Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Zemgales rajona tiesa – Civillietas

Lietas Nr.C73270719 Lietvedības Nr.C2707-19/25 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā 2019.gada 10.jūnijā, Bauskā, Zemgales rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Bogdanova, rakstveida procesā 2019.gada 9.maijā izskatīja Zaļā ielā 12, Bauskā, civillietu PlusPlus Baltic OÜ prasībā par naudas piedziņu no /pers. B/ vienkāršotās procedūras lietā.

Aprakstošā daļa PlusPlus Baltic OÜ, Igaunijas Republikas reģistrācijas Nr.12273105 (turpmāk – prasītājs), kura vārdā darbojas tā Latvijas filiāle, vienotais reģistrācijas Nr.40103595574, cēlis tiesā prasību par naudas piedziņu no /pers. B/, personas kods /personas kods/ (turpmāk – atbildētājs), vienkāršotās procedūras lietā.

Zemgales rajona tiesa 2019.gada 9.maijā, izskatot lietu rakstveida procesā, sastādīja saīsinātu spriedumu lietā, ar kuru prasība tika noraidīta apmierināta daļēji.

2019.gada 20.maijā tiesā tika saņemts prasītāja sprieduma sastādīšanas lūgums saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 250.25 panta 2.1 daļas noteikumiem.

Precizētajā prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 10.aprīlī starp AS “mogo”, vienotais reģistrācijas Nr.50103541751 (turpmāk – AS „mogo”), un atbildētāju tika noslēgts Finanšu līzinga līgums Nr. (turpmāk – Līgums), transportlīdzekļa /LT marka/, šasijas /numurs//šasijas numurs/, izlaiduma gads 2003. (turpmāk – Transportlīdzeklis), iegādei.

Saskaņā ar Līguma noteikumiem kopējā līzinga summa bija 3654 euro. Līgumā tika noteikta atlīdzība par finansējuma lietošanu – procentu likme 35,16 % gadā, līzinga atmaksas termiņš tika noteikts 72 mēneši.

Atsaucoties uz Līguma vispārējo finanšu līzinga noteikumu (turpmāk – Vispārējie Līguma noteikumi) otro daļu, norādīts, ka pēc tam, kad AS „mogo” ieguva Transportlīdzekli īpašumā, AS „mogo” piešķīra atbildētājam tiesības turēt, lietot (nomāt) un izpirkt Transportlīdzekli, savukārt atbildētājs apņēmās pieņemt Transportlīdzekli līzingā – nomā ar tiesībām to izpirkt, kā arī samaksāt Līguma maksājumus atbilstoši tā noteikumiem un maksājuma grafiku.

Pamatojoties uz Vispārējo Līguma noteikumu nodaļu “Atbildība” AS „mogo” ir tiesīgs piemērot līgumsodu. Vispārējo Līguma noteikumu nodaļā “Līguma darbības termiņš un tā pirmstermiņa izbeigšana” noteikts, ka atbildētājs apņēmās piecu darba dienu laikā pēc AS „mogo” pieprasījuma saņemšanas segt starpību starp atbildētāja parādu un ar Transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu kopsummu un cenu.

Atbildētāja no Līguma izrietošo saistību kavējuma un nepilnīgas izpildes dēļ AS „mogo” 2015.gada 11.jūnijā nosūtīja atbildētājam paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no Līguma un lūdza veikt kopējā parāda pilnīgu samaksu. Parāds netika samaksāts.

AS „mogo” pārņēma Transportlīdzekli savā valdījumā, un tas tika pārdots 2015.gada 11.septembrī par 1800 euro. No Transportlīdzekļa pārdošanas iegūtie naudas līdzekļi saskaņā ar Līguma noteikumiem tika novirzīti atbildētāja Līguma saistību daļējai izpildei.

2016.gada 20.oktobrī starp AS „mogo” un prasītāju, kuru uz pilnvaras pamata pārstāv Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā, tika noslēgts Cesijas līgums Nr. saskaņā ar kuru AS „mogo” ir cedējis savas prasījuma tiesības pret atbildētāju prasītājam. Prasītājs nosūtīja atbildētājam paziņojumu par prasījuma tiesību nodošanu un jauno maksājumu veikšanas kārtību. Atbildētājs maksājumus parāda dzēšanai nav veicis.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir aprēķinājis likumiskos 6 % par laika periodu no 2015.gada 11.jūnija (dienas, kad AS „mogo” atkāpās no Līguma) līdz 2018.gada 17.decembra 524,02 euro apmērā.

Atbildētāja parāda saistību apmērs pret prasītāju saskaņā ar Līgumu 2018.gada 17.decembrī ir 3024,35 euro, kas sastāv no neatmaksātās pamatsummas 2480,75 euro, līgumsoda par maksājumu kavējumu saskaņā ar Līguma 15.3.punktu par periodu no 2015.gada 10.maija līdz 2015.gada 11.jūnijam 19,58 euro apmērā, kā arī likumiskajiem nokavējuma procentiem par periodu no 2015.gada 11.jūnija līdz 2018.gada 17.decembrim 524,02 euro.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja minēto parādu 3024,35 euro, tiesāšanās izdevumus un atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja 6 % gadā no nesamaksātā parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota uz Civillikuma (turpmāk – CL) 1587., 1589.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1765., 1805., 1943.pantu, Komerclikuma 463.-467.pantu.

Par saņemto prasību atbildētājam paziņots ar ierakstīto vēstuli, kas nosūtīta uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Atbildētājam izskaidrota CPL 250. 21 panta otrā daļa, kas noteic, ka tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis un nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

CPL 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Par to, ka lietas izskatīšana notiks rakstveida procesā 2019.gada 9.maijā, pusēm paziņots rakstveidā 2019.gada 25.martā (lietas 60., 61., 62.lapa). Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei, nav pieteikušas jebkādus lūgumus.

Vienlaicīgi prasītājam 2019.gada 25.martā saskaņā ar CPL149.pantu tika pieprasīts sniegt paskaidrojumus par sekojošiem lietas apstākļiem (lietas 61.lapa): 1) kādi pierādījumi apliecina, ka prasītājs “PlusPlus Baltic” OÜ ir pilnvarojis Ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic” OÜ filiāli Latvijā pārstāvēt prasītāju tiesā (tostarp celt prasību) lietās par tāda parāda piedziņu, kas neizriet no aizdevuma līguma, konkrētajā gadījumā – lietā, kas izriet no līzinga līguma; 2) kādi pierādījumi apliecina AS “mogo” ieņēmumus no līzinga līgumā Nr. minētās automašīnas pārdošanas, kas saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto tika pārdota 2015.gada 11.septembrī par 1800 euro; 3) uz kāda pamata no automašīnas realizācijas ieņēmumiem tika ieturētas parāda aprēķinā norādītās summas: komisijas maksa 54 euro; parāda piedziņas izdevumi, kas apliekami ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), 157,51 euro; parāda piedziņas izdevumi, kas nav apliekami ar PVN, 141,57 euro; PVN 44,42 euro; izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu 8,50 euro; visu minēto summu ieturēšana ietekmē parāda atlikuma aprēķinu; 4) kādi pierādījumi apliecina, ka AS “mogo” bijuši parāda summas aprēķinā norādītie parāda piedziņas izdevumi 299,08 euro (157,51 euro + 141,57 euro) apmērā un izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu 8,50 euro.

2019.gada 7.maijā no prasītāja elektroniski tika saņemti pieprasītie paskaidrojumi, kuriem pievienoti papildus pierādījumi (lietas 63.-64., 65., 66.lapa). Paskaidrojumos norādīts, ka Līgums (Atgriezeniskā līzinga līgums Nr.) ir aizdevuma līguma paveids, savukārt aizdevuma līgums ir reāllīgums.

Līguma noslēgšanas būtiska sastāvdaļa ir naudas vai atvietojamas lietas nodošana īpašumā (skatīt: Kalvis Torgāns, Saistību tiesības, Mācību grāmata, Rīgā, 2014). Savukārt Ekonomikas un finanšu vārdnīcā aizdevuma līguma definīcija tiek skaidrota sekojoši: Rakstiska vienošanās starp aizdevēju un aizņēmēju par naudas vai citas materiālas vērtības nodošanu aizņēmēja rīcībā uz noteiktu laiku (skatīt: Apgāds Norden AB, Ekonomikas un finanšu vārdnīca, Rīgā, 2003). Minēto apstiprina civillietas Nr.C73270719 materiālos esošais 2015.gada 4.aprīļa maksājuma uzdevums, ka pierāda, ka atbildētājam tika piešķirti naudas līdzekļi 3600 euro apmērā.

Pilnvarojums celt prasību tiesā prasītāja vārdā izriet no 2017.gada 10.janvāra pilnvaras 16.punkta, kurā teikts, ka Pilnvarniekam ir tiesības pārstāvēt Pilnvardevēja intereses valsts un pašvaldības policijā, Latvijas Republikas prokuratūrā, visās Latvijas Republikas tiesās, ar tiesībām pārstāvēt Pilnvardevēju kriminālprocesā kā cietušo, kārtot jautājumus, t.sk. iesniegt un saņemt dokumentus, pārņemt valdījumā aizturētos transportlīdzekļus, uz kuriem Pilnvardevējam ir likumīgas tiesības, kā arī lūgt ierosināt un izbeigt kriminālprocesu, un minētās pilnvaras 17.punkta, kurā teikts, ka visa iepriekšminētā sakarā Pilnvardevēja vārdā parakstīt un, iesniegt un saņemt visus ar likumu atļautos pieteikumus un iesniegumus [..]. Prasītājs uzskata, ka no 2017.gada 10.janvāra pilnvaras 16.punkta, skatot to kopsakarā ar 17.punktu, izriet, ka Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā ir tiesības celt prasību tiesā, kas izriet no AS „mogo” un atbildētāju starpā noslēgtā Līguma.

Norādīts, ka prasītājs 2019.gada 10.janvārī izdevis pilnvaru, kuras 11.punktā ir teikts, ka Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā ir tiesības parakstīt un iesniegt tiesā jebkāda veida prasības pieteikumu [..], līdz ar to prasītājs ar šo darbību apstiprina, ka Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā ir tiesības celt prasību tiesā.

Paskaidrojumos arī norādīts, ka AS „mogo” prasītājam nodeva kļūdainu pavadzīmi Nr.20160508, kurā norādīts, ka Transportlīdzeklis tika pārdots par 700 euro. Prasītājs iesniedz tiesā pavadzīmi Nr.2015091116 (kopiju), no kuras redzams, ka Transportlīdzeklis tika pārdots 2015.gada 11.septembrī par 1800 euro.

Prasītājs paskaidro, ka komisijas maksa 54 euro, parāda piedziņas izdevumi, kas apliekami ar PVN, 157,51 euro, parāda piedziņas izdevumi, kas nav apliekami ar PVN, 141,57 euro, PVN 44,42 euro tika ieturēti, pamatojoties uz Līguma 16.6.punktu, ja Līguma darbība tiek izbeigta pirms termiņa vai AS „mogo” vienpusēji atkāpjas no Līguma (izņemot Vispārējo noteikumu 16.3.2.punktā noteiktos gadījumus), AS „mogo” ir tiesīgs pārdot Transportlīdzekli par brīvu cenu. No Transportlīdzekļa pārdošanas iegūtie līdzekļi tiek novirzīti atbildētāja saistību izpildei un ar Transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu dzēšanai. Izdevumi par paziņojuma nosūtīšanu 8,50 euro apmērā tiek ieturēti, pamatojoties uz Ministra kabineta noteikumiem Nr.61, šajos izdevumos tiek iekļauts arī PVN.

Paskaidrojumā norādīts, ka AS „mogo” prasītājam nav nodevis dokumentus, kas apliecinātu parāda piedziņas izdevumu esamību un pamatotību, taču prasītāja ieskatā būtu jāņem vērā Civilprocesa likumā nostiprinātais dispozitivitātes princips, proti, atbildētājs nav cēlis iebildumus par šo izdevumu esamību un pamatotību.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei, un, izņemot prasītāja iesniegtos papildus pierādījumus, nav pieteikušas jebkādus lūgumus.

Motīvu daļa Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība ir apmierināma daļēji.

CL 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

CL 1403.pants nosaka, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.

CL 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Prasītāja iesniegtajā 2015.gada 10.aprīļa Atgriezeniskā līzinga līguma Nr. II daļā “Vispārējie atgriezeniskā līzinga līguma noteikumi” (lietas 12.20.lapa), ir norādītas sekojošās definīcijas: Līgums ir šis līzinga ņēmēja un AS „mogo” starpā noslēgtais atgriezeniskā līzinga līgums ar visiem tā grozījumiem un pielikumiem; Līzinga pieprasījums ir atbilstoši Vispārējo Līguma noteikumu 3. 1 vai 3.2 nodaļai Mājas lapā vai Klientu apkalpošanas centrā noformēts Līzinga ņēmēja izteikts pieteikums saņemt no AS „mogo” Līzingu saskaņā ar Līguma noteikumiem; Līzings ir transportlīdzekļa noma ar izpirkumu saskaņā ar Līguma noteikumiem; Līzinga (kredīta) summa ir pamatnoteikumos noteiktā līzinga summa, ko AS „mogo” izsniedz līzinga ņēmējam, ko saskaņā ar Līguma noteikumiem AS „mogo” pārskaita Līzinga ņēmējam Transportlīdzekļa pirkuma cenas samaksai un ko Līzinga ņēmējam ir pienākums atmaksāt AS „mogo” saskaņā ar Līguma noteikumiem; Līzinga termiņš ir pamatnoteikumos norādītais termiņš, kura laikā Līzinga ņēmējam ir tiesības lietot Transportlīdzekli un pienākums maksāt Transportlīdzekļa izpirkuma maksājumu un Procentu maksājumus; Transportlīdzeklis ir pamatnoteikumos norādītais transportlīdzeklis vai kuģošanas līdzeklis (vai vairāki transportlīdzekļi vai kuģošanas līdzekļi), kuru AS „mogo” pēc Līzinga ņēmēja norādījuma saskaņā ar Līguma noteikumiem iegādāsies no Līzinga ņēmēja un kas tiks nodots Līzinga ņēmēja turējumā un lietošanā, bet pēc Līguma saistību izpildes – īpašumā, Līgumā noteiktajā kārtībā; Transportlīdzekļa izpirkuma maksājumi ir Līzinga ņēmēja maksājumi AS „mogo” par Transportlīdzekli un tā lietošanu; Transportlīdzekļa pirkuma cena ir pamatnoteikumos norādītā Transportlīdzekļa cena, ko AS „mogo” maksā par Transportlīdzekļa iegādi, ieskaitot PVN, ja tāds saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tiek piemērots; Procenti ir atlīdzība par finansējuma lietošanu, kas tiek aprēķināta no neizmaksātās Transportlīdzekļa vērtības līdz Līguma izbeigšanai.

Komerclikuma 463.panta pirmā daļa nosaka, ka līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību. Saskaņā ar minētā panta otro daļu līzinga līgumam piemēro Civillikuma un šā likuma noteikumus par pirkuma līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem, šādos gadījumos:

1)ja ir nolīgts līzinga ņēmēja pienākums izpirkt līzingā nodoto lietu;
2)ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja tiesības līzinga līguma termiņa beigās, ievērojot nosacījumu, ka līzinga ņēmējam nav neizpildītu saistību pret līzinga devēju, iegūt līzingā nodoto lietu īpašumā bez papildu atlīdzības vai par atlīdzību, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būs pietiekami zema, lai lietošanas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka līzinga ņēmējs šo iespēju izmantos.

Vispārējo Līguma noteikumu 2.1.punkts paredz, ka, lai saņemtu Līzingu, Līzinga ņēmējs apņemas nodot AS „mogo” īpašuma tiesības uz Transportlīdzekli, pārdodot Transportlīdzekli AS „mogo”, un AS „mogo” apņemas samaksāt Līzinga ņēmējam Transportlīdzekļa pirkuma cenu. Savukārt 2.2.punkts paredz, ka pēc tam, kad AS „mogo” būs ieguvis Transportlīdzekli īpašumā, AS „mogo” piešķir Līzinga ņēmējam tiesības turēt, lietot (nomāt) un izpirkt Transportlīdzekli, bet Līzinga ņēmējs apņemas pieņemt Transportlīdzekli līzingā – nomā ar tiesībām to izpirkt, kā arī samaksāt Līguma maksājumus atbilstoši Līguma noteikumiem.

No 2015.gada 10.aprīļa AS „mogo” un atbildētāja starpā noslēgtā Līguma I daļas „Pamatnoteikumi” redzams, ka puses vienojušās par līguma priekšmetu, norēķinu kārtību, saistību neizpildes sekām. Saskaņā ar Līguma noteikumiem AS „mogo” apņemas nopirkt no atbildētāja transportlīdzekli /LT marka/, 2003.g.izlaiduma, šasijas /numurs//šasijas numurs/, par pirkuma cenu 3600 euro un nodot to atbildētājam nomā ar izpirkuma tiesībām uz laiku līdz 2021.gada 10.aprīlim. Savukārt, atbildētājs apņēmās nodot Transportlīdzekli AS „mogo” īpašumā un pēc tā pieņemt Transportlīdzekli lietošanā ar izpirkumu, veikt transportlīdzekļa izpirkuma maksājumu un maksāt procentus ik mēnesi saskaņā ar Līgumā iekļauto maksājumu grafiku.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 10.aprīlī AS „mogo” pārskaitījis uz atbildētāja bankas kontu Nr.pirkuma cenu 3600 euro, ko apliecina debeta paziņojums Nr.FT1510056975 (lietas 21.lapa).

Ievērojot Komerclikuma 463.panta pirmās un otrās daļas noteikumus, AS „mogo” un atbildētāja attiecībām un līdz ar to arī pušu attiecībām ir piemērojamas Civillikuma un Komerclikuma noteikumus par pirkuma līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar Komerclikuma D daļas XXI Sadaļas 5.nodaļas noteikumiem, tostarp CL 2002., 2033., 2035., 2047., 2069., 2070.panta normas.

Tiesa noraida prasītāja argumentus, ka Līgums ir uzskatāms par aizdevuma līgumu, jo šie argumenti ir klajā pretrunā ar iepriekš norādītiem Līguma noteikumiem un Komerclikuma 463.panta normām, saskaņā ar kurām līzinga līgumam nav piemērojamas Civillikuma normas, kas reglamentē aizdevuma līgumu. AS „mogo” 2015.gada 10.aprīļa (nevis 4.aprīļa, kā norādīts prasītāja paskaidrojumā) maksājuma uzdevums (lietas 21.lapa) pierāda nevis aizdevuma izsniegšanu atbildētājam, bet faktu, ka AS „mogo” samaksāja atbildētājam pirkuma cenu par Transportlīdzekļa nodošanu AS „mogo” īpašumā, tas ir, pierāda Transportlīdzekļa pirkuma cenas samaksu atbilstoši Vispārējo Līguma noteikumu 2.1., 6.1.punkta un Līguma I daļas 2., 11.punkta noteikumiem.

Ņemot vērā, ka lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka Transportlīdzekļa iegādes mērķis ir saistīts ar atbildētāja saimniecisko vai profesionālo darbību, tiesa atzīst, ka tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp AS „mogo” un atbildētāju sakarā ar 2015.gada 10.aprīlī noslēgto Līgumu, atbildētājs ir uzskatāms par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, AS „mogo” – par pakalpojumu sniedzēju minētā likuma 1.panta 4.punkta izpratnē. Ievērojot minēto, līgumslēdzēju un arī pušu attiecības ir vērtējamas, piemērojot ne tikai Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas.

CL 1793.panta 3.punkts nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Saskaņā ar CL 1798.pantu par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

CL 1801.pants nosaka, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

CL 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Saskaņā ar CL 1806.panta pirmo daļu cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.

Ar izrakstu no 2016.gada 20.oktobra Cesijas līguma un izrakstu no šī līguma pielikuma (lietas 25., 26.lapa) ir pierādīts, ka 2016.gada 20.oktobrī AS „mogo” cedēja prasītājam prasījuma tiesības pret debitoriem, kas minēti cesijas līguma pielikumā Nr.1, tai skaitā, pret atbildētāju. Izrakstā no 2016.gada 20.oktobra Cesijas līguma pielikuma ir norādītas ziņas par atbildētāju un līgums Nr.FL10042015/0275.

Ar minētiem rakstveida pierādījumiem ir pierādīts, ka prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Līguma, ar visiem blakus prasījumiem 2016.gada 20.oktobrī tika nodotas prasītājam, kas saskaņā ar CL 1805., 1806.pantu ir tiesīgs prasīt no atbildētāja visu Līgumā paredzēto maksājumu samaksu tādā apmērā, kādā šīs tiesības bija AS „mogo”.

Prasību prasītāja vārdā cēla prasītāja filiāle Latvijā, vienotais reģistrācijas Nr.40103595574, kā pārstāvības pamatu norādot prasītāja 2017.gada 10.janvārī izsniegto pilnvaru (lietas 31.lapa).

Prasības pieteikumam tika pievienota 2017.gada 10.janvārī izdotā pilnvara (kopija), ar kuru “PlusPlus Baltic” OU pilnvaroja Ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic” OU filiāli Latvijā pārstāvēt prasītāju visos jautājumos un darbībās saistībā ar visiem aizdevumiem, uz kuriem pilnvardevējam ir likumīgas kreditora tiesības, tai skaitā, pārstāvēt pilnvardevēju tiesās un iesniegt jebkurus dokumentus, kuri pēc pilnvarotā ieskatiem būtu nepieciešami, lai aizstāvētu pilnvardevēja ķīlas un prasījuma tiesības vai jebkuru citu nodrošinājumu saistībā ar aizdevumu (pilnvaras 11.punkts) (lietas 31.lapa). Ņemot vērā pilnvarā formulēto uzdevumu pilnvarniekam, tā atzīstama par ģenerālpilnvaru CL 2291.panta izpratnē. Uz šīs pilnvaras pamata Ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic” OU filiālei Latvijā ir tiesības pārstāvēt “PlusPlus Baltic” OU tikai lietās, kas saistītas ar aizdevuma attiecībām, nevis jebkurās parāda piedziņas lietās neatkarīgi no parāda rašanās pamata. No minētā secināms, ka pilnvara ir izsniegta tādā apjomā, ka tā nepiešķir Ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic” OU filiālei Latvijā tiesības celt prasību prasītāja “PlusPlus Baltic” OU vārdā par tāda parāda piedziņu, kas neizriet no aizdevuma līguma.

Kā jau norādīts spriedumā, finanšu līzinga līgumam ir piemērojamas Civillikuma un Komerclikuma normas par pirkuma līgumu. No minētā secināms, ka 2017.gada 10.janvārī izdotā pilnvara, ar kuru “PlusPlus Baltic” OU pilnvaroja Ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic” OU filiāli Latvijā pārstāvēt prasītāju, nepiešķir Ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic” OU filiālei Latvijā tiesības celt prasību prasītāja vārdā, ja prasījums izriet no līzinga līguma.

Tiesa par nepamatotiem atzīst prasītāja 2019.gada 2.maija paskaidrojumos norādītos argumentus, ka 2017.gada 10.janvāra pilnvara piešķir prasītāja filiālei tiesības celt prasību prasītāja vārdā par prasījumiem, kas izriet no līzinga līgumiem. Kā jau norādīts spriedumā, līzinga līgums nekādā gadījumā nav uzskatāms par aizdevuma līgumu vai šāda līguma paveidu, un visas 2017.gada 10.janvāra pilnvarā norādītās darbības, tostarp tās 16., 17.punktā minētās, prasītāja filiālei Latvijā bija tiesības veikt tikai saistībā ar pilnvarā skaidri noteikto pilnvarojuma apjomu.

Saskaņā ar CL 2300.pantu pilnvarnieks nedrīkst pārkāpt viņam dotā uzdevuma robežas, un viņam jārīkojas vispirms pēc pilnvarotāja 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs norādījumiem.

CL 2303.pants notiec, ka ja pilnvarnieks, bez viņam uzdotās lietas, izpildījis vēl kādu citu, tad viņš attiecībā uz to pakļauts noteikumiem par neuzdotu lietvedību.

CL 2325.pants paredz, ka gadījumā, ja kāds neaicināts uzņemas vest citas personas lietas saskaņā ar viņas patiesām interesēm un tādos apstākļos, kuros varētu pieņemt, kā šī persona, ja viņai būtu bijusi izdevība izteikt savu gribu, būtu piekritusi šādai vietniecībai, tad ar tādu lietvedību nodibinās starp lietvedi un pārstāvamo līgumam līdzīga tiesiska attiecība.

Tiesa atzīst, ka prasības celšanas brīdī prasītāja filiāle Latvijā rīkojās prasītāja kā pilnvarotāja interesēs, bet, pārkāpjot pilnvarojuma robežas, kādēļ šī rīcība ir izvērtējama saskaņā ar noteikumiem par neuzdotu lietvedību.

Saskaņā ar CL 2329.pantu, ja kāds vēlāk apstiprina savu lietu vešanu, kas uzsākta vai jau nobeigta bez viņa uzdevuma, tad lietveža tiesiskais stāvoklis ar to nepārgrozās, bet attiecībā uz lietu vešanas apstiprinātāju piemērojami pilnvarojuma līguma noteikumi.

Prasītāja 2019.gada 10.janvārī izsniegtā pilnvara (lietas 65.lapa), ar kuru prasītāja filiālei Latvijā ir piešķirtas tiesības pārstāvēt prasītāju visās lietās un darbībās saistībā ar visiem parādiem, jebkurās parādu lietās neatkarīgi no parādu izcelšanās pamata, pierāda, ka prasītājs kā pilnvarotājs ir akceptējis prasītāja filiāles Latvijā darbības arī tādu parādu piedziņā, kas neizriet no aizdevuma līgumiem, tādējādi apstiprinot savu lietu vešanu.

Saskaņā ar CL 2033.pantu atbildētājam kā pircējam no Līguma izriet pienākums samaksāt pirkuma maksu. Līzinga kopējā summa (pamatparāds), kas atbildētājam bija jāsamaksā Līguma darbības laikā, bija 3654 euro.

Saskaņā ar CL 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. CL 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, savukārt, CL 1757.pants nosaka, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

CL 2035.pants paredz, ka pircējam no tā laika, kad viņš sācis pirkto lietu valdīt un lietot, jāmaksā pārdevējam par pirkuma maksu procenti.

Līguma I daļas 6.punktā ir noteikta procentu likme par AS „mogo” finansējuma lietošanu 2,93 % apmērā mēnesī jeb 35,16 % gadā.

Līguma I daļas 10.punktā ir iekļauts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru atbildētājam maksājumi bija jāveic ik mēnesī 10.datumā, sākot ar 2015.gada 10.maiju, 122,36 euro apmērā, maksājums sastāv no transportlīdzekļa izpirkuma maksājuma daļas un procentiem, kuru proporcija ik mēnesi mainās, apliekot nemainīgai kopējai maksājuma summai.

CL 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

CL 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

CL 2047.pants noteic, ka pārdevējs var pielīgt sev tiesību atkāpties no pirkuma līguma, ja pircējs laikā nesamaksā pirkuma cenu. Pārdevēja tiesības atkāpties no nomaksas pirkuma līguma, ja pircējs pieļauj maksājumu nokavējumu, paredz arī CL 2070.pants.

Vispārējo Līguma noteikumu 16.3.1.punkts paredz AS „mogo” tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja līzinga ņēmējs pilnībā vai daļēji nav veicis termiņā Līgumā vai AS „mogo” rēķinā/paziņojumā noteikto maksājumu vai tā daļu un kavējums ilgst desmit dienas.

Saskaņā ar Vispārējo Līguma noteikumu 16.4.punktu AS „mogo” vienpusējas atkāpšanās gadījumā līzinga ņēmējam ir pienākums nekavējoties pēc AS „mogo” pieprasījuma nodot Transportlīdzekli AS „mogo” vai tā pilnvarotai personai un 7 darba dienu laikā samaksāt visus Līguma maksājumus līdz Transportlīdzekļa nodošanas brīdim, kā arī citas naudas summas, kas pienākas AS „mogo” saskaņā ar šo Līgumu.

AS „mogo” 2015.gada 11.jūnija paziņojums par atkāpšanos no Līguma (lietas 22.lapa) pierāda, ka AS „mogo” izmantojis Vispārējo Līguma noteikumu 16.3.1.punktā paredzētās tiesības atkāpties no Līguma sakarā ar atbildētāja pieļauto maksājumu kavējumu, kas bija ilgāks par 10 dienām, un pieprasījis nomaksāt visus Līgumā paredzētos maksājumu 7 darba dienu laikā no šī paziņojuma sastādīšanas. Atbildētājs nav apstrīdējis AS „mogo” vienpusējās atkāpšanās no Līguma pamatotību.

No AS „mogo” 2015.gada 11.jūnija paziņojumam pievienotā 2015.gada 11.jūnija rēķina (lietas 23.lapa) izriet, ka atbildētājs nebija samaksājis nevienu Līgumā paredzēto maksājumu, kādēļ 2015.gada 11.jūnijā prasītājam bija tiesības atkāpties no Līguma atbilstoši Vispārējo Līguma noteikumu 16.3.1.punktam. Līdz ar to tiesa secina, ka Līgums tika izbeigts ar 2015.gada 11.jūniju.

Lietā nav iesniegti pierādījumi par to, kurā datumā AS „mogo” pārņēma Transportlīdzekli no atbildētāja.

Vispārējo Līguma noteikumu 16.6.punkts paredz, ka, ja Līguma darbība tiek izbeigta pirms termiņa vai AS „mogo” vienpusēji atkāpjas no Līguma (izņemot Vispārējo noteikumu 16.3.2.punktā noteiktos gadījumus), AS „mogo” ir tiesīgs pārdot Transportlīdzekli par brīvu cenu. No Transportlīdzekļa pārdošanas iegūtie līdzekļi tiek novirzīti līzinga ņēmēja saistību izpildei un ar Transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu dzēšanai. Līzinga ņēmējam ir pienākums 5 darba dienu laikā pēc AS „mogo” pieprasījuma saņemšanas segt starpību starp līzinga ņēmēja parāda un ar Transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu kopsummu un cenu, par kādu AS „mogo” saskaņā ar šī punkta noteikumiem pārdod Transportlīdzekli.

Saskaņā ar prasības pieteikumā un prasītāja 2019.gada 2.maija paskaidrojumā norādīto no atbildētāja pārņemtais Transportlīdzeklis tika atsavināts trešajai personai par 1800 euro, ko apliecina 2015.gada 11.septembra pavadzīme Nr.2015091116 (lietas 66.lapa).

Ņemot vērā, ka atbildētāja parāda atlikums, ko prasītājs lūdz piedzīt, ir aprēķināts, no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem atrēķinot virkni maksājumu, tostarp procentus un maksājumus, kas parāda aprēķinā nosaukti par parāda piedziņas izdevumiem un izdevumiem par brīdinājuma nosūtīšanu, tiesai ir jāizvērtē, vai prasītājam bija pamats pieprasīt no atbildētāja konkrēto maksājumu, vai šo maksājumu summa ir pareizi aprēķināta un ir pierādīta attiecīgo izdevumu summa.

No parāda aprēķina (lietas 52.lapa) redzams, ka AS „mogo” no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem ir ieturējis šādus maksājumus:

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu 8,50 euro; parāda piedziņas izdevumi, kas apliekami ar PVN, 157,51 euro; parāda piedziņas izdevumi, kas nav apliekami ar PVN, 141,57 euro;

PVN 44,42 euro; komisijas maksa 54 euro; procenti 220,75 euro; pamatsumma 1173,25 euro.

Izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumu un prasītāja rakstveida paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka AS „mogo” bija pamats ieturēt no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem līgumiskos procentus 220,75 euro, kas bija aprēķināti par periodu no 2015.gada 10.aprīļa līdz 2015.gada 11.jūnijam, un komisijas maksu 54 euro, kas saskaņā ar Līguma I daļu ir daļa no līzinga pamatsummas, kā arī likumisko nokavējuma 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs procentu summu, kas bija aprēķināta pēc Līguma izbeigšanās dienas līdz Transportlīdzekļa pārdošanai, t.i., no 2015.gada 12.jūnija līdz 2015.gada 11.septembrim, taču AS „mogo” nepamatoti ieturēja no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem izdevumus par paziņojumu nosūtīšanu 8,50 euro, kā arī prasītājs nav pierādījis, ka AS „mogo” bija pamats ieturēt no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem parāda piedziņas izdevumus kopā ar PVN 343,50 euro apmērā (157,51 euro + 141,57 euro + 44,42 euro), līdz ar to līzinga parāda pamatsumma bija samaksāta lielākā apmērā, nekā to aprēķināja prasītājs.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra Noteikumi Nr.61 „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” (turpmāk arī – Noteikumi Nr.61), uz kuriem atsaucās prasītājs, ir pieņemti saskaņā ar Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta trešo daļu, kas nosaka Ministru kabineta kompetenci noteikt parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi. Savukārt, šī panta pirmā daļa paredz, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

Atbilstoši Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 1.panta 3.punktam parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir persona, kura savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros atgūst parādu kreditora vārdā vai uzdevumā, turklāt saskaņā ar šī likuma 5.pantu šādu darbību veikšanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence). Savukārt minētā likuma 1.panta 4.punkts noteic, ka kreditors ir persona, kura ir tiesiskās attiecībās ar parādnieku un kurai, pamatojoties uz tiesisku darījumu vai tiesību aktu, ir tiesības prasīt maksājuma saistību izpildi.

Saskaņā ar Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 3.panta pirmo daļu šis likums reglamentē parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbību un nosaka prasības kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz parāda atgūšanu un parādvēstures datubāzes izveidošanu.

Saskaņā ar minētām normām parāda atgūšanas izdevumus atbildētājam būtu pienākums samaksāt tikai tādai personai, kuru kā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju AS „mogo” kā kreditors būtu nolīdzis parāda atgūšanai no atbildētāja. Taču lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka līdz Transportlīdzekļa pārdošanai AS „mogo” bija piesaistījis parāda atgūšanā šādu licencētu pakalpojumu sniedzēju un samaksājis tam par pakalpojumiem Noteikumos Nr.61 paredzētos maksājumus. Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta normas un uz to pamata izdoto Noteikumu Nr.61 normas par atlīdzināmiem izdevumiem nav piemērojamas gadījumos, kad kreditors pats ir nosūtījis atgādinājumus parādniekam.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā nav pamata piemērot Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 3.panta septītās daļas normu, jo cesijas līgums ar prasītāju tika noslēgts 2016.gada 20.oktobrī, tas ir, jau pēc Transportlīdzekļa pārdošanas, un parādā aprēķinā iekļautie izdevumi nevarētu būt saistīti ar jebkādu prasītāja nosūtīto brīdinājumu atbildētājam.

Līgumā nav paredzēti tādi noteikumi, kas ļautu AS „mogo” par paziņojumu vai brīdinājumu nosūtīšanu atbildētājam pieprasīt papildus maksu un nav noteikts šāda maksājuma apmērs. Tātad, atbildētājam nebija saistības samaksāt AS „mogo” minēto maksājumu ne uz Līguma, ne uz normatīvo aktu pamata.

Minēto iemeslu dēļ AS „mogo” 2015.gada 11.septembrī nebija tiesību ieturēt no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem 8,50 euro kā parāda atgūšanas izdevumus vai kā izdevumus par paziņojumu nosūtīšanu.

Saskaņā ar parāda aprēķinā minēto (lietas 52.lapa) no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem ieturētās summas 157,51 euro un 141,57 euro ir nosauktas par parāda piedziņas izdevumiem, no kuriem viena summa 157,51 euro ir apliekama ar PVN 44,42 euro apmērā.

Spriedumā jau minēto apsvērumu dēļ AS „mogo” 2015.gada 11.septembrī nebija tiesību ieturēt parāda piedziņas izdevumus kā Noteikumos Nr.61 paredzētos maksājumus. Turklāt saskaņā ar Noteikumu Nr.61 2.punktu maksimāla parāda piedziņas izdevumu summa ir 17 euro.

Gadījumā, ja minētās summas bija saistītas ar Transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un pārdošanu (Vispārējo Līguma noteikumu 16.6.punkts), prasītājam bija jānorāda šo izdevumu detalizēts saraksts un par tiem jāiesniedz pierādījumi, ko prasītājs nav ievērojis. Ne prasības pieteikumā, ne parāda aprēķinā, ne arī prasītāja paskaidrojumos nav atšifrēts, kādi tieši izdevumi bija radušies AS „mogo” sakarā ar Transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un pārdošanu.

Tiesa, pieprasot prasītājam sniegt paskaidrojumus par šiem izdevumiem un to apliecinošiem pierādījumiem, 2019.gada 25.marta pieprasījumā (lietas 61.lapa) izskaidroja prasītājam pierādījumu neiesniegšanas procesuālās sekas.

Prasītājs nav iesniedzis jebkādus pierādījumus, kas apliecinātu šo izdevumu esamību un to apmēru, norādot, ka AS „mogo” šos dokumentus prasītājam nav nodevis, kā arī nepieteica lūgumu par pierādījumu izprasīšanu no kādas citas personas.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs nav pierādījis faktu, ka atbildētājam pastāvēja saistība pret AS „mogo” atlīdzināt ar Transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un pārdošanu saistītos izdevumus 343,50 euro apmērā, ieskaitot PVN (157,51 euro + 141,57 euro + 44,42 euro), un ka AS „mogo” 2015.gada 11.septembrī bija pamats ieturēt no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem izdevumus minētajā apmērā.

Tiesa kā nepamatotu noraida prasītāja argumentu, ka atbildētājs nav iebildis pret šo izdevumu esamību un pamatotību, kas pamatots ar atsauci uz dispozitivitātes principu.

Saskaņā ar dispozitivitātes principu lietas dalībniekiem ir personīgas iniciatīvas tiesības un tiesības brīvi rīkoties ar dažādiem aizstāvēšanas līdzekļiem procesā. Lietas dalībnieki var paši izvēlēties, ar kādiem procesuāliem līdzekļiem aizstāvēt savas intereses, piemēram, vai iesniegt rakstveida, vai tikai mutvārdu paskaidrojumus, uzaicināt vai neuzaicināt lieciniekus. No minētā principa konkrētās lietas ietvaros izriet, ka prasītājam bija pašam jāizvēlas, ar kādiem pierādījumiem tas var izpildīt CPL 93.panta pirmajā daļā paredzēto pierādīšanas pienākumu un pierādīt faktu, ka atbildētājam patiešām pastāvēja saistība pret AS „mogo” par izdevumu 343,50 euro apmērā atlīdzināšanu, no kā savukārt ir atkarīgs atlikušā parāda summas aprēķins. Ne dispozitivitātes princips, ne arī kāds cits civilprocesā piemērojamais princips nav iztulkojams tādā veidā, kā tas izriet no prasītāja paskaidrojumiem, proti, ka paskaidrojuma nesniegšana no atbildētāja puses atbrīvo prasītāju no pienākuma pierādīt prasības pamatotību, tostarp prasības summas aprēķina pareizību. Tieši otrādi, atbilstoši sacīkstes principam prasītājam ir jāpierāda gan prasības pamatā esošie fakti, gan prasības apmērs.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2017.gada 6.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-127/2017 (C04539910) norādīja, ka “Pēc vispārēja noteikuma civilprocesā strīds vienmēr saistās ar noteiktām civiltiesiskām interesēm, kuru dēļ puse vai lietas dalībnieks ir ieinteresēts tiesai pierādīt tos faktiskos apstākļus, uz kuriem tiek pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi (sk. sal. Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu). Prasītājs cenšas panākt tā tiesiskā stāvokļa, kāds pastāvēja prasības celšanas laikā, grozīšanu, turpretim atbildētājs to nevēlas, jo viņam prasības iesniegšanas brīdī pastāvošie faktiskie apstākļi ir labvēlīgi. Tādējādi onus probandi (pierādīšanas pienākums) vispirms gulstas uz prasītāju, kurš griežas tiesā ar lūgumu aizsargāt aizskartās tiesības. Līdz brīdim, kamēr prasītājs nav pierādījis prasību (savu prasījumu pamatotību), atbildētājam nekas nav jāpierāda, viņš var prasību noliegt bez jebkādiem pierādījumiem. Pierādīšanas pienākums atbildētājam rodas ar to brīdi, kad prasītājs ir pierādījis savu prasību.” (sprieduma [7.1] punkts). Tajā pat spriedumā Augstākās tiesas Civillietu departaments norādīja, ka 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs “neatkarīgi no prasības pamata, prasītājam jāpierāda arī prasības apmērs (sk. sal. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 340.-343.lpp., kā arī A.Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 72.- 73.lpp.).”

CL 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

CL 1652.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar CL 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

CL 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar šī panta otro daļu likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar CL 1765.panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā pamatparāda summas.

Uz minēto tiesību normu pamata AS „mogo” bija tiesības, sākot ar 2015.gada 12.jūniju, nākamo dienu pēc AS „mogo” atkāpšanās no Līguma, aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus par pamatparāda 3654 euro samaksas nokavējumu. Aprēķinot likumiskos nokavējuma procentus pēc likmes 6 % gadā no parāda pamatsummas 3654 euro, šo procentu summa 2015.gada 11.septembrī sastādīja 55,26 euro (3654 euro × 6 % : 365 dienas × 92 dienas).

CL 1716.panta pirmā daļa nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Saskaņā ar CL 1716.panta trešo daļu līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

CL 1720.pants, nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Vispārējo Līguma noteikumu 15.3.punktā ir paredzēts līgumsods par maksājumu kavējumu 0,5 % apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu, taču ne vairāk par 10 % no neizmaksātās Transportlīdzekļa vērtības.

No parāda aprēķina (lietas 52.lapa) izriet, ka līgumsods ir aprēķināts par grafikā paredzētā 1.maksājuma 122,36 euro apmērā nokavējumu par periodu no 2015.gada 11.aprīļa līdz 2015.gada 11.jūnijam, 32 dienām, un sastāda 19,58 euro.

Līgumsoda aprēķins ir aritmētiski pareizs un atbilstošs Līguma noteikumiem. Pieprasītā līgumsoda apmērs ir samērīgs un proporcionāls Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.

Ievērojot visu minēto, tiesa atzīst, ka 2015.gada 11.septembrī, kad AS „mogo” guvis ienākumus no Transportlīdzekļa pārdošanas, atbildētājam bija sekojošās saistības pret prasītāju: 1) izpirkuma maksājumu pamatparāds 3654 euro (ieskaitot Līguma I daļa paredzēto komisijas maksu 54 euro),

2)līgumiskie procenti par laika periodu no 2015.gada 10.aprīļa līdz 2015.gada 11.jūnijam 220,75 euro, 3) likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2015.gada 12.jūnija līdz 2015.gada 11.septembrim 55,26 euro; 4) līgumsods par laika periodu no 2015.gada 11.maija līdz 2015.gada 11.jūnijam 19,58 euro, kopsummā 3949,59 euro.

Tādējādi, AS „mogo” bija tiesības no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem 1800 euro dzēst vispirms līgumiskos procentus 220,75 euro un likumiskos nokavējuma procentus 55,26 euro apmērā, bet atlikusī summa 1523,99 euro (1800 euro – 220,75 euro – 55,26 euro = 1523,99 euro) bija novirzāma pamatparāda segšanai. Līdz ar to atbildētāja pamatparāda atlikums 2015.gada 11.septembrī sastādīja 2130,01 euro (3654 euro – 1523,99 euro), nevis 2480,75 euro, kā uzskata prasītājs.

Tā kā parāds nebija samaksāts līdz prasības celšanai pat daļēji, prasītājam bija tiesības arī par turpmāko periodu – no 2015.gada 12.septembra līdz 2018.gada 17.decembrim aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus no pamatparāda summas 2130,01 euro. Par šo periodu, 1193 dienām, likumiskie nokavējuma procenti ir 417,72 euro (2130,01 euro × 6 % : 365 dienas × 1193 dienas).

Tiesa konstatē, ka uz prasības celšanas dienu atbildētāja parāds bija kopsummā 2567,31 euro, tai skaitā, pamatparāds 2130,01 euro, līgumsods par laika periodu no 2015.gada 11.maija līdz 2015.gada 11.jūnijam 19,58 euro, likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2015.gada 12.septembra līdz 2018.gada 17.decembrim 417,72 euro.

CL 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai paskaidrojumu par prasību un nav iesniedzis jebkādus pierādījumus par to, ka viņš ir samaksājis AS „mogo” Līgumā paredzētos maksājumus lielākā apmērā, nekā norāda prasītājs.

Līdz ar to ir pamats piedzīt no atbildētāja minēto parādu kopsummā 2567,31 euro, bet daļā par pamatparāda 350,74 euro un likumisko nokavējuma procentu 106,30 euro, kopsummā 457,04 euro piedziņu prasība ir noraidāma kā nepamatota.

Piemērojot CL 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās un ceturtās daļas tiesību normas, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasījumu atzīt tam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus no nesamaksātā parāda pamatsummas 6 % gadā par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) kā likumiskos nokavējuma procentus, ja spriedums netiks izpildīts tiesas noteiktajā tā labprātīgās izpildes termiņā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām 2014.gada 04.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2742-14 (C17162112) un 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1331/2016 (C28283311) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem ir norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, ir aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

CPL 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmā daļa nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi (5.punkts).

CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, minētās summas piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs Prasītājs, ceļot prasību, samaksāja valsts nodevu 355,61 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (lietas 9., 10., 11.lapa), tiesas izdevumi samaksāti kopsummā 358,91 euro apmērā. Proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram par labu prasītājam no atbildētāja piedzenami valsts nodeva 337,33 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,80 euro, kopsummā tiesas izdevumi 340,13 euro.

Rezolutīvā daļa Saskaņā ar CPL 33.pantu, 34.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 189.-193.pantu, 194.panta pirmās daļas 3.punktu, 195.pantu, 204.1 pantu, 250.25, 250.27 pantu, tiesa nos prie da Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, par labu PlusPlus Baltic OÜ, Igaunijas Republikas reģistrācijas Nr.12273105, pamatparādu (transportlīdzekļa izpirkuma maksājumus) 2130,01 euro, likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2015.gada 12.septembra līdz 2018.gada 17.decembrim 417,72 euro, līgumsodu par periodu no 2015.gada 11.maija līdz 2015.gada 11.jūnijam 19,58 euro, kopsummā parādu 2567,31 euro (divi tūkstoši pieci simti sešdesmit septiņi euro 31 cents) un tiesas izdevumus 340,13 euro (trīs simti četrdesmit euro 13 centi), kopā 2907,44 euro.

Noraidīt prasību daļā par pamatparāda 350,74 euro un likumisko nokavējuma procentu 106,30 euro, kopsummā 457,04 euro piedziņu.

Atzīt PlusPlus Baltic OÜ, Igaunijas Republikas reģistrācijas Nr.12273105, tiesības saņemt no atbildētāja /pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, 6 % (sešus procentus) gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laika posmu no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Prasītāja labā piedzītās summas 2907,44 euro samaksa veicama sekojošā kontā: saņēmējs Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OÜ filiāle Latvijā, vienotais reģistrācijas Nr.40103595574, konta Nr.LV76HABA0551041569842, kredītiestāde – “Swedbank” AS.

Noteikt /pers. B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā (Zaļā ielā 12, Bauskā, Bauskas novadā, LV-3901).

Tiesnese 178.105.228.254 19.06.2026. 16:28 Anonīms sistēmas lietotājs I.Bogdanova

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.