Ministru kabineta noteikumi Nr.804 Rīgā 2005.gada 25.oktobrī (prot. Nr.61 25.§) Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem Izdoti saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 12.panta otro un 2.1daļu
- Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus augsnei un gruntij. 2
- Augsnes un grunts (iežu un nogulumu slāņi zem augsnes, kuros var veikt saimniecisko darbību) kvalitātes normatīvi (1.pielikums) attiecas uz jebkuru augsni un grunti Latvijas teritorijā neatkarīgi no tās izmantošanas veida. 3
- Ir šādi augsnes un grunts kvalitātes normatīvi: 3.
- mērķlielums (A vērtība) — norāda maksimālo līmeni, kuru pārsniedzot nevar nodrošināt ilgtspējīgu augsnes un grunts kvalitāti; 3.
- robežlielumi: 3.2.
- piesardzības robežlielums (B vērtība) — norāda maksimālo piesārņojuma līmeni, kuru pārsniedzot iespējama negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai vidi, kā arī līmeni, kāds jāsasniedz pēc sanācijas, ja sanācijai nav noteiktas stingrākas prasības; 3.2.
- kritiskais robežlielums (C vērtība) — norāda, ka, to sasniedzot vai pārsniedzot, augsnes un grunts funkcionālās īpašības ir nopietni traucētas vai piesārņojums tieši apdraud cilvēku veselību vai vidi. 4
- Augsnes un grunts kvalitātes normatīvi nedrīkst būt pārsniegti, uzsākot jaunu piesārņojošu darbību. Ja ir pārsniegts kāds no robežlielumiem, aizliegts veikt jebkādas darbības, kas izraisa augsnes un grunts kvalitātes pasliktināšanos, un atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” veicami šādi pasākumi: 4.
- piesārņotās vietas izpēte un monitorings, ja ir pārsniegts piesardzības robežlielums (B vērtība) vai ir pārsniegts mērķlielums (A vērtība) ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētajām vielām vietās, kuras Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde novērtējusi par bīstamām; 4.
- piesārņotās vietas sanācija, ja ir pārsniegts kritiskais robežlielums (C vērtība). 5
- Paraugus augsnes un grunts kvalitātes noteikšanai ņem tā, lai tie raksturotu izpētāmās teritorijas piesārņotības līmeni: 5.
- augsnes paraugu ņemšanas dziļums ir 25 centimetri. Ja trūdvielu akumulācijas horizonts ir plānāks, paraugus ņem horizonta biezumā, bet ne seklāk par 10 centimetriem; 5.
- augsnes vidējo paraugu veido, sajaucot ne mazāk kā 25 atsevišķus paraugus, kas vienmērīgi noņemti izpētāmajā teritorijā, kuras platība nepārsniedz piecus hektārus; 5.
- ja augsnes vidējā paraugā konstatēta piesārņojošās vielas koncentrācija, kas pārsniedz piesardzības robežlielumu (B vērtību), vai ja ir pārsniegts mērķlielums (A vērtība) šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētajām vielām, piesārņojošās vielas izplatības dziļumu, platību un virzienu nosaka, ņemot grunts papildu paraugus ar 50 centimetru intervālu visas piesārņotās zonas robežās, kamēr sasniedz to dziļumu un robežu, kur piesārņojošās vielas koncentrācija nepārsniedz piesardzības robežlielumu (B vērtību) vai mērķlielumu (A vērtību) šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētajām vielām; 5.
- lai noteiktu grunts piesārņotības līmeni piesārņotās vietās, kur grunts piesārņojumu rada piesārņoto pazemes ūdeņu migrācija (pazemes ūdeņu piesārņoto zonu robežās), grunts paraugus ņem ar 50 centimetru intervālu visā piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības dziļumā (arī pazemes ūdeņu līmeņa svārstības zonā). 6
- Lai noteiktu šo noteikumu 1.pielikumā minēto parametru koncentrāciju augsnē un gruntī, izmanto šādas paraugu sagatavošanas un testēšanas metodes: 6.
- smago metālu — kadmija (Cd), hroma (Cr), vara (Cu), niķeļa (Ni), svina (Pb), cinka (Zn) — koncentrācijas noteikšanai sausnā paraugus sagatavo atbilstoši standartā LVS ISO 11466:1995 “Augsnes kvalitāte — Karaļūdenī šķīstošo elementu mineralizācija” minētajām metodēm un testē atbilstoši standartā LVS ISO 11047:2003 “Augsnes kvalitāte — Kadmija, hroma, kobalta, vara, svina, mangāna, niķeļa un cinka satura noteikšana augsnē, ekstrahējot ar karaļūdeni. Liesmas un elektrotermiskās atomabsorbcijas spektrometrijas metodes” minētajām metodēm; 6.
- dzīvsudraba (Hg) koncentrācijas noteikšanai paraugus sagatavo un testē atbilstoši standartā LVS 346:2005 “Augsnes kvalitāte — Dzīvsudraba noteikšana ar aukstā tvaika atomabsorbcijas spektrofotometriju” minētajām metodēm; 6.
- arsēna (As) koncentrācijas noteikšanai izmanto paraugu sagatavošanas un testēšanas metodes, kuras lietojot mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija ir 1,0 mg/kg; 6.
- naftas produktu koncentrācijas noteikšanai izmanto paraugu sagatavošanas un testēšanas metodes, kuras lietojot naftas produktu summas mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija ir 1,0 mg/kg; 6.
- poliaromātisko ogļūdeņražu (PAH), polihlorbifenilu (PCB), cianīdu, aromātisko ogļūdeņražu, hlororganisko savienojumu, pesticīdu un cikloheksāna koncentrāciju noteikšanai izmanto paraugu sagatavošanas un testēšanas metodes, kuras lietojot mazākā nosakāmā koncentrācija nepārsniedz A vērtību. 7
- Nosakot smago metālu — kadmija (Cd), hroma (Cr), vara (Cu), niķeļa (Ni), svina (Pb), cinka (Zn) —, naftas produktu, poliaromātisko ogļūdeņražu (PAH) un polihlorbifenilu (PCB) koncentrāciju augsnē un gruntī, ņem vērā augsnes un grunts granulometrisko sastāvu. 8
- Augsnes un grunts granulometrisko sastāvu nosaka, ņemot vērā māla (9
- Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 15.jūlija noteikumus Nr.388 “Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem augsnei” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 106.nr.). 10 Ministru prezidenta vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš Vides ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis 1.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.804 Augsnes un grunts kvalitātes normatīvi 1.tabulaAugsnes un grunts kvalitātes normatīvi attiecībā uz varu (Cu), svinu (Pb), cinku (Zn), niķeli (Ni), arsēnu (As), kadmiju (Cd), hromu (Cr), dzīvsudrabu (Hg), naftas produktiem, poliaromātiskajiem ogļūdeņražiem (PAH) un polihlorbifeniliem (PCB)Nr.p.k.ParametrsMērvienībaSmiltsMālsmiltsSmilšmālsMālsABCABCABCABC1.Cumg/kg430150740150125015019601502.Pbmg/kg13753001310050016200500232005003.Znmg/kg162507002425070046350700703507004.Nimg/kg3502008752001675200281002005.Asmg/kg210402,51040315405,520406.Cdμg/kg803000800090300080001804000100002004000100007.Crmg/kg41503501115035022170350401703508.Hgμg/kg2502000100005402000100008003000100008003000100009.Naftas produktu summamg/kg1500500015005000150050001500500010.PAH summa(10 savienojumi)mg/kg112401,215401,218401,5204011.PCB summamg/kg0,020,110,020,110,030,210,050,212.tabulaAugsnes un grunts kvalitātes normatīvi attiecībā uz neorganiskajiem savienojumiem, aromātiskajiem ogļūdeņražiem, hlororganiskajiem savienojumiem, pesticīdiem un cikloheksānuNr.p.k.VielasMērvienībaVērtībaAC1.Neorganiskie savienojumi:1.1.cianīdi–brīviemg/kg1201.2.cianīdu komplekss (pHmg/kg56501.3.cianīdu komplekss (pH>5)mg/kg5502.Aromātiskie ogļūdeņraži:2.1.benzolsmg/kg0,0112.2.etilbenzolsmg/kg0,03502.3.toluolsmg/kg0,011302.4.ksilolu summamg/kg0,1252.5.fenolu summamg/kg0,05402.6.krezolu summamg/kg0,0553.Hlororganiskie savienojumi:3.1.vinilhlorīdsmg/kg0,010,13.2.dihlormetānsmg/kg0,4103.3.1,1 - dihloretānsmg/kg0,02153.4.1,2 - dihloretānsmg/kg0,0243.5.1,1 - dihloretēnsmg/kg0,10,33.6.1,2 - dihloretēnsmg/kg0,213.7.dihlorpropānsmg/kg0,00223.8.trihlormetānsmg/kg0,07153.9.1,1,1 - trihloretānsmg/kg0,07153.10.1,1,2 - trihloretānsmg/kg0,4103.11.trihloretēnsmg/kg0,1603.12.tetrahlormetānsmg/kg0,413.13.tetrahloretēnsmg/kg0,00243.14.hlorbenzolu summamg/kg0,03303.15.hlorfenilu summamg/kg0,01104.Pesticīdi:4.1.DDT*/DDE**/DDD*** summamg/kg0,0144.2.drīnu (aldrīns, dieldrīns, endrīns) summamg/kg0,00544.3.heksahlorcikloheksānu (HCH) savienojumu summamg/kg0,0124.4.atrazīnsmg/kg0,000264.5.karbarilsmg/kg0,0000354.6.karbofurānsmg/kg0,0000224.7.hlormetilfenoksietiķskābe (MCPA)mg/kg0,0000545.Citas vielas:5.1.cikloheksānsmg/kg0,145Piezīmes.1.*DDT (dichlorodiphenyltrichloroethane) — dihlordifeniltrihloretāns.2.**DDE (dichlorodiphenyldichloroethylene) — dihlordifenildihloretilēns.3.***DDD (dichlorodiphenyldichloroethane) — dihlordifenildihloretāns. Vides ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis 2.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.804 Nomogramma augsnes un grunts granulometriskā sastāva noteikšanai Vides ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis