Par Ministru kabineta 1999. gada 18. marta rīkojuma nr. 128 "Par valsts akciju sabiedrību "Diplomātiskā servisa aģentūra"" daļā par valsts dzīvojamās

Par Ministru kabineta

1. gada
2. marta rīkojuma nr. 128 "Par valsts akciju sabiedrību "Diplomātiskā servisa aģentūra"" daļā par valsts dzīvojamās mājas Rīgā, Elizabetes ielā 57 iekļaušanu valsts akciju sabiedrības "Diplomātiskā servisa aģentūra" pamatkapitālā atbilstību likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" Pārejas noteikumu
3. punkta pirmajam teikumam,
4. punktam un
5. punktam Spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā
6. gada 31.oktobrī Lietā nr. 2000-06-04 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja Ilze Skultāne, tiesneši Juris Jelāgins un Romāns Apsītis, ar tiesas sēdes sekretāri Egiju Rozenbergu, piedaloties pieteikuma iesniedzēja - divdesmit
7. Saeimas deputātu - Borisa Cileviča, Miroslava Mitrofanova, Modra Lujāna, Andreja Klementjeva, Igora Solovjova, Jura Sokolnņ{ka, Aleksandra Golubova, Borisa Rastopirkina, Martijana Bekasova, Pāvela Maksimova, Oļega Tolmačova, Jakova Plinera, Oļega Deņisova, Egila Baldzēna, Violas Lāzo , Osvalda Zvejsalnieka, Pētera Salkazanova, Jāņa Lejas, Jāņa Čevera un Jāņa Jurkāna - pārstāvim deputātam Borisam Cilevičam, kā arī institūcijas, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, - Ministru kabineta - pilnvarotajam pārstāvim Aivaram Caunem un zvērinātam advokātam Jānim Pētersonam, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes
8. pantu, Satversmes tiesas likuma
9. panta
10. punktu un
11. panta otro daļu, Rīgā
12. gada
13. oktobrī atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu "Par Ministru kabineta
14. gada
15. marta rīkojuma nr. 128 "Par valsts akciju sabiedrību "Diplomātiskā servisa aģentūra"" daļā par valsts dzīvojamās mājas Rīgā, Elizabetes ielā 57 iekļaušanu valsts akciju sabiedrības "Diplomātiskā servisa aģentūra" pamatkapitālā atbilstību likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" Pārejas noteikumu
16. punkta pirmajam teikumam,
17. punktam un
18. punktam" . Satversmes tiesa k o n s t a t ē j a :
19. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta (turpmāk - Ministru kabinets)
20. gada
21. marta rīkojums nr. 128 "Par valsts akciju sabiedrību "Diplomātiskā servisa aģentūra"" daļā par valsts dzīvojamās mājas Rīgā, Elizabetes ielā 57 iekļaušanu valsts akciju sabiedrības "Diplomātiskā servisa aģentūra" pamatkapitālā (turpmāk - apstrīdētais akts) neatbilst likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk - Dzīvojamo māju privatizācijas likums) Pārejas noteikumu
22. punkta pirmajam teikumam,
23. punktam un
24. punktam. Neatbilstība likumam pieteikumā tiek motivēta ar to, ka: 1) dzīvojamā māja Rīgā, Elizabetes ielā 57 ar apstrīdēto aktu ir atsavināta valsts akciju sabiedrībai "Diplomātiskā servisa aģentūra". Dzīvojamās mājas atsavināšana notikusi, pārkāpjot Dzīvojamo māju privatizācijas likuma Pārejas noteikumu
25. un
26. punktu. Saskaņā ar
27. punktu ikvienu valsts dzīvojamo māju var atsavināt vienīgi Dzīvojamo māju privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā, tas ir, privatizējot to par privatizācijas sertifikātiem. Saskaņā ar
28. punktu aizliegts atsavināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām valsts dzīvojamās mājas vai to daļas, kā arī valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas; 2) izdodot apstrīdēto aktu, Ministru kabinets dzīvojamo māju Rīgā, Elizabetes ielā 57 ir iekļāvis uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā, bet saskaņā ar Dzīvojamo māju privatizācijas likuma Pārejas noteikumu
29. punktu valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas no tā ir izslēdzamas un nododamas privatizācijai. Pieteikuma iesniedzējs lūdz atzīt apstrīdēto aktu par neatbilstošu likumam no tā izdošanas brīža. Tiesas sēdē pieteikuma iesniedzēja pārstāvis iesniegto pieteikumu uzturēja un uzsvēra, ka ar apstrīdēto aktu tiek ierobežotas likumā noteiktās īrnieku tiesības privatizēt savus dzīvokļus. Šīs tiesības īrniekiem var ierobežot vienīgi Dzīvojamo māju privatizācijas likuma
30. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Latvijas Republikas Ministru padomes (turpmāk - Ministru padome)
31. gada
32. februāra lēmums nr. 53 "Par banku iestāžu tīkla attīstību un to nodrošināšanu ar telpām" (turpmāk - lēmums nr. 53), ar kuru nekustamais īpašums Rīgā, Elizabetes ielā 57 tika saglabāts valsts īpašumā, pieņemts ar mērķi nepakļaut dzīvojamo māju iespējamai denacionalizācijai. Lēmuma nr. 53 pieņemšanas brīdī nevarēja tikt izvirzīts mērķis nepakļaut dzīvojamo māju privatizācijai, jo dzīvojamo māju privatizācija sākās tikai
33. gadā. Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis norādīja, ka dzīvojamā māja Rīgā, Elizabetes ielā 57 ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts akciju sabiedrības "Diplomātiskā servisa aģentūra" vārda un, kā zināms, zemesgrāmatā īpašumu ieraksta uz īpašnieka vārda. Līdz ar to secināms, ka ēka atsavināta par labu valsts akciju sabiedrībai.
34. Ministru kabinets atbildes rakstā un atbildes raksta papildinājumā izteica viedokli, ka nekustamā īpašuma Rīgā, Elizabetes ielā 57 iekļaušana valsts akciju sabiedrības "Diplomātiskā servisa aģentūra" pamatkapitālā nav pretlikumīga, līdz ar to Saeimas deputātu pieteikumam nav pamata un tas ir noraidāms šādu motīvu dēļ: 1) atbilstoši Dzīvojamo māju privatizācijas likuma
35. panta ceturtajai daļai privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu. Nekustamais īpašums Rīgā, Elizabetes ielā 57 saskaņā ar lēmuma nr. 53 otro punktu tika saglabāts valsts īpašumā. Lēmuma nr. 53 mērķis bija saglabāt nekustamo īpašumu Rīgā, Elizabetes ielā 57 valsts vajadzībām, tādējādi nepakļaujot to denacionalizācijai; 2) iekļaujot valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Elizabetes ielā 57 neprivatizējamas valsts akciju sabiedrības "Rosme" pamatkapitālā un saņemot pretī akcijas šā mantiskā ieguldījuma apmērā, nav izdarīts atsavinājums, kas būtu pretrunā ar Dzīvojamo māju privatizācijas likuma Pārejas noteikumu
36. punktu, bet gan veikta īpašuma nošķiršana konkrēta mērķa sasniegšanai. Ar apstrīdēto aktu atkārtoti apstiprināts valsts mantiskais ieguldījums šajā uzņēmējsabiedrībā, tajā skaitā arī nekustamais īpašums Rīgā, Elizabetes ielā
37. Apstrīdētā akta izdošanas brīdī ēka Rīgā, Elizabetes ielā 57 bija nevis valsts dzīvojamā māja, bet gan valsts akciju sabiedrības "Diplomātiskā servisa aģentūra" īpašums, tāpēc norādei par Dzīvojamo māju privatizācijas likuma Pārejas noteikumu
38. punkta pārkāpumu nav juridiska pamata; 3) ar apstrīdēto aktu īpašuma attiecības nav mainītas, jo valsts akciju sabiedrība "Diplomātiskā servisa aģentūra" ir valsts akciju sabiedrības "Rosme" saistību un tiesību pārņēmēja. Saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām" viss valsts akciju sabiedrības pamatkapitāls, izteikts akcijās izdarīto ieguldījumu apjomā, pieder valstij, bet likuma
39. panta sestā daļa noteic, ka ieguldītās ķermeniskās lietas (konkrētajā gadījumā - nekustamais īpašums) pieder akciju sabiedrībai. Šāda īpašuma nodalīšana nav uzskatāma par īpašuma atsavināšanu, jo atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" atsavināšana ir valsts mantas pārdošana, mainīšana un nodošana bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam. Iekļaujot nekustamo īpašumu valsts akciju sabiedrības pamatkapitālā un izsakot to akcijās, nenotiek ne valsts mantas pārdošana, ne mainīšana, ne nodošana īpašumā bez atlīdzības. Līdz ar to valsts īpašuma atsavināšana nav notikusi. Nekustamais īpašums Rīgā, Elizabetes ielā 57 joprojām ir valsts akciju sabiedrības "Diplomātiskā servisa aģentūra" rīcībā, tas nav atsavināts vai ieķīlāts, un tāpēc nav pamata norādīt uz Dzīvojamo māju privatizācijas likuma Pārejas noteikumu
40. punkta pārkāpumu; 4) ar apstrīdēto aktu precizēts valsts mantiskais ieguldījums valsts akciju sabiedrībā "Diplomātiskā servisa aģentūra", tāpēc šis rīkojums nav skatāms atbilstoši Dzīvojamo māju privatizācijas likuma Pārejas noteikumu
41. punktam. Ministru kabineta pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu atzina par nepamatotu un lūdza Satversmes tiesu to noraidīt, paskaidrodams, ka valsts centrālās izpildvaras funkcijās neietilpst valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošana un Ministru padome bija tiesīga pieņemt lēmumu par valsts nekustamā īpašuma nodošanu valsts uzņēmumam tā apsaimniekošanai valsts interesēs. Tā Ministru padome
42. gada
43. jūnijā pieņēma lēmumu nr. 242 "Par telpu iedalīšanu banku iestādēm Rīgā", saskaņā ar kura
44. punktu ēka Rīgā, Elizabetes ielā 57 tika nodota valsts uzņēmuma "Rosme" valdījumā un lietojumā. Ministru kabineta pārstāvis secināja, ka valsts tās izpildvaras personā, pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma Rīgā, Elizabetes ielā 57 saglabāšanu valsts īpašumā un vēlāk iekļaujot to valsts akciju sabiedrības pamatkapitālā, nav veikusi tā atsavināšanu, bet gan saskaņā ar tiesību aktiem izlēmusi jautājumu par izdevīgu un efektīvu nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis norādīja, ka ar apstrīdēto aktu tikai atkārtoti apstiprināts valsts mantiskais ieguldījums, tajā skaitā arī nekustamais īpašums Rīgā, Elizabetes ielā 57, valsts akciju sabiedrības pamatkapitālā, bet sākotnēji šis nekustamais īpašums valsts akciju sabiedrības "Rosme" pamatkapitālā ticis iekļauts jau ar Ministru kabineta
45. gada
46. novembra rīkojumu nr. 717 "Par valsts akciju sabiedrības "Rosme" pamatkapitālu" (turpmāk - rīkojums nr. 717). Attiecībā uz apstrīdētā akta atbilstību Dzīvojamo māju privatizācijas likuma Pārejas noteikumu
47. punktam Ministru kabineta pārstāvis paskaidroja, ka Ministru kabinets nav lēmis par nekustamā īpašuma Rīgā, Elizabetes ielā 57 nodošanu privatizācijai.
48. Lietu sagatavojot izskatīšanai, papildus noskaidrots, ka: 1) zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgā, Elizabetes ielā 57 nostiprinātas Latvijas valstij
49. gada
50. septembrī; 2) ar Ministra kabineta
51. gada
52. augusta rīkojumu nr. 334 "Par valsts akciju sabiedrību "Rosme"" (turpmāk - rīkojums nr. 334) valsts akciju sabiedrības "Rosme" pamatkapitālā kā valsts mantiskais ieguldījums tika apstiprināts nekustamais īpašums Rīgā, Elizabetes ielā
53. Pamatojoties uz šo rīkojumu, zemesgrāmatu nodaļa
54. gada
55. jūnijā īpašuma tiesības nostiprināja valsts akciju sabiedrībai "Rosme"; 3) balstoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra
56. gada
57. aprīļa izziņu nr. 2.4.6687, zemesgrāmatas nodalījumā
58. gada
59. septembrī tika izdarīts ieraksts, ka valsts akciju sabiedrība "Rosme" pārdēvēta par valsts akciju sabiedrību "Diplomātiskā servisa aģentūra". Satversmes tiesa s e c i n ā j a:
60. Dzīvokļu tiesību jomā svarīgi apzināties, ka cilvēka tiesības uz mājokli ir starptautisko tiesību normās atzītas un nostiprinātas sociāli ekonomiskās cilvēktiesības [sk. Satversmes tiesas
61. gada
62. jūlija spriedumu lietā nr. 04-03