Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Zemgales rajona tiesa – Krimināllietas

Kriminālprocesa Nr.11390050017 Lietas arhīva Nr. K73-1201-19/47 S PR IED UM S Latvijas Republikas vārdā.

Tukumā 2019.gada 12.jūnijā Zemgales rajona tiesa tiesnese R. Bruce piedaloties prokurorei S.Janševskai aizstāvim G.Barakam atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa Apsūdzētais/pers. B/ izdarīja piesavināšanos nelielā apmērā. /datums/ap pulksten 19.00 mazgadīgais /pers. D/ spēļu laukumā pie ēkas /adrese/ iedeva /pers. B/ viņa lietošanā esošo mobilo telefonu HuaweiY6 Pro, lai /pers. B/ tajā instalētu spēles. /pers. B/ nolūkā piesavināties mobilo telefonu ierosināja /pers. D/ apskriet ap māju. /pers. D/ skrēja ap māju, bet /pers. B/ no notikuma vietas aizbēga. Tādējādi /pers.B/, izmantojot /pers. D/ uzticēšanos, piesavinājās /pers. F/ mobilo telefonu HuaweiY6 Pro 120 euro vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa Apsūdzētais/pers. B/ atkārtoti, bez attaisnojoša iemesla neieradās tiesas sēdē.

Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmā daļa noteic, ka krimināllietu par mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu un kriminālpārkāpumu var iztiesāt bez apsūdzētā klātbūtnes, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi. Krimināllietu tiesa var iztiesāt, ja tiesas sēdē piedalās aizstāvis.

Lietā konstatēti likumā norādītie apstākļi, apsūdzētais neattaisnoti neieradās tiesas sēdē 2019.gada 22. maijā un 12.jūnijā, piespiedu atvešana nav realizēta, jo dzīves vietā neuzturas, tādejādi tiesai ir likumīgs pamats lietu izskatīt apsūdzētā nostbūtnē.

Apsūdzētā/pers. B/ vainīgums viņam inkriminētajās darbībās pilnīgi pierādīts ar tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem.

Iesnieguma protokols apstiprina, ka /datums//pers. F/ vērsusies Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī norādot, ka /datums/plkst.19.15 mājās atnāca mazgadīgais dēls /pers. D/ un paziņoja, ka aptuveni 18 gadus vecs puisis /pers. B/ paņēma dēla telefonu HuaweiY6 Pro ar IMEI kodu /numurs/un IMEI12: kodu /numurs/, kurā atradās Tele 2 priekšapmaksas Sim karte ar telefona numuru /numurs/. Mobilā telefona vērtība uz zādzības brīdi 120 euro. (lietas 6.lapa) Nopratināta kā cietusī /pers. F/ liecināja, ka /datums/ap plkst. 19.15 desmit gadus vecais dēls /pers.D/ ieradās mājās, stāstīja, ka viņam nozagts mobilais telefons. Mobilo telefonu bija iedevis paziņam /pers. B/, lai ielādētu spēli, bet tas aizskrējis projām ar visu telefonu. Dēls stāstīja, ka /pers.B/ dzīvo Rīgā. Telefonu HuaweiY6 Pro dēlam bija iegādājusies pirms mēneša par 120 euro. Telefonā atradās Tele 2 Sim karte ar telefona numuru /numurs/.

Telefonam ir divas Sim kartes-Imei 1: /numurs/ un Imei 2: /numurs/. Uztur kompensācijas pieteikumu 120 euro apmērā.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk SIA) Tele 2 pirkuma apliecinājums un čeks apliecina, ka /datums/iegādāts mobilais telefons HuaweiY6 ProBlack par kopējo summu 120 euro.(lietas 9.lapa) Nopratināts kā liecinieks /pers. D/ liecināja, ka /datums/pēcpusdienā bija spēļu laukumiņā /adrese/. Ar viņu kopā bija /pers. H/ un viņa brālēns /pers.I/. Vēlāk atnāca /pers. B/, ar kuru iepriekš bija tikušies. Iedeva /pers.B/ savu mobilo telefonu, lai viņš ielādē spēlītes. /pers.B/ ierosināja pārējiem sacensties, skrienot ap māju/adrese/, solot, ka pirmais, kurš apskries, dabūs pleijeri. Viņš kopā ar draugiem aizskrēja, bet kad atgriezās, /pers.B/ ar telefonu nebija. Pameklēja viņu apkārt mājai un neatradis devās mājās, pastāstīja mammai par notikušo.

Ar protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām pierādīts, ka liecinieks /pers. D/ norādīja uz fotoattēlā ar Nr. 3 personu (apsūdzēto /pers.

B/), liecinot, ka attēlā redzamā persona ir /pers. B/, kurš nozaga viņam piederošo mobilo telefonu. /pers. B/ atpazina kopumā, jo jau iepriekš viņu vairākkārt redzējis. (lietas 13.-14.lapa) Lieciniece/pers. J/, kuras liecība pārbaudīta saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3. punktu liecināja, ka viņa ir grupas dzīvokļu SIA “/Nosaukums/” vadītāja un sociālā darbiniece. /pers. B/ ir “/Nosaukums/” iemītnieks un mācās /skola/, attīstības centrā par galdnieka palīgu 1.kursā, darba dienas aizvadot internātā. /pers. B/ raksturo kā dubultu personību, kuram piemīt nosliece uz klaiņošanu, priekšmetu zādzību, tendēts uz melošanu. /pers. B/ ir diagnosticēta šizofrēnija smagā stāvoklī, kas neietekmē viņa atmiņu. /pers.B/ ir rīcībspējīgs, bet tiek lemts jautājums par rīcībspējas atņemšanu. /pers. B/ regulāri apmeklē psihiatru-narkologu /pers.S/S/pilsētas nosaukums/. /pers. B/ ir bijis stacionēts Psihoneiroloģiskajā slimnīcā Tvaika ielā Rīgā. /pers. B/ atzina, ka nozadzis mobilo telefonu, pārdevis to /pers. M/ par 30 euro. (lietas 67.-68.lapa) Apsūdzētais/pers. B/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina, izdarīto nožēloja. Apstiprināja, ka zināja, ka nevar ņemt telefonu, bet to paņēma, lai lietotu savām vajadzībām. Ierodoties rotaļu laukumā ar /pers.D/un viņa draugiem slidinājās pa slidkalniņu un šūpojās. Pēc tam /pers.D/ pajautāja, vai nezina kādu spēli, ko ielādēt telefonā. Zināja spēli un sāka to lādēt. Telefons rokās bija apmēram 30 minūtes. Kamēr lādēja telefonā spēli,/pers.D/ ar draugiem sēdēja ap viņu un skatījās telefonā. Kādā brīdī telefonu iedeva /pers.D/ atbrīvot atmiņā vietu, pēc kā /pers.D/mobilo telefonu atdeva atpakaļ un atkārtoti mēģināja ielādēt spēli. Tad /pers.D/ar draugiem sāka skraidīt ap māju un tajā brīdī izdomāja /pers.D/nozagt telefonu.

Ierosināja /pers.D/ un viņa draugiem apskriet ap daudzdzīvokļu māju pie rotaļu laukumā. To darīja tīšām, lai varētu nozagt /pers.D/ mobilo telefonu un aizmukt. Pārliecinājies, ka /pers.D/ar draugiem gandrīz apskrējuši māju, aizbēga Tukuma dzelzceļa stacijas virzienā. Dzelzceļa stacijā noskaidroja, ka 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs tuvākais vilciens pēc 30 minūtēm un skrēja gar sliedēm līdz stacijai /Nosaukums/. Pēc tam telefonu pārdeva /pers. M/ par 10 euro. /pers.M/ teica, ka telefonu atradis.( lietas 33.,104. lapa ) Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā iegūtas pietiekošas ziņas par faktiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas un apliecina, ka apsūdzētais /pers. B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, tādēļ tiesa kvalificē apsūdzētā /pers. B/ darbības pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Krimināllikuma 46. pants paredz, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās daļas sankcija. Nosakot sodu, ir jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība, viņa atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrai daļai tiesa par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli lietā atzīst viņa vaļsirdīgo atzīšanos un to, ka izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 6.punktu tiesa par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli lietā atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu.

Par apsūdzētā /pers. B/ personību noskaidrots, ka apgādājamo nav.

Ar IeM Informācijas centra izdruku no Integrētās Iekšlietu informācijas sistēmas pierādīts, ka ar 2017.gada 16.oktobra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā Nr.11091066317 /pers. B/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 45 stundām. Prokurora priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā 2017.gada 3.novembrī. Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 16.janvāra lēmumu piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 11 dienām. Lēmums stājies spēkā 2019.gada 5.februārī. Sods ir izciests.

Bez tam IeM Informācijas centra izdruku no Integrētās Iekšlietu informācijas sistēmas ziņas apliecina, ka 2017.gada 15.aprīlī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļā ierosināts kriminālprocess Nr.11089066217, kurā /pers. B/ atzīts par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

2018.gada 28.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa kārtības policijas nodaļā ierosināts kriminālprocess Nr.11091106418, kurā /pers. B/ atzīts par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas.

2018.gada 27.decembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļā ierosināts kriminālprocess Nr.11094130418, kurā /pers. B/ atzīts par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 185.panta pirmās daļas. (lietas 47.-48.lapa) Šobrīd kriminālprocesi atrodas iztiesāšanā tiesā. /Skola/-attīstības centra raksturojumā norādīts, ka /pers.B/ /skola/ –attīstības centrā mācījās pēc profesionālās pamatizglītības programmas “Galdnieka palīgs”. Pirmajā semestrī nokavētas 83 mācību stundas, otrajā-331 mācību stunda. Konstatēts hiperaktivitātes sindroms, uzmanības traucējumi. Saņēma ārsta-psihiatra nozīmēto medikamentozo terapiju uzvedības korekcijai, kuru lietoja medicīnas darbinieku uzraudzībā. Mācību programmu pirmajā semestrī apguva daļēji, otrajā semestrī programma netika apgūta neattaisnoto kavējumu dēļ. Zināšanu un priekšstatu apjoms ierobežots. Zemas koncentrēšanās spējas, nenoturīga uzmanība. Instrukcijas izprata daļēji, bija nepieciešams demonstrējums un vairākkārtējs skaidrojums. Mācību procesā iesaistījās pasīvi, bija nepieciešama nepārtraukta kontrole un pamudinājums, uzdoto darbu nespēja paveikt līdz galam.

Emocionāli nenoturīgs, bija novērojamas krasas garastāvokļa maiņas- uz aizrādījumiem reaģēja agresīvi, necenzētiem vārdiem, vicināja dūres, mētāja priekšmetus. Interešu loks šaurs, patika datorspēles, neprata patstāvīgi organizēt savu brīvo laiku, bija nepieciešama nepārtraukta motivēšana un kontrole. Trūka izpratnes par ikdienas dzīves situācijām un finanšu līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Saskarsmē ar vienaudžiem un skolas darbiniekiem bieži bija nesavaldīgs, rupjš, skaļš, viegli ietekmējams. Grūtības sagādāja uzvedības normu un skolas iekšējās kārtības noteikumu ievērošana, bija novērojamas dusmu un agresijas lēkmes. Smēķēja. /pers. B/ nespēja ievērot personīgās higiēnas iemaņas, bija nepieciešama nepārtraukta uzraudzība, kontrole, atbalsts. 2018.gada 23.aprīlī atskaitīts no izglītojamo skaita. (lietas 60.lapa) SIA “/Nosaukums/” sniegtajā izziņā norādīts, ka /pers. B/ ir tieksme klaiņot un bieži Grupu dzīvoklī neatrodas, neinformē par atrašanās vietu darbiniekus. Vairākkārt naktīs atvedusi policija, jo pieķerts veicot kriminālas darbības. Ierosinātas vairākas krimināllietas, vairākkārt administratīvi sodīts.

Nozīmētas vairākas psihiatra ekspertīzes, bet nevienu nav apmeklējis. Regulāri tiek apzagti Grupu dzīvokļa klienti un mantas ieķīlātas lombardā. Tieksme draudzēties ar nepilngadīgām personām. /pers. B/ noteikta II invaliditātes grupa ar smagiem attīstības traucējumiem, nespēju iekļauties vienaudžu sabiedrībā un apgūt vecumam atbilstošas iemaņas. Patstāvīgi jālieto medikamenti, bet sakarā ar neregulāru uzturēšanos Grupu dzīvoklī un izvairīšanos tos lietot, nenotiek regulāra to lietošana līdz ar ko pastiprinātas veselības stāvokļa problēmas. Darbiniekiem ir aizdomas par psihotropo vielu lietošanu, jo bieži neadekvāta uzvedība un ārējās pazīmes par to liecina. Bijuši alkohola lietošanas gadījumi. 2018.gada 4.septembrī saņemts ģimenes ārsta nosūtījums ārstēties psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Uzrakstīts iesniegums par pakalpojuma maiņu uz ilgstošās aprūpes un rehabilitācijas iestādi. Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā atrodas civillieta par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu. Grupu dzīvokļa iemītnieki baidās no /pers. B/. (lietas 79.lapa) Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra izziņā norādīts, ka /pers. B/ iestājies VSIA RPNC psihiatriskā dienesta stacionāra nodaļā 2018.gada 23.oktobrī, nogādāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Diagnoze- paškaitējums, suicīda mēģinājums? No Neatliekamās medicīniskās palīdzības nosūtījuma: “Pacientu atrada draugi, pamanīja, ka pacients sēž stūrī, no deguna tek asinis. Stāsta, ka ar skrūvgriezi dūris deguna dobumā (virspusējs gļotādas ievainojums). Stāsta, ka šodien pameta meitene…”. Runājot ar ārstu Centra Uzņemšanas nodaļā atbildēja uz jautājumiem pēc būtības, savu darbību paskaidroja ar vēlmi izcelties draugu priekšā. Murgus un halucinācijas nekonstatēja. Suicidālas domas atklāti nepauda. Diagnoze:

Adaptācijas traucējumi. Stacionāra nodaļā uzvedības traucējumi, suicidālas tendences, psihotiska simptomātika murgu, halucināciju veidā netika konstatēti. Izrakstīts ar diagnozi: Jaukti personības traucējumi uz organiska CNS izmainīta fona ar kognitīvu pazeminājumu. Reziduāla šizofrēnija.

Izrakstīts no nodaļas sociālā darbinieka pavadībā. (lietas 87.lapa) 2019.gada 17.janvāra Ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumā Nr. /numurs/ norādīts, ka /pers. B/ noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī ar psihisku slimību nav slimojis, konstatētie personības traucējumi neliedza /pers. B/ saprast savas darbības un tās vadīt. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā /pers. B/ neslimoja un pašreiz neslimo ar psihisku slimību, bet viņam bija citi psihiski traucējumi-jaukti personības traucējumi, kas neierobežoja viņa spējas saprast savas darbības un tās vadīt, kas atbilst juridiskajam kritērijam-pieskaitāms. /pers. B/ nav nepieciešams piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus. (lietas 92.-95.lapa) Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziedzīgs nodarījums, par kuru Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto noziegumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesas ieskatā, soda mērķa sasniegšanai apsūdzētajam ir nosakāma īslaicīga brīvības atņemšana, jo atbilstoši lietas materiāliem apsūdzētais labprātīgi nav iesaistījies iepriekš tam noteiktā soda –piespiedu darbu izciešanā. Tiesas ieskatā sodam ir jābūt samērīgam ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu un sekām, proti, kaitējumā apjomu.

178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs Tiesa atzīst, ka cietušās /pers. F/ pieprasītā mantiskā kaitējuma atlīdzība 120 euro apmērā ir pamatota, pierādīta un apmierināma pilnībā. Turklāt apsūdzētais prasījumu atzinis.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā dots kompensācijas jēdziens, norādot, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Kriminālprocesa likuma 353.pants reglamentē to personu loku, kurām tiesa var uzlikt kompensācijas samaksas pienākumu,- 1.daļas 1).punkts,pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Apsūdzētais/pers. B/ ir vainojams cietušajai radītajā mantiskajā kaitējumā, tādēļ viņam tas jāatlīdzina.

Ievērojot iepriekšminētās likuma normas, ir pilnībā apmierināma cietušās /pers. F/ pieteiktā mantiskā kaitējuma prasība 120 euro apmērā, jo apsūdzētā prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajai ir radies mantisks kaitējums.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4) punktam par procesuālajiem izdevumiem ir atzīstama samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem. Lietā ir likumā norādītie apstākļi, kriminālprocesā apsūdzēto /pers. B/ aizstāvēja zvērināta advokāte Ilze Skaistkalne, kura iesniegusi rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem 140 euro apmērā. (lietas 35., 106., 127.lapa) Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 742.panta pirmās daļas 1.punktam, otrajai daļai, 84.pantam, 2009.gada 22.decembra MK noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” zvērinātai advokātei Ilzei Skaistkalnei pēc iesniegtiem paziņojumiem no valsts līdzekļiem izmaksājami 140 euro par juridiskās palīdzības sniegšanu /pers.

B/.

Kriminālprocesa likuma 85.pants noteic personas, kurām ir tiesības būt atbrīvotām no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmo daļu, tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek atlīdzināta no valsts līdzekļiem, ir personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksāt par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem.

Lietā nav konstatēti apstākļi apsūdzētā /pers. B/ atbrīvošanai no samaksas par sniegto juridisko palīdzību tiesā, tādēļ tie piedzenami no apsūdzētā.

Rezolutīvā daļa Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmo daļu, 511., 512., 514., 520., 523.,524., 527., 528., 529. pantu, 530. panta trešo daļu, tiesa nosprieda /pers. B/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgi brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi.

Piedzīt no /pers.B/ /pers.F/labā mantiskā kaitējuma atlīdzību 120 euro.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā 140 euro-samaksu par sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā, nosakot termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei – 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas. samaksas par sniegto juridisko palīdzību tiesā Procesuālie izdevumi iemaksājami-saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas nr. 90000050138, konts LV68TREL1060001239300 (maksājuma mērķis-procesuālie izdevumi krimināllietā nr.11390061118), maksājuma apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese 178.105.228.254 19.06.2026. 16:32 Anonīms sistēmas lietotājs R.Bruce

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.