← Latvija

Zaudējis spēku - Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta

  1. gada
  2. maija noteikumus Nr. 310 "Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā". Ministru kabineta noteikumi Nr.434 Rīgā 2005.gada 21.jūnijā (prot. Nr.36 39.§) Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 19.punktu I. Vispārīgie jautājumi
  3. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības, veicot darbus mežsaimniecībā. 2
  4. Fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicējs, individuālais komersants (turpmāk – pašnodarbinātais) vai nodarbinātais var veikt mežsaimniecības darbus, ja viņš ir ieguvis atbilstošu kvalifikāciju vai apguvis attiecīgu mācību kursu un ir instruēts par darba drošību. 3 (Grozīts ar MK 25.08.
  5. noteikumiem Nr.691)
  6. Lai persona mežsaimniecības darbos varētu lietot krūmgriezi vai motorzāģi, nepieciešama personas kvalifikāciju apliecinoša licencētas izglītības iestādes izsniegta apliecība. 4
  7. Darba devēja, viņa pārstāvja un pašnodarbinātā kvalifikācija ietver zināšanas par mežizstrādes, meža atjaunošanas un kopšanas plānošanu un organizēšanu, kā arī darba aizsardzības sistēmas organizēšanu uzņēmumā. 5
  8. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē Valsts darba inspekcija un Valsts meža dienests. Šo noteikumu 11.1, 11.2, 11.3, 11.4, 11.5 un 11.6 punktā noteikto prasību ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē arī Valsts ieņēmumu dienests. 6 (Grozīts ar MK 25.08.
  9. noteikumiem Nr.691) II. Darba devēja un pašnodarbinātā pienākumi
  10. Uzsākot mežsaimniecības darbus, darba devējs vai pašnodarbinātais pārbauda darba vietu un nosaka darba vides riska faktorus (1.pielikums). 7
  11. Darba devējs un pašnodarbinātais darba vides pārbaudē konstatēto faktu dokumentēšanai ir tiesīgs neizmantot šo noteikumu 1.pielikumā norādīto veidlapu, ja, pārbaudot darba vietu, viņš saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību izmanto dokumentus, kuri vairāk atbilst veicamo darbu raksturam un kuros ir ņemti vērā visi šo noteikumu 1.pielikumā minētie darba vides riska faktori. 8
  12. Darba devējs nodrošina: 8.
  13. nodarbināto apmācību un instruktāžu par drošām darba metodēm un citiem darba aizsardzības jautājumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību; 8.
  14. nodarbināto un viņu pārstāvju konsultēšanu ar darba aizsardzību saistītajos jautājumos un viņu līdzdalību ar darba aizsardzību saistītajos pasākumos; 8.
  15. nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (2.pieli­kums); 8.
  16. nodarbināto vakcinēšanu pret ērču encefalītu; 8.
  17. atsevišķu vietu ierīkošanu, kur nodarbinātajiem patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, sasildīties, atpūsties, uzsildīt ēdienu, paēst; 8.
  18. nodarbinātos ar dzeramo ūdeni darba vietā. 9
  19. Pašnodarbinātajam ir pienākums nodrošināt šo noteikumu 8.3., 8.4., 8.
  20. un 8.6.apakšpunktā minēto prasību izpildi. 10
  21. Pirms darba uzsākšanas darba devējs informē nodarbinātos par: 10.
  22. darba vides risku darba vietā un pasākumiem, kas veikti vai veicami tā samazināšanai vai novēršanai; 10.
  23. repelentu (vielas, kas atbaida dzīvniekus) lietošanas noteikumiem; 10.
  24. stādāmā materiāla apstrādi ar ķīmiskām vielām; 10.
  25. saules dūriena simptomiem un tā novēršanas paņēmieniem. 11
  26. Darba devējs novērtē nodarbināto zināšanas darba aizsardzības jomā un, ja nepieciešams, nodrošina papildu instruēšanu vai apmācību. 12 11.1 Slēdzot darba līgumu, darba devējs nodarbinātajam izsniedz mežsaimniecībā nodarbinātā apliecību (turpmāk – apliecība). Apliecībā ietver: 11.
  27. nodarbinātā vārdu un uzvārdu; 11.
  28. nodarbinātā personas kodu vai Latvijā nodarbinātiem ārzemniekiem – darba atļaujas numuru; 11.
  29. nodarbinātā fotogrāfiju; 11.
  30. darba līguma noslēgšanas datumu un numuru; 11.
  31. darba devēja nosaukumu (fiziskai personai – vārdu un uzvārdu) un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru; 11.
  32. darba devēja parakstu un zīmogu vai spiedogu. 13 (MK 25.08.
  33. noteikumu Nr.691 redakcijā) 11.2 Darba devējs veic izsniegto apliecību uzskaiti. 14 (MK 25.08.
  34. noteikumu Nr.691 redakcijā) 11.3 Pēc kontroles institūcijas pārstāvja pieprasījuma mežsaimniecības darbu veicējs uzrāda: 11.
  35. nodarbinātais – apliecību; 11.
  36. pašnodarbinātais – Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopiju vai Uzņēmumu reģistra izsniegtu individuālā komersanta reģistrācijas apliecības kopiju un personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību; 11.
  37. nodarbinātais un pašnodarbinātais, kurš strādā ar krūmgriezi vai motorzāģi, – šo noteikumu 3.punktā minēto apliecību. 15 (MK 25.08.
  38. noteikumu Nr.691 redakcijā) 11.4 Nodarbinātais un pašnodarbinātais šo noteikumu 11.3 punktā minētos dokumentus nēsā līdzi vai glabā tos darba vietā (viegli pieejamā vietā). 16 (MK 25.08.
  39. noteikumu Nr.691 redakcijā) 11.5 Par apliecības nozaudēšanu nodarbinātais nekavējoties ziņo darba devējam. Darba devējs apliecības nozaudēšanas faktu reģistrē un šo informāciju glabā līdz jaunas apliecības izsniegšanai. 17 (MK 25.08.
  40. noteikumu Nr.691 redakcijā) 11.6 Ja apliecība ir nozaudēta, mežsaimniecības darbus drīkst veikt ne ilgāk kā piecas darbdienas pēc kārtas, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību. 18 (MK 25.08.
  41. noteikumu Nr.691 redakcijā) III. Darba aizsardzības sistēmas organizēšana un mežsaimniecības darbu plānošana
  42. Pirms mežizstrādes darbu uzsākšanas darba devējs vai pašnodarbinātais aizpilda cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti (
  43. un 4.pielikums) divos eksemplāros. Vienu cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes eksemplāru glabā cirsmā, un darba devējs informē personas, kas veic mežizstrādes darbus, par tās atrašanās vietu. 19
  44. Pirms mežizstrādes darbu uzsākšanas darba devējs iepazīstina personas, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā, ar cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes saturu un kartē noteikto darba kārtību. Cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti paraksta katra persona, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā. 20
  45. Cirsmu sadala izstrādes slejās, ja mežizstrādes darbus veic vairāk nekā viens koku gāzējs vai mežizstrādes daudzoperāciju mašīna. Attālums starp blakus strādājošām personām, kas zāģē augošus kokus, ir vienāds ar trīskāršu mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējo augstumu, bet ne mazāks par 75 metriem. 21
  46. Pievešanas ceļu un tehnoloģisko koridoru ierīkošanu cirsmā plāno tā, lai tie nešķērsotu (ja iespējams) strautus vai gravas. Strautu gultnes šķērsošanas vietā veido tiltu, liek caurtekas vai baļķus. 22
  47. Zonas, kurās var tikt apdraudēta nodarbināto un citu personu drošība un veselība (turpmāk — bīstamā zona), apzīmē ar atbilstošām drošības zīmēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā. Drošības zīmes izvieto arī cirsmas ārpusē uz meža ceļiem un gājēju celiņiem, kuri šķērso cirsmu vai piekļaujas tai. 23
  48. Bīstamās zonas minimālais rādiuss: 17.
  49. līdz strādājošajai meža augsnes sagatavošanas frēzei nav mazāks par 15 metriem; 17.
  50. ir pieci metri no personas, kas atzaro nozāģētu koku; 17.
  51. zāģējot koku, nav mazāks par divkāršu mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējo augstumu, bet arī nav mazāks par 50 metriem; 17.
  52. ir pieci metri līdz augošam kokam, kuru atzaro (atdala zarus no augoša koka); 17.
  53. ir 15 metru līdz personai, kura strādā ar krūmgriezi; 17.
  54. treilēšanas teritorijā (kokmateriālu pārvietošana puspaceltā stāvoklī, izmantojot traktoru, kas nodrošināts ar kokmateriālu satvērēju vai savācējtrosi) ir vienāds ar pusotrkāršu treilējamā sortimenta vai koka stumbra garumu; 17.
  55. kraujot kokmateriālus ar hidrauliskiem iekrāvējiem, — izlices maksimālā laiduma un satvertā kokmateriāla pusotrkārša garuma summa. Attālums norādīts uz hidromanipulatora izlices; 17.
  56. sagatavojot kokmateriālus ar mežizstrādes daudzoperāciju mašīnu, — izlices maksimālā laiduma un gāžamā koka divkārša garuma summa. Attālums norādīts uz hidromanipulatora izlices. 24
  57. Bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai viens attiecīgā darba veicējs, izņemot gadījumus, ja veic šo noteikumu 21.,
  58. un 50.punktā minētos darbus. 25
  59. Bīstamās vietas (akmeņus, bedres, staignājus) apzīmē vai norobežo ar saskatāmām zīmēm. 26
  60. Ja personas kokus gāž (mērķtiecīgi, darba aizsardzības prasībām atbilstoši nozāģē augošus kokus), atzaro un sagarumo stāvā nogāzē, nav pieļaujama viņu atrašanās vienam aiz otra nogāzes virzienā. 27
  61. Darbā, kas saistīts ar koku gāšanu, kokmateriālu pievešanu vai treilēšanu no cirsmas (kokmateriālu pārvietošanu no cirsmas līdz pagaidu novietošanas vietai) un kraušanu vai strādāšanu augstumā (1,5 metri un augstāk), nodarbina vismaz divus cilvēkus, un viņi atrodas savstarpējas redzamības vai dzirdamības robežās. Šī prasība neattiecas uz mežizstrādes daudzoperāciju mašīnu operatoriem, ja viņi ir nodrošināti ar radiostacijām vai mobilajiem telefoniem. 28
  62. Vējgāzes, vējlauzes un degumus izstrādā un bīstamus kokus (šo noteikumu izpratnē — jebkurš gāzts, lauzts, iekāries vai trupējis koks, kura nozāģēšana rada paaugstinātu risku) novāc ar motorzāģi divatā personas, kuras ir kompetentas koku gāšanā, iekārušos koku (koks, kas meteoroloģisko faktoru ietekmē vai koku gāšanas procesā krītot ir iekāries blakus stāvoša koka vainagā) atbrīvošanā, atzarošanā, saspriegtu koku novākšanā. Pirms gāšanas bīstamo koku noturību pārbauda ar koku gāšanas dakšu (palīglīdzeklis koku gāšanai). 29
  63. Nelabvēlīgos laikapstākļos (lietusgāze, negaiss, vēja ātrums pārsniedz 11metru sekundē (šūpojas koku pamatzari), intensīva snigšana) un apstākļos, ja redzamība ir mazāka par 50 metriem, darbu pārtrauc. 30
  64. Ja darba laikā rodas tieša bīstamu faktoru ietekme un darba uzdevumu nav iespējams veikt, ievērojot darba aizsardzības prasības, darbu pārtrauc. Nodarbinātais par notikušo informē darba devēju. 31
  65. Tiešais darbs ar motorzāģi nepārsniedz četras stundas maiņā. 32
  66. Ja vienā darba vietā strādā vairākas personas, kas veic mežizstrādes darbus, darba devējs sadala pienākumus un resursus, kā arī organizē personu savstarpējo sadarbību atbilstoši cirsmas izstrādes tehnoloģiskajai kartei. 33
  67. Mežsaimniecības darbus organizē tā, lai nepieļautu saules dūriena iespējamību, nodrošinot iespēju atpūsties no saules stariem aizsargātās vietās. 34
  68. Ķīmiskās vielas un augu aizsardzības līdzekļus lieto normatīvajos aktos par augu aizsardzību noteiktajā kārtībā un nodrošina, lai tie nenokļūtu gruntsūdeņos vai ūdenskrātuvēs. 35
  69. Jebkuru ar mežistrādi saistītu darbību citā īpašumā vai valdījumā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai darba devējs rakstiski saskaņo ar attiecīgā īpašuma īpašnieku vai valdītāju. 36
  70. Mežistrādes darbus cirsmās, kas atrodas aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem vai tieši pieguļ aizsargjoslām, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai darba devējs pirms koku gāšanas saskaņo ar attiecīgo elektrisko tīklu valdītāju, ja pastāv iespēja, ka krītot koki varētu skart elektriskos tīklus. 37
  71. Ja kokus zāģē gar gaisvadu un piekārtu kabeļu elektronisko sakaru tīkla līniju un krītot tie var sabojāt elektronisko sakaru tīkla līniju, darbus saskaņo ar elektronisko sakaru tīkla līnijas īpašnieku vai valdītāju. 38
  72. Darbus uz autoceļiem un ceļu zemes nodalījuma joslā, kā arī koku nozāģēšanu pie autoceļiem, ja bīstamā zona saskaras ar ceļu, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņo ar ceļu īpašnieku vai valdītāju un valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi”. 39
  73. Lai meža atjaunošanas, jaunaudžu kopšanas un meža ugunsgrēka dzēšanas laikā nodrošinātu atbilstošus un drošus darba apstākļus, pēc mežizstrādes darbiem cirsmas, treilēšanas un pievešanas ceļus, braucamās kvartālstigas, meliorācijas grāvju braucamās atbērtnes un krautuves sakopj atbilstoši normatīvajos aktos par meža aizsardzības pasākumiem noteiktajām prasībām. 40 IV. Darba aizsardzības prasības mežsaimniecības darbos lietojamam darba aprīkojumam
  74. Mežsaimniecības darbos ir atļauts lietot sertificētu darba aprīkojumu, kas atbilst normatīvajos aktos par darba aprīkojuma lietošanu noteiktajām prasībām. Aprīkojumu lieto saskaņā ar ražotāja instrukciju. 41
  75. Aprīkojumu lieto atbilstoši darba veidam, darba paņēmieniem un mežsaimniecības darbos iesaistīto personu fiziskajām dotībām. 42
  76. Darba aprīkojuma drošības ierīces atbilst ražotāja tehniskās ekspluatācijas instrukcijā noteiktajām prasībām. 43
  77. Rokas darbarīka kātā (rokturī) nav plaisu, skabargu, un tas ir cieši savienots ar darbarīka metāla daļām. 44
  78. Darbarīka griezējasmeņiem nav plaisu, un tie ir asi, pareizi uzstādīti un droši nostiprināti. 45
  79. Griezējasmeņu asināšanas vīlēm ir rokturi. 46
  80. Darba aprīkojuma attīrīšanai lieto speciālus rīkus un šķīdinātājus. 47
  81. Mežsaimniecības darbos izmanto tikai augsnes nestspējai piemērotu darba aprīkojumu. 48
  82. Iekraušanas un transportēšanas darbos izmantojamie autotransportlī­dzekļi, pievedējtraktori un daudzoperāciju mašīnas ir nodrošinātas ar divpusējiem sakariem. 49 V. Darba aizsardzības prasības meža atjaunošanas, jaunaudžu kopšanas un augošu koku atzarošanas darbos
  83. Stādot kokus kalnainās vietās, persona virzās pret kalnu. 50
  84. Ja neatcelmotās platībās mežu sēj, izmantojot uzkarinātas sējmašīnas, tās vada no traktora kabīnes. 51
  85. Aizliegts pieskarties krūmgrieža griezējinstrumentam un motorzāģa ķēdei, ja motors nav apturēts. 52
  86. Kociņam, kas resnāks par trim centimetriem zāģējuma vietā, aizliegts pieskarties ar zāģa diska sektoru, kas atbilst pulksteņa ciparnīcas sektoram starp pulksten divpadsmitiem un trijiem. Līdz trim centimetriem resna kociņa zāģēšanai izmanto visu neaizsegto zāģa ripas daļu. 53
  87. Strādājot ar krūmgriezi, tā masa ir vienmērīgi sadalīta uz abiem mežsaimniecības darbos strādājošas personas pleciem. Tas ir līdzsvarotā stāvoklī, un griezējinstruments atrodas tieši pretī šai personai. 54
  88. Krūmgrieža rokturu stāvoklis un piestiprināšanas augstums nodrošina ērtu darba stāju. 55
  89. Kāpnes ir stabilas un ražotas no viegla un izturīga materiāla. Pakāpieni ir izvietoti vienādā attālumā. Kāpņu konstrukcijā ir paredzētas ierīces, kas novērš to apgāšanos vai novirzīšanos darba laikā. Kāpnes fiksē pie koka stumbra darba stāvoklī tā, lai attālums no sakņu kakla līdz kāpņu pamatnei sasniegtu 25 procentus no kāpņu garuma. 56 VI. Darba aizsardzības prasības koku gāšanas, atzarošanas un sagarumošanas darbos
  90. Cirsmu pirms izstrādes sagatavo drošam darbam: 50.
  91. ierīko kokmateriālu pagaidu novietošanas vietu ne tuvāk par 50 metriem no sau­dzējamiem atsevišķi augošiem kokiem; 50.
  92. novāc bīstamos kokus 50 metru rādiusā: 50.2.
  93. ap kokmateriālu pagaidu novietošanas vietu; 50.2.
  94. ap vietu, kur nodarbinātajiem patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, sasildīties, atpūsties, uzsildīt ēdienu, paēst; 50.2.
  95. ap mašīnu un degvielu novietni. 57
  96. Koku gāšanas virzienu izvēlas atbilstoši plānotajai cirsmu izstrādes tehnoloģijai. 58
  97. Koku gāšanas laikā bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai koku gāzējs (mež­strādnieks, kurš atdala koka stumbru no celma) un koku gāzēja palīgs (mežstrādnieks, kurš veic palīgdarbus). Bīstamajā zonā aizliegts vienlaikus ar koku gāšanu veikt citus darbus. 59
  98. Visas personas, kuras cirsmas izstrādes laikā atrodas cirsmā, lieto aizsargķiveres. 60
  99. Papildu darba aprīkojums koku gāšanai ir gāšanas lāpstiņa ar āķi vai bez tā, dažādu izmēru un materiālu (izņemot tēraudu) ķīļi, veseris vai cirvis, gāšanas dakša, virzienu maiņas bloks, pārnēsājama vinča un svira. 61
  100. Koku gāzējs pirms koku gāšanas darbu uzsākšanas pārliecinās, ka bīstamajā zonā nav nepiederošu personu. 62
  101. Pirms koka gāšanas ap koku sagatavo darba vietu (nocērt traucējošo pamežu un zarus, novāc pielūžņojumu, notīra vai nomīda sniegu). Atkāpšanās ceļu attīra 45grādu leņķī pretēji koka gāšanas virzienam vismaz četru metru garumā. 63
  102. Kokus uz pievešanas ceļiem nozāģē tā, lai paliktu pēc iespējas zemāks celms. 64
  103. Koka gāšanas nosacījumi: 58.
  104. izdara aizzāģējumu 1/4 līdz 1/3 koka diametra dziļumā tajā koka pusē, uz kuru paredzēts nogāzt koku; 58.
  105. aizzāģējuma leņķis ir 35 līdz 55 grādi, aizzāģējuma apakšējā plakne perpendikulāra koka garenasij; 58.
  106. koka nozāģēšanas plakne ir par 1/10 no koka stumbra diametra augstāk par aizzāģējuma apakšējo plakni; 58.
  107. nepārzāģētās drošības joslas platums ir 1/10 daļa no koka stumbra diametra nozāģējuma vietā; 58.
  108. ietrupējušiem kokiem nepārzāģētās joslas platumu palielina par diviem centimetriem; 58.
  109. kokiem, kuri slīpi nosvērušies uz sāniem no gāšanas virziena, atstāj nepārzāģētu ķīļveida joslu. Ķīļa galotne vērsta koka nosvēršanās virzienā; 58.
  110. koku, kura diametrs 1,3 metru augstumā ir līdz 35 centimetriem un tas noliecies vairāk nekā par pieciem grādiem, un koku, kura diametrs 1,3 metru augstumā ir lielāks par 35 centimetriem un tas noliecies vairāk nekā par diviem grādiem, gāž dabīgā slīpuma virzienā; 58.
  111. viena celma atvašu kokus un pie celma saaugušus kokus gāž to dabiskā slīpuma virzienā; 58.
  112. nogāzē, kuras slīpums lielāks par 15 grādiem, koku gāž nogāzes krituma virzienā. 65
  113. Aizliegts gāzt koku, kurā iekāries cits koks, nozāģēt klučus vai baļķus no iekārušos koku resgaļa, gāzt koku uz jau iekārušos koku vai atrasties zem tā. 66
  114. Koku gāšanas darba vietā aizliegts atstāt aizzāģētus vai nepilnīgi nozāģētus kokus. 67
  115. Iekārušos kokus novāc, izmantojot drošus darba paņēmienus. Ja tas nav iespējams, bīstamo zonu norobežo ar marķēšanas lentēm vai atbilstošām drošības zīmēm. 68
  116. Iekārušos koku droši novākšanas darba paņēmieni ir šādi: 62.
  117. iekārušos koku nošūpošana ar gāšanas dakšu; 62.
  118. koka drošības joslas pārzāģēšana, lai tā ar stumbru veidotu tikai atbalsta punktu; 62.
  119. stumbra vērpšana ap garenasi ar sviru, kas piemērota šim darbam; 62.
  120. koka resgaļa pārvietošana atpakaļ vai uz sāniem, izmantojot sviras; 62.
  121. pārnēsājamas vinčas izmantošana. Novilkšanas troses garums nedrīkst būt mazāks par 10 metriem; 62.
  122. treilēšanas traktora vinčas vai traktora un troses izmantošana. Novilkšanas troses garums nedrīkst būt mazāks par 35 metriem. 69
  123. Kad koks sāk gāzties, koku gāzējs un viņa palīgs (ja tāds ir) atiet no koka četru līdz piecu metru attālumā pa iepriekš sagatavotiem celiņiem un uzmanās, lai viņus neapdraudētu krītošā koka stumbrs, krītoši zari un galotne. 70
  124. Motorzāģi ar degvielu uzpilda drošā attālumā — ne tuvāk par 10 met­riem no atklātas uguns. 71
  125. Degvielas iepildīšanas laikā motorzāģa dzinējs ir izslēgts. 72
  126. Aizliegts strādāt ar motorzāģi, kuram nedarbojas drošības ierīces. 73
  127. Iedarbinot motorzāģa dzinēju, persona, kas veic mežsaimniecības darbus: 67.
  128. atrodas vismaz divu metru attālumā no citām personām; 67.
  129. nodrošina, lai ķēde neskar citus priekšmetus; 67.
  130. motorzāģi fiksē nekustīgā stāvoklī: 67.3.
  131. piespiežot ar kāju labās rokas rokturi pie zemes; 67.3.
  132. saspiežot labās rokas rokturi starp ceļiem. 74
  133. Strādājot ar motorzāģi, persona ieņem līdzsvarotu un drošu stāju, motorzāģi tur ar abām rokām. Motorzāģa priekšējo rokturi saņem ar kreiso roku tā, lai īkšķis to aptvertu no apakšpuses. Nav pieļaujama zāģēšana ar motorzāģa sliedes gala augšējo daļu. 75
  134. Nav pieļaujams zāģēt, paceļot motorzāģi virs plecu augstuma. 76
  135. Iesprūdušu zāģa ķēdi un sliedi atbrīvo pēc motorzāģa dzinēja apturēšanas. 77
  136. Pārejot pie nākamā koka, motorzāģa dzinēju izslēdz vai ieslēdz ķēdes bremzi. 78
  137. Atzarojot koku ar cirvi, zarus cērt nogāztā koka stumbra pretējā pusē. 79
  138. Koku atzaro virzienā no nogāztā koka resgaļa uz galotni. 80
  139. Nav atļauts nocirst vai nozāģēt zarus: 74.
  140. stāvot vai sēžot uz nogāztā koka; 74.
  141. nestabili gulošam kokam; 74.
  142. kaudzēs sagāztiem kokiem. 81
  143. Atzarojot koku, aizliegts atsist sausos zarus ar cirvja pietu vai citu darbarīku. 82
  144. Atzarojot koku ar motorzāģi: 76.
  145. to pēc iespējas balsta uz atzarojamā koka stumbra; 76.
  146. atzarojot stumbra pretējo pusi, atzarotāja labā kāja atrodas pēc iespējas tālāk no zāģa ķēdes; 76.
  147. traucējošus zarus novāc, kad motorzāģis ir izslēgts vai ķēde nobremzēta; 76.
  148. zarus, uz kuriem balstās atzarojamā koka stumbrs, nozāģē pakāpeniski; 76.
  149. motorzāģa sliedes brīvais gals nedrīkst skarties pie zariem un citiem priekšmetiem; 76.
  150. aizliegts pārvietoties gar koka stumbru ar kustībā esošu zāģa ķēdi, ja sliede ir tajā stumbra pusē, kurā atrodas atzarotājs. 83
  151. Cirsmā, kur nogāzes slīpums ir 20 grādu un vairāk, nogāztos kokus pirms atzarošanas fiksē stabilā stāvoklī, piesienot pie augošiem kokiem vai nebojātiem celmiem. 84
  152. Ja koku stumbri atrodas šķērsām nogāzes kritumam, atzarotājs un sagarumotājs atrodas augšpus atzarojamā koka stumbra. 85
  153. Sākot koka stumbra sagarumošanu (sadalīšanu nogriežņos), sagarumotājs novērtē koka stumbra spriegumu un iespējamo stumbra nogriežņu pārvietošanos sagarumošanas laikā. 86
  154. Sagarumojot horizontālā plaknē saspriegtu koka stumbru, sagarumotājs atrodas spiedes spēka iedarbības pusē. 87
  155. Koka stumbrā, uz kuru iedarbojas spiedes vai stiepes spēks, pirmo iezāģējumu izdara spiedes spēka iedarbes zonā. 88
  156. Aizliegts sagarumot grēdās un sai­ņos novietotus koku stumbrus. 89 VII. Darba aizsardzības prasības kokmateriālu sagatavošanā ar daudzoperāciju mašīnām
  157. Kokmateriālu sagatavošanas daudz­operāciju mašīnas pārvietošanās ceļu kopšanas cirtē iezīmē vai marķē. Kailcirtē daudzoperāciju mašīnas operators pārvietošanās ceļu izvēlas saskaņā ar cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti. 90
  158. Daudzoperāciju mašīnas izmantošanu plāno tā, lai mašīna neapdraudētu citu personu drošību un veselību. 91
  159. Sagatavotie kokmateriāli cirsmā tiek krauti tā, lai nepieļautu to patvarīgu pārvietošanos. 92
  160. Daudzoperāciju mašīnas stāvvietu izvēlas līdzenā vietā, un iekārtu nodrošina pret pārvietošanos. 93 VIII. Darba aizsardzības prasības vējgāžu un vējlaužu novākšanas darbos
  161. Pirms vētras izgāzto koku novākšanas novērtē konkrēto situāciju un izvēlas piemērotāko darbu veikšanas tehnoloģiju. 94
  162. Cirsmas izstrādes virziens sakrīt ar galveno vējgāzes virzienu. 95
  163. Drošākais izstrādes veids vējgāzēs ir kokmateriālu sagatavošanas daudzoperāciju mašīnas izmantošana. 96
  164. Pirms koka stumbra atdalīšanas no sakņu sistēmas novērtē koka saspriegumu. 97
  165. Pēc stumbra atdalīšanas no izgāztas sakņu sistēmas veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atgāztu sakņu sistēmu sākotnējā stāvoklī. 98
  166. Strādājot ar motorzāģi: 92.
  167. sakņu sistēmu nostiprina ar vinčas vai cita aprīkojuma palīdzību, lai novērstu tās apgāšanās iespēju koka stumbra atzāģēšanas laikā; 92.
  168. zāģējumus izdara drošā attālumā no izgāzta koka sakņu sistēmas. Pie izgāzta koka nestabilas sakņu sistēmas atstāj stumbra nogriezni, kura garums ir aptuveni 1/2 no sakņu plātes diametra; 92.
  169. nozāģējot stipri sasvērušos vai pusizgāztu koku, izvēlas paņēmienu, lai novērstu stumbra plīšanu garenvirzienā; 92.
  170. ja aizlauzta koka galotne atduras pret zemi, pirms koka gāšanas pārbauda lauzuma vietas savienojuma drošumu. Koku ar neatdalītu, aizlauztu galotni: 92.4.
  171. gāž 90grādu leņķī pret nolauztās daļas virzienu, ja galotne atduras pret zemi; 92.4.
  172. gāž aizlauztās galotnes virzienā, ja galotne neatduras pret zemi; 92.
  173. kokiem ar nolauztu vainagu aizzāģējuma dziļumu palielina no 1/3 līdz 1/2 no koka diametra zāģējuma vietā; 92.
  174. kaudzē sagāztus kokus pēc koka atdalīšanas no sakņu sistēmas pārvieto uz drošu vietu, kur tos var atzarot un sagarumot. Nākamo koku atdala no sakņu sistēmas tikai pēc iepriekšējā koka aizvilkšanas; 92.
  175. ja gāzto koku stumbri atrodas viens virs otra un augstums pārsniedz koku gāzēja plecu augstumu, tad koku pirms atzāģēšanas no celma ar traktora vai rokas vinčas palīdzību novelk zemāk. 99 IX. Darba aizsardzības prasības kokmateriālu pārvietošanas, kraušanas un izvešanas darbos
  176. Pārvietojot kokmateriālus, izmanto dažādu darba aprīkojumu — āķus, satvērējus, speciālos ratiņus, sviras ar kantāķiem vai citas palīgierīces, lai mazinātu mežsaimniecības darbu veicēja fizisko slodzi. 100
  177. Pārvietojamo kokmateriālu svars nedrīkst apdraudēt mežsaimniecības darbu veicēja drošību un veselību. Pārvietojot un ceļot kokmateriālus, ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības par smagumu pārvietošanu. 101
  178. Kokmateriālus pa nogāzēm atļauts velt, ja darbības zonā neatrodas cilvēki. 102
  179. Kokmateriālu transportēšanā ar darba zirgiem: 96.
  180. izmanto šim darbam piemērotus zirgus; 96.
  181. strādā persona, kura pārzina darba zirgu īpatnības un izmantošanas iespējas; 96.
  182. persona, kas transportē kokmateriālus, atrodas blakus darba zirgam vai aiz kravas; 96.
  183. nedrīkst transportēt kokmateriālus no nogāzēm, kuru slīpums, transportējot uz leju, pārsniedz 20 līdz 30 grādu, bet, transportējot uz augšu, 10 līdz 15 grādu; 96.
  184. transportēšanas ceļš nav pielūžņots ar ciršanas atliekām; 96.
  185. krava ir droši nostiprināta; 96.
  186. izmanto tādu iejūgu, lai nepieļautu darba zirgu ievainošanu; 96.
  187. izmanto piemērotas ragavas, baļķu ragaviņas, skreteles, ratus un citu darba aprīkojumu. 103
  188. Strādājot nogāzēs, vēlamais treilēšanas virziens ir no apakšas uz augšu. 104
  189. Kravas savākšanas un treilēšanas darbus var sākt, ja bīstamajā zonā neatrodas citas personas. 105
  190. Treilējot kokmateriālus pa nogāzi, personas, kas veic mežsaimniecības darbus, atrodas nogāzes augšpusē. 106
  191. Treilēšanā nodarbinātās personas savstarpējai saziņai izmanto iepriekš noteiktus signālus. 107
  192. Mežsaimniecības darbos aizliegts izmantot lauksaimniecības traktoru, ja tas nav speciāli aprīkots darbam mežā. 108
  193. Ieteicams izmantot vinčas, kuras vadāmas ar radiovadību. 109
  194. Treilēšanas traktoru vinču trose ir: 103.
  195. vismaz 35metrus gara, un tā atbilst vinčas ražotāja noteiktajām prasībām; 103.
  196. piestiprināta pie vinčas spoles; 103.
  197. cieši uztīta uz spoles. 110
  198. Troses, blokus un cilpeņošanas iekārtas pirms darbu uzsākšanas pārbauda un nosaka to iespējamos defektus un nolietojuma pakāpi. 111
  199. Izvelkot trosi, uz vinčas spoles paliek ne mazāk par trim troses tinumiem. 112
  200. Kravu treilējot, tās priekšgals ir paceltā stāvoklī vai novietots uz atbalsta. 113
  201. Veicot darbus nogāzēs, pievešanas ceļus ierīko nogāzes virzienā. 114
  202. Virzoties šķērsām nogāzei, izvairās no pagriezieniem pret kalnu. 115
  203. Nav pieļaujams pārslogot pievedējtraktoru un izvietot kokmateriālus virs statņiem. 116
  204. Pārvietojamās kravas masu izvēlas, ņemot vērā augsnes nestspēju un ceļu stāvokli. 117
  205. Veicot kraušanas darbus uz nogāzēm, pievedējtraktoru nodrošina pret patvarīgu pārvietošanos. 118
  206. Kokmateriālus krauj kokmateriālu pagaidu novietošanas vietās, kas norādītas cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē. 119
  207. Krautuves vietu sagatavo iepriekš, un to uztur kārtībā. 120
  208. Kokmateriālus krauj uz līdzenas un cietas vietas. 121
  209. Kokmateriālu kraušanā ievēro šādas prasības: 115.
  210. grēdu galus nostiprina pret velšanos vai krauj tā, lai grēdas gala leņķis nepārsniedz 35 grādus; 115.
  211. apaļo kokmateriālu grēdas augstums nepārsniedz 1/4 daļu no grēdas garuma un nav lielāks par pusotrkāršu grēdā sakrauto kokmateriālu garumu; 115.
  212. ar rokām krautas grēdas augstums nepārsniedz 1,8 metrus; 115.
  213. atsevišķi kokmateriālu gali nav izvirzīti no grēdas vairāk par 0,5 metriem; 115.
  214. grēdas paliktņus novieto simetriski grēdas abās pusēs ne vairāk kā viena metra attālumā no kokmateriālu galiem. 122
  215. Autotransportlīdzeklim vai pievedējtraktoram aizliegts tuvoties kokmateriālu iekraušanas vietai, ja pastāv varbūtība, ka sakrautie kokmateriāli var pārvietoties. 123
  216. Pirms kokmateriālu kraušanas uzsākšanas attiecīgo autotransport­līdzekli vai pievedējtraktoru nodrošina pret patvaļīgu izkustēšanos kraušanas laikā. 124
  217. Kokmateriālu kravu pārvadājumus pa autoceļiem drīkst veikt, ja krava ir novietota atbilstoši normatīvajiem aktiem par gabalkravu novietošanu un nostiprināšanu. 125
  218. Nav pieļaujama autotransportlīdzekļa vai pievedējtraktora pārslodze un kravnesības normu pārsniegšana. 126
  219. Kokmateriālu pārvadājumus drīkst veikt normatīvajos aktos par kravu pārvadājumiem noteiktajā kārtībā. 127 Ministru prezidents A.Kalvītis Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš 1.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.434 Darba vietas vai darba veida pārbaude un tajā esošo darba vides faktoru noteikšana un novērtēšana mežsaimniecībā(Pielikums MK 25.08.
  220. noteikumu Nr.691 redakcijā) Datums______________________DatumsKvartālsNogabalsPlatībaPlānotā darbībaNr.p.k.Darba vides faktoriKas var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībaiVai ir (pastāv) noteikts darba vides faktorsKas jānovērtē, lai noteiktu, vai pastāv risks nodarbināto drošībai un veselībaiVai esošie darba vides faktori rada risku nodarbināto drošībai un veselībai un vai ir nepieciešams veikt darba aizsardzības pasākumusnējānējā/varbūt1.Faktori, kas raksturo darba vietu un vidi1.
  221. Darba vietas reljefsNelīdzens darba vietas reljefsNogāžu slīpums, bedres, grāvji, izciļņi1.
  222. Darba vietas pielūžņojumsZari, stumbeņi, izgāzti koki un celmiZari, stumbri, izgāzti koki un celmi1.
  223. Augsnes nestspējaAugsnes mitruma apstākļi, mineraloģiskais sastāvs u.c. augsnes nestspēju ietekmējoši faktoriAugsnes nestspēja mašinizētai mežizstrādei1.
  224. Bīstami objekti darba vietāBīstami koki, iekārušies zari un galotnes, citi bīstami objektiVai pastāv nelaimes gadījumu risks1.
  225. Darba vietas atrašanās (novietojums) dabāCeļi, elektrības līnijas, cauruļvadi, cilvēku uzturēšanās vietas objektā un tā tuvumāDarba vietas attālums līdz minētajām komunikācijām un šķēršļiem2.Fizikālie faktori2.
  226. TroksnisMašīnasTrokšņa līmenis, mainīgs trokšņa līmenis, impulsīvs troksnis (iedarbības ilgums)Darbs ar rokas instrumentiem un darbarīkiem2.
  227. Vibrācijas,vibropaātrinājums a > 2,5 m/s2Darbs ar kustīgiem, rotējošiem, vibrējošiem rokas instrumentiemVibrācijas intensitāte (iedarbības ilgums, lokālā, vispārējā)Vibrējošām mašīnām2.
  228. Redzamības traucējumiRedzamību traucējoši apstākļi, apgaismojums darba vietāRedzamības traucējumu iespējamība, cēlonis un intensitāte, mašīnu apgaismojuma intensitāte, neapžilbinoši gaismas virzieni2.
  229. Darbs ārpus telpāmDarbs āra apstākļosgaisa temperatūra (°C)Pazemināta temperatūra aukstajā gada laikāgaisa temperatūra (°C)Paaugstināta temperatūra karstajā gada laikāgaisa temperatūra (°C)Nokrišņinokrišņu veids, intensitāte, gaisa relatīvais mitrums (%)Vējšvēja ātrums (m/s),Intensīvs saules starojumssiltuma starojums (kcal), saules dūriensCits (norādīt)3.Fiziskie faktori (biomehāniskie)3.
  230. Smags darbsFiziski sasprindzināts darbs (piemēram, vilkšana, stumšana)Atsevišķas vienības un kopējais svars, darba metodes (iedarbības pārtraukšana), ergonomiskie rādītājiSmagu priekšmetu celšanaSmagu priekšmetu nešanaAtkārtota smagu priekšmetu celšanaSmagu priekšmetu vilkšana, stumšanaCits (norādīt)3.
  231. Fiziska piepūle, kas atkārtojasDarbs, kas saistīts ar vienu un to pašu darba operāciju atkārtošanosAtkārtoto darba operāciju biežums, enerģijas un precizitātes prasības un vajadzības (iedarbības izmaiņas), ergonomiskie rādītāji3.
  232. Darba pozas, statiskas pozasSēdusPacelšana augstumā, darbs tupus, saliecoties, izliecoties vai stiepjoties (iedarbības pārtraukšana), darba ilgums vienā pozā, ergonomiskie rādītājiEjotStāvusGuļusTupusCitā pozā (norādīt)3.
  233. Darbs, kas saistīts ar lokālu muskuļu sasprindzinājumuDarbs ar dažādiem rokas instrumentiemDarba intensitāte, nepārtrauktā darba ilgums, darba atkārtošanāsDarbs ar rokāmCits (norādīt)4.Psiholoģiskie un emocionālie faktori4.
  234. Darba laiksDarba laika organizācijaDarbs naktī, darbs maiņās, neplānots virsstundu darbs, neregulāras maiņas, darba maiņu ilgums4.
  235. Darba laika deficītsIzpildāmais darbs saistīts ar papildu piepūliGabaldarbs, darbs grupā vai vienatnē, darba gaitas ātrums, steigas ilgums4.
  236. Monotons darbsDarba raksturs un apjoms, kas bieži atkārtojasVai darbs ir monotons, un (vai) tas prasa pastāvīgu uzmanību, iespējas ietekmēt veicamo darbu4.
  237. Nespēja ietekmēt darba procesuNodarbināto mazas (nepietiekamas) līdzdalības iespējas sava darba plānošanāNodarbināto iespējas sava darba organizēšanā4.
  238. Darbs izolācijāIlgstošs darbs vienatnē vai izolācijā no citiemNelaimes gadījumu un vardarbības riski, saskarsmes trūkums, kolēģu atbalsta trūkums, informācijas trūkums4.
  239. Saspringta psiholoģiskā atmosfēra darbāNelabvēlīgas, saspīlētas attiecības starp nodarbinātajiemSavstarpējas attiecības darba kolektīvā, savstarpējais atbalsts, psiholoģiska izolācija, konkurence, mobings, bosingsNelabvēlīgas, saspīlētas attiecības ar darba devējuCits (norādīt)4.
  240. VardarbībaFiziska vardarbībaIespējami nodarbināto, klientu vai citu personu fiziski uzbrukumi, seksuāla uzmākšanāsSeksuāla uzmākšanās4.
  241. Citi psiholoģiskie faktori5.Ķīmiskie faktori5.
  242. Vielas un produkti (norādīt konkrētas vielas un produktus, novērtēt atsevišķi katru vielu vai produktu)Vielu vai produktu ieelpošanaVielu vai produktu absorbēšanas iespējas caur elpošanas orgāniem (cik daudz, iedarbības ilgums, cik bieži).Vielu vai produktu absorbēšanas iespējas caur ādu (cik daudz, iedarbības ilgums, cik bieži).Vielu vai produktu absorbēšanas iespējas caur muti (cik daudz, iedarbības ilgums, cik bieži).Riska un drošības frāzes, iespējamās alerģiskās reakcijas, kancerogēnu, mutagēnu vielu klātbūtne.Ķīmisko vielu koncentrācija gaisā, bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER)Nejauša norīšanaSaskare ar āduCits (norādīt)5.
  243. Ražošanas atkritumiVielu vai produktu ieelpošanaNejauša norīšanaSaskare ar āduCits (norādīt)5.
  244. Citi ķīmiskie faktori6.Bioloģiskie faktori6.
  245. Ērču pārnēsātās slimības, ērču encefalīts, Laima slimībaDarbs mežā, pļavā un citur, kur iespējami ērču kodumiDarba ilgums mežā, pļavā, darbs apzaļumošanā, slimu ērču sastopamība konkrētā zonā (endēmiskais rajons)6.
  246. Citu insektu kodumi, insektu pārnēsātās slimībasDarbs mežā, pļavā un citur, kur iespējami insektu kodumiDarba ilgums diennakts un gada laikā, kad augsta insektu aktivitāte, insektu klātbūtnes iespējamība (bites, lapsenes, irši, dunduri, odi), atgaiņāšanās iespējas, darbinieka individuālā reakcija uz insektu kodumiemDarbs diennakts un gada laikā, kad augsta insektu aktivitāteCits (norādīt)6.
  247. Saskare ar indīgiem dzīvniekiem, indīgu dzīvnieku kodumi (čūskas)Darbs vietās, kur iespējama indīgu dzīvnieku klātbūtneDarba ilgums diennakts un gada laikā, kad augsta indīgo dzīvnieku, piemēram, čūsku aktivitāte, indīgu dzīvnieku klātbūtnes iespējamībaDarbs pļavās, purvos, mežā un citurDarbs diennakts un gada laikā, kad augsta indīgo dzīvnieku aktivitāteCits (norādīt)6.
  248. Dzīvnieku uzbrukumi, suņu kodumi, trakumsērgaDzīvnieku, tai skaitā suņu, uzbrukumi (fiziska trauma)Darba biežums un ilgums teritorijās, kur iespējami dzīvnieku (savvaļas dzīvnieku, mājdzīvnieku, suņu) uzbrukumi, saskares ilgums ar mājdzīvniekiem, suņiem, savvaļas dzīvniekiemSlimu dzīvnieku kodumi (trakumsērga)6.
  249. Latvāņi, saskare ar citu indīgu augu sulu, kas, nonākot uz ādas, rada veselības traucējumusDarbs mežā, pļavā un citur, kur iespējama saskare ar indīgu augu suluTieša saskare ar indīgiem augiem, darba ilgums pļavā, mežā, kur iespējama saskare ar indīgiem augiem, darba ilgums apzaļumošanā, latvāņu apkarošanas darbu ilgums, biežums, pļaušana pļavās, kur ir latvāņi, indīgu augu sulas nokļūšana uz ādas iespējamība, reakcija uz augu sulu, alerģiskas reakcijas (iedarbības ilgums, cik bieži)Darbs latvāņu iznīcināšanā, pļaušana6.
  250. Citi bioloģiskie faktori7.Traumatisma riska faktori7.
  251. Mašīnas, darbgaldi un ierīcesMašīnu, darbgaldu un ierīču rotējošās un kustīgās daļasNeaizsargātas/nenožogotas mašīnu, darbgaldu, ierīču rotējošās, kustošās, spriegumaktīvās (zem sprieguma) un cita rakstura darbīgās daļasMehanizēti instrumentiCiti (norādīt)7.
  252. Rokas darbarīkiCiršanas, griešanas, urbšanas un citu apstrādes veidu rokas darbarīkiDarbarīku tehniskais stāvoklis, to lietošanas paņēmieni, glabāšana, darbarīku atbilstība izpildāmajam darbamRokas mehāniskie darbarīkiCiti (norādīt)7.
  253. Darbs augstumāDarbs 1,5 metru attālumā no gruntsVai pastāv krišanas, gāšanās, sabrukšanas un citi riski, kāpņu tehniskais stāvoklis, to lietošanaDarbs uz pieslienamajām kāpnēmCits (norādīt)7.
  254. Paklupšanas, pakrišanas iespējaNelīdzena pārvietošanās virsmaVirsmu izciļņi, bedres, pa kurām darbinieki pārvietojas, citi nelīdzenumi, slidenas pārvietošanās virsmas, šķēršļi darbinieku pārvietošanās ceļā,Slidena pārvietošanās virsmaDažādi šķēršļiCits (norādīt)7.
  255. MikrotraumasDzirkstelesVai pastāv (izpaužas) risks iegūt acs vai citas ķermeņa daļas mikrotraumu no dzirkstelēm, šķembām, skaidām, šādu darbu biežums, ilgumsŠķembasSkaidasCits (norādīt)7.
  256. Iekšējais transports un satiksmePievešanas ceļiVai pastāv (izpaužas) nelaimes gadījumu risks, vai ir apzīmētas, norobežotas bīstamās zonas cirsmas teritorijā, vai ir pareizi izvietotas drošības zīmes ārpus cirsmasIzvešanas ceļi7.
  257. Darbs uz vai pie ceļa braucamās daļasDarbs pie pievešanas vai izvešanas ceļaVai pastāv (izpaužas) nelaimes gadījumu risks, cik bieži un ilgstoši notiek šādi darbi, vai ir pareizi izvietoti norobežojumi, drošības zīmes, cik intensīva ir transportlīdzekļu kustība, atstarojošā apģērba nodrošināšana un lietošana7.
  258. Transportlīdzekļa vadīšanaTransportlīdzekļa vadīšana (pievešanas un izvešanas tehnikas vadīšana)Vai pastāv (izpaužas) nelaimes gadījumu risks, vadot transportlīdzekli, maršruts, transporta kustības intensitāte, kustības ātrums, attālums (ceļā pavadāmais laiks), ceļa segums, tehniskais aprīkojums, drošības pasākumi7.
  259. Uguns, eksploziju, ķīmisko apdegumu un saindēšanās bīstamībaSprāgstvielu vai viegli uzliesmojošu vielu krājumiVai pastāv nelaimes gadījumu risks sprāgstvielu, viegli uzliesmojošu, indīgu un citu vielu uzglabāšanā, lietošanā un rīcībā ar tāmDarba situācijas, kas saistītas ar ugunsgrēka rašanās riskuDarba situācijas, kas saistītas ar sprādziena rašanās risku7.
  260. Nepietiekama nodarbinātā profesionālā sagatavotībaNodarbinātā profesionālās sagatavotības atbilstība veicamajam darbamDarbinieka apmācības līmenis, profesionālā atbilstība veicamajam darbam, praktiskās iemaņas šī darba veikšanā, cik ilgi (piemēram, pirmo dienu, mēnesi, gadu, daudzus gadus) veic darbu, vai agrāk ir strādāti līdzīgi darbi, vai pastāv (izpaužas) nelaimes gadījumu risks7.
  261. Citi traumatisma riska faktori8.Citi darba vides faktoriPārbaudi veica(amats, paraksts un tā atšifrējums)Piedalījās:1) No nodarbināto puses:(vajadzīgo atzīmēt)nodarbinātaisuzticības personanodarbināto pārstāvis(amats, paraksts un tā atšifrējums)2) Citi(amats, paraksts un tā atšifrējums)(amats, paraksts un tā atšifrējums) 2.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.434 Individuālie aizsardzības līdzekļi mežsaimniecībā Nr.p.k.Darba nosaukumsAizsargājamā ķermeņa daļa/Aizsarglīdzeklispēdasķermenis, rokas, kājasrokasgalvaacisacis/sejadzirdeapavidarba apģērbscimdiķiverebrillessejassargsaustiņas31.Stādīšana1.1.roku darbsXXX1.2.mehanizēts darbsX1XXX52.Jaunaudžu kopšana2.1.ar rokas darba aprīkojumuX7XX2.2.ar motorzāģiX6;7X2XX9XX2.3.ar krūmgrieziX7X2XX9XX3.Darbs ar ķīmiskām vielāmXX4XXX114.Augošu koku atzarošanaX7XXXX5.Koku gāšana, atzarošana, sagarumošana5.1.ar rokas darba aprīkojumuX1;7XXX5.2.ar motorzāģiX6;7X2XXXX5.3.ar daudzoperāciju mašīnāmX1;7XX10X56.Krautnēšana ar rokāmX1;7XXX7.Pievešana7.1.ar zirgiemX1;7XXX7.2.mehanizēta7.2.1.treilēšanaX1;7XX8XX57.2.2.ar pievedējtraktoruX1XX10X10X58.Iekraušana transportlīdzeklīX1;7XXXX5Piezīmes.1 Aizsargapavi ar purngala daļas aizsardzību.2 Aizsargbikses ar speciālu oderējumu.3 Dažādu veidu ausu ieliktņi nav piemēroti mežsaimniecībā strādājošiem, jo tas ir saistīts ar infekciju risku.4 Apģērbs aizsardzībai pret ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem.5 Ja trokšņa līmenis pārsniedz 85 dB (A).6 Apavi ar speciālu aizsargkārtu darbam ar motorzāģiem.7 Apavu zoles no neslidena materiāla.8 Cimdi ar aizsargkārtu no delnas puses.9 Ar spranda sargu sniega un lietus apstākļiem.10 Ja atrodas ārpus kabīnes.11 Elpošanas un parenterālo ceļu aizsardzības līdzekļi, ja strādā ar ķīmiskām vielām, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz elpošanas ceļiem un gremošanas orgāniem. Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš 3.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.434 Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš 4.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.434 Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.