Zemgales apgabaltiesa – Civillietas

Lietas arhīva Nr. CA-0204-19/9 ECLI:LV:ZAT:2019:0424.C10062917.7.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Aizkrauklē 2019.gada 24.aprīlī Zemgales apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Inese Skudra, tiesnese Svetlana Maršāne, tiesnese Inese Belicka ar tiesas sēdes sekretāri Gunitu Volkmani, piedaloties prasītājas AS ,,Luminor Bank” Latvijas filiāles pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Evijai Kolbergai un atbildētāja /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/, atklātā apelācijas instances tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar prasītājas AS ,,Luminor Bank” apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2018.gada 15.oktobra spriedumu AS ,,Luminor Bank” Latvijas filiāles prasībā pret /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. A/ par parāda piedziņu un atbildētāja /pers. A/ pretprasībā par nekustamā īpašuma /Nekustamais īpašums A/atzīšanu par /pers. A/ atsevišķu mantu.

Aprakstošā daļa [1] 2017.gada 14.jūnijā prasītāja AS ,,DNB banka” (pēc nosaukuma maiņas AS ,,Luminor Bank”, pēc puses procesuālo tiesību pārņemšanas AS ,,Luminor Bank” Latvijas filiāle), kuru uz pilnvaras pamata pārstāv zvērināta advokāte Evija Kolberga, vērsusies Bauskas rajona tiesā ar prasību pret /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. A/ par parāda piedziņu, precizējot prasību 2017.gada 17.jūlijā sakarā ar matemātisko kļūdu parāda aprēķinā.

Prasītāja lūdz tiesu: 1) piedzīt no /pers. C/ par labu prasītājai parādu 28 604,51 EUR, ko veido kredīta pamatsumma 26 334,47 EUR, kredīta procenti 1537,02 EUR un līgumsods 733,02 EUR; 2) pilnīgas vai daļējas piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, piedzīt solidāri no /pers. D/, /pers. F/ un /pers. E/ par labu prasītājai parādu 28 604,51 EUR, t. sk., atzīt prasītājai tiesības vērst piedziņu uz 1/2 domājamo daļu no /pers. A/ piederošā nekustamā īpašuma – /Nekustamais īpašums A/, kā uz /pers. F/ daļu laulāto kopmantā; 3) piedzīt no atbildētājiem par labu prasītājai visus tiesas izdevumus, t. sk., tiesāšanās izdevumus un ar advokāta palīdzību lietā saistītos izdevumus; 4) atzīt prasītājai tiesības saņemt no /pers. C/, /pers. D/, /pers. F/ līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) procentus 6 % gadā no pamatparāda summas 26 334,47 EUR.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi. [1.1] Prasītāja prasības pieteikumā norāda, ka 2009.gada 17.martā starp prasītāju un /pers. C/ noslēgts kredīta līgums Nr.465/9H32 par kredīta 37 583,43 EUR izsniegšanu. Prasītāja izpildīja savas no kredīta līguma izrietošās saistības un piešķirto aizdevumu izmaksāja kredīta līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā. Atbilstoši līguma II daļas 4.1.punktam /pers. C/ bija jāmaksā aizdevums un procenti par tā izmantošanu saskaņā ar grafiku. Vienlaikus starp pusēm 2009.gada 17.martā noslēgts ķīlas līgums Nr.465/9H32-1, saskaņā ar kuru /pers. C/ ieķīlāja nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums B/, visu prasītājas prasījumu nodrošināšanai, kas izriet no kredīta līguma un visiem tā grozījumiem.

Prasītāja norāda, ka īpašuma tiesība uz minēto nekustamo īpašumu 2016.gada 17.augustā nostiprināta /pers. G/, pamatojoties uz Bauskas rajona tiesas Zemesgrāmatas nodaļas tiesneses 2016.gada 14.jūlija lēmumu lietā Nr.C44004516. Zvērināta tiesu izpildītāja 2016.gada 23.septembrī pārskaitīja prasītājai naudas līdzekļus 10 316,50 EUR, kas saņemti piespiedu izsolē pārdodot ieķīlāto nekustamo īpašumu.

Norāda, ka 2009.gada 17.martā starp prasītāju un /pers. D/, /pers. F/ un /pers. E/ noslēgti galvojuma līgumi Nr.465/9H32-3, Nr.465/9H32-4 un Nr.465/9H32-2, saskaņā ar kuriem viņas uzņēmās pienākumu atbildēt prasītājai par /pers. C/ maksājumu saistību pienācīgu izpildi, kas izriet no kredīta līguma un visiem tā grozījumiem, izņemot grozījumus par kredīta līguma ietvaros izsniedzamā kredīta maksimālā apmēra palielinājumu, kā arī atteicās no tiesībām prasīt, lai prasītāja ar piedziņu vispirms griežas pie /pers. C/, bet gadījumā, ja /pers. C/ nokavē jebkuru no kredīta līgumā veicamajiem maksājumiem pilnā apmērā vai daļēji, apņēmās samaksāt prasītājai kavēto maksājumu /pers. C/ vietā.

Ņemot vērā to, ka /pers. C/ kavēja pamatsummas un nolīgto procentu maksājumus no 2012.gada 17.decembra, pārkāpjot kredīta līguma II daļas 10.5.punktu, norāda, ka prasītāja 2014.gada 30.jūnijā nosūtīja /pers. C/, /pers. D/, /pers. F/ un /pers. E/ pirmstiesas brīdinājumu Nr.210-PK/14 par vienpusēju atkāpšanos no kredīta līguma ar 2014.gada 30.jūniju, brīdinājums tika atstāts bez ievērības. Prasītāja pieprasīja /pers. C/, /pers. D/, /pers. F/ un /pers. E/ desmit dienu laikā no brīdinājuma saņemšanas pilnībā samaksāt parādu 39 329,46 EUR. Saistības nav izpildītas pilnībā, līdz ar to prasītājai ir pamats vērsties tiesā. [1.2] Saskaņā ar prasītājas veiktajiem aprēķiniem kopējā prasības summa ir 28 604,51 EUR, ko veido aizdevuma pamatsumma 26 334,47 EUR, procenti 1537,02 EUR no 2012.gada 16.decembra līdz 2014.gada 29.jūnijam un līgumsods 733,02 EUR no 2012.gada 17.decembra līdz 2014.gada 28.februārim. [1.3] Uzskata, ka ir iestājies kredīta līguma II daļas 10.5.punkta 2.apakšpunktā norādītais apstāklis, proti, atbildētājs ilgāk par 30 dienām neveic vai neveic pilnā apmērā kredīta maksājumus saskaņā ar grafiku. Ņemot vērā to, ka /pers. C/, /pers. D/, /pers. F/ un /pers. E/ nav samaksājuši prasītājai visu aprēķināto parādu brīdinājumā norādītajā termiņā un kārtībā, tad prasītāja ir tiesīga pieprasīt nekavējošu kredīta pamatsummas, kavēto procentu par aizdevuma izmantošanu, līgumsoda un citu maksājumu, ja tādi ir, atmaksu, iesniedzot prasību tiesā.

Aizdevuma atmaksas beigu datums saskaņā ar kredīta līguma I daļas 5.punktu noteikts 2034.gada 16.martā, bet atbilstoši brīdinājumam visa parāda summa bija jāsamaksā desmit dienu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas, kas bija nosūtīts 2014.gada 30.jūnijā, vienlaicīgi prasītājai vienpusēji izbeidzot kredīta līgumu. [1.4] Atbilstoši kredīta līguma noteikumiem prasītāja aprēķināja procentus par aizdevuma izmantošanu par faktisko tā izmantošanas laiku saskaņā 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs ar kredīta līguma I daļas 3.1.punktā noteikto – mainīgā procentu likme 3 mēnešu EURIBOR, un saskaņā ar šā līguma 3.2.punktu – papildus procentu likme 3,1 % gadā. Kredīta līguma II daļas 10.1.punkts paredz, ja atbildētājs neveic kādu no kredīta līgumā noteiktajiem maksājumiem noteiktajā termiņā, tad maksā līgumsodu 0,3 % apmērā no nesamaksātā maksājuma summas par katru nokavēto dienu. [1.5] Attiecībā par piedziņas vēršanu uz /pers. F/ 1/2 domājamo daļu laulāto kopīgajā mantā norāda, ka starp /pers. A/ un /pers. F/ 1984.gada 12.maijā noslēgta laulība. /pers. A/ laulības laikā 2000.gada 5.jūlijā īpašumā ieguvis nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums A/, kas ir laulāto kopīgā manta, Stelpes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/nav ieraksta par atsevišķu mantu.

Tādējādi uzskata, ka ir tiesisks pamats vērst piedziņu uz /pers. F/ daļu laulāto kopmantā, tas ir, uz 1/2 no nekustamā īpašuma, jo /pers. F/ laulības laikā ar /pers. A/ nodibinājusi galvojuma saistības ar prasītāju. [1.6] Prasība un prasības precizējumi pamatoti ar Civillikuma 1., 89., 91., 93., 99., 1587., 1651., 1652., 1670., 1672., 1692., 1698., 1703., 1716., 1753., 1757., 1763., 1764., 1765., 1832., 1934., 1946.pantu (lietas 1.sējuma 4.-8., 61.-65.lapa). [2] 2017.gada 11.decembrī atbildētāja /pers. A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ Bauskas rajona tiesā iesniedzis pretprasību par nekustamā īpašuma /Nekustamais īpašums A/, atzīšanu par /pers. A/ atsevišķu mantu.

Atbildētāja pārstāvis lūdz tiesu atzīt nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums A/, par /pers. A/ atsevišķu mantu. [2.1] Pretprasībā pārstāvis norāda, ka prasītāja savu prasību pret /pers. A/ vērš, balstoties uz to, ka zemesgrāmatā nav ierakstīta atzīme par laulātā atsevišķu mantu, neskatoties uz iesniegtajiem paskaidrojumiem, turpina to uzturēt, tādēļ tiek celta pretprasība, kas pilnībā izslēgtu prasības apmierināšanu daļā par piedziņas vēršanu uz /pers. A/ piederošo nekustamo īpašumu. [2.2] Pretprasības iesniedzēja ieskatā noteicošais ir mantas iegūšanas veids. Nekustamais īpašums sastāv no diviem zemesgabaliem, uz kuriem atrodas namīpašums - dzīvojamā ēka un divas palīgceltnes. Īpašuma iegūšanas pamats ir Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas 2000.gada 29.marta lēmums Nr.l68//1.14.2., 2000.gada 29.marta līgums ar Latvijas Hipotēku un zemes banku Nr.39/2954, kā arī 1992.gada 17.decembra līgums, apliecināts Stelpes pagasta valdē ar reģistrācijas Nr.195.

Norāda, ka 1992.gada 17.decembrī /pers. A/ noslēdza līgumu ar paju sabiedrību ,,Stelpe”, iegādājoties dzīvojamo ēku un palīgēku/adrese/, kā samaksa izmantotas viņam piederošās pajas (28 303 rubļi).

Tādējādi secina, ka ēkas iegādātas no /pers. A/ atsevišķās mantas, tādēļ tās ir atzīstamas par viņa kā laulātā atsevišķu mantu.

No Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas 2000.gada 29.marta lēmuma Nr.l68//1.14.2. izriet, ka zeme /pers. A/ īpašumā piešķirta piemājas saimniecības izveidošanai, pastāvīgā lietošanā zeme piešķirta jau 1996.gada 21.martā, tās piešķiršana ir saistīta ar ēku īpašumu. Savukārt nekustamā īpašuma iegādi apliecina 2000.gada 29.marta līgums Nr.39/2954 ar Latvijas Hipotēku un zemes banku, samaksa noteikta četru privatizācijas sertifikātu apmērā. [2.3] Pretprasība pamatota ar Civillikuma 91.panta 3., 5.punktu (lietas 1.sējuma 200.-203.lapa). [3] Ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 15.oktobra spriedumu AS ,,Luminor Bank” prasība apmierināta daļēji. No /pers. C/ par labu AS ,,Luminor Bank” piedzīts parāds 26 334,47 EUR, līgumiskie procenti 1537,02 EUR no 2012.gada 17.decembra līdz 2014.gada 29.jūnijam, līgumsods 733,02 EUR no 2012.gada 17.decembra līdz 2014.gada 28.februārim un tiesāšanās izdevumi 1900,64 EUR, nosakot, ka pilnīgas vai daļējas piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/ parādu piedzīt solidāri no /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/. Noteiktas tiesības AS ,,Luminor Bank” saņemt likumiskos 6 % gadā no nesamaksātā pamatparāda (26 334,47 EUR) par laika periodu pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma līdz sprieduma izpildei, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla lielumu. No /pers. C/ valsts ienākumos piedzīti ar tiesas dokumentu un pavēstu nosūtīšanu saistītie izdevumi 22,02 EUR, nosakot, ka pilnīgas vai daļējas piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/ izdevumus piedzīt no /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/.

Noraidīta AS ,,Luminor Bank” prasība daļā par tiesas izdevumu piedziņu no /pers. A/ un daļā par AS ,,Luminor Bank” tiesību atzīšanu vērst piedziņu uz 1/2 domājamo daļu no /pers. A/ piederošā nekustamā īpašuma /Nekustamais īpašums A/, kā uz /pers. F/ daļu laulāto kopmantā.

Apmierināta /pers. A/pretprasība, atzīstot nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums A/, par /pers. A/ atsevišķu mantu. No AS ,,Luminor Bank” par labu /pers. A/ piedzīti tiesas izdevumi 415,05 EUR.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem. [3.1] Nodibināts, ka 2009.gada 17.martā starp prasītāju un /pers. C/ noslēgts kredīta līgums Nr.465/9H32, ar kuru izsniegts aizdevums 37 583,43 EUR līdz 2034.gada 16.martam ēkas būvniecībai (būvniecības pabeigšanai) uz zemesgabala /Nekustamā īpašuma B adrese/. 2009.gada 17.martā arī noslēgts ķīlas līgums Nr.465/9H32-1, ar kuru /pers. C/ ieķīlāja nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums B/, visu prasītājas prasījumu nodrošināšanai, kas izriet no kredīta līguma un visiem tā grozījumiem.

Tiesa guvusi apstiprinājumu, ka /pers. C/ aizdevums izsniegts trīs maksājumos, ko apliecina prasītājas 2009.gada 24.aprīļa, 9.maija un 9.jūnija operāciju orderis, aizdevuma saņemšanas faktu /pers. C/ nav apstrīdējis. Līdz ar to atzīts, ka starp pusēm nodibinātas no kredīta līguma izrietošas saistības.

Vienlaikus nodibināts, ka starp prasītāju un /pers. C/ 2009.gada 17.martā noslēgts ķīlas līgums Nr.465/9H32-1, ar kuru /pers. C/ ieķīlāja sev piederošo nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums B/ prasītājas prasījumu nodrošināšanai.

Ņemot vērā kredīta līguma I daļas 2.punktā norādīto kredīta mērķi (ēkas būvniecībai (būvniecības pabeigšanai), komisijas un ar kredīta saņemšanu saistīto izmaksu samaksai), tiesai nav radušās šaubas, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē atbildētāji ir patērētāji. Līdz ar to pušu attiecības vērtējamas, piemērojot ne tikai Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas.

No parāda aprēķina, kredīta atmaksas un procentu maksājumu grafika tiesa konstatējusi, ka /pers. C/ pēdējais maksājums saistību izpildei veikts 2012.gada 21.novembrī, neievērojot aizdevuma un pielīgto procentu samaksas grafiku.

Tā kā prasītāja vienpusēji atkāpās no kredīta līguma 2014.gada 30.jūnijā, t. i., laikā, kad aizdevuma un pielīgto procentu maksājuma kavējums jau daudzkārt pārsniedza 60 dienas, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 81.panta astoņpadsmitās daļas izpratnē tas ir uzskatāms par būtisku līguma pārkāpumu. Līdz ar to tiesa atzinusi, ka pārkāpumi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, nav pieļauti.

No Vecumnieku pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/noraksta konstatēts, ka /pers. C/ īpašuma tiesība uz nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums B/ izbeigusies, pamatojoties uz Bauskas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas lēmumu lietā Nr.C44004516, kas stājies spēkā 2016.gada 1.augustā. No piespiedu izsolē saņemtās naudas 10 316,50 EUR novirzīti /pers. C/ saistību daļējai dzēšanai, ko apliecina 2016.gada 16.septembra maksājuma uzdevums Nr.ASE5093661606.16 un 2016.gada 23.septembra operāciju orderis. [3.2] Tiesa secinājusi, ka /pers. C/ saistība ar ieķīlātā īpašuma pārdošanu izsolē nav pilnībā dzēsta, tādēļ prasītājas prasījums par atlikušā parāda piedziņu atzīstams par pamatotu un parāda pamatsumma 26 334,47 EUR piedzenama no /pers. C/. Prasītāja lūdz piedzīt no /pers. C/ līgumisko procentu parādu 1537,02 EUR no 2012.gada 17.decembra līdz 2014.gada 29.jūnijam un līgumsodu 733,02 EUR no 2012.gada 17.decembra līdz 2014.gada 28.februārim, t. i., līdz kredīta līguma izbeigšanas dienai.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs [3.3] Ievērojot, ka puses kredīta līgumā vienojušās par procentu likmi atbilstoši Civillikuma 1764.pantam, kā arī līgumsoda apmēru par saistību neizpildi, tiesa atzinusi par pamatotu prasītājas prasījumu par pielīgto procentu un līgumsoda piedziņu. Novērtējot prasītājas aprēķināto līgumsoda apmēru attiecībā pret aizdevuma pamatsummas parādu, tiesa uzskatījusi to par samērīgu, jo tā apmērs nepārsniedz desmit procentus no pamatparāda, tādēļ nav atzīstams par netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju. [3.4] Nodibināts, ka 2009.gada 17.martā starp prasītāju un /pers. E/, /pers. D/ un /pers. F/ noslēgti galvojuma līgumi, ar kuriem viņas kā galvinieces uzņēmās pienākumu atbildēt prasītājai par maksājumu saistību pienācīgu izpildi, kas izriet no 2009.gada 17.martā noslēgtā kredīta līguma un visiem tā grozījumiem, izņemot grozījumus par kredīta maksimālā apmēra palielinājumu, atbildēt prasītājai kā pats parādnieks, atsakoties no tiesībām prasīt, lai prasītāja ar piedziņu vispirms griežas pie parādnieka.

Vienlaikus nodibināts, ka /pers. C/, /pers. E/, /pers. D/ un /pers. F/ nosūtīts 2014.gada 30.jūnija pirmstiesas brīdinājums Nr.210-PK/14, ar kuru informēts, ka /pers. C/ no 2012.gada 17.decembra kavē aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumus, kā arī paziņots, ka prasītāja vienpusēji atkāpjas no kredīta līguma ar 2014.gada 30.jūniju un pieprasa izpildīt kredīta noteiktās maksājuma saistības. [3.5] Prasītāja ir nodrošinājusi savas tiesības, slēdzot galvojuma līgumus ar /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/, viņas piekritušas uzņemties no kredīta līguma izrietošās saistības kā pats parādnieks, atsakoties no savām tiesībām prasīt, lai prasītāja ar piedziņu vispirms griežas pie parādnieka /pers. C/. [3.6] Par pamatotu tiesa atzinusi prasītājas prasījumu pilnīgas vai daļējas piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, piedzīt solidāri no /pers.

D/, /pers. E/ un /pers. F/ par labu prasītājai parāda pamatsummu, nolīgtos procentus un līgumsodu. [3.7] Ievērojot to, ka prasītāja nav pieteikusi patstāvīgu materiāltiesisku prasījumu pret /pers. A/, bet lūgusi piedzīt no viņa tikai tiesas izdevumus, tiesa atzinusi, ka prasība šajā daļā noraidāma. [3.8] Konstatēts, ka lietā pastāv strīds par prasītājas tiesībām vērst piedziņu uz /pers. F/ daļu laulāto kopmantā, t. i., uz 1/2 no nekustamā īpašuma, jo viņa laulības laikā ar /pers. A/ nodibinājusi galvojuma saistības ar prasītāju, dodot galvojumu par /pers. C/ saistībām pret prasītāju.

No Stelpes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/noraksta konstatēts, ka zemesgrāmatā 2000.gada 5.jūlijā ierakstīts nekustamais īpašums /Nekustamais īpašums A/, kurš sastāv no diviem zemesgabaliem 0,76 ha platībā, uz kuriem atrodas dzīvojamā ēka un divas palīgceltnes.

Īpašuma tiesība uz nekustamo īpašumu nostiprināta /pers. A/, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas 2000.gada 3.februāra lēmumu Nr.168/1.14.2, 2000.gada 29.marta līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku Nr.39/2954 un 1992.gada 17.decembra līgumu, apliecinātu Stelpes pagasta valdē ar reģistra Nr.195. [3.9] Secināts, ka prasītāja kā kreditore atzīstama par ieinteresēto personu, kas varēja apstrīdēt /pers. A/ īpašuma tiesības nostiprinājumu, pierādot to, ka viņa īpašuma tiesības nostiprinājums pilnībā vai daļēji neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim, jo tai ir pamatota tiesiska interese, izšķirot strīdu par parādu un iespēju vērst piedziņu, ne tikai uz /pers. F/ kā galviniecei piederošiem naudas līdzekļiem un kustamo manto, bet arī uz viņai piederošu daļu laulāto kopmantā, ja tāda pastāv.

Pierādīšanas pienākums šajā situācijā tiesasprāt ir personai, kura vēlas atspēkot īpašuma tiesības nostiprinājumu, tātad pašai prasītājai, bet ne /pers. A/, kuram zemesgrāmatā nostiprināta īpašuma tiesība uz visu nekustamo īpašumu kā vienīgajam īpašniekam. Tieši tāds pats pienākums būtu uzlikts arī /pers. F/, ja starp laulātajiem pastāvētu strīds par kopīgās mantas dalīšanu un viņa vēlētos pierādīt, ka /pers. A/ īpašuma tiesības nostiprinājums neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim, bet kā liecina /pers. F/ iesniegums tiesai, starp laulātajiem nav strīda par nekustamā īpašuma piederību tikai /pers. A/, jo viņa pretprasība tiek atzīta pilnībā. [3.10] Tiesa atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi faktus, kas būtu par pietiekamu pamatu secinājumam, ka apstrīdētais /pers. A/ īpašuma tiesības nostiprinājums pilnībā vai daļēji neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim, bet balstījusi savus apsvērumus tikai uz pieņēmumu pamata.

No 1992.gada 17.decembra līguma, apliecināts Stelpes pagasta valdē ar reģistra Nr.195, konstatēts, ka paju sabiedrība ,,Stelpe” 1992.gada 17.decembrī pārdeva /pers. A/ dzīvojamo ēku ar divām palīgceltnēm un viņš samaksāja pirkuma summu, kas norakstīta no paju kartēm Nr.788 un Nr.790, 28 303 kapitāldaļu rubļu apmērā. Ievērojot, ka /pers. A/ bija vienīgais pircējs, kurš noslēdza līgumu ar paju sabiedrību ,,Stelpe”, tiesas ieskatā viņš atzīstams par dzīvojamās ēkas un palīgceltņu vienīgo īpašnieku.

Savukārt no 2000.gada 29.marta līguma ar Latvijas Hipotēku un zemes banku Nr.39/2954 konstatēts, ka /pers. A/ par piešķirto zemi/Nekustamais īpašums A/, ir norēķinājies ar četriem privatizācijas sertifikātiem, kurus ieguvis, apvienojot sev piederošos privatizācijas sertifikātus ar savu bērnu /pers. C/ un /pers. M/ privatizācijas sertifikātu kontiem, tātad ieguvis privatizācijas sertifikātus bez atlīdzības un izmantojis tos zemes privatizēšanai. [3.11] Līdz ar to tiesas ieskatā /pers. A/ atzīstams par vienīgo zemes īpašnieku, secināts, ka nekustamam īpašumam nav piešķirams laulāto kopmantas statuss, jo tā ir viņa atsevišķā manta. Tiesa nav piekritusi prasītājas pārstāvja viedoklim, ka bērniem piederošie privatizācijas sertifikāti par nodzīvoto laiku būtu uzskatāmi par ietilpstošiem laulāto kopmantā, tātad piešķirams laulāto kopmantas statuss, jo laulāto kopmantu neveido laulāto bērniem piederošā atsevišķā manta.

Ņemot vērā, ka prasītāja nav pierādījusi, ka /pers. A/ īpašuma tiesības nostiprinājums pilnībā vai daļēji neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim un /pers. A/ laulātā /pers. F/ atzinusi, ka laulības laikā iegūtais nekustamais īpašums ir /pers. A/ atsevišķā manta, tiesai nav pamata noteikt prasītājai tiesības vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, kuram nav piešķirams laulāto kopmantas statuss, tādējādi nekustamais īpašums atzīstams par /pers. A/ atsevišķu mantu. Līdz ar to prasība daļā par prasītājas tiesību atzīšanu vērst piedziņu uz 1/2 domājamo daļu no /pers. A/ piederošā nekustamā īpašuma /Nekustamais īpašums A/, kā uz /pers. F/ daļu laulāto kopmantā noraidāma (lietas 1.sējuma 249.-256.lapa). [4] Par minēto spriedumu prasītājas AS ,,Luminor Bank” pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Evija Kolberga iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā norādīts, ka spriedumu pārsūdz daļā, ar kuru noraidīta prasība par tiesību atzīšanu prasītājai vērst piedziņu uz 1/2 domājamo daļu no /pers. A/ piederošā nekustamā īpašuma kā uz /pers. F/ daļu laulāto kopmantā un tiesas izdevumu piedziņu no /pers. A/, kā arī daļā, ar kuru apmierināta pretprasība un no prasītājas par labu /pers. A/ piedzīti tiesāšanās izdevumi, turpmāk norādīto iemeslu dēļ. [4.1] Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka tiesas izdarītie secinājumi ir pretrunā tiesību normu, kas regulē laulāto kopīgās mantas statusu un kreditoru tiesības vērst piedziņu uz laulāto kopīgo mantu, jēgai un mērķim, nepamatoti pielīdzinot kreditora prasījumu otra laulātā prasījumam atzīt tam īpašuma tiesības uz daļu laulāto kopmantā, proti, prasītājai kā kreditorei vispār tiek liegtas iespējas saņemt apmierinājumu no laulātā daļas laulāto kopīgajā mantā un vērst šādu prasījumu pret atbildētāju kā laulāto, uz kura vārda laulības laikā nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu.

Uzsver, ka prasītājas prasījums nav vērsts uz laulāto kopīgās mantas dalīšanu, t. sk., grozīt ierakstu zemesgrāmatā par nekustamā īpašuma īpašnieku. Prasītājas prasījums izriet no Civillikuma 99.panta, kas paredz prasītājas kā kreditores tiesības /pers. F/ parāda piedziņu vērst uz viņas daļu laulāto kopīgajā mantā. Civillikuma 99.pants neuzliek prasītājai kā kreditorei pienākumu pierādīt kādu no laulāto kopīgās mantas iegūšanas veidiem.

Ņemot vērā to, ka prasītājai kā /pers. F/ kreditorei saskaņā ar Civillikuma 99.pantu ir tiesības tikai prasīt atzīt tiesības vērst piedziņu uz viņas daļu laulāto kopīgajā mantā, nevis prasīt viņai atzīt īpašuma tiesības, kas attiecīgi izriet no Civillikuma 89.panta otās daļas, tad uzskata, ka nav pamatots tiesas apgalvojums, ka prasītājai līdzīgi kā /pers. F/ ir pienākums pierādīt, ka nekustamais īpašums ir laulāto kopīgā manta, apstrīdot īpašuma piederības prezumpciju.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs Šajā sakarā secina, ka Cēsu rajona tiesa 2014.gada 16.oktobra spriedumā civillietā Nr.C11104013 līdzīgi atzinusi, ka izskatāmajā lietā prasība nav vērsta uz laulības laikā iegūtās mantas sadali, kur katram laulātajam jāpierāda savi prasījumi — vai nu par laulības laikā iegūtās mantas atzīšanu par laulāto kopmantu vai par laulātā atsevišķu mantu. Turpat tālāk spriedumā tiesa, citējot Civillikuma 99.pantu, norāda, ka konkrēto prasību iesniedzis atbildētāja kreditors, un ar šo prasību viņš vēlas panākt savu ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību - lai atbildētājs par savām parādsaistībām atbildētu ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā. Tiesa arī norādījusi, ka nekustamo īpašumu zemesgrāmatu nodalījumos nekustamo īpašumu iegādes brīdī līdz laulības līguma noslēgšanai netika izdarīta atzīme par to, ka nekustamie īpašumi ir atbildētājas atsevišķa manta, tāpēc spriedumā izvērtētajā gadījumā tiesa uzskatīja, kamēr atbildētāji nav pierādījuši pretējo, nekustamie īpašumi ir atzīstami par laulāto kopīgo mantu. Līdz ar to tiesa konstatēja, ka izlemjams ir jautājums tikai par to, vai atbildētāji ir pierādījuši, ka laulības laikā iegādātā manta ir atsevišķā manta. [4.2] Tādējādi uzskata, ka no citētās atziņas izriet, ka laulātajiem kreditoru vērsto prasījumu piedziņas lietās ir pienākums pierādīt, ka manta ir atsevišķa manta, nevis kreditoram ir pienākums pierādīt atsevišķās mantas statusu.

Attiecībā pret prasītāju kā /pers. F/ kreditori ir būtiska nozīme tam, vai zemesgrāmatā pie nekustamā īpašuma ir ierakstīta atzīme par laulātā atsevišķo mantu. Ja zemesgrāmatā šādas atzīmes nav un ja no zemesgrāmatā norādītā iegūšanas pamata neizriet, ka nekustamā lieta ir iegūta kā atsevišķās mantas objekts, šī lieta ir uzskatāma par laulāto kopīgās mantas objektu.

Pie šāda secinājuma apelatoresprāt jau 2004.gada 3.marta lēmumā lietā Nr.SKC-193 nonāca Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments, norādot, ka, ja zemesgrāmatā nav piemetinājuma par to, ka īpašums ir viena laulātā atsevišķā manta, ļauj prezumēt, ka tas ietilpst laulāto kopmantā, uz kura daļu pie likumā paredzētajiem gadījumiem var vērst piedziņu pēc viena laulātā saistībām. [4.3] Atzīmē, ka ierakstam zemesgrāmatā ir publiskās ticamības prezumpcija attiecībā pret trešajām personām. Prasītājai kā kreditorei, konstatējot, ka nekustamais īpašums ir iegādāts laulības laikā, un konstatējot, ka zemesgrāmatā pie nekustamā īpašuma nav atzīmes par atsevišķo mantu, ir pamats uzskatīt, ka nekustamais īpašums ir laulāto kopīgā manta. Turklāt Civillikuma 91.pants paredz pienākumu zemesgrāmatā ierakstīt atzīmi, ka nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķā manta. Iztrūkstot minētajai atzīmei, ir nepamatoti prasītājai kā laulātās /pers. F/ kreditorei, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, uzlikt par pienākumu pierādīt, ka nekustamā īpašuma iegūšanā ir piedalījusies arī /pers. F/ atbilstoši kādam no Civillikuma 89.panta otrajā daļa paredzētajiem mantas iegūšanas līdzdalības veidiem. [4.4] Vērš uzmanību uz to, ka, ja tiesa uzskatīja, ka prasītājai jāpierāda /pers. F/ līdzdalība nekustamā īpašuma iegūšanā, tad tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu bija jānorāda uz pierādījumu trūkumu, dodot laiku pierādījumu iesniegšanai. [4.5] Nepiekrīt tiesas secinājumam, ka no /pers. A/ bērniem /pers. C/un /pers. M/ saņemtie privatizācijas sertifikāti, kas izmantoti nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemesgabala privatizēšanai, uzskatāmi par atsevišķo mantu, jo iegūti bez atlīdzības.

Šajā sakarā atsaucas uz Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 16.oktobra spriedumā civillietā Nr.C28340111 secināto, ka laulības laikā prasītājai meitas ir atsavinājušas sertifikātus, kas faktiski nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām — īpašuma iegādei, tāpēc minētais arguments nevar būt par pamatu strīdus īpašuma atzīšanai par prasītājas atsevišķo mantu. Uzskata, ka citētā judikatūras atziņa precīzi attiecināma arī uz konkrētās civillietas apstākļiem, secina, ka no /pers. A/ bērniem saņemtie privatizācijas sertifikāti ieguldīti ģimenes mājokļa — nekustamā īpašuma iegūšanai īpašumā, tātad laulāto kopīgās mantas iegūšanai. Tādējādi nav pamatots tiesas apgalvojums, ka no bērniem saņemtie privatizācijas sertifikāti ir /pers. A/ atsevišķā manta. [4.6] No nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju 1992.gada 17.decembra pirkuma līguma konstatē, ka /pers. A/ tās iegādājās no paju sabiedrības ,,Stelpe”, no paju kartēm Nr.788 un Nr.798 norakstot naudas līdzekļus 28 383 rubļu apmērā. No paju kartēm norakstītie naudas līdzekļi izlietoti nekustamā īpašuma sastāvā esošās dzīvojamās ēkas un palīgēku iegādei, proti, ģimenes vienīgā mājokļa iegādei 1992.gada 17.decembrī, kad /pers. A/ un /pers. F/ ģimenē dzimušie kopīgie bērni - /pers. C un pers. M/bija 7 un 3 gadus veci. Viņi nav nolieguši vai apstrīdējuši, ka nekustamais īpašums tā iegādes brīdī bija viņu kopīgā ģimenes mājvieta un joprojām tāda ir.

Līdz ar to norāda, ka, ņemot vērā /pers. A/ iegādātā nekustamā īpašuma pielietojumu un mērķi, kā arī to, ka tā iegādes laikā /pers. F/ visticamāk nodarbojās ar mājsaimniecību un bērnu audzināšanu, pārstāvei nav šaubu, ka nekustamais īpašums ir kopīgā manta, nevis /pers. A/ atsevišķā manta. [4.7] Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu: 1) izskatīt pēc būtības prasītājas celto prasību pret /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers.

A/ saistībā ar prasītājas apelācijas sūdzību, ar kuru prasītāja pārsūdz Zemgales rajona tiesas 2018.gada 15.oktobra spriedumu daļā, ar kuru: a) noraidīta prasītājas prasība atzīt tiesības vērst piedziņu uz 1/2 domājamo daļu no /pers. A/ piederošā nekustamā īpašuma /Nekustamais īpašums A/, kā uz /pers. F/ daļu laulāto kopmantā, b) noraidīta prasītājas prasība par tiesas izdevumu piedziņu no /pers. A/, c) apmierināta /pers. A/ pretprasība, atzīstot nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums A/, par /pers. A/ atsevišķu mantu, d) no prasītājas par labu /pers. A/ piedzīti tiesas izdevumi 415,05 EUR apmērā; 2) piedzīt no /pers. A/ par labu prasītājai visus tiesas izdevumus, t. sk., tiesāšanās izdevumus un ar advokāta palīdzību lietā saistītos izdevumus (lietas 2.sējuma 1.-4.lapa). [5] Ar Zemgales apgabaltiesas 2019.gada 13.februāra lēmumu nolemts atļaut puses procesuālo tiesību pārņemšanu un aizstāt apelācijas kārtībā izskatāmajā civillietā prasītāju AS ,,Luminor Bank”, vienotais reģistrācijas Nr.40003024725, juridiskā adrese: Skanstes iela 12, Rīga, LV-1013, ar tās tiesību pārņēmēju AS ,,Luminor Bank”, vienotais reģistrācijas Nr.11315936, juridiskā adrese: Liivalaia 45, 10145, Tallina, Igaunijas Republika, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas AS ,,Luminor Bank” Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40203154352, juridiskā adrese: Skanstes iela 12, Rīga, LV1013, Latvijas Republika (lietas 2.sējuma 27.-30.lapa). [6] Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzēja prasītājas AS ,,Luminor Bank” Latvijas filiāles pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Evija Kolberga apelācijas sūdzību uzturēja, pretprasību neatzina, sniedza prasības pieteikumā un apelācijas sūdzībā norādītajam analogus paskaidrojumus. [6.1] Tiesas sēdē atbildētāja /pers. A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ apelācijas sūdzību neatzina, pretprasību uzturēja, sniedza pretprasībā norādītajam analogus paskaidrojumus. [6.2] Tiesas sēdē atbildētāji /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ nav ieradušies, atbildētājs /pers. C/ par neierašanās iemeslu nav paziņojis tiesai.

2019.gada 15.martā tiesā saņemts /pers. D/ un /pers. E/ iesniegums ar lūgumu lietu izskatīt bez viņu klātbūtnes, norādot, ka ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 5.oktobra lēmumu lietā Nr.C73463618 pasludināts abu maksātnespējas process, par administratoru iecelts Andris Mucenieks, un visi argumenti, fakti un iebildumi tiesai izteikti rakstveida paskaidrojumos (lietas 2.sējuma 33.lapa). 2019.gada 20.martā tiesā saņemts /pers. F/ iesniegums, kurā viņa norāda, ka nevarēs ierasties uz tiesas sēdi sakarā ar darba pienākumiem, lūdz izskatīt lietu bez viņas piedalīšanās, uztur savus iepriekš sniegtos paskaidrojumus, uzskata, ka prasība ir noraidāma, /pers. A/ pretprasību pilnībā atzīst un lūdz apmierināt, kā arī pirmās instances tiesas spriedums ir objektīvs un pamatots, atzīstot nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums A/, par /pers. A/ atsevišķo mantu (lietas 2.sējuma 35.lapa). [6.3] Tādējādi tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu nolēma izskatīt lietu bez atbildētāju /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers.

F/ piedalīšanās tiesas sēdē, ņemot vērā, ka par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kartībā.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs Motīvu daļa [7] Tiesa, noklausījusies apelācijas sūdzības iesniedzējas prasītājas AS ,,Luminor Bank” Latvijas filiāles pilnvarotās pārstāves zvērinātas advokātes Evijas Kolbergas un atbildētāja /pers. A/ pilnvarotā pārstāvja /pers. B/ paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, apelācijas sūdzības motīvus, uzskata, ka prasība tās pārsūdzētajā daļā ir noraidāma, pretprasība ir apmierināma. [7.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. [7.2] Atbildētāji pirmās instances tiesas spriedumu nav pārsūdzējuši, apelācijas instances tiesas sēdē atbildētāja /pers. A/ pārstāvis pretprasību uzturēja, norādīja, ka pirmās instances tiesa pamatoti apmierināja pretprasību, atzīstot nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums A/, par /pers. A/ atsevišķu mantu un no prasītājas par labu /pers. A/ piedzenot tiesas izdevumus 415,05 EUR. [7.3] Prasītājas pārstāve pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzējusi daļā, ar kuru noraidīta prasība par tiesību atzīšanu prasītājai vērst piedziņu uz 1/2 domājamo daļu no /pers. A/ piederošā nekustamā īpašuma /Nekustamais īpašums A/, kā uz /pers. F/ daļu laulāto kopmantā un tiesas izdevumu piedziņu no /pers. A/, kā arī daļā, ar kuru apmierināta pretprasība un no prasītājas par labu /pers. A/ piedzīti tiesāšanās izdevumi. [7.4] Līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums tā nepārsūdzētajā daļā, ar kuru no /pers. C/ par labu prasītājai piedzīts parāds 26 334,47 EUR, līgumiskie procenti 1537,02 EUR no 2012.gada 17.decembra līdz 2014.gada 29.jūnijam, līgumsods 733,02 EUR no 2012.gada 17.decembra līdz 2014.gada 28.februārim un tiesāšanās izdevumi 1900,64 EUR, nosakot, ka pilnīgas vai daļējas piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/ parādu piedzīt solidāri no /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, un noteiktas tiesības prasītājai saņemt likumiskos 6 % gadā no nesamaksātā pamatparāda (26 334,47 EUR) pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla lielumu, kā arī no /pers. C/ valsts ienākumos piedzīti ar tiesas dokumentu un pavēstu nosūtīšanu saistītie izdevumi 22,02 EUR, nosakot, ka pilnīgas vai daļējas piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, šos izdevumus piedzīt no /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, stājies likumīgā spēkā. [8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos

apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa lietu izspriedusi pareizi, atzīstot nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums A/, par /pers.

A/ atsevišķu mantu un noraidot prasību daļā par tiesību atzīšanu prasītājai vērst piedziņu uz 1/2 domājamo daļu no šī īpašuma kā uz /pers. F/ daļu laulāto kopmantā.

Civilprocesa likuma 430.panta trešajā daļā noteikts, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Lietā nav strīda par šādiem apstākļiem. [9] 2009.gada 17.martā starp AS ,,DnB NORD Banka” un /pers. C/ noslēgts kredīta līgums Nr.465/9H32 par kredīta izsniegšanu 37 583,43 EUR apmērā, ar kredīta izmantošanas mērķi – ēkas uz zemesgabala /Nekustamā īpašuma B adrese/, būvniecībai (būvniecības pabeigšanai), komisijas un ar kredīta saņemšanu saistīto izmaksu samaksai. Kredīta atmaksas beigu datums noteikts 2034.gada 16.marts (lietas 1.sējuma 12.-17.lapa).

Vienlaikus 2009.gada 17.martā starp AS ,,DnB NORD Banka” kā ķīlas ņēmēju un /pers. C/ kā ķīlas devēju noslēgts ķīlas līgums Nr.465/9H32-1, ar kuru ķīlas devējs ieķīlāja ķīlas ņēmējai nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums B/, visu ķīlas ņēmējas prasījumu nodrošināšanai, kas izriet no 2009.gada 17.martā noslēgtā kredīta līguma Nr.465/9H32 un visiem tā grozījumiem, t. sk., kredīta summas 37 583,43 EUR apmērā (lietas 1.sējuma 22.lapa).

2009.gada 17.martā starp AS ,,DnB NORD Banka” un /pers. E/, /pers. D/ un /pers. F/ kā galviniecēm noslēgti galvojuma līgumi Nr.465/9H32-2, Nr.465/9H32-3, Nr.465/9H32-4, ar kuriem galvinieces uzņēmās pienākumu atbildēt bankai par maksājumu saistību pienācīgu izpildi, kas izriet no 2009.gada 17.marā noslēgtā kredīta līguma Nr.465/9H32 un visiem tā grozījumiem, izņemot gadījumus par galvenā līguma ietvaros izsniedzamā kredīta maksimālā apmēra palielinājumu, jo par to galvinieču atbildība iestājas tikai pēc atbilstošu darījuma dokumentu parakstīšanas līdzēju starpā (lietas 1.sējuma 19., 20., 21.lapa). [10] Lietā pastāv strīds par tiesību atzīšanu prasītājai vērst piedziņu uz 1/2 domājamo daļu no /pers. A/ piederošā nekustamā īpašuma/Nekustamais īpašums A/, kā uz /pers. F/ daļu laulāto kopmantā. Atbildētāja/pers. A/ pārstāvis iesniedzis tiesā pretprasību, lūdzot tiesu atzīt nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums A/, par /pers. A/ atsevišķu mantu.

No lietas materiālos esošā Bauskas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Stelpes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/redzams, ka, pamatojoties uz 2000.gada 3.februāra Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālas nodaļas lēmumu Nr.168/1.14.2, 2000.gada 29.marta līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku Nr.39/2954, 1992.gada 17.decembra līgumu, apliecināts Stelpes pagasta valdē ar reģ.Nr.195, ar Bauskas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2000.gada 5.jūlija lēmumu /pers. A/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums A/, ar kadastra Nr./kadastra numurs/, kas sastāv no diviem zemesgabaliem 0,76 ha platībā, t. sk., zemesgabals ar kadastra Nr./kadastra numurs/– 0,44 ha, zemesgabals ar kadastra Nr./kadastra numurs/– 0,32 ha, uz zemes gabala atrodas namīpašums – dzīvojamā ēka un palīgceltnes (lietas 1.sējuma 43.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Paju sabiedrība ,,Stelpe” kā pārdevēja no vienas puses un /pers. A/ kā pircējs no otras puses 1992.gada 17.decembrī noslējuši līgumu, ar kuru paju sabiedrība ,,Stelpe” pārdeva /pers. A/ dzīvojamo māju (saskaņā ar 1992.gada 6.novembra izziņu Nr.93), kura pārdevējai pieder uz personiskā īpašumu tiesību pamata, atrodas uz zemesgabala /Nekustamā īpašuma A adrese/, sastāv no vienas dzīvojamās ēkas ar lietderīgo platību 122,6 m2 un vienas saimniecības ēkas (liters 2) 69,5 m2. Dzīvojamā māja pārdota, no pircēja paju kartēm Nr.788 un Nr.790 norakstot 28 303 kapitāldaļu rubļus.

Līgumā norādīts, ka minētā dzīvojamā māja nav nevienam citam atsavināta, nav ieķīlāta, par to nav strīda un tai nav uzlikts aizliegums. Līgums apliecināts Stelpes pagasta valdē 1992.gada 17.decembrī ar reģistra Nr.195, savukārt 1997.gada 31.jūlijā reģistrēts Valsts zemes dienesta Bauskas rajona nekustamā īpašuma vērtēšanas birojā (lietas 1.sējuma 108.-109.lapa).

No 2000.gada 29.marta līguma Nr.39/2954 par zemes izpirkšanu redzams, ka Latvijas Hipotēku un zemes banka kā valsts pilnvarotā persona no vienas puses un /pers. A/ kā zemes ieguvējs īpašumā par samaksu no otras puses noslēguši līgumu par to, ka /pers. A/ izpērk zemi, kas viņam piešķirta īpašumā par samaksu saskaņā ar likumu ,,Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, ar Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālas nodaļas lēmumu Nr.168/1.14.2 /Nekustamā īpašuma A adrese/, piešķirts kadastra apzīmējums Nr./kadastra numurs/, zemes kopplatība 0,76 ha, no tās 0,34 ha lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Noteikta kopējā maksājuma summa 113 Ls jeb 4 privatizācijas sertifikāti (lietas 1.sējuma 107.lapa). [11] Pretprasībā atbildētāja /pers. A/ pārstāvis pamatoti ir norādījis, ka noteicošais ir mantas iegūšanas veids.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs Minētais izriet no juridiskajā literatūrā norādītā, ka abu laulāto kopīgā manta ir tāda manta, kura ne tikai ir iegūta laulības laikā, bet kuru laulātie ir ieguvuši atbilstoši kādam no Civillikuma 89.panta otrajā daļā paredzētajiem līdzdalības veidiem (sk. E.Kalniņš. Privāttiesību teorija un prakse. Raksti privāttiesībās.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005., 57.-58.lpp.).

Apelatore uzskata, ka, ņemot vērā to, ka prasītājai kā /pers. F/ kreditorei saskaņā ar Civillikuma 99.pantu ir tiesības tikai prasīt atzīt tiesības vērst piedziņu uz viņas daļu laulāto kopīgajā mantā, nevis prasīt viņai atzīt īpašuma tiesības, kas attiecīgi izriet no Civillikuma 89.panta otās daļas, neesot pamatots tiesas apgalvojums, ka prasītājai līdzīgi kā /pers. F/ ir pienākums pierādīt, ka nekustamais īpašums ir laulāto kopīgā manta, apstrīdot īpašuma piederības prezumpciju.

Juridiskajā literatūrā pausts viedoklis, ka kreditors var celt minēto prasību pret otru laulāto, ja pirmajam laulātajam (parādniekam) nav mantas un ienākumu, uz kuriem iespējams vērst piedziņu. Kreditoram, kurš cēlis šādu prasību, ir pienākums pierādīt to, ka strīdus mantiskais labums ticis iegūts laulības laikā, pastāvot laulāto kopdzīvei un kopīgai saimniecībai (sk. E. Kalniņš. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās. Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2010.,326.- 327.lpp.).

Senāta 2018.gada 6.decembra lēmumā lietā Nr.SKC-1086/2018 norādīts, ka ja zemesgrāmatā nav izdarīts Zemesgrāmatu likuma 16.panta 1.punkta ,,a” apakšpunktā paredzētais piemetinājums, ka nekustamais īpašums ietilpst laulāto mantas kopībā, saskaņā ar Civillikuma 994.panta pirmo daļu ir pamats prezumēt, ka nekustamā īpašuma īpašnieks ir tas laulātais, kurš zemesgrāmatā ierakstīts kā īpašnieks. ,,Latvijas Civillikums neparedz prezumpciju, ka laulāto manta, kas iegādāta laulības laikā, ja zemesgrāmatā par nekustamā īpašuma īpašnieku ir ierakstīts tikai viens laulātais, tad tiek pieņemts, ka tā ir abu laulāto kopīga manta. Lieta par to, vai konkrētais nekustamais īpašums (..) ir uzskatāms par laulāto kopīgu mantu vai viena laulātā atsevišķu mantu (..) jāizlemj tiesas sēdē, vadoties no Civillikuma 89. panta un 91.panta (sk. Ingmara Bergmane.

Nekustamais īpašums laulāto mantiskajās attiecībās. Promocijas darbs juridisko zinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai). [12] Pirmās instances tiesa pamatoti nav piekritusi prasītājas pārstāves viedoklim, ka bērniem piederošie privatizācijas sertifikāti par nodzīvoto laiku būtu uzskatāmi par ietilpstošiem laulāto kopmantā, tātad piešķirams laulāto kopmantas statuss, jo laulāto kopmantu neveido laulāto bērniem piederošā atsevišķā manta.

Saskaņā ar Civillikuma 994.panta pirmo daļu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Civillikuma 91.panta otrajā daļā noteikts, ka (..) tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes grāmatās.

Ja nekustamais īpašums ir iegādāts laulības laikā, tad atbilstoši Civillikuma 89.pantam un 91.pantam tas var būt gan viena laulātā atsevišķa manta, gan arī laulāto kopīga manta, atkarībā no tā iegūšanas veida.

Augstākās tiesas 2012.gada tiesu prakses apkopojumā ,,Tiesu prakse laulāto kopīgās mantas dalīšanā”, izspriežot strīdus par mantas piederību vienam vai otram no laulātajiem, norādīts, ka (..) tiek ņemts vērā laulības laikā iegūtā strīdus nekustamā īpašuma iegūšanas veids – kurš no laulātajiem ir iegādājies vai ieguvis strīdus nekustamo īpašumu, vai nekustamo īpašumu ir iegādājušies abi laulātie kopīgi, vai arī viens no laulātajiem ir devis otram laulātajam līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei vai kā citādi ar savu darbību ir veicinājis un sekmējis nekustamā īpašuma iegādi. [13] /pers. F//pers. A/pretprasību par nekustamā īpašuma /Nekustamais īpašums A/, atzīšanu par /pers. A/ atsevišķu mantu atzinusi pilnībā.

Ir konstatējams, ka 1992.gada 17.decembrī /pers. A/ noslēdza līgumu ar paju sabiedrību ,,Stelpe”, iegādājoties dzīvojamo ēku un palīgēku /Nekustamais īpašums A/, kā samaksa izmantotas /pers. A/ piederošās pajas šajā saimniecībā (28 303 rubļi), kas norakstīti no paju kartēm.

Likuma ,,Par paju sabiedrībām” izpratnē paju karte ir dokuments, kas apstiprina personas īpašuma tiesības uz konkrētās sabiedrības paju un dod tās īpašniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē un saņemt paju sabiedrības peļņas daļu - procentu, bet sabiedrības likvidācijas gadījumā - sabiedrības likvidācijas kvotu.

Pirmās instances tiesa pareizi norādīja, ka likums paredzēja vairākus paju veidus – dalībnieka, darbinieka un klienta pajas.

Likuma ,,Par paju sabiedrībām” 28.pants noteica darbinieku pajas rašanos, proti, ka paju sabiedrība tās darbības laikā daļu peļņas var izlietot, piešķirot par brīvu vai par daļēju samaksu sabiedrības darbiniekiem pajas proporcionāli viņu darba ieguldījumam. [14] Ir pierādīts, ka zemesgrāmatā uz /pers. A/ vārda reģistrētās ēkas ir iegūtas privatizācijas rezultātā.

Likuma ,,Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” izpratnē privatizācija ir process, kura rezultātā valsts vai nepersonificētais kolektīvais īpašums kļūst par atsevišķas personas vai īpašnieku kolektīva personificētu īpašumu.

Pirmās instances tiesa pamatoti atsaukusies uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes prezidija 1992.gada 7.maija lēmuma ,,Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma ,,Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” 19.panta piemērošanu” 2.punktu, kas nosaka, ka par nošķiramā objekta īpašnieku uzskatāma fiziska vai juridiska persona, kas noslēgusi ar statūtsabiedrību pagasta valdē vai pie notāra apstiprinātu vienošanos par mantas nošķiršanu (..).

Tādējādi par ēku /Nekustamais īpašums A/, vienīgo tiesisko īpašnieku atzīstams atbildētājs /pers. A/ un nav konstatējama /pers. F/ līdzdalība /pers.

A/ paju, kas izmantotas ēku īpašuma privatizācijai, ieguvē. [15] Nav nozīmes tādiem prasītājas argumentiem, ka tiesa nenoskaidroja paju karšu Nr.788 un Nr.790, kas minētas pirkuma līgumā, piederību atbildētājam, jo likuma ,,Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” 19.panta ceturtās daļas izpratnē sabiedrības manta atsevišķiem tās dalībniekiem var tikt nošķirta tikai norēķinoties ar savām kapitāla daļām.

Strīda izšķiršanā nav nozīmes arī tādiem prasītājas argumentiem, ka ēku īpašuma iegādes brīdī ģimenē dzimušie kopīgie bērni /pers. C/ un /pers. M/ bija 7 un 3 gadus veci un nekustamais īpašums tā iegādes brīdī bija viņu vienīgais mājoklis un kopīgā ģimenes mājvieta. Konkrētajos apstākļos nepamatota ir atsauce uz judikatūrā nostiprināto atziņu, ka abiem laulātajiem, pastāvot kopīgai saimniecībai, ir pamats uzskatīt, ka īpašuma iegādei nepieciešamie līdzekļi ņemti no ģimenes kopējā budžeta, kurā ieguldījumu atbilstoši attiecīgā brīža iespējam devuši abi laulātie: viens laulātais, audzinot bērnus un nodarbojoties ar mājsaimniecību, bet otrs laulātais – strādājot algotā darbā.

Minētā atziņa nav attiecināma uz izskatāmo strīdu, jo paja kā privatizācijā izmantotais norēķinu līdzeklis pieder tikai un vienīgi tās īpašniekam, tā nav dalāma un to dāvināt, pārdot, vai citādi atsavināt var tikai ar sabiedrības un pajas īpašnieka piekrišanu statūtos noteiktā kārtībā. [16] Līdz ar to konkrētajos apstākļos nedarbojas prezumpcija par /pers. F/ līdzdalību nekustamā īpašuma – ģimenes mājokļa kā laulāto kopmantas iegūšanā ar mājsaimniecības pienākumu veikšanu un abu laulāto kopīgo bērnu audzināšanu.

Atbildētājam piederošo paju izlietošana ģimenes kopīgās mājvietas (ģimenes mājokļa) iegādei nerada laulāto kopmantas prezumpciju, kā to apelācijas sūdzībā norāda prasītāja.

Pretējā gadījumā jebkuras citas viena laulātā atsevišķas mantas izmantošana ģimenes vienīgā mājokļa iegādei radītu laulāto kopmantas prezumpciju, bet Civillikuma normas to neparedz un šāda judikatūra un tiesu prakse nepastāv. [17] No Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas 2000.gada 29.marta lēmuma Nr.168//1.14.2. izriet, ka zeme /pers. A/ īpašumā piešķirta piemājas saimniecības izveidošanai, pastāvīgā lietošanā zeme piešķirta jau 1996.gada 21.martā, tās piešķiršana ir saistīta ar ēku īpašumu.

Savukārt zemes īpašuma iegādi apliecina 2000.gada 29.marta līgums Nr.39/2954 ar Latvijas Hipotēku un zemes banku, samaksa noteikta četru privatizācijas sertifikātu apmērā, kurus /pers. A/ ieguvis, apvienojot sev piederošos privatizācijas sertifikātus ar savu bērnu /pers. C/ un /pers. M/ 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs privatizācijas sertifikātiem (tā norādīts pretprasībā).

No atbildētāja /pers. A/ privatizācijas sertifikātu konta izraksta redzams, ka 2000.gada 29.martā no /pers. M/ konta viņam ieskaitīti 5 sertifikāti, no kuriem 4 tajā pašā dienā pārskaitīti zemes privatizācijai (lietas 1.sējuma 231.lapa).

No /pers. M/ (personas kods /personas kods/) privatizācijas sertifikātu konta izraksta redzams, ka viņai piešķirti 18,50 privatizācijas sertifikāti, no kuriem 2000.gada 29.martā 5 ieskaitīti /pers. A/ kontā, bet pārējie 2000.gada vasarā pārskaitīti uz citu personu kontiem, veicot vēl 3 darījumus (lietas 1.sējuma 232.lapa). [18] Likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” 1.panta 7.punktā noteikts, ka sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku ir sertifikāti, ko piešķir Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši šā likuma II daļas noteikumiem.

Senāta judikatūrā ir atzīts, ka privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku izmantošana īpašuma privatizācijā, iegūtajam īpašumam rada atsevišķas mantas statusu (sk. Senāta spriedumu lietā Nr.SKC-724/2011, Nr.SKC-313/2012).

Līdz ar to apelācijas instances tiesa piekrīt pirmās instances tiesas atzinumam, ka atbildētājs /pers. A/ atzīstams par vienīgo zemes īpašnieku, secinot, ka nekustamam īpašumam nav piešķirams laulāto kopmantas statuss, jo tā ir viņa atsevišķā manta.

Augstākās tiesas 2012.gada tiesu prakses apkopojumā ,,Tiesu prakse laulāto kopīgās mantas dalīšanā” secināts, ka, lemjot par to, vai nekustamais īpašums ir atzīstams par laulāto kopīgu mantu vai par viena laulātā atsevišķu mantu, ir jāņem vērā katra laulātā izdarītais sertifikātu ieguldījums nekustamā īpašuma iegādē par privatizācijas sertifikātiem. Ja nekustamā īpašuma iegādē ir tikuši izmantoti tikai vienam laulātajam piederoši privatizācijas sertifikāti vai sertifikāti, kas bijuši šim laulātajam uzdāvināti, tad konkrētais nekustamais īpašums ir atzīstams par viena laulātā atsevišķu mantu. Savukārt, ja nekustamā īpašuma iegādē ir ieguldīti arī otram laulātajam piederošie vai viņam uzdāvinātie privatizācijas sertifikāti, tad nekustamais īpašums ir atzīstams par abu laulāto kopīgu mantu, atbilstoši abu laulāto izdarīto ieguldījumu daļām. [19] Nepastāv strīds, ka atbildētājas /pers. F/ sertifikāti zemes īpašuma iegādē nav izmantoti.

Nepilngadīgā bērna sertifikātu pārskaitīšana uz viena no vecākiem kontu, nevar radīt otram vecākam īpašuma tiesības vienādās daļās uz visu nekustamo īpašumu, kas sastāv no ēkām un būvēm, kas atzīstamas par atbildētāja /pers. A/ atsevišķu mantu, jo iegūta privatizācijas procesā, izmantojot pajas.

Strīdus gadījumā starp laulātajiem varētu pastāvēt ieguldījuma atprasījuma prasība īpašuma iegādē, bet ne īpašumtiesību rašanās uz 1/2 no visa nekustamā īpašuma.

Tādējādi prasītājas prasība daļā par piedziņas vēršanu uz /pers. A/ laulātās /pers. F/ 1/2 daļu laulāto kopmantā atzīstama par nepamatotu un noraidāmu, bet atbildētāja /pers. A/ pretprasība ir apmierināma, atzīstot nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums A/, par /pers. A/ atsevišķu mantu. [20] Tā kā prasītāja nav pieteikusi patstāvīgu materiāltiesisku prasījumu pret atbildētāju /pers. A/, bet lūgusi piedzīt no viņa tikai tiesas izdevumus, prasība šajā daļā noraidāma, kā to pareizi atzinusi pirmās instances tiesa. [21] Pirmās instances tiesa spriedumu ir pamatojusi ar apstākļiem, kas nodibināti pārbaudot iesniegtos pierādījumus, un piemērojusi atbilstošās materiālo un procesuālo tiesību normas, tā rezultātā prasītājas pārstāves apelācijas sūdzības apmierināšanai nav pamata. [22] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus (..).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrajai daļai tiesas izdevumi ir: 1) valsts nodeva; 2) kancelejas nodeva; 3) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Tā kā prasība tās pārsūdzētajā daļā tiek noraidīta, bet pretprasība tiek apmierināta, tad no prasītājas atbildētāja /pers. A/ labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi.

Iesniedzot pretprasības pieteikumu, atbildētājs /pers. A/ samaksājis valsts nodevu 409,78 EUR (lietas 1.sējuma 205.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,27 EUR (lietas 1.sējuma 204.lapa).

Līdz ar to no prasītājas atbildētāja /pers. A/ labā piedzenami tiesas izdevumi 415,05 EUR (409,78+5,27).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam no prasītājas valsts labā piedzenami iepriekš nesamaksātie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu, kas apelācijas instances tiesā ir 4,48 EUR un apstiprinās ar izdrukām no Tiesu informācijas sistēmas (lietas 2.sējuma 12., 32.lapa).

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz norādīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 433., 434.pantu, Zemgales apgabaltiesa no s p r ie d a noraidīt AS ,,Luminor Bank” Latvijas filiāles prasību par tiesību atzīšanu vērst piedziņu uz 1/2 domājamo daļu no /pers. A/ piederošā nekustamā īpašuma /Nekustamais īpašums A/, kā uz /pers. F/ daļu laulāto kopmantā.

Noraidīt AS ,,Luminor Bank” Latvijas filiāles prasību par tiesas izdevumu piedziņu no /pers. A/.

Apmierināt /pers. A/ pretprasību par nekustamā īpašuma /Nekustamais īpašums A/, atzīšanu par /pers. A/ atsevišķu mantu.

Atzīt nekustamo īpašumu /Nekustamais īpašums A/, kadastra Nr./kadastra numurs/, ierakstīts Stelpes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, par /pers. A/, personas kods /personas kods/, atsevišķu mantu.

Piedzīt no AS ,,Luminor Bank” Latvijas filiāles, vienotais reģistrācijas Nr.40203154352, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 415,05 EUR, nosakot, ka piedzītās summas ieskaitāmas /pers. B/, personas kods /personas kods/, AS ,,Swedbank” kontā Nr./konta numurs/ Piedzīt no AS ,,Luminor Bank” Latvijas filiāles, vienotais reģistrācijas Nr.40203154352, valsts labā izdevumus par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu 4,48 EUR.

Izdevumu par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu 4,48 EUR samaksa veicama: saņēmējs Tiesu administrācija, konts Nr.LV51TREL2190458019000, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, iemaksas mērķis: EKK 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C10062917.

Noteikt prasītājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt trīsdesmit dienu laikā kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā Civilprocesa likuma 451., 452.pantā paredzētajos gadījumos, iesniedzot kasācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā un iemaksājot drošības naudu 300 EUR apmērā.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Tiesneses I.Skudra S.Maršāne I.Belicka 178.105.228.254 19.06.2026. 16:26 Anonīms sistēmas lietotājs