Zemgales rajona tiesa – Administratīvo pārkāpumu lietas

Lieta Nr. 1A73010419 ECLI:LV:ZRT:2019:0401.1A73010419.3.S SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Jelgavā 2019. gada 11. aprīlī Zemgales rajona tiesa, tiesnese L. Fogele, piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai /pers. A/, iestādes pārstāvim D. Borovkovam, 2019. gada 1. aprīlī izskatīja atklātā tiesas sēdē Zemgales rajona tiesas (Jelgavā) 310. tiesas sēžu zālē videokonferences režīmā ar Zemgales rajona tiesu (Jēkabpilī) administratīvā pārkāpuma lietu, /pers. A/ sūdzībā par Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk - Jēkabpils PPP) 2019. gada 8. janvāra lēmumu Nr. 7/J-2502/2018, un konstatēja:

2019. gada 8. janvārī Jēkabpils PPP inspektors D. Borovikovs (turpmāk – inspektors) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.

CZ201972 (turpmāk – protokols Nr. CZ201972) par to, ka 2018. gada 19. decembrī plkst. 10.10 noskaidrots, ka /pers. A/ savā dzīvesvietā /adrese/, sistemātiski traucē daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju naktsmieru, kas izpaužas kā nezināmu priekšmetu valkāšanu pa grīdu, sišana pa radiatoriem. Pēdējo reizi no 06.01.2019. uz 07.01.2019. no plkst. 00.00 līdz plkst. 03.00, valkājot kaut kādu priekšmetu pa grīdu. /pers. A/ darbības kvalificētas kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 167. pantā paredzētais administratīvi sodāms pārkāpums.

Ar Jēkabpils PPP inspektora D. Borovikova (turpmāk – iestāde) 2019. gada 8. janvāra lēmumu Nr. 7/J-2502/2018 (turpmāk – lēmums Nr. 7/J-2502/2018) 2018. gada 19. decembrī konstatēts, ka /pers. A/ sistemātiski savā dzīvesvietā /adrese/, traucē daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju naktsmieru, valkājot pa grīdu nenoskaidrotus smagus priekšmetus, kā arī sit pa radiatoriem. Pēdējo reizi /pers. A/ traucēja naktsmieru naktī uz 07.01.2019. no plkst. 00.00 līdz plkst. 03.00. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta pēc Latvijas APK 167. panta. Nav konstatēti apstākļi, kas atbildību mīkstina un pastiprina. Tāpēc nolemts /pers. A/ uzlikt naudas sodu 70 euro.

Iestādes lēmumā Nr. 7/J-2502/2018 norādīts, ka šis lēmums pārsūdzams pilsētas (rajona) tiesā.

2019. gada 28. janvārī Zemgales rajona tiesā (Jelgavā) saņemta /pers. A/ sūdzība, kurā lūdz atcelt iestādes lēmumu Nr. 7/J-2502/2018 kā nepamatotu un prettiesisku, izskatot lietu pēc būtības un izsaukt uz tiesas sēdi sūdzībā norādītos lieciniekus.

Sūdzību /pers. A/ pamato ar sekojošiem apsvērumiem. /pers. A/ uzskata, ka administratīvā pārkāpuma lieta pret viņu uzsākta, jo viņai ar kaimiņiem /pers. B un C/ ir konfliktējošas attiecības pēc tam, kad /pers. B un C/ aizrādījusi par viņu slikto attieksmi pret viņu bērniem un brīdinājusi, ka par to ziņos bāriņtiesai, un /pers. B un C/ šobrīd viņai atriebjas.

Kaimiņi /pers. B un C/ izrāda nepatiku un ir pret viņu naidīgi noskaņoti.

Noliedz, ka būtu traucējusi naktsmieru, pa naktīm priekšmetus nemet, mēbeles nevalkā, pa radiatoriem nesit, jo to nevar izdarīt veselības stāvokļa dēļ, bet naktīs guļ.

Šos viņas faktus var apliecināt dēls /pers. G/, ar kuru ir kopīga dzīvesvieta.

Tā kā daudzdzīvokļu mājai ir slikta skaņas izolācija un ļoti laba caurdzirdamība, šos faktus var apliecināt arī kaimiņi: /pers. H/ un /pers. I/.

Norāda, ka protokols Nr. CZ201972 nav atbilstoši Latvijas APK 248. panta pirmajai daļai noformēts, jo to parakstījusi, kad protokolā nebija norādīta amatpersona, kura to sastādījusi, taču jau pēc neilga brīža viņai iznesa un atdeva sagatavotu iestādes lēmumu Nr. 7/J-2502/2018.

Viņai netika izskaidrotas tiesības un pienākumi.

Jau sākotnēji - protokolā Nr. CZ201972 norādījusi, ka protokolam nepiekrīt, un viņai netika dota iespēja pierādīt pretējas ziņas un iesniegt savus pierādījumus.

Līdz ar to uzskata, ka administratīvā soda uzlikšanas process nebija tiesisks, neatbilstošs Latvijas APK normām, tostarp, neievērojot Latvijas APK 248. panta prasības, un ir pārkāptas /pers. A/ tiesības uz aizstāvību.

Ar Zemgales rajona tiesas tiesnese s L. Fogeles 2019. gada 4. februāra lēmumu pieņemta /pers. A/ sūdzība par iestādes lēmumu Nr. 7/J2502/2019 un ierosināta tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā, nosakot lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Nolemts izsaukt uz tiesas sēdi lieciniekus: /pers. G/, /pers. H/ un līdz 2019. gada 1. martam noteikts termiņš paskaidrojumu iesniegšanai, pieteikumu un lūgumu iesniegšanai.

Pēc /pers. A/lūguma, ar Zemgales rajona tiesas tiesneses L. Fogeles 2019. gada 18. februāra lēmumu nolemts organizēt lietas izskatīšanu atklātā tiesas sēdē 2019. gada 1. aprīlī pulksten 11.00 Zemgales rajona tiesā (Jelgavā) Dambja ielā 12, Jelgavā, 310. zālē, videokonferences režīmā ar Zemgales rajona tiesu Jēkabpilī (Brīvības ielā 126, Jēkabpilī), 4. zālē, izsaukt uz tiesas sēdi arī liecinieci /pers. I/.

Citi lūgumi, pieteikumi vai paskaidrojumi no lietas dalībniekiem nav saņemti un nav pieteikts noraidījums tiesai.

Tiesas sēdē /pers. A/ uzturēja sūdzību uz tajā norādītajiem argumentiem. Norādīja, ka pilnībā nepiekrīt protokolam Nr. CZ201972 un iestādes lēmumam Nr. 7/J-2502/2019. Savu vainu neatzīst, jo veselības stāvokļa dēļ nevar valkāt mēbeles, nav trokšņojusi vai situsi pa radiatoriem. Naktīs guļ.

Pati ir bijusi pamodusies no trokšņiem naktī, tādiem kā krēsla bīdīšana, bet nav dzirdējusi sišanu pa radiatoriem. /pers. K/, kura sniedza paskaidrojumus, nepazīst. Naidīgas attiecības ir tikai ar /pers. B un C/, kuriem aizrādījusi par attieksmi pret saviem bērniem un piedraudējusi vērsties bāriņtiesā. Domā, ka /pers. L/ varētu pret viņu noskaņot /pers. B un C/, aprunājot viņu. Naktī uz 2019. gada 7. janvāri gulējusi, nekādus trokšņus nav dzirdējusi. Papildus norādīja, ka, izsniedzot pavēsti, viņa netika informēta saistībā ar ko tiek saukta ierasties policijas iecirknī.

Tiesas sēdē iestādes pārstāvis norādīja, ka jau 2018. gada jūlijā par līdzīgām darbībām šajā dzīvoklī ir bijuši izsaukumi. Pirms protokola Nr.

CZ201972 sastādīšanas ar /pers. A/ un viņas dēlu /pers. G/ tika veiktas pārrunas, darot visu, lai lieta tiktu atrisināta mierīgā ceļā, nesastādot protokolu, taču izlīgums starp kaimiņiem netika panākts un šobrīd policijā ir iesniegts jauns iesniegums par līdzīgām darbībām. /pers. A/ tika izskaidrota iespējamā atbildība. Uzskata, ka /pers. A/ zināja, saistībā ar ko tiek izsaukta uz policijas iecirkni, jo viņai jau iepriekš tika izskaidrots, ka minēto darbību atkārtošanās gadījumā viņa tiks saukta uz policijas iecirkni protokola sastādīšanai. Piekrīt, ka, iespējams, uz protokola Nr. CZ201972 kopijas aizmirsis 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs uzspiest spiedogu ar amatu, vārdu, uzvārdu, taču uz šī protokola oriģināla šāds spiedogs ir uzspiests. /pers. A/ protokols Nr. CZ201972 tika nolasīts viņas klātbūtnē un izskaidrotas tiesības, ko persona pati var redzēt protokolā. /pers. A/ ir parakstījusies par to. Uzskata, ka /pers. A/ vaina ir pilnībā pierādīta ar diviem iesniegumiem un liecinieku paskaidrojumiem.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. G/ liecināja, ka dzīvoklis /adrese/ ir viņa īpašums, kurā dzīvo kopā ar māti /pers. A/. Liecina, ka lēmumā Nr. 7/J2502/2019 konstatētie fakti nav patiesi, jo katru nakti nakšņo mājās. Nav dzirdējis, ka māte vai kāds kaimiņš trokšņotu. Tikai vienu reizi dzirdējis, ka augšējie kaimiņi no 37. dzīvokļa dauzīja ar kaut kādu ķebli un bija dzirdama vīrieša balss lamas. Vienu reizi kaimiņš no 31. dzīvokļa jautājis viņam, ko māte trokšņo un ko viņa tur dara. Ar kaimiņiem no 31. dzīvokļa nekonfliktē, taču domā, ka viņi melo, taču neredz iemeslu, kāpēc lai šie kaimiņi viņus apmelotu.

Tiesas sēdē lieciniece /pers. I/ liecināja, ka dzīvo blakus kāpņutelpā, bet viņas dzīvokļa siena, iespējams, nesošā siena, ir kopēja ar /pers. A/ dzīvesvietas dzīvokli. No /pers. A/ dzīvokļa nav dzirdējusi nedabīgus trokšņus. Pāris gadus vispār nav dzirdējusi nekādus trokšņus. Tad liecināja, ka kādreiz dzirdējusi mūzikas skaņas un kaimiņu skandalēšanu citā dzīvoklī. Mājai ir ļoti plānas sienas, trokšņi “klejo” pa visu māju tā, ka grūti kaut ko saprast. Tagad neko nav dzirdējusi, domā, ka kaimiņi ir klusi.

Tiesas sēdē lieciniece /pers. H/ liecināja, ka dzīvo blakus dzīvoklī /pers. A/ dzīvesvietas dzīvoklim. No šī dzīvokļa puses nav dzirdējusi nekādus trokšņus. Tik tālu skaņas nav dzirdamas, jo parasti uzturas istabā, kurai starpā starp /pers. A/ dzīvokli ir vannas istaba un virtuve. Naktīs guļ un nekādus trokšņus nav dzirdējusi, lai gan dienā ir dzirdējusi skaņas, jo dzirdamība ir pa visu māju.

Uzklausījusi /pers. A/paskaidrojumus un iestādes pārstāvja argumentus, kā arī liecinieku liecības, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarībā, tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 panta septīto daļu, tiesa, izskatot administratīvā konkrēto pārkāpuma lietu, izlemj:

1.

2.

3.

4.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 244. pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 167. pants paredz administratīvo atbildību par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms).

Sabiedriskā miera traucēšana ir konstatējama, piemēram, ja nav ievērotas cilvēka tiesības uz naktsmieru, [..]. Bez tam nav pamata uzskatīt, ka ticis traucēts sabiedriskais miers un kārtība, ja notikumu redzējuši tikai notikuma dalībnieki (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 9. marta spriedumu lietā SKA-61/2007 8. punktu).

No Latvijas APK 167. panta tiesiskā sastāva analīzes secināms, ka sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers, bet objektīvā puse - darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu.

Jāņem vērā, ka huligānisms var būt izdarīts ar tiešu nodomu, proti, personai jāapzinās sava noziedzīgā darbība un tieši jāvēlas tā izdarīt. Tiešs nodoms konstatējams arī tajos gadījumos, kad, apzināti traucējot sabiedrisko mieru, personas psihiskā attieksme pret eventuālajām sekām un sabiedriskā miera traucēšanu ir vienaldzīga. Mērķis rupji traucēt sabiedrisko mieru nav huligānisma obligāta pazīme. Izdarot huligānisku darbību ar tiešu nodomu, persona var gan vēlēties sasniegt mērķi, gan pieļaut to, gan vispār nepievērst tam uzmanību. Tomēr visos gadījumos jākonstatē, ka persona tieši vēlējusies izdarīt darbības, kas veido huligānisma objektīvo pusi.

Lai kādas personas darbības kvalificētu kā sīko huligānismu, tad tieši jākonstatē kāda indivīda vai to grupas bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, vai tāda sabiedriskā miera traucēšana, kas izpaustos kā necieņa pret sabiedrību, traucējot cilvēku mieru vai iestādes darbību.

Lai fizisku vai juridisku personu sauktu pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt visas administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes - subjektu (persona, kura ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu), objektu (ar likumu aizsargātu tiesisku interesi, pret kuru ir vērsts administratīvais pārkāpums), subjektīvo pusi (nodomu (tiešu vai netiešu) vai neuzmanību un objektīvo pusi (prettiesisku darbību vai prettiesisku bezdarbību). Ja kaut viena no minētajām administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā (personas darbībā vai bezdarbībā) nav administratīvā pārkāpuma sastāva un nav pamata personu saukt pie administratīvās atbildības Administratīvā pārkāpuma lietā ir būtiski, lai fakti, pamatojoties uz kuriem tiek noteikta pārkāpuma esamība, būtu pierādīti ar pieļaujamiem pierādīšanas līdzekļiem. Pārkāpuma objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu konstatē, izvērtējot lietā esošos pierādījumus.

Latvijas APK 248. pantā noteikts, kādām obligātajām sastāvdaļām jābūt administratīvā pārkāpuma protokolā.

Atbilstoši minētā kodeksa 272. pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 274. pantu, izskatot lietu un pieņemot lēmumu, lēmumā norāda: tās institūcijas nosaukumu (amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu), kura pieņēmusi lēmumu; lietas izskatīšanas datumu; ziņas par personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības; faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumu (norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti); lietas izskatīšanā konstatētos atbildību ietekmējošos apstākļus; normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu); lietā pieņemto lēmumu [..].

No minētajām tiesību normām izriet, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir pirmdokuments administratīvās lietvedības uzsākšanai un tajā tiek norādītas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai, savukārt lēmums par administratīvā soda piemērošanu ir dokuments (nolēmums), kurā tiek norādīts pārkāpuma faktisko un tiesisko apstākļu konstatējums.

Tiesa konstatē, ka amatpersonas protokolā Nr. Nr. CZ201972, eksemplārā, kas tika izsniegts /pers. A/ nav fiksēts, amatpersonas vārds, uzvārds, iestāde un amats, tātad nav vienas no obligātajām sastāvdaļām – protokola sastādītājs, taču šī kļūda nav vērtējama tik rupja, lai ietekmētu lietas 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs iznākumu, ievērojot, ka uz protokola Nr. CZ201972 oriģinālā eksemplāra šādas ziņas ir norādītas, protokolu sastādīja amatpersona /pers. A/ klātbūtnē un /pers. A/ bija dota iespēja iepazīties ar lietas materiāliem.

Gan amatpersonas protokolā Nr. CZ201972, gan iestādes lēmumā Nr. 7/J-2502/2018 fiksēti līdzīgi pārkāpuma apstākļi, ka 2018. gada 19. decembrī plkst. 10.10 konstatēts, ka /pers. A/ savā dzīvesvietā /adrese/, sistemātiski traucē daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju naktsmieru, kas izpaužas kā nezināmu priekšmetu valkāšanu pa grīdu, sišana pa radiatoriem. Pēdējo reizi /pers. A/ traucēja naktsmieru naktī uz 07.01.2019. no plkst. 00.00 līdz plkst. 03.00.

Tiesa konstatē, ka minētie fakti apstiprinās ar /pers. B/ iesniegumu, kuru parakstījusi arī /pers. L/ (11. lietas lapa), ar /pers. B/ iesniegumu, kuru parakstījusi arī /pers. L/ un /pers. K/ (12. lietas lapa), ar /pers. B/ paskaidrojumiem (18. lietas lapa), ar /pers. K/ paskaidrojumu (19. lietas lapa), ar /pers. L/ paskaidrojumiem (20. lietas lapa). Taču /pers. A/gan rakstveida paskaidrojumos (15. un 22. lietas lapa), gan tiesas sēdē šos faktus noliedz.

Tiesa konstatē ka 2018. gada 19. decembrī plkst. 10.10 varēja būt konstatēti tikai sekojoši fakti, ka “/pers. A/ savā dzīvesvietā /adrese/, sistemātiski traucē daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju naktsmieru, kas izpaužas kā nezināmu priekšmetu valkāšanu pa grīdu, sišana pa radiatoriem”, jo uz 2018. gada 19. decembri šādas ziņas apstiprina tikai /pers. B/ iesniegums, kuru parakstījusi arī /pers. L/ (11. lietas lapa), citi pierādījumi, kas apliecinātu šos faktus uz 2018. gada 19. decembri, lietā nav konstatēti.

Līdz ar to tiesa konstatē, ka pārkāpuma konstatēšanas laiks gan amatpersonas protokolā, gan lēmumā ir fiksēts nekorekti, turklāt, ziņas par pārkāpuma apstākļiem ir vispārīgas, nav fiksēts laiks, kad minētās darbības veiktas, kas rada personai, kura saucama pie atbildības, tiesības uz aizstāvību pārkāpumu, jo persona nevar kvalitatīvi veikt aizstāvību, tā kā nav konstatējamas konkrētas ziņas par iespējamā pārkāpuma izdarīšanas laiku, un tieši šo iemeslu dēļ šādas ziņas arī tiesa nevar konstatēt papildus tam, kas fiksēts amatpersonas protokolā Nr. CZ201972 un iestādes lēmumā Nr. 7/J2502/2018. Minētie fakti ir pārāk vispārīgi, nekonkrēti.

Turklāt, tiesa nav konstatējusi faktu, ka 2018. gada 19. decembrī par minētajiem apstākļiem būtu uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība tādā kārtībā, kā to noteic Latvijas APK 238. 1 panta pirmā daļa, jo administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts tikai 2019. gada 8. janvārī, savukārt lietā nav ne atsevišķa lēmuma, ne lēmuma rezolūcijas veidā par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā.

Līdz ar to šie pārkāpuma apstākļi nav vērtējami kā pierādāmi un izslēdzami no pārkāpuma sastāva vērtēšanas.

Vērtējot pārkāpuma sastāvu attiecībā uz faktu, ka /pers. A/ traucēja naktsmieru naktī uz 07.01.2019. no plkst. 00.00 līdz plkst. 03.00, kas izpaudās kā nezināma priekšmeta valkāšana pa grīdu, tiesa secina, ka šos apstākļus apstiprina /pers. B/ paskaidrojumi (18. lietas lapa), /pers. K/ paskaidrojumi (19. lietas lapa), /pers. L/ paskaidrojumi (20. lietas lapa).

Savukārt, /pers. A/ šādas darbības noliedz.

Šādu faktu esamību noliedz arī /pers. A/ dēls /pers. G/, sniedzot liecības tiesas sēdē. Taču /pers. G/ liecības vērtējamas kritiski, ievērojot, ka viņš ir dzīvokļa, kurā, iespējams, veiktas administratīvi sodāmas darbības, īpašnieks un personas, kura saucama pie administratīvās atbildības, dēls. Līdz ar to viņš šajā lietā ir zināmā mērā ieinteresēta persona un ieinteresēts sniegt liecības, lai neradītu problēmas sev ar to, ka viņš nepārvalda savā īpašumā notiekošo un, lai atbrīvotu māti no iespējamās atbildības.

Tiesas sēdē lieciniece /pers. I/ liecināja pretrunīgi gan, ka nekādus trokšņus nedzird, gan, ka mājai ir liela trokšņu caurdzirdamība, līdz ar to viņai būtu vajadzējis dzirdēt vismaz tos trokšņus, uz kuriem norādīja pati /pers. A/. Tiesa, vērtējot /pers. I/ liecības, ņem vērā faktu, ka lieciniece dzīvo blakus esošā kāpņu telpā, līdz ar to viņas dzīvokļa kopējā siena ar /pers. A/ dzīvesvietas dzīvokļa sienu norobežo nesošā siena, kas, visticamāk, ierobežo skaņas caurlaidību daudz lielākā mērā, nekā parasta starpsiena.

Tiesas sēdē lieciniece /pers. H/ liecināja, ka no /pers. A/ dzīvesvietas dzīvokļa nav dzirdējusi nekādus trokšņus, taču jāņem vērā, ka lieciniece norādīja, ka uzturas istabā, kuru līdz blakus dzīvokļa sienai papildus norobežo virtuve un vannas istaba, kas varēja radīt papildus skaņas izolējošu efektu.

Turklāt, lieciniece liecināja, ka nevar nošķirt, no kura dzīvokļa dzirdamās skaņas rodas.

Līdz ar to, tā kā trīs personas sniedz līdzīgus paskaidrojumus, ka naktī uz 2019. gada 7. janvāri, ir dzirdētas skaņas no dzīvokļa /adrese/, kas līdzinājušās kāda priekšmeta vilkšanai pa grīdu, tādejādi traucējot citu iedzīvotāju nakts mieru, ir ticams, ka šāds fakts ir patiešām bijis, un šīs darbības ir atzīstamas kā sīkais huligānisms, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 167. pantā.

Taču, tiesa secina, ka lietā nav pierādītas konkrētas ziņas, ka trokšņošanu veikusi tieši /pers. A/, ievērojot, ka dzīvoklī /adrese/dzīvo arī /pers. G/.

Tiesa secina, ka lietā esošie pierādījumi ir nepietiekami un nav noskaidrotas būtiskas ziņas, kas apliecinātu, ka pārkāpuma subjekts ir tieši /pers. A/.

Līdz ar to lietā nav konstatējams pārkāpuma sastāvs, kas saskaņā ar Latvijas APK 239. panta 1. punktu liedz administratīvā pārkāpuma lietvedības veikšanu un ir pamats tās izbeigšanai.

Vienlaicīgi tiesa konstatē vairākus procesuāla rakstura pārkāpumus, proti, lietā nav konstatēts fakts ka 2018. gada 19. decembrī vai vēlāk ir bijusi uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, nav konstatējams, par kāda veida darbībām lietvedība uzsākta un kāda kvalifikācija tai noteikta, jo nav lēmuma par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, kas ir ļoti būtisks procesuāls pārkāpums turpmākas administratīvā pārkāpuma lietvedības veikšanai.

Tāpat tiesa nevar konstatēt, kādā statusā uz policijas iestādi aicināts /pers. G/(16. lietas lapa) un kādā – /pers. A/ (21. lietas lapa), saistībā ar kādu lietu un kādu darbību veikšanai, kas rada pietiekami nopietnu procesuālu pārkāpumu, jo persona nespēj pilnvērtīgi izmantot savas tiesības un pienākumus.

Minētais dod pietiekamu pamatu iestādes lēmuma Nr. 7/J-2502/2019 atcelšanai un administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanai.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Latvijas APK 289. 1 2 panta otrās daļas 2. punktu iestādes lēmums Nr. 7/J-2502/2019 ir atceļams un lieta izbeidzama.

Pamatojoties uz konstatēto, vadoties no Latvijas APK 289.6, 239. panta 1. punktu un 289.12 panta otrās daļas 2. punkta, tiesa nosprieda: atcelt Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 8. janvāra lēmumu Nr. 7/J-2502/2019 un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā (Dambja ielā 12, Jelgavā, LV-3001) – 2019. gada 11. aprīlī.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L. Fogele 178.105.228.254 19.06.2026. 16:27 Anonīms sistēmas lietotājs