Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Zemgales apgabaltiesa – Krimināllietas

Lietas arhīva Nr. KA06-0053-19/2 ECLI:LV:ZAT:2019:0401.12220000117.5.S Krimināllieta Nr.12220000117 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Jelgavā 2019.gada 1.aprīlī Zemgales apgabaltiesa tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Raimonds Rinčs tiesneši Dace Skrauple un Juris Siliņš, piedaloties prokuroram Ilvaram Kunigam, aizstāvei Petrai Janulei atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā iztiesāja krimināllietu sakarā ar Jelgavas prokuratūras prokurores Lidijas Buginas apelācijas protestu par Zemgales rajona tiesas 2018.gada 29.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa Ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 29.oktobra spriedumu /pers. F/, personas kods /personas kods/, atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un attaisnots.

Cietušā/pers. G/ pieteiktā kaitējuma kompensācija atstāta bez izskatīšanas. /pers. F/ atbrīvots no procesuālo izdevumu samaksas 405 euro apmērā par aizstāvja darbu.

Lietiskie pierādījumi - 2 CD diski ar videoierakstiem no veikala “Maxima”, kas atrodas krimināllietā - atstāti krimināllietā.

Saskaņā ar pirmās instances tiesas sprieduma aprakstošajā daļā konstatēto, /pers. F/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos apstākļos:

2016.gada 30.novembrī ap plkst.12.40 /pers. F/ atradās Jelgavā, Driksas ielā 4, tirdzniecības centra “Pilsētas Pasāža” SIA “Maxima Latvia” veikalā “Maxima”, kur 8.kasē apmaksāja savus pirkumus. Pēc tam, kad /pers. F/ paņēma savas nopirktās preces, viņš pamanīja, ka uz kases iepirkumu lentas atrodas svešs maks, kuru pirms viņa bija aizmirsis paņemt /pers. G/. /pers. F/, mantkārīgu motīvu vadīts, atgriezās un paņēma sev (nozaga) /pers.

G/ maku 10 euro vērtībā, kurā atradās nauda - viena 50 euro banknote, viena 20 euro banknote un viena 10 euro banknote, kā arī izmeklēšanā konkrēti nenoskaidrotas monētas 10 euro kopējā vērtībā.

Zādzības rezultātā cietušajam /pers. G/ nodarīts materiālais zaudējums 100 euro apmērā, kas saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22.pantu, ir neliels apmērs.

Sprieduma aprakstošajā daļā norādīts, ka ar savām darbībām /pers. F/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 22.novembra lēmumu labota Zemgales rajona tiesas 2018.gada 29.oktobra saīsinātā sprieduma rezolutīvā daļa, iekļaujot aiz trešās rindkopas sekojošu rindkopu “Nosūtīt lietu Jelgavas prokuratūrai sakarā ar to, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, bet nav pierādīta apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā”.

Turklāt ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 30.novembra lēmumu labota Zemgales rajona tiesas 2018.gada 29.oktobra sprieduma aprakstošā daļa, izslēdzot pirmo un otro rindkopu un izsakot to sekojošā redakcijā “/pers. F/ apsūdzēts par to, ka izdarīja zādzību nelielā apmērā”, kā arī no ceturtās rindkopas izslēdzot vārdus “Ar savām darbībām”, tos aizstājot ar vārdiem “Saskaņā ar apsūdzību”.

No pirmās instances tiesas sprieduma redzams, ka tiesa konstatēja, ka lietā esošie pierādījumi nepierāda /pers. F/ vainīgumu viņam inkriminētajā zādzībā, tāpēc, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 519.panta pirmās daļas 2.punktu, tiesa atzina, ka /pers. F/ piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta un viņš ir attaisnojams.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas protestu iesniedza Jelgavas prokuratūras prokurore L.Bugina, kura lūdz atcelt spriedumu pilnībā un taisīt jaunu notiesājoš u spriedumu, atzīstot apsūdzēto /pers. F/ par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, nosakot apsūdzētajam sodu, kādu prokurors lūdza noteikt pirmās instances tiesā.

Prokurore uzskata, ka tiesas spriedums ir nepamatots un nelikumīgs tālāk norādīto iemeslu dēļ.

Zemgales rajona tiesa nav pietiekoši vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi visus lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un citus tiesas sēdē 178.105.228.254 19.06.2026. 16:23 Anonīms sistēmas lietotājs pārbaudītos pierādījumus, kas ticami, nešaubīgi un objektīvi pierāda apsūdzētā vainu viņam celtajā apsūdzībā. Taisot attaisnojošu spriedumu, tiesa nav pienācīgi izvērtējusi pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība, proti, cietušā /pers. G/ un liecinieka /pers. L/ liecības, kas ir konsekventas, ticamas un attiecināmas uz konkrēto apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī videoierakstā fiksēto informāciju.

Prokurore piekrīt spriedumā konstatētajam, ka tiesas sēdē nebija iespējams uzklausīt cietušā /pers. G/ liecības viņa veselības stāvokļa dēļ, taču /pers. G/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, saskaņā Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu, tiesas sēdē tika nolasītas.

Apsūdzētajam nebija iespējams tiesas sēdē uzdot jautājumus cietušajam, taču tas nevar būt par pamatu cietušā liecību par maka zādzības apstākļiem apšaubīšanai. Tiesa spriedumā nav motivējusi, kāpēc netic cietušā liecībām par to, ka viņš savu maku ir atstājis uz iepirkumu letes, un nav pietiekami motivējusi, ka videoierakstā redzamais priekšmets, kas redzams uz iepirkumu letes, nav /pers. G/ maks.

No lietai pievienotā videoieraksta redzams, ka, pirms kasiere salika /pers. G/ preces uz letes, tur nebija nekādu priekšmetu. Pēc tam, kad /pers. G/ savus iepirkumus bija salicis maisiņā un devās prom, uz letes, kur bija viņa pirkumi, palika neliela izmēra tumšs priekšmets. Nav nekāda objektīva pamata apšaubīt /pers. G/ liecības, ka viņš savu maku atstāja pie kases Nr.8, kā arī to, ka videoierakstā redzamais priekšmets, ko paņem /pers. F/, ir /pers. G/ maks.

To apstiprina /pers. G/ rīcība, proti, atgriešanās pie kases, lai paņemtu savu maku, un kad pie kases to neatrod, saprot, ka kāds to nozadzis, tāpēc dodas pie apsarga /pers. L/, informē viņu par maka zādzību, un lūdz parādīt viņam videoierakstu. Turklāt, videoierakstā redzams, ka starp kasieres skenētajiem un novietotajiem /pers. F/ pirkumiem uz letes, kur vēl bija /pers. G/ pirkumi, nav neliela izmēra tumša priekšmeta, kurš videoierakstā redzams pēc /pers. G/ aiziešanas, un kuru paņem /pers. F/.

Nav pamatots tiesas spriedumā secinātais, ka tiesa bija izsmēlusi visas iespējas, lai nodrošinātu liecinieka /pers. L/ ierašanos tiesā, jo netika lemts jautājums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu lieciniekam, kas varētu sekmēt viņa ierašanos tiesā. Tajā pat laikā tiesa attaisnojošu spriedumu pamatoja ar to, ka apsūdzētajam nebija iespējams uzdot jautājumus cietušajam /pers. G/ un lieciniekam /pers. L/, lai gan apsūdzētais un viņa aizstāve piekrita pabeigt tiesas izmeklēšanu, aprobežojoties ar cietušā un liecinieka liecību nolasīšanu.

Vienlaikus tiesa vērtējusi liecinieka /pers. L/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kas tiesas sēdē tika nolasītas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu. Tiesa atzina, ka liecinieka liecības balstās nevis uz paša tieši redzēto zādzības faktu, bet gan videonovērošanas kameru ierakstos redzamo un paša pieņēmumu par to, proti, subjektīvo viedokli par viņa uztvertajiem faktiem, kas tādējādi nav atzīstamas par pierādījumu Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmās daļas un 131.panta pirmās daļas izpratnē. Prokurore uzskata, ka neuzklausot liecinieku /pers. L/ tiesas sēdē, tiesai nebija pamata šādi novērtēt viņa liecības, turklāt, netika izvērtēts apstāklis, ka, skatoties videoierakstu iekārtā, ar ko tas uzņemts, iespējams kvalitatīvāks attēlojums nekā citā datu nesējā kopētā veidā.

Prokurore uzskata, ka tiesa, taisot attaisnojošu spriedumu, nepamatoti piešķīrusi lielāku ticamību apsūdzētā /pers. F/ liecībām par to, ka viss, ko veikalā no letes salika somā bija viņa, svešu maku nav ņēmis, mājās visus pirkumus salicis uz galda, bet sveša maka tur neesot bijis, un ja maks būtu bijis, /pers. F/ aizietu uz veikalu un to atgrieztu, un ka videoierakstā redzamā melnā lieta, ko viņš pēdējo paņem, varētu būt kāda saimniecības prece.

Neapstrīdot Kriminālprocesa likuma 19.pantā ietverto nevainīguma prezumpcijas principu, jāņem vērā, ka apsūdzētajam /pers. F/ ir tiesības neliecināt un viņš netiek brīdināts par atbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.

Prokurore uzskata, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu lietā nav panākts krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums. Pirmstiesas procesā iegūtie un tiesas izmeklēšanā pārbaudītie pierādījumi to kopumā un savstarpējā saistībā ir pilnībā pietiekami, konsekventi, ticami un pierāda /pers. F/ vainu viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas. Tiesa nav veikusi esošo pierādījumu objektīvu un vispusīgu analīzi, to vērtēšanu savstarpējā saistībā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām, kas noveda pie tā, ka apsūdzētais tika attaisnots un nesaņēma sodu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Prokurore lūdz uz apelācijas instances tiesu izsaukt un nopratināt cietušo /pers. G/ un liecinieku /pers. L/.

Apelācijas instances tiesas sēdē prokurors I.Kunigs uzturēja apelācijas protestu uz tajā norādītajiem pamatiem, lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un taisīt jaunu notiesājošu spriedumu. Prokurors norādīja, ka priekšmets, kuru apsūdzētais paņēma no veikala letes bija maks, nevis peidžeris vai ziepju gabals, kā to tiesā liecināja apsūdzētais. Nav šaubu par to, ka uz letes bija atstāts cietušā maks. Konstatējot, ka vairs nav maka, cietušais uzreiz gāja to meklēt, saprotot, ka maks palika uz veikala letes. Lietā iegūtie pierādījumi pilnībā pierāda /pers. F/ vainu maka zādzības izdarīšanā.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. F/ un viņa aizstāve P.Janule apelācijas protestu neatzina, lūdza atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu.

Apsūdzētā aizstāve vērsa uzmanību uz to, ka videoierakstā nav redzams, ko tieši cietušais atstāja uz veikala letes. Ne liecinieki, ne cietušais nav redzējuši, ka apsūdzētais būtu paņēmis maku no letes.

Apsūdzētais /pers. F/ apelācijas instances tiesas sēdē sniedza liecības, kuras ir līdzīgas liecībām, kādas viņš sniedza pirmās instances tiesas sēdē.

Apsūdzētais nenoliedza, ka lietai pievienotajā videoierakstā no veikala “Maxima” ir redzams viņš. Apsūdzētais liecināja, ka viņš pie kases samaksāja par nopirktajiem produktiem, savāca visas mantas somā un devās prom. Apsūdzētais kategoriski noliedza, ka būtu paņēmis maku. Ja būtu redzējis maku, tad to būtu atgriezis veikalā. Kādas konkrēti mantas viņš pirka tobrīd, vairs neatceras, bet pieļāva iespēju, ka manta, kuru viņš paņēma no veikala letes bija ziepes, kancelejas preces, vai peidžeris. Iepriekš nav sodīts.

Motīvu daļa Pārbaudījusi pierādījumus lietā, noklausījusies prokurora I.Kuniga viedokli, apsūdzētā /pers. F/ liecības un viņa aizstāves P.Janules viedokli, izvērtējusi apelācijas protesta motīvus, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams un taisāms jauns attaisnojošs spriedums. Turklāt atceļami Zemgales rajona tiesas 2018.gada 22.novembra un 2018.gada 30.novembra lēmumi par pārrakstīšanās kļūdu labošanu.

Apelācijas protesta apmierināšanai nav pamata, tāpēc apelācijas protests ir noraidāms. Apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa, novērtējot pierādījumus, pamatoti konstatēja, ka pastāv saprātīgas šaubas par /pers. F/ vainīgumu viņam inkriminētās zādzības izdarīšanā, līdz ar to tiesa pamatoti secināja, ka nav pierādīta apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā un apsūdzētais ir attaisnojams.

Vienlaikus apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pretrunīgs tālāk norādīto iemeslu dēļ.

Kriminālprocesa likuma 525.pantā ir norādītas prasības, kādām jāatbilst attaisnojoša sprieduma aprakstošajai daļai. Kriminālprocesa likuma 525.panta pirmā daļa noteic, ka attaisnojoša sprieduma aprakstošajā daļā norāda apsūdzības būtību.

Kaut gan pirmās instances tiesa pareizi atzina, ka nav pierādīta apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā, tomēr pirmās instances tiesas sprieduma aprakstošajā daļā konstatētais ir pretrunā sprieduma motīvu daļā konstatētajam un rezolutīvajai daļai. Proti, sprieduma aprakstošajā daļā pirmās instances tiesa konstatēja, ka ar savām darbībām /pers. F/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, taču sprieduma rezolutīvajā daļā tiesa /pers. F/ atzina par nevainīgu un attaisnoja celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

No iepriekš norādītā secināms, ka pirmās instances tiesas attaisnojoša sprieduma aprakstošā daļa neatbilst Kriminālprocesa likuma 525.panta 178.105.228.254 19.06.2026. 16:23 Anonīms sistēmas lietotājs pirmās daļas prasībām, kas nozīmē, ka spriedums ir pretrunīgs, tāpēc neatbilst Kriminālprocesa likuma 511. un 512.panta prasībām par sprieduma tiesiskumu un pamatotību.

Vienlaikus noskaidrots, ka ar 2018.gada 30.novembra lēmumu pirmās instances tiesa veica pārrakstīšanās kļūdas labojumu sprieduma aprakstošajā daļā, norādot, ka no aprakstošās daļas tiek izslēgta pirmā un otrā rindkopa, izsakot to sekojošā redakcijā “/pers. F/ apsūdzēts par to, ka izdarīja zādzību nelielā apmērā”, izslēdzot no aprakstošās daļas vārdus “Ar savām darbībām” un aizstājot tos ar vārdiem “Saskaņā ar apsūdzību”.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka atbilstoši judikatūrā nostiprinātām atziņām, ar pārrakstīšanas kļūdu saprotamas pareizrakstības, gramatikas kļūdas, kļūdas, kas nav saistītas ar juridiski nozīmīgiem faktiem, kļūdas, kuras ir acīmredzamas un kuru izlabošana nevar izraisīt šaubas (sk. Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 16.jūnija lēmumu lietā Nr.SKK-244/2009, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada 27.novembra lēmumu lietā Nr.SKK-566/2014).

Apelācijas instances tiesa secina, ka ar 2018.gada 30.novembra lēmumu tika būtiski izmainīta 2018.gada 29.oktobra sprieduma aprakstošā daļa, tāpēc apelācijas instances tiesa nevar atzīt sprieduma aprakstošās daļas apstākļu aizstāšanu 2018.gada 30.novembra lēmumā par pārrakstīšanās kļūdas labojumu Kriminālprocesa likuma 474.panta izpratnē.

Ievērojot norādīto, kā arī to, ka apelācijas instances tiesa sniedz pierādījumu novērtējumu, kas atšķiras no pirmās instances tiesas sniegtā pierādījumu vērtējuma, pirmās instances tiesas spriedums atceļams un taisāms jauns attaisnojošs spriedums. Turklāt atceļams kā nepamatots Zemgales rajona tiesas 2018.gada 30.novembra lēmums par pārrakstīšanās kļūdas labošanu. Iepriekš norādīto iemeslu dēļ ir arī atceļams Zemgales rajona tiesas 2018.gada 22.novembra lēmums, ar kuru tika papildināta Zemgales rajona tiesas 2018.gada 29.oktobra saīsinātā sprieduma rezolutīvā daļa par lietas nosūtīšanu prokuratūrai.

Zemgales apgabaltiesa konstatē, ka /pers. F/ celta un tiesā uzturēta apsūdzība par to, ka viņš izdarīja zādzību nelielā apmērā, kas atbilstoši apsūdzībai, izdarīts sekojošos apstākļos.

2016.gada 30.novembrī ap plkst.12.40 /pers. F/ atradās Jelgavā, Driksas ielā 4, tirdzniecības centra “Pilsētas Pasāža” SIA “Maxima Latvia” veikalā “Maxima”, kur 8.kasē apmaksāja savus pirkumus. Pēc tam, kad /pers. F/ paņēma savas nopirktās preces, viņš pamanīja, ka uz kases iepirkumu lentas atrodas svešs maks, kuru pirms viņa bija aizmirsis paņemt /pers. G/. /pers. F/, mantkārīgu motīvu vadīts, atgriezās un paņēma sev (nozaga) /pers.

G/ maku 10 euro vērtībā, kurā atradās nauda viena 50 euro banknote, viena 20 euro banknote un viena 10 euro banknote, kā arī izmeklēšanā konkrēti nenoskaidrotas monētas 10 euro kopējā vērtībā.

Zādzības rezultātā cietušajam /pers. G/ nodarīts materiālais zaudējums 100 euro apmērā, kas saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22.pantu ir neliels apmērs.

Atbilstoši apsūdzībā norādītajam, /pers. F/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

No pirmās instances tiesas sprieduma redzams, ka tiesa vērtējusi tālāk norādītos pierādījumus, kurus atkārtoti izvērtē apelācijas instances tiesa.

Cietušā /pers. G/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības pirmās instances tiesas sēdē pārbaudītas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu. Pirmstiesas kriminālprocesa laikā cietušais /pers. G/ liecināja, ka 2016.gada 30.novembrī nedaudz pēc plkst.12.00 aizgājis uz veikalu “Maxima” Driksas ielā 4, Jelgavā. Ap plkst.12.41, samaksājot par pirkumu skaidrā naudā, veikalā nopircis vienu degvīna pudeli un vienu alus pudeli. Paņēmis savu preci un aizgājis ne tālāk par pieciem metriem no kases, kas ir blakus, kad iebāžot roku kabatā, konstatējis, ka nav naudas maka.

Pajautājis kasierei par maku, viņa ieteica griezties pie apsardzes. Aizgājis pie apsarga un teicis, ka pie kases Nr.8 pazudis maks. Apsargs neesot gribējis runāt. Lūdzis, lai viņš parāda video, bet apsargs neko neesot atbildējis. 2016.gada 1.decembrī griezies policijā, kur uzrakstījis iesniegumu. Makā bijusi nauda 80 euro banknotēs, t.i., 50 euro banknote, 20 euro banknote, 10 euro banknote un sīknaudā apmēram 10 euro. Viņam nodarīts materiālais zaudējums 90 euro. Maks bijis tumši brūnā krāsā, aptuveni 10 euro vērtībā. Kopējais viņam nodarītais materiālais zaudējums sastāda 100 euro. Lūdz atrast personu, kura nozaga maku un saukt pie atbildības (1.sējums 16.-17., 42.-46.lapa).

2017.gada 11.februāra iesniegumā /pers. G/ lūdzis atcelt 2017.gada 18.janvāra lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un uzsākt lietu par viņam piederošā maka zādzību veikalā “Maxima” 2016.gada 30.novembrī (1.sējums 7.-10.lapa).

Liecinieka /pers. L/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības pirmās instances tiesas sēdē pārbaudītas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu. Pirmstiesas kriminālprocesa laikā liecinieks /pers. L/ liecināja, ka viņš strādā AS “G4S Latvia” un savus darba pienākumus pilda veikalā “Maxima”, kas atrodas Driksas ielā 4, Jelgavā. 2016.gada 30.novembrī atradies savā darba vietā, apsardzes telpā pie monitoriem. Ap plkst.12.50 pie apsardzes telpas pienācis vīrietis apmēram 70 gadus vecs, kurš stāstījis, ka pirms 10 minūtēm pie kases Nr.8 esot iepircies un tur atstājis savu naudas maku un šobrīd maka tur nav. Vīrietis lūdzis parādīt videoierakstu, liecinieks izskaidrojis, ka tas nav atļauts, tāpēc lūdzis vīrieti pagaidīt pie monitoru telpas. Noskatoties videoierakstu, liecinieks vīrietim izstāstījis, ka videoierakstā esot redzams, ka viņš savu naudas maku atstāj pie kases un aiznākamais pircējs maku paņem. Vīrietis pieprasījis viņu ielaist monitoru telpā uzrādīt viņam video. Izskaidrojis, ka nedrīkst trešās personas ielaist monitoru telpā un rādīt videoierakstu, tāpēc ieteicis vīrietim doties uz Valsts policiju rakstīt iesniegumu, pēc kā policija pieprasīs videoierakstu, kas tiks izsniegts policijas darbiniekiem. Pēc vīrieša pieprasījuma nosaucis savus personas datus un uzrādījis apliecību, pēc tam vīrietis devies prom. Videoieraksts par notikušo izsniegts policijai uzreiz pēc pieprasījuma 2016.gada 8.decembrī (1.sējums 24., 50.-51.lapa).

Pirmās instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. F/ savu vainu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas neatzina, apstiprināja savas pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības un liecināja, ka notikuma dienā kā parasti atnāca uz veikalu “Maxima” pēc produktiem. Norādīja, ka neatceras kādus produktus pirka, bet visu, kas atradās uz letes, uzreiz salika somā. Mājās nopirktās preces izkrāmēja uz galda un naudas maka tur nebija. Noskatoties videoierakstu, norādīja, ka, iespējams, ierakstā redzamā melnā lieta varēja būt kāda saimniecības prece. Norādīja, ka nevar pateikt vai tas bija naudas maks. Gadījumā, ja būtu paņēmis svešu naudas maku, tad uzreiz aizietu uz veikalu un to atgrieztu. Pieteikto kaitējuma kompensāciju 100 euro apmērā neatzina (1.sējums 167.-169; 186. lapa).

Pirmstiesas kriminālprocesa laikā /pers. F/, būdams nopratināts kā aizdomās turētais 2017.gada 12.septembrī liecināja, ka videoierakstā, kuru viņam uzrādīja izmeklētājs, viņš ir redzams iepērkoties veikalā “Maxima”, Driksas ielā, Jelgavā. Datumu neatceras, bet, ja ieraksts ir veikts 2016.gada 30.novembrī, tad tajā datumā ir bijis veikalā. Ierakstā redzams, ka viņš no kases letes paņem melnu priekšmetu, bet kas tas bija par priekšmetu, nezina, varbūt paša telefons, kas bija kopā ar iepirkumiem, varbūt kāds cits priekšmets. Nekādu maku neesot atradis un ņēmis. Liecināja, ka tajā dienā no kases letes maku nav ņēmis, jo noteikti atcerētos, ja būtu paņēmis svešu maku ar naudu. Ierakstā redzamais priekšmets noteikti nav maks. Neatceras, kas tā bija par mantu, ko ielika maisiņā, kas stāvēja uz letes un kuru izmeklētājs parādīja video ierakstā, taču visu, ko ielicis maisiņā, uzskatījis par savu mantu.

Salicis mantas somā, tad pagriezies atpakaļ un ieraudzījis, ka kaut kas ir palicis uz letes, taču kas tas bija par priekšmetu, neatceroties. Izliekot iepirkuma maisiņu mājās, nekādus svešus priekšmetus tajā neesot atradis (1.sējums 61.lapa).

Bez iepriekš norādītajiem pierādījumiem, apelācijas instances tiesa izvērtē arī sekojošus rakstveida pierādījumus, kurus vērtējusi pirmās instances 178.105.228.254 19.06.2026. 16:23 Anonīms sistēmas lietotājs tiesa, un konkrēti: -Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2017.gada 18.janvāra lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu (1.sējums 15.lapa); -Jelgavas prokuratūras prokurores 2017.gada 16.februāra lēmumu, ar kuru atcelts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2017.gada 18.janvāra lēmums un uzsākts kriminālprocess par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (1.sējums 1., 7.-10.lapa); -SIA “Maxima Latvija” atbildi uz pieprasījumu par pircēju datiem, kuri norādītajā laika posmā norēķinājušies kasē Nr.8, izmantojot “Paldies” karti (1.sējums 26.-30.lapa); -2017.gada 27.februāra apskates protokolu, ar kuru apskatīts CD diskā esošais videoieraksts no veikala “Maxima” Driksas ielā 4, Jelgavā (CAM 10 30.11.2016. no plkst.12.41 līdz plkst.12.47). No apskates protokola redzams, ka pie veikala “Maxima” kases stāv vīrietis, kuru procesa virzītājs atpazinis kā /pers. G/. /pers. G/ paiet no kases un dodas kameras virzienā, paiet garām informācijas centram un dodas uz izejas pusi. Labajā rokā viņam ir maisiņš, kreisajā rokā melna soma. /pers. G/ aiziet no kases. /pers. G/ vietā pie kases letes nostājas vīrietis melnā cepurē, pelēkā virsjakā ar melnu plecu daļu. Vīrietis dodas prom no kases informācijas centra virzienā, paiet garām, dodas izejas virzienā, vīrietim rokās ir iepirkumu maisiņš. Kameras redzamības zonā parādās /pers. G/, kurš redzams no aizmugures un dodas pie veikala “Maxima” kases, apstājas pie kases aiz staba, līdz ar to vairs nav redzams, kas notiek tālāk, jo kase nav labi saskatāma, nav arī redzams, kur un cikos dodas tālāk /pers. G/ (1.sējums 23, 52.lapa); -2017.gada 27.februāra apskates protokolu, ar kuru apskatīts CD diska videoieraksts no veikala “Maxima” Driksas ielā 4, Jelgavā 30.11.2016. no plkst.12.40.53 līdz plkst.12.44.58. No apskates protokola redzams, ka pie kases Nr.8 stāv pēc gadiem jauns puisis, iespējams, skolnieks, aiz viņa rindā stāv vīrietis, kuru procesa virzītājs atpazina kā /pers. G/. Jaunietis iepērkas, samaksā par pirkumu, aiziet. Pēc tam pie kases par pirkumiem maksā /pers. G/. /pers. G/ pirkumus kasiere saliek uz letes, kura atrodas viņai aiz muguras. /pers. G/ samaksā, uz letes uzliek melnu, liela formāta somu, nostājas ar muguru priekšā letei, pret kameru, un liek pirkumus baltā polietilēna maisiņā. Aiz /pers. G/ iepērkas vīrietis, ģērbies tumšas krāsas drēbēs, tumšās

biksēs, tumšā cepurē, tumšā virsjakā. Kasiere vīrieša preci saliek uz letes sev priekšpusē. Vīrietis krāmē preci maisiņā. /pers. G/ uzliek galvā cepuri, paņem somu, maisiņu un plkst.12.42.52 aiziet prom no kases letes. Vīrietis melnajās drēbēs krāmē vēl preci. Uz letes, kas ir kasierei aiz muguras, tiek likti pirkumi, kas pieder vīrietim, kurš iepērkas aiz vīrieša melnajās drēbēs (otrais vīrietis aiz /pers. G/). Vīrietis ir druknas miesas būves, galvā melna cepure, mugurā pelēkas krāsas virsjaka ar melnu audumu iešūtu plecu daļā. Kājās melnas bikses, melni apavi. Pie kases nostājas plkst.12.41.46. Vīrietis melnajās drēbēs aiziet. /pers. G/ aiziet prom un redzams, ka uz letes sākumdaļā kasiere liek preci otrajam vīrietim aiz /pers. G/, taču kases beigu daļā, pie labās kases letes sieniņas stāv melns priekšmets, ko atstājis /pers. G/. Priekšmets ir līdzīgs makam. Kasiere liek uz letes minētā vīrieša iepirkumus. Vīrietis pie kases samaksā. Plkst.12.43.55 minētais vīrietis pieiet pie kases letes un liek maisiņā savus pirkumus. Plkst.12.44.27 vīrietis saliek maisiņā preci un pagriežas, lai ietu prom, pēkšņi pagriež galvu, ierauga melno priekšmetu, ko atstājis /pers. G/ pie letes malas, paņem to rokās, ieliek sev maisiņā, un aiziet prom (1.sējums 21.,53.-54.lapa); -2017.gada 12.septembra apskates protokolu, no kura redzams, ka veikta papildus apskate CD diska videoierakstam veikalā “Maxima” Driksas ielā 4, Jelgavā no plkst.12.43.01. No apskates protokola redzams, ka vīrietis, kurš ģērbies pelēkajā jakā un ar melnu cepuri (otrais aiz /pers. G/, kurš iepriekšējā apskates protokolā aprakstīts, kā vīrietis, kurš paņēma melno priekšmetu no kases letes), stāv pie kases, nekādas kustības neizdara. Nav saprotams, kādas darbības veic kasiere pie kases. Plkst.12.43.35 kasiere noliek vīrietim uz letes priekšmetu, kas varētu būt maksājumu karte, vai klientu karte. Nav redzams, vai vīrietis šo priekšmetu paņem, kā arī nav redzams, vai šis priekšmets, ko nolika kasiere, paliek uz letes (1.sējums 55.lapa).

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopumā, apelācijas instances tiesa atzīst, ka šajā lietā nav pierādīts tas, ka apsūdzētais /pers. F/ būtu piedalījies noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, proti, nav pierādīts, ka /pers. F/ izdarījis maka zādzību.

Atbilstoši Krimināllikuma 1.panta pirmajai daļai pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, t.i., kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23.pantu krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdē izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā.

No Kriminālprocesa likuma 124.panta otrās daļas izriet, ka kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā. Turklāt Kriminālprocesa likuma 124.panta piektā daļa noteic, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

Pārbaudot videonovērošanas kameru ierakstus, redzams, ka vīrietis (cietušais) plkst.12.41.02 uz kases letes noliek preces un tuvojas kasierei.

Plkst.12.41.30 kasiere noskenē preces, tās novietojot uz kases letes pa labi. Vīrietis (cietušais), norēķinoties par precēm plkst.12.42.06, dodas ārā no kases zonas, izejot cauri kases zonas vārtiņiem un pienāk pie kases letes pa labi, kur salikti viņa pirkumi. Aiz cietušā iepērkas jaunietis, kura preces tiek saliktas kases letei pa kreisi. Plkst.12.42.20 vīrietis ieliek iepirkuma maisiņā savas preces un paralēli kasiere tajā pašā kases letes labajā pusē liek nākamā pircēja (/pers. F/) preces. Plkst.12.42.57 vīrietis (cietušais) paņem maisiņu, kurā saliktas viņa preces un dodas prom. Pēc vīrieša (cietušā) aiziešanas minētās letes labajā malā saskatāms priekšmets, tumšā krāsā. Plkst.12.43.44 vīrietis (/pers. F/) norēķinoties par precēm pie kasieres, dodas ārā pa kases zonas vārtiņiem un pieiet pie kases letes labās malas, kur kasiere iepriekš salika viņa nopirktās preces. Plkst.12.43.50 vīrietis (/pers. F/) no kases letes labās malas liek iepirkumu somā preces un plkst.12.44.28 noceļ iepirkumu somu no pie kases letes esošā plauktiņa un pagriežas, lai dotos prom, kad pamana, ka kaut kāds priekšmets uz kases letes ir palicis, to paņem un plkst.12.44.32 dodas prom.

Novērtējot videonovērošanas ierakstā fiksēto, tiesa secina, ka tajā nav redzams, kādu konkrēti priekšmetu cietušais /pers. G/ atstājis uz kases letes, un vai vispār ir atstājis, jo paralēli tam, kad cietušais liek maisiņā sevis iegādātās preces, kasiere turpat liek aiznākamā pircēja preces, cietušais liekot iegādātās mantas maisiņā atrodas ar muguru pret videonovērošanas kameru, tāpēc nav arī skaidri saskatāma mantu kustība, pārvietošana uz letes.

Tāpat no videoieraksta nav skaidri redzams, kādu tieši priekšmetu /pers. F/ paņem no kases letes.

Pirmās instances tiesa pareizi konstatēja, ka cietušais /pers. G/ un liecinieks /pers. L/ nav redzējuši to, ka apsūdzētais /pers. F/ paņem no kases iepirkumu letes cietušā maku.

No liecinieka /pers. L/ liecībām izriet, ka viņš darba vietā, noskatoties veikala videokamerās fiksēto, cietušajam paskaidrojis, ka videoierakstā ir redzams kā viņš (cietušais) atstāj maku pie kases un aiznākamais pircējs to paņem.

Kriminālprocesuālo terminu skaidrojošā vārdnīcā norādīts, ka liecinieka liecības priekšmetu veido jebkuras faktiskas ziņas un liecinieka vērtējošie spriedumi. Liecinieka vērtējošiem spriedumiem ir pierādījuma nozīme, ja tie izriet no viņa pieredzes un speciālajām zināšanām, un nav pierādījuma nozīmes liecinieka personīgajam viedoklim par ziņām, kas ir viņa liecībā (sk. Meikališa Ā. Kriminālprocesuālo terminu skaidrojoša vārdnīca. Rīga:

RaKa, 1998, 141.lpp.).

Kā to pareizi norādīja pirmās instances tiesa, liecinieka /pers. L/ liecības balstās nevis uz paša tieši novēroto zādzības faktu, bet gan 178.105.228.254 19.06.2026. 16:23 Anonīms sistēmas lietotājs videonovērošanas kameru ierakstos redzamo un paša pieņēmumu par to, proti, subjektīvo viedokli par viņa uztvertajiem faktiem. Turklāt vērtējot liecinieka /pers. L/ liecības par to, ka noskatoties videoierakstu tajā bija redzams, ka vīrietis (cietušais) savu naudas maku atstāj pie kases un aiznākamais pircējs maku paņem, apelācijas instances tiesa konstatē, ka liecinieks savās liecībās nav precizējis, pēc kādām pazīmēm viņš noteica, ka atstātais priekšmets bijis maks.

No Kriminālprocesa likuma 9.nodaļas 128., 129., 130.pantā ietvertajiem pierādījumu vērtēšanas kritērijiem izriet, ka pierādījumi vērtējami no to ticamības, attiecināmības un pieļaujamības viedokļa.

Apelācijas instances tiesa, vērtējot liecinieka liecības kopsakarā ar cietušā liecināto un videoierakstā redzamo, secina, ka liecinieka /pers. L/ liecībās norādītais apstāklis par to, ka citas personas paņemtais priekšmets bijis maks, nav pārliecinošs un ticams pierādījums, kas varētu apstiprināt celtās apsūdzības pamatotību, tāpēc uz /pers. L/ liecību pamata tiesa nevar konstatēt, ka apsūdzētā paņemtais priekšmets bijis maks.

No cietušā /pers. G/ liecībām izriet, ka viņš nav redzējis personu, kura paņēma viņa maku, par maka izskatu cietušais liecinājis vienīgi to, ka tas bijis tumši brūns.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētais jau no paša izmeklēšanas sākuma noliedzis, ka būtu paņēmis svešu maku, un veicot izmeklēšanas darbības, cietušā maks nav atrasts. Tiesa noskatoties lietai pievienotos videoierakstus, nevar izdarīt nešaubīgu secinājumu par to, ka priekšmets, kuru paņēma /pers. F/ bijis cietušā maks, jo videoierakstā saskatāms neliela izmēra tumšs, kvadrātveida formas priekšmets, kas pēc formas var būt gan telefons vai telefona maks, gan arī kāds cits priekšmets, kas līdzīgs makam. Turklāt jāatzīmē, ka veicot videoieraksta apskati, procesa virzītāja 2017.gada 27.februāra apskates protokolā norādīja, ka videoierakstā redzamais priekšmets ir līdzīgs makam, nevis konstatēja, ka videoierakstā ir redzams maks.

Tāpat tiesa konstatē, ka apelācijas protestā norādītais apgalvojums par to, ka, videoieraksta iekārtā liecinieks /pers. L/ varējis redzēt kvalitatīvāku attēlojumu, nekā attēlojuma ieraksta kopija, kas fiksēta datu nesējā, ir balstīts uz prokurores pieņēmumu, jo lietā nav šādu apgalvojumu apstiprinošu pierādījumu.

Apelācijas protestā, izsakot apgalvojumu par to, ka no videoieraksta nepārprotami izriet, ka pirms kasiere salika /pers. G/ preces uz letes, tur nebija citu priekšmetu un pēc tam, kad /pers. G/ savus iepirkumus salika maisiņā un devās prom, uz letes palika neliela izmēra tumšs priekšmets, kas bija /pers. G/ maks, netiek vērtēts apstāklis, ka videoierakstā nav redzams, kā notika priekšmetu kustība uz letes (labajā pusē), laikā, kamēr /pers. G/ stāvēja ar muguru pret videonovērošanas kameru un lika maisiņā iegādātās preces.

Apelācijas instances tiesa atzīmē, ka apsūdzētā /pers. F/ attaisnošanas pamats pirmās instances tiesā nav bijis tas, ka apsūdzētajam tikusi liegta iespēja uzdot jautājumus tiesas sēdē cietušajam /pers. G/ un lieciniekam /pers. L/, kā tas norādīts apelācijas protestā, bet gan tas, ka ar lietā esošiem pierādījumiem nav pierādīts, ka apsūdzētais izdarījis maka zādzību. Apstākli, ka apsūdzētajam nebija iespējams uzdot jautājumus cietušajam un lieciniekam, jo tie nebija ieradušies uz tiesas sēdēm, pirmās instances tiesa spriedumā izvērtēja, taču pats par sevi tas nav bijis pamats apsūdzētā attaisnošanai.

No lietas materiāliem redzams, ka pirmās instances tiesa veica nepieciešamās darbības, lai varētu nodrošināt cietušā /pers. G/ un liecinieka /pers. L/ ierašanos uz tiesas sēdēm, taču šīs personas uz tiesas sēdēm neieradās. Sakarā ar to, ka pirmās instances tiesa bija izsmēlusi visas procesuālās iespējas, lai nodrošinātu cietušā /pers. G/ un liecinieka /pers. L/ ierašanos tiesā, iepriekš norādīto personu pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības tiesa pamatoti nolasīja, ievērojot Kriminālprocesa likuma 501.panta nosacījumus.

No 2018.gada 24.maija tiesas sēdes protokola redzams, ka pirmās instances tiesa lieciniekam /pers. L/ bija piemērojusi procesuālo piespiedu līdzekli - piespiedu atvešanu, pieņemot atsevišķu lēmumu par to, tāpēc par nepamatotu atzīstams apelācijas protesta arguments, ka pirmās instances tiesa nelēma jautājumu par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu lieciniekam /pers. L/. Turklāt no pirmās instances tiesas 2018.gada 9.oktobra tiesas sēdes protokola redzams, ka sakarā ar to, ka cietušais neieradās uz tiesas sēdēm, prokurors lūdzis nolasīt cietušā liecības, turklāt prokurors lūdzis nolasīt arī liecinieka /pers. L/ liecības, kuru nebija iespējams nogādāt uz tiesu piespiedu kārtā. Pabeidzot tiesas izmeklēšanu lietas dalībniekiem nebija lūgumu par cietušā un liecinieka atkārtotu aicināšanu uz tiesas sēdi.

Jāatzīmē, ka arī uz apelācijas instances tiesas sēdi cietušais /pers. G/ un liecinieks /pers. L/ neieradās un nepaziņoja tiesai par saviem neierašanās iemesliem. Apelācijas instances tiesa nolēma lietu iztiesāt bez abu iepriekš norādīto personu klātbūtnes.

Kriminālprocesa likuma 19.panta trešā daļa noteic, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka šajā lietā pastāv saprātīgas šaubas par /pers. F/ vainīgumu tam inkriminētās zādzības izdarīšanā, jo lietā iesniegtie pierādījumi ar kuriem prokurors pamatojis apsūdzētā vainīgumu nav pietiekami, ticami un pārliecinoši. Ar iesniegto pierādījumu kopumu tiesa nevar novērst radušās šaubas un ar iesniegtajiem pierādījumiem nav iespējams atspēkot apsūdzētā apgalvojumu par to, ka viņš maku nav ņēmis.

Novērtējot visus pierādījumus to kopumā, apelācijas instances tiesa atzīst, ka šajā lietā nav pierādīts, ka /pers. F/ izdarījis cietušajam /pers. G/ piederošā maka zādzību, kas nozīmē, ka nav pierādīta apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā, tāpēc, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 519.panta 2.punktu, lietā taisāms /pers. F/ attaisnojošs spriedums.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 526.panta otrajai daļai, ja tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, tā atstāj bez izskatīšanas pieteikumu par nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Sakarā ar to, ka /pers. F/ atzīstams par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un attaisnojams, cietušā /pers. G/ kaitējuma kompensācijas pieteikums atstājams bez izskatīšanas.

Ievērojot to, ka noziedzīgais nodarījums ir noticis, bet nav pierādīta /pers. F/ piedalīšanās tajā, tiesa secina, ka krimināllieta nosūtāma Jelgavas prokuratūrai, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 526.panta pirmās daļas 5.punktu.

Jautājums par lietiskiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, proti, lietiskie pierādījumi - 2 CD diski ar videoierakstiem no veikala “Maxima”, kas atrodas krimināllietā, glabājami kopā ar krimināllietu.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētā /pers. F/ aizstāvību nodrošināja aizstāve P.Janule, kura iesniedza paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu par summu 100 euro.

Kriminālprocesa likuma 368.panta trešā daļa noteic, ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem.

Ievērojot norādīto, izdevumi par apsūdzētā /pers. F/ aizstāvību pirmstiesas kriminālprocesā un pirmās instances tiesas sēdē, kopā 405 euro, kā arī apelācijas instances tiesas sēdē 100 euro, pavisam kopā 505 euro, sedzami no valsts līdzekļiem, atbrīvojot /pers. F/ no procesuālo izdevumu piedziņas.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz norādīto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 2.punktu Zemgales apgabaltiesa nosprieda 178.105.228.254 19.06.2026. 16:23 Anonīms sistēmas lietotājs Zemgales rajona tiesas 2018.gada 29.oktobra spriedumu atcelt.

Atcelt Zemgales rajona tiesas 2018.gada 22.novembra un 2018.gada 30.novembra lēmumus par pārrakstīšanās kļūdu labošanu. /pers. F/ atzīt par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un attaisnot.

Cietušā/pers. G/ pieteikto kaitējuma kompensāciju atstāt bez izskatīšanas.

Atbrīvot /pers. F/ no procesuālo izdevumu piedziņas par aizstāvja darbu pirmstiesas kriminālprocesā, pirmās un apelācijas instances tiesā, sedzot šos izdevumus no valsts līdzekļiem.

Krimināllietu nosūtīt Jelgavas prokuratūrai.

Lietiskos pierādījumus - 2 CD diskus ar videoierakstiem no veikala “Maxima” - glabāt kopā ar krimināllietu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales apgabaltiesā.

Pilns spriedums pieejams 2019.gada 15.aprīlī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis (paraksts) R.Rinčs Tiesnese (paraksts) D.Skrauple Tiesnesis (paraksts) J.Siliņš 178.105.228.254 19.06.2026. 16:23 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.