesa uzskata par nepieciešamu precizēt, ka apsūdzētais iepriekš vairākas reizes ticis tiesāts gan par mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, gan par noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību. Lai arī šīs sodāmības /pers. A/ ir dzēstas un juridiskas sekas nerada, tomēr tās raksturo personības sociālo statusu, un tieši - dzīvesveidu, kas vērtējams negatīvi. Savukārt jaunos noziedzīgos nodarījumus 2018.gada 6.oktobrī apsūdzētais izdarīja laikā, kad viņam nebija dzēstas sodāmības pēc: 1) Vidzemes apgabaltiesas 2014.gada 13.maija sprieduma, ar kuru notiesāts pēc Krimināllikuma 183.panta otrās daļas un 176.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem deviņiem mēnešiem un policijas kontroli uz vienu gadu sešiem mēnešiem, 2016.gada 14.jūnijā atbrīvots pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas; 2) Rīgas rajona tiesas 2017.gada 20.februāra sprieduma, ar kuru notiesāts pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, piemērojot 51.pantu, ar brīvības atņemšanu uz pieciem mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, 2018.gada 9.maijā atbrīvots pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Atzīstot, ka apsūdzētajam par abiem mazāk smagajiem noziegumiem pamatoti piemērots brīvības atņemšanas sods, Vidzemes apgabaltiesa ņem vērā, ka /pers. A/ jaunu tīšu noziegumu pret satiksmes drošību izdarīja piecu mēnešu laikā pēc iepriekšējā brīvības atņemšanas soda izciešanas par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kad vēl nebija izcietis pēc iepriekšējā sprieduma noteikto papildsodu. Turklāt /pers. A/, pārkāpjot aizliegumu vadīt transportlīdzekli, sēdies pie stūres alkohola reibumā, tādējādi ievērojamā mērā apdraudot citus satiksmes dalībniekus. Līdz ar to ir pamats secināt, ka apsūdzētais, lai arī iepriekšējos kriminālprocesos (tāpat kā šajā) pauda nožēlu par izdarīto un apņemšanos laboties, tomēr joprojām nav izvērtējis savas prettiesiskās rīcības nepieļaujamību un nav spējis iekļauties sabiedrībā, neizdarot jaunus noziedzīgus nodarījumus. Iepriekš minētais norāda uz apsūdzētā zemo tiesiskās apziņas līmeni un to, ka, atrodoties brīvībā, viņš nespēj ievērot likumpaklausības principus savā dzīvē. Vidzemes apgabaltiesa, vērtējot /pers. A/ personību, ņem vērā tiesību zinātnē pausto atziņu, ka “vairākus noziedzīgus nodarījumus izdarījusī persona ir negatīvāk vērtējama, jo viņas apziņā jau ir iesakņojies uzskats, ka sabiedrībā var dzīvot, savas personiskās egoistiskās tieksmes izvirzot augstāk par citu cilvēku tiesībām un interesēm” (Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Juridiskā mācību un izglītojošā literatūra. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 185.lpp).

Novērtējusi visas augstāk norādītās ziņas, Vidzemes apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas atzinumam, ka /pers. A/ gan pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, gan pēc Krimināllikuma 312.panta nosakāms brīvības atņemšanas sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, jo šāds soda veids ir adekvāts katram izdarītajam mazāk smagajam noziegumam un atbilstošs apsūdzētā personībai, kā arī viņam ir piemērojams Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcijā paredzētais obligātais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Vidzemes apgabaltiesa secina, ka /pers. A/ atkārtota izolēšana no sabiedrības uz soda izciešanas laiku ir vienīgais veids, kā sasniegt ne vien soda represīvo, bet arī preventīvos mērķus, kas, samērojot šo apsūdzētā tiesību ierobežojumu ar sabiedrības drošības interesēm, ir attaisnojama. Vidzemes apgabaltiesa nesaskata pamatu piespriestā soda veida grozīšanai uz vieglāku – piespiedu darbu, kā to apelācijas sūdzībā lūdzis /pers. A/.

Par pamatu piespriestā soda veida grozīšanai uz vieglāku nevar tikt atzīts apelācijas sūdzībā norādītais fakts, ka brīvības atņemšanas sods ietekmēs apsūdzētā iespējas strādāt algotu darbu, kā arī tas, ka sods piespiedu darba veidā valstij būs lielāks ieguvums. Turklāt Vidzemes apgabaltiesa uzskata, ka /pers. A/ īslaicīga atrašanās ieslodzījuma vietā neradīs šķēršļus īstenot viņa apņemšanos mainīt līdzšinējo dzīvesveidu un risināt alkohola atkarības problēmas, kļūstot par likumpaklausīgu pilsoni.

Izvērtējusi /pers. A/ par katru noziedzīgo nodarījumu piespriestā soda mēru, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi novērtējusi apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus. /pers. A/ pirmās instances tiesā pausto savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu Vidzemes rajona tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu pamatoti atzinusi par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli attiecībā uz abiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Līdz ar to apelācijas sūdzībā /pers. A/ norādīto apstākli par savas vainas apzināšanos un izdarītā nožēlošanu apelācijas instances tiesai nav pamata atkārtoti vērtēt par labu apsūdzētajam un atzīt par tādu, kas būtu par pamatu piespriestā soda mēra samazināšanai. Vidzemes apgabaltiesa nekādus citus apsūdzētā atbildību mīkstinošus apstākļus nekonstatēja.

Tā kā 2018.gada 6.oktobrī (Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 312.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā) /pers. A/ nebija dzēstas sodāmības pēc Vidzemes apgabaltiesas 2014.gada 13.maija un Rīgas rajona tiesas 2017.gada 20.februāra spriedumiem, tad pirmās instances tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu pamatoti par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli attiecībā uz abiem noziedzīgajiem nodarījumiem atzinusi noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Tāpat saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu pamatoti par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīts tas, ka Krimināllikuma 312.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Ņemot vērā, ka /pers. A/ pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, konstatējot vienu atbildību pastiprinošu apstākli, noteikts īslaicīgs brīvības atņemšanas sods uz diviem mēnešiem un pēc Krimināllikuma 312.panta par divos atbildību pastiprinošos apstākļos izdarītu mazāk smagu noziegumu noteikts īslaicīgs brīvības atņemšanas sods uz vienu mēnesi, tad šādu soda mēru nav nekāda pamata uzskatīt par netaisni bargu sodu, it īpaši ievērojot to, ka likumdevējs Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312.panta sankcijās kā maksimālo soda mēru paredzējis brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka Vidzemes rajona tiesa /pers. A/ ir noteikusi taisnīgu sodu, kura mīkstināšana nav iespējama.

Tā kā /pers. A/ atzīts par vainīgu divu mazāk smagu noziegumu izdarīšanā, tad Vidzemes apgabaltiesa atzīst par pareizu pirmās instances tiesas rīcību, nosakot apsūdzētajam sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības. Vidzemes rajona tiesa izmantojusi Krimināllikuma 50.panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto apsūdzētajam vislabvēlīgāko principu par vieglākā soda ietveršanu smagākajā. Līdz ar to /pers. A/ pēc divu noziedzīgo nodarījumu kopības noteikto pamatsodu īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā uz diviem mēnešiem nav pamata uzskatīt par netaisni bargu sodu.

Tāpat Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti noteikusi /pers. A/ galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem, ievērojot to, ka Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 312.pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus apsūdzētais izdarīja pirms Valmieras rajona prokurores 2018.gada 7.decembra priekšraksta par sodu spēkā stāšanās. Pirmās instances tiesa pamatoti piemērojusi piespriesto sodu daļējas saskaitīšanas principu, tomēr nav ievērojusi Krimināllikuma 50.panta piektās daļas prasības par to, ka soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu.

No lietas materiāliem redzams, ka ar Valmieras rajona prokurores 2018.gada 7.decembra priekšrakstu par sodu /pers. A/ par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sodīts ar piespiedu darbu uz 140 stundām, saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu šim sodam pilnībā pievienots papildsods, kas nav izciests pēc Rīgas rajona tiesas 2017.gada 20.februāra sprieduma, un galīgais sods /pers. A/ noteikts – piespiedu darbs uz 140 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz vienu gadu pieciem mēnešiem divām dienām; lēmums stājies spēkā 2019.gada 2.janvārī, piespiedu darba sods izciests 2019.gada 11.februārī (lēmums lietas 81.-82.lapā, informācija no Valsts probācijas dienesta lietas 85.lapā). Ņemot vērā Krimināllikuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto, ka tiesību ierobežošanas kā papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad stājies spēkā prokurora priekšraksts par sodu, tad Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka atbilstoši Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem /pers.

A/ piespriestā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas soda laikā ieskaitāms laiks no 2019.gada 2.janvāra, kad stājās spēkā Valmieras rajona prokurores 2018.gada 7.decembra priekšraksts par sodu.

Rezolutīvā daļa Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta 1.1daļas 2.punktu un 565.panta pirmās daļas 4.punktu Vidzemes apgabaltiesa 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs nosprieda:

Atcelt Vidzemes rajona tiesas 2019.gada 12.februāra spriedumu daļā par /pers. A/ noteiktā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas soda laikā ieskaitāmo sodu.

Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas soda termiņā /pers. A/ ieskaitīt laiku no 2019.gada 2.janvāra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574. vai 575.pantā norādīto iemeslu dēļ, 10 dienu laikā pēc sprieduma pieejamības dienas iesniedzot kasācijas sūdzību (kasācijas protestu) Vidzemes apgabaltiesā.

Apelācijas instances tiesas nolēmums pieejams 2019.gada 24.aprīlī.

Tiesnese G.G.Kukaine Tiesnese G.Krieviņa Tiesnesis M.Lapiņš 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.