Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Zemgales rajona tiesa – Administratīvo pārkāpumu lietas

ECLI:LV:ZRT:2019:0408.1A73012119.3.S Nr. 1A73012119 Nr.1A-0121/19 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Dobelē 2019. gada 8. aprīlī Zemgales rajona tiesa, tiesnese Inga Putra, rakstveida procesā izskatot /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa 2019. gada 30. janvāra lēmuma Nr. /numurs/ atcelšanu, konstatēja [1] Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa 2019. gada 30. janvāra lēmumu Nr. /numurs/ (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atteikts atjaunot procesuālo termiņu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa 2018. gada 9. maija lēmuma pārsūdzēšanai, atstājot sūdzību bez izskatīšanas pārsūdzēšanas termiņa nokavējuma dēļ.

Lēmumā norādīts, ka nav pamata atjaunot nokavēto procesuālo termiņu lēmuma pārsūdzēšanai. Lēmumā uzsvērts procesa ilgums, proti, jau 2017. gada 6. septembrī tika uzsākts kriminālprocess, ko 2018. gada 29. martā izbeidza, un lietas materiāli tika nosūtīti administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai. 2018. gada 9. aprīlī /pers. A/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, 2018. gada 9. maijā pieņēma un paziņoja lēmumu. /pers. A/ tika izskaidrotas viņas procesuālās tiesības. Attiecībā uz /pers. A/ izpildījās visi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) paredzētie priekšnoteikumi, lai viņu varētu nosacīti daļēji atbrīvot no soda, tostarp viņa atzina savu vainu un piekrita naudas soda uzlikšanai. Tā kā noteiktajā termiņā naudas sods netika samaksāts, lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda zaudēja spēku un 2018. gada 15. augustā lēmums nosūtīts piespiedu izpildei. Tikai 2018. gada 26. novembrī sastādīts personas novērtēšanas protokols, kurā komisija nolēmusi, ka /pers. A/ atbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, taču iesniegums par termiņa atjaunošanu lēmuma pārsūdzēšanai iesniegts tikai pēc diviem mēnešiem, tādējādi konstatējams, ka arī pēc tam, kad /pers. A/ uzzinājusi, ka atbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, viņa nav uzreiz iesniegusi lūgumu par procesuālā termiņa atjaunošanu. /pers. A/ norādītais par rehabilitācijas un jurista konsultāciju saņemšanu nav uzskatāms par pamatu nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanai. /pers. A/ varēja vērsties pēc juridiskās konsultācijas gan pēc protokola sastādīšanas, gan pēc lēmuma pieņemšanas, taču savas tiesības nav izmantojusi. Arī tas, ka ir iespējamība piemērot LAPK 21. 1 pantu, kas ļauj nepiemērot administratīvo atbildību personām, kas cietušas no cilvēku tirdzniecības, pats par sevi nevar būt pamats nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanai. Nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanai nav pamata, /pers. A/ ir zaudējusi tiesības pārsūdzēt lēmumu. [2] /pers. A/ vērusies ar sūdzību tiesā, lūdzot atcelt pārsūdzēto lēmumu un atjaunot procesuālo termiņu lēmuma pārsūdzēšanai. Sūdzībā norādīts, ka tikai 2018. gada 26. novembrī uzzinājusi, ka atbilst cilvēku tirdzniecības upurim. Tas ir uzskatāms par objektīvu apstākli tam, ka lēmums netika pārsūdzēts termiņā. Lūgums atjaunot procesuālo termiņu saistīts ar to, ka lietā ir jaunatklāts apstāklis – administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī /pers.

A/ bija cilvēku tirdzniecības upuris, tādēļ ir iespēja lietu pārskatīt un atbrīvot viņu no soda. Iestāde nepamatoti nav ņēmusi vērā jaunatklāto faktu. Iestādes amatpersonas viedoklis, ka iesniegums par procesuāla termiņa atjaunošanu nav iesniegts uzreiz pēc komisijas atzinuma pieņemšanas, ir tikai subjektīvs viedoklis, jo tiesiskais regulējums nenoteic, ko nozīmē “uzreiz”. /pers. A/ ieskatā, ņemot vērā to, ka guvusi fizisku, emocionālu un garīgu traumu, pēc kuras bija nepieciešama rehabilitācija, iesniegumu ir iesniegusi iestādē uzreiz pēc tam, kad apzinājusies, kas ar viņu noticis. /pers. A/ vērš uzmanību uz Eiropas Padomes konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un rekomendācijām tās īstenošanai Latvijā. [3] LAPK 281. pants noteic, ka sūdzību augstākā iestādē par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.

LAPK 282. pants noteic, ka nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Atteikumu atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas pēc sūdzības iesniedzēja dzīvesvietas. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmums nav pārsūdzams.

No minētā tiesiskā regulējuma secināms, ka tiesai prioritāri jāpārbauda, vai tiešām iestāde pamatoti konstatējusi sūdzības iesniegšanas termiņa nokavējumu, un, ja termiņa nokavējums konstatēts pamatoti, tad jāpārliecinās, vai iestāde pareizi izlēmusi lūgumu par procesuālā termiņa atjaunošanu. [4] Pārbaudot pārsūdzēto lēmumu kopsakarā ar lietas materiāliem un sūdzības iesniedzējas argumentiem, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota. [5] No lietas materiāliem redzams, ka lēmums par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pieņemts un /pers. A/ paziņots 2018. gada 9. maijā. Lēmuma pārsūdzības termiņš (10 darba dienas) beidzas 2018. gada 23. maijā, taču sūdzība iesniegta tikai 2019. gada 25. janvārī, līdz ar to pārsūdzības termiņš nokavēts par astoņiem mēnešiem.

Sūdzības iesniedzēja lūdz atjaunot lēmuma pārsūdzības termiņu, jo tikai 2018. gada 26. novembrī ir uzzinājusi, ka atbilst cilvēku tirdzniecības upurim, kas var kalpot par pamatu viņu atbrīvot no administratīvās atbildības. Iestāde pārsūdzētajā lēmumā ir izvērtējusi šo argumentu un atzinusi, ka tas objektīvi neattaisno termiņa nokavējumu. Tiesa savukārt atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā iestāde pareizi norādījusi uz judikatūras atziņām, kas ņemamas vērā, izlemjot lūgumu par procesuālā termiņa atjaunošanu, tiesa šajā lēmumā tās neatkārtos, tāpat tiesa pilnībā pievienojas iestādes motivācijai, vērtējot sūdzības iesniedzējas lūguma pamatotību. Iestāde ir izvērtējusi visus būtiskos apstākļus un izdarījusi pareizus secinājumus. [6] Papildus tiesa norāda šādus argumentus. [6.1] Sūdzības iesniedzēja norāda, ka lietā ir jaunatklāts apstāklis, kas objektīvi liedzis lēmumu pārsūdzēt termiņā. Tiesa savukārt vēlas vērst 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs sūdzības iesniedzējas uzmanību uz to, ka likumdevējs ir nošķīris tiesisko regulējumu par administratīvā pārkāpuma lietas atjaunošanu un atkārtotu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem no tiesiskā regulējuma par procesuālā termiņa sūdzības iesniegšanai atjaunošanu. Tiesiskais regulējums par jaunatklātiem apstākļiem ietverts LAPK 23.“c” nodaļā, turklāt LAPK 289.23 pants izsmeļoši uzskaitījis tos apstākļus, kas atzīstami par jaunatklātiem LAPK izpratnē. No lietas materiāliem redzams, ka sūdzības iesniedzēja nav vērsusies iestādē ar iesniegumu par jaunatklātiem apstākļiem, līdz ar to jautājumu par jaunatklātu apstākļu esību un to iespējamo nozīmi lietas pareizā izlemšanā tiesa nevērtē. [6.2] Tiesa tāpat vērš sūdzības iesniedzējas uzmanību uz to, ka personas atzīšana par cilvēka tirdzniecības upuri neizslēdz administratīvo atbildību, proti, tā ir tikai iestādes iespēja atbrīvot personu no administratīvās atbildības. Ņemot vērā, ka cilvēka tirdzniecības upura statusa piešķiršana LAPK 289.23 pantā nav atzīta par jaunatklātu apstākli, tiesas ieskatā šis ir jautājums, ko iestādei primāri jāizvērtē lietas izskatīšanas ietvaros. Taču personas novērtēšana veikta ievērojamu laiku gan pēc kriminālprocesa izbeigšanas, gan pēc administratīvā pārkāpuma lietvedības. Lietā nav saskatāmi objektīvi šķēršļi, kas būtu lieguši sūdzības iesniedzējai daudz ātrāk vērsties attiecīgajā iestādē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, kuras ietvaros tiek izvērtēta personas atbilstība cilvēka tirdzniecības upura pazīmēm. [6.3] Tiesa norāda, ka personas atbilstības konstatēšana cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem pati par sevi automātiski nav pamats nokavētā

pārsūdzības termiņa atjaunošanai. Tāpēc tiesai jānovērtē, vai tiešām no 2018. gada 24. maija līdz 2019. gada 25. janvārim pastāvēja objektīvi, no sūdzības iesniedzējas gribas neatkarīgi apstākļi, kas viņai liedza laikus pārsūdzēt lēmumu.

Lietā nav strīda par to, ka administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros sūdzības iesniedzējai bija zināmas un saprotamas procesuālās tiesības, tostarp tiesības pārsūdzēt lēmumu. Ņemot vērā, ka lietā pieņemts lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda, nav pamata šaubām, ka sūdzības iesniedzēja lietas izskatīšanas laikā savu vainu atzina, piekrita tam, ka tiek sodīta, piekrita soda mēram un apņēmās 15 dienu laikā sodu samaksāt. Sūdzības iesniedzēja nav reaģējusi arī ne uz 2018. gada 4. jūlija paziņojumu par naudas soda samaksu, ne uz informāciju, ka lēmums 2018. gada 15. augustā nosūtīts piespiedu izpildei. Minētais liecina par to, ka sūdzības iesniedzēja nevēlējās izmantot tiesības lēmumu pārsūdzēt. Citus apstākļus, kas lieguši sūdzības iesniedzējai laikus pārsūdzēt lēmumu, sūdzības iesniedzēja nenorāda, tādus no lietas materiāliem nekonstatē arī tiesa, līdz ar to lietā nepastāv objektīvi, no sūdzības iesniedzējas neatkarīgi apstākļi, kas lieguši likumā noteiktā termiņā pārsūdzēt amatpersonas lēmumu. [6.4] Iespējams, iestāde būtu atjaunojusi pārsūdzības termiņu, ja sūdzības iesniedzēja nekavējoties pēc 2018. gada 26. novembra protokola sastādīšanas būtu vērsusies policijā ar iesniegumu par termiņa atjaunošanu, taču šobrīd izskatāmā strīda ietvaros šiem apstākļiem nav nozīmes. Tiesa tikai vēlas piebilst, ka piekrīt iestādei, ka divu mēnešu intervāls starp novērtēšanas protokolu un iesniegumu Valsts policijā par termiņa atjaunošanu nav atzīstams par vēršanos iestādē nekavējoties pēc kādu lietā svarīgu apstākļu noskaidrošanas. Ņemot vērā pieredzi līdzīgu jautājumu risināšanā, nekavējoties varētu atbilst dažām darba dienām, kas nepieciešamas lūguma par termiņa atjaunošanu un sūdzības par lēmumu sagatavošanai, ja vien nepastāv kādi īpaši apstākļi, kādēļ tam būtu nepieciešamas vairāk nekā dažas dienas. [7] Ņemot vērā visus lēmumā izvērtētos tiesiskos un faktiskos apstākļus, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējas norādītie termiņa nokavējuma iemesli nav atzīstami par attaisnojošiem, līdz ar to pārsūdzētais lēmums atzīstams par tiesisku un pamatotu, bet sūdzība kā nepamatota noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282. pantu, tiesa nolēma noraidīt /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa 2019. gada 30. janvāra lēmuma Nr. /numurs/ atcelšanu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese I. Putra 178.105.228.254 19.06.2026. 16:24 Anonīms sistēmas lietotājs

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.