Zemgales apgabaltiesa – Administratīvo pārkāpumu lietas

Lieta Nr.1A73018718 106AA-0046-19/4 SPRIEDUMS Jelgavā 2019.gada 29.aprīlī Zemgales apgabaltiesa tiesnese referente Inga Akmeņlauka tiesneši Dace Skrauple un Juris Siliņš izskatīja apelācijas kārtībā rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2019.gada 8.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa 2018.gada 29.maijā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.GA11017037 (turpmāk – protokols-lēmums), kurā norādīts, ka 2018.gada 13.maijā plkst.23.04 transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, brauca pa autoceļu Rīga-JelgavaLietuvas robeža (Meitene) (A8) un pie krustojuma ar Skolas ielu, apdzīvotā vietā ,,Eleja”, Jelgavas novadā, fiksēts transportlīdzekļa braukšanas ātrums 81 km/h (ņemot vērā iekārtas pieļaujamo kļūdu, minimālais braukšanas ātrums 78 km/h) pie atļautajiem 50 km/h. Ātrums fiksēts ar iekārtu Gatso, sērijas Nr.16-22-033-022.

Protokolā-lēmumā norādīts, ka pārkāpts Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 101.punkts un Ceļu satiksmes likuma 18.panta 2.punkts.

Atbildība par protokolā-lēmumā norādītajiem pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta astotajā daļā, 149.24 panta pirmajā un otrajā daļā. Administratīvais sods piemērots /pers. B/ pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta astotās daļas par braukšanas ātruma pārsniegšanu sodīts ar 80 euro, pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.24 panta pirmās daļas par braukšanu bez tehniskās apskates sodīts ar 55 euro, pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.24 panta otrās daļas par braukšanu bez īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sodīts ar 85 euro. Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35.pantu, /pers. B/ noteikts galīgais sods 85 euro.

Protokolu-lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pārsūdzēja /pers. B/, lūdzot atcelt uzlikto naudas sodu.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka /Valsts amatpersona/ 2018.gada 13.jūlija lēmumu Nr. 20/3/3-992 (turpmāk –Augstākas iestādes lēmums) protokols-lēmums atstāts negrozīts, bet /pers. B/ sūdzība noraidīta.

2018.gada 16.augustā Zemgales rajona tiesā saņemta /pers. B/ sūdzība par Augstākas iestādes lēmumu, kurā lūgts atcelt Augstākas iestādes lēmumu un izbeigt administratīvo, domājams administratīvo pārkāpumu, lietu.

Ar Zemgales rajona tiesas 2019.gada 8.februāra spriedumu atstāts negrozīts Augstākas iestādes lēmums, bet /pers. B/ sūdzība noraidīta.

2019.gada 25.februārī Zemgales rajona tiesā saņemta /pers. B/ apelācijas sūdzība par Zemgales rajona tiesas 2019.gada 8.februāra spriedumu, kurā /pers. B/ lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un izbeigt administratīvo, domājams administratīvo pārkāpumu, lietu pret viņu.

Apelācijas sūdzībai /pers. B/ pievienojis: 2018.gada 3.jūnija e-iesniegumu, izdruku no SS.COM, Valsts policijas 2018.gada 2.jūlija pavadrakstu, lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, 2018.gada 13.jūlija e-iesniegumu, maksājuma uzdevumu Nr.395, izdruku no SS.COM, Valsts policijas 2018.gada 24.augusta atbildi.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka spriedums būtu atceļams, jo tiesa nav izskatījusi visus Valsts policijā iesniegtos pierādījumus – 2018.gada 13.jūlija e-iesniegumu, kura pielikumā ir maksājuma uzdevums Nr.395 –, tādēļ viņam liegta iespēja uz taisnīgu tiesu. Tiesa pieprasīja no Valsts policijas maksājuma uzdevumu Nr.395, savukārt Valsts policija atbildēja, ka viņu rīcībā šāda maksājuma uzdevuma nav. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka šādi Valsts policijas apgalvojumi ir nepatiesi, un uzskata, ka sodi būtu atceļami, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta piektās daļas 1.punku.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2016.gada 22.jūnijā pēc jaunas automašīnas iegādes viņš šo automašīnu - /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – automašīna), uzreiz esot noņēmis no uzskaites un nodevis /pers. E/ pircēja sameklēšanai. Neilgu laiku pēc tam /pers. E/ paziņoja, ka automašīnu pārdevis un nodevis pircējam. Pirkuma maksu par automašīnu sūdzības iesniedzējs saņēmis savā kontā, ko pierāda maksājuma uzdevums Nr.395.

Valsts policija lēmumos norāda, ka /pers. B/ sūdzībai neesot pievienojis nekādus dokumentus par automašīnas pārdošanu vai nodošanu citai personai. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šāds policijas apgalvojums ir nepamatots, jo iesniegtajai sūdzībai policijā viņš esot pievienojis maksājuma uzdevumu Nr.395, no kura ir redzams, ka /pers. F/ 2016.gada jūlijā veikusi maksājumu uz viņa kontu par summu 440 euro saistībā ar automašīnas pārdošanu. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka maksājuma uzdevums ir pierādījums tam, ka automašīna pārdota un par to samaksāta pirkuma maksa.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka /pers. E/ viņam paziņojis, ka pircējam nodota automašīnas reģistrācijas apliecība un viņa - /pers. B/ telefona numurs, lai pircējs varētu ar viņu sazināties un nokārtot nepieciešamās formalitātes Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Nekāda cita informācija par pircēju sūdzības iesniedzējam netika sniegta, un arī pašlaik /pers. E/ nevar pateikt, kam automašīnu ir pārdevis, tādēļ sūdzības iesniedzējs neesot varējis sazināties ar automašīnas pircēju un uzskata to par prettiesisku darbību no /pers. E/ un pircēja puses. Pircējs ar sūdzības iesniedzēju nav sazinājies, un to, 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs ka automašīna tiek izmantota ceļu satiksmē bez pārreģistrācijas veikšanas, sūdzības iesniedzējs uzzinājis tikai pēc tam, kad saņēma vēstuli no Ceļu satiksmes drošības direkcijas par veiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Sūdzības iesniedzējs vērš uzmanību uz to, ka viņam uzlikto pierādīšanas pienākumu izpildīt nevar, jo viņam nav tādu pilnvaru – datu aizsardzības likums liedz viņam iegūt citu personu datus, ja vien persona tos nesniedz labprātīgi, kā arī veikt jebkādas izmeklēšanas darbības.

Sūdzības iesniedzējs vērsās Valsts policijā ar e-iesniegumiem, kuros aprakstīti visi viņa centieni – noskaidrot tālāko automašīnas likteni un ar to saistītās personas.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņa iesniegumiem pievienotas divas izdrukas no sludinājuma portāla SS.COM, un vērš uzmanību, ka ar tiem saistītas konkrētas personas, kuras būtu iespējams noskaidrot, bet Valsts policijas sniegtajās atbildēs nav nekāda informācija ne par automašīnas atrašanās vietu, ne ar to saistītām personām.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ir notikušas un notiek prettiesiskas darbības ar automašīnu, taču no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ šādu situācijas turpināšanos bez Valsts policijas palīdzības viņš nevar izbeigt.

Apelācijas sūdzībā sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Civillikuma 987.panta pirmo daļu, 989.pantu, Ceļu satiksmes likuma 10.panta 1.1 daļu un norāda, ka mehāniskie transportlīdzekļi, tai skaitā, automašīna, ir pakļauti reģistrācijai, tāpēc, vērtējot Civillikuma tiesību normas kopsakarā ar Ceļu satiksmes likuma tiesību normām, jāsecina, ka Civillikumā paredzētā nodošana mehānisko transportlīdzekļu gadījumā ir to pārreģistrācija. Tikai tādā gadījumā pēc transportlīdzekļa pārdošanas var runāt par transportlīdzekļa atrašanos citas personas tiesiskā valdījumā. Proti, kaut arī transportlīdzeklis tiek pārdots, tomēr atrasties citas personas tiesiskā valdījumā tas var tikai pēc tā nodošanas, kas izpaužas kā pārreģistrācija un ir Civillikuma 989.pantā minētais nodošanas tiesiskais pamats.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņa gadījumā, pirmkārt, /pers. E/ nebija tiesību nodot automašīnu pircēja valdījumā, pirms nav veikta tās pārreģistrācija. Otrkārt, pircējam nebija tiesību pieņemt valdījumā un/vai nodot kādām citām personām automašīnu, pirms nav veikta tās pārreģistrācija.

Turklāt pircējam nebija tiesību automašīnu izmantot vai to nodot citām personām izmantošanai ceļu satiksmē, pirms nav veikta tās pārreģistrācija. Līdz ar to secināms, ka automašīna neatradās sūdzības iesniedzēja valdījumā /pers. E/ un pircēja prettiesiskas rīcības dēļ.

2019.gada 4.aprīlī Zemgales apgabaltiesā saņemts /pers. B/ paskaidrojums, kurā viņš papildus apelācijas sūdzībai norāda uz šādiem argumentiem. /pers. B/ uzskata, ka viņam piemērotie sodi būtu atceļami, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta piektās daļas 1.punktu. Sūdzībās viņš norādīja, ka citu personu prettiesiskās darbības izpaudās kā Civillikuma 987. un 989.panta neievērošana, jo /pers. E/ automašīnu nodeva pircējam, un tiesa šādu faktu nav apstrīdējusi. Pircējs automašīnu nodeva tālāk vai sāka to lietot bez pārreģistrācijas. Tikai pārreģistrējot automašīnu, tiek izpildīti Civillikuma 987. un 989.panta nosacījumi par nodošanu un attiecīgi īpašumtiesību pāreju uz ieguvēju, lai viņš ar to pilnībā varētu rīkoties kā ar savu. /pers. B/ norāda, ka ar viņu neviens nesazinājās, lai veiktu automašīnas pārreģistrāciju, un viņš nebija atļāvis automašīnu izmantot ceļu satiksmē, jo bija to noņēmis no uzskaites. /pers. B/ uzskata, ka neveiktās pārreģistrācijas (nodošanas) dēļ citām personām nebija nekādu tiesību automašīnu pārņemt savā valdījumā un piedalīties ceļu satiksmē. Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta piektās daļas 1.punkta izpratnē automašīna neatradās viņa valdījumā citu personu prettiesisku darbību dēļ, jo netika ievērota likumā noteiktā nodošanas kārtība.

Turpretī tiesa šo jēdzienu – citu personu prettiesisku darbību dēļ – tulko sašaurināti, ar to saprotot krimināla rakstura darbības. Prettiesiskas darbības ir daudz plašāks jēdziens, kur kriminālas rakstura darbības ir tikai viena no izpausmēm. Tādējādi tiesa nonākusi pie nepareiza secinājuma, ka nav saskatāms nosacījums – citu personu prettiesisku darbību dēļ. /pers. B/ nepiekrīt tiesas secinātajam, ka viņš pieļāvis to, ka nezināma persona ar automašīnu piedalās ceļu satiksmē. Gluži pretēji – tas ir noticis neatkarīgi no viņa gribas, citu personu prettiesiskas rīcības dēļ.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21 pantu, apgabaltiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā, jo nesaskata pamatu pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu sūdzību izskatīt tiesas sēdē.

Par iesniegto apelācijas sūdzību rakstveida viedoklis nav iesniegts.

Motīvu daļa Pārbaudījusi pierādījumus un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, apelācijas sūdzībā minētos motīvus, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, tāpēc tā atcelšanai un administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai nav pamata, bet sūdzības iesniedzēja /pers. B/ apelācijas sūdzība noraidāma kā nepamatota.

Pirmās instances tiesa, atzīstot, ka Augstākas iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, rīkojās atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 289.13 panta nosacījumiem, un pamatoti pievienojās sniegtajai motivācijai, no jauna visus pierādījumus detalizētāk neizvērtēja. Arī Zemgales apgabaltiesa, atzīstot, ka pierādījumi Augstākas iestādes lēmumā, kā arī pirmās instances tiesas spriedumā ir izvērtēti, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 289.13 panta nosacījumiem pievienojas šajos nolēmumos norādītajai motivācijai, no jauna pierādījumus detalizēti neizvērtē un neatkārto jau norādītos pierādījumus un atzinumus.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pants paredz, ka, institūcijai (amatpersonai) izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības.

Pirmās instances tiesa ir izvērtējusi lietas materiālus un pierādījumus lietā un atzinusi, ka /pers. B/ pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtās daļas, 149.24 panta pirmās un otrās daļas.

Pirmās instances tiesa ir secinājusi, ka lietā nav strīda par to, ka transportlīdzeklis /TL marka/protokolā-lēmumā norādītajā laikā un vietā pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu, tāpat /pers. B/ nav izteicis iebildumus pret lietā konstatēto, ka transportlīdzeklis piedalījies ceļu satiksmē bez tehniskās apskates un bez īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas.

Lietā ir strīds par to, vai Iestāde pareizi noteikusi atbildības subjektu. Iestāde uzskatīja, ka /pers. B/ kā transportlīdzekļa īpašnieks ir atbildīgs par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem un tieši viņš saucams pie administratīvās atbildības, savukārt /pers. B/ uzskata, ka viņš nav pie atbildības saucamā persona, jo protokolā-lēmumā norādītājā laikā un vietā nav vadījis transportlīdzekli, 2016.gada 22.jūnijā noņēmis transportlīdzekli no uzskaites un nodevis to /pers. E/ tālākai transportlīdzekļa realizācijai.

Apelācijas sūdzībā /pers. B/ vairākas reizes uzsvēris, ka sods viņam kā īpašniekam (valdītājam) nav piemērojams, jo transportlīdzeklis neatradās viņa valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ. /pers. B/ uzskata, ka attiecībā uz viņu būtu piemērojams Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta piektās daļas 1.punktā paredzētais izņēmums.

Apgabaltiesa atzīst, ka šajā lietā pamatoti secināts, ka /pers. B/ kā transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs) saucams pie administratīvās atbildības.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs Lietas materiālos atrodas izdruka no Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes par transportlīdzekli /reģistrācijas numurs/, no kuras redzams, ka transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites un kā transportlīdzekļa īpašnieks norādīts /pers. B/ (lietas 15. lapa).

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta otro daļu administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar fotoradaru, piemēro reģistrētajam turētājam. Ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). Ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai tas reģistrēts tirdzniecības reģistrā), administratīvo sodu piemēro komersantam, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa tirdzniecību.

Ceļu satiksmes likuma 20.panta pirmā daļa noteic, ka transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai ceļu satiksmē netiktu izmantoti tādi viņa lietošanā esošie transportlīdzekļi, kuriem nav dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai uz kuriem attiecas aizliegums piedalīties ceļu satiksmē.

Līdz ar to Zemgales apgabaltiesa pievienojas jau izdarītajiem secinājumiem lietā – tā kā transportlīdzeklis 2016.gada 22.jūnijā noņemts no uzskaites, bet nav reģistrēts uz citas personas vārda –, tad administratīvais sods jāpiemēro īpašniekam (valdītājam), kā to pamatoti darījusi Iestāde.

Apgabaltiesa atzīst, ka lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka /pers. B/ piederošais transportlīdzeklis būtu atradies citas personas prettiesiskā valdījumā. Lietā noskaidrotie apstākļi liecina, ka šo transportlīdzekli /pers. B/ bija pats nodevis realizācijai /pers. E/, kurš savukārt saskaņā ar savstarpējo mutvārdu vienošanos automašīnu esot pārdevis, nododot pircējam automašīnu, reģistrācijas apliecību un sūdzības iesniedzēja telefona numuru, un par to arī informējis arī /pers. B/.

Lietā nav ziņu, ka transportlīdzeklim būtu bijušas uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai tas reģistrēts tirdzniecības reģistrā, līdz ar to nav saskatāmi /pers. E/ darbībās kādi likumpārkāpumi. Tas, ka automašīnas pircējs, kurš transportlīdzekli iegādājies tiesiska darījuma rezultātā, nav izpildījis Ceļu satiksmes likuma 10.panta 1.1 daļas prasības, nav pamats atzīt, ka transportlīdzeklis pircēja valdījumā būtu nonācis pretlikumīgi. Līdz ar to šādas /pers. E/ un transportlīdzekļa pircēja darbības nav atzīstamas par prettiesiskām.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 20.panta pirmo daļu transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai ceļu satiksmē netiktu izmantoti tādi viņa lietošanā esošie transportlīdzekļi, kuriem nav dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai uz kuriem attiecas aizliegums piedalīties ceļu satiksmē. Savukārt šī panta piektā daļa transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) uzliek par pienākumu pēc Valsts policijas pieprasījuma sniegt ziņas par personu, kura vadīja vai bija tiesīga lietot transportlīdzekli, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta 11. daļu, ja /pers. B/ nav vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, tad viņam, pārsūdzot augstākā iestādē lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, sūdzībā bija jānorāda persona, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli, turklāt jānorāda arī personu identificējošie dati (vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet par ārzemnieku papildus norāda arī dzīvesvietas adresi, vadītāja apliecības numuru, izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevēju valsti), kā arī sūdzībai jāpievieno pierādījumi, kas apliecinātu, ka šī cita persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli.

Pirmās instances tiesa pamatoti norādīja, ka /pers. B/ šo pienākumu nav izpildījis, atbilstoši likuma prasībām transportlīdzekļa faktiskais vadītājs sūdzībā nav norādīts, turklāt arī nekādi pierādījumi par transportlīdzekļa nodošanu citai personai nav iesniegti.

Apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā pamatoti norādītajam, ka, neskatoties uz to, ka transportlīdzeklis faktiski pie /pers. B/ neatradās, tomēr viņš atbild par likumpārkāpumiem, kas izdarīti ar viņam piederošu transportlīdzekli. Transportlīdzekļa noņemšana no uzskaites pati par sevi /pers. B/ nevar pasargāt no tiesiskām sekām, kas administratīvo pārkāpumu gadījumā likumā paredzētas transportlīdzekļu īpašniekiem.

Pieļaujot situāciju, ka kāda cita nezināma persona izmanto ceļu satiksmē transportlīdzekli, nepārreģistrējot īpašumtiesības, /pers. B/ ir apzināti uzņēmies risku atbildēt par visiem pārkāpumiem, ko, piedaloties ceļu satiksmē, pieļāvusi šī persona ar viņam piederošu transportlīdzekli.

Transportlīdzekļa īpašnieks /pers. B/ gandrīz divus gadus pēc it kā veiktās automašīnas pārdošanas un saņemtās samaksas neveica nekādus pasākumus, lai likumā noteiktajā kārtībā veiktu reģistrā transportlīdzekļa pārreģistrāciju uz citu personu, bet, kā tas redzams no lietas materiāliem, tikai pēc administratīvo pārkāpumu protokolu un lēmumu par sodu uzlikšanu saņemšanas 2018.gada maijā vērsās ar iesniegumu policijā 2018.gada 3.jūnijā.

Pirmās instances tiesa spriedumā pamatoti norādījusi, ka /pers. B/ nebija iesniedzis dokumentu, kas apliecinātu naudas pārskaitījumu saistībā ar automašīnas pārdošanu, jo lietas materiālos šāds dokuments neatrodas.

Sūdzības iesniedzējs /pers. B/ savai apelācijas sūdzībai pievienojis neapstiprinātu Swedbank maksājuma uzdevuma kopiju Nr. 395 (66.lapa), kas datēta ar 2016.gada 3.jūliju, no kuras redzams, ka /pers. F/ pārskaitījusi /pers. B/ 440 euro, un kā maksājuma mērķis norādīts – pēc vienošanās.

Apelācijas sūdzībā /pers. B/ norāda, ka tas esot pierādījums, ka automašīna pārdota un samaksāta pirkuma maksa.

Apgabaltiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja norādītais apstāklis par samaksas veikšanu par viņam piederošo transportlīdzekli, kas gan maksājuma uzdevumā tā netiek norādīts, tomēr šāda iespējamā samaksas veikšana nevar būt par pamatu, lai atzītu, ka transportlīdzeklim būtu cits īpašnieks, jo šāda darbība – transportlīdzekļa īpašnieka maiņa – reģistrā netika reģistrēta.

Apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzībai pievienoto ziņu un dokumentu kopijas nepierāda, ka sūdzības iesniedzējs /pers. B/ būtu nepamatoti saukts pie administratīvās atbildības un nebūtu viņam kā transportlīdzekļa īpašniekam inkriminēto pārkāpumu subjekts.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, Zemgales apgabaltiesai nerodas šaubas par /pers. B/ vainīgumu inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. /pers. B/ vainīgums administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīts ar lietā iegūtiem un pārbaudītiem pierādījumiem, kas ir iegūti ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem un ir pietiekami vainīguma konstatēšanai. Nav pamata konstatēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pantā norādītos apstākļus, kas nepieļautu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā un būtu par pamatu lietas izbeigšanai.

Apelācijas instances tiesā netika konstatēti kādi jauni apstākļi, kas norādītu uz /pers. B/ nevainīgumu un apstākļiem, kas radītu šaubas par administratīvā pārkāpuma sastāva esamību, kā arī netika konstatēti būtiski procesuāli pārkāpumi, kas varētu ietekmēt lietā pieņemto nolēmumu pamatotību. Savā apelācijas sūdzībā /pers. B/ nav norādījis nevienu citu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas būtu attiecināms uz faktiskajiem pārkāpumu apstākļiem un būtu par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta nosacījumus, un personai noteiktais galīgais sods ir izvēlēts atbilstoši likuma prasībām, ievērojot sankcijā paredzētos sodus.

Ievērojot minēto, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, tāpēc tas atstājams negrozīts, bet /pers. B/ apelācijas sūdzības apmierināšanai nav pamata, tāpēc tā noraidāma.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21, 289.22 pantu, Zemgales apgabaltiesa nosprieda Zemgales rajona tiesas 2019.gada 8.februāra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese referente (paraksts) I.Akmeņlauka Tiesnesis (paraksts) J.Siliņš Tiesnese (paraksts) D.Skrauple 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs