← Latvija

Zaudējis spēku - Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzību

Skatīt Ministru kabineta

  1. gada
  2. augusta noteikumus Nr. 882 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu". Ministru kabineta noteikumi Nr.1044 Rīgā 2005.gada 27.decembrī (prot. Nr.77 71.§) Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzību Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 17.panta ceturto daļu I. Vispārīgie jautājumi
  3. Noteikumi nosaka kuģu karoga valsts uzraudzības kārtību attiecībā uz Latvijas kuģu pārbaudēm un to termiņiem, izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to darbības apturēšanu un anulēšanu, ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu, ko veic valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – Jūras administrācija). 2
  4. Lai īstenotu Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzību, Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk – inspekcija) saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu veic šādas darbības: 2.
  5. kuģu pārbaudes, lai novērtētu to konstrukcijas, tehniskā stāvokļa, aprīkojuma, apkalpes, ekspluatācijas un apkopes atbilstību Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā definēto normatīvo aktu prasībām; 2.
  6. kuģu sertifikāciju; 2.
  7. kuģa būves un modernizācijas projektu, dokumentācijas par kuģa stabilitāti, rīcības plānu piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kuģa rokasgrāmatu un citas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā definētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās kuģa dokumentācijas izvērtēšanu un apstiprināšanu; 2.
  8. kuģa būves un modernizācijas darbu vispārējo uzraudzību; 2.
  9. Starptautiskā drošas pārvaldes (turpmāk – ISM) kodeksa prasību izpildes uzraudzību uz kuģiem un komercsabiedrībās, kuru īpašumā ir Latvijas kuģi vai kuras pārvalda Latvijas kuģus. 3
  10. Kuģiem, kas veic starptautiskus reisus un kuru bruto tilpība ir 500 vienības un lielāka, Jūras administrācija šo noteikumu 2.punktā minēto funkciju veikšanai saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu pilnvaro starptautiski atzītas kuģu klasifikācijas sabiedrības (turpmāk – klasifikācijas sabiedrības). Klasifikācijas sabiedrība veic katra šāda kuģa pārbaudes un izsniedz starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktos kuģu sertifikātus, kā arī piešķir atbilstošu klasifikācijas sabiedrības kuģa klasi un izsniedz klasifikācijas apliecību. 4
  11. Latvijas kuģiem, kas neveic starp­tautiskus reisus vai kuru bruto tilpība ir mazāka par 500 vienībām, karoga valsts uzraudzību veic inspekcija. 5
  12. Klasifikācijas sabiedrības un inspekcija, veicot kuģu pārbaudes un sertifikāciju, ievēro Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) normatīvajos aktos noteikto harmonizēto pārbaudes un sertifikācijas sistēmu atbilstoši IMO rezolūcijai A.948

(23). 6
  1. Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzību attiecībā uz Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības (ISPS) kodeksā un citos ar kuģu un ostu aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi veic Jūras administrācijas Kuģu un ostu aizsardzības nodaļa saskaņā ar tās darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. 7
  2. Šo noteikumu
  3. un 6.punktā minētās darbības ir maksas pakalpojumi, un Jūras administrācija tās veic, pamatojoties uz kuģa īpašnieka, operatora vai berbouta fraktētāja iesniegumu, saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta otro daļu. 8 II. Kuģu pārbaudes un sertifikāti
  4. Inspekcija pārbauda Latvijas kuģu atbilstību Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto normatīvo aktu prasībām, atbilstoši IMO rezolūcijā A.847
(20)noteiktajām vadlīnijām par IMO normatīvo aktu ieviešanu, kā arī lai kontrolētu klasifikācijas sabiedrībām deleģēto funkciju izpildes kvalitāti. 9
  1. Kuģus, kas saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir klasifikācijas sabiedrību uzraudzībā, inspekcija pārbauda, lai pārliecinātos par kuģu atbilstību klasifikācijas sabiedrību izsniegtajiem sertifikātiem, kā arī lai pārbaudītu kuģa apkalpes, ekspluatācijas un apkopes atbilstību Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto normatīvo aktu prasībām. Pārbaudes rezultātus inspekcija apkopo kuģa pārbaudes aktā (1.pielikums). Ja pārbaudes rezultāti ir pozitīvi, inspekcija šādam kuģim izsniedz karoga valsts sertifikātu (2.pielikums). 10
  2. Ja pārbaudes rezultāti ir pozitīvi, tiem kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus vai kuru bruto tilpība ir mazāka par 500 vienībām (izņemot atpūtai un sportam paredzētos kuģus), inspekcija izsniedz karoga valsts sertifikātu, norādot tajā kuģošanas rajonu. 11
  3. Inspekcija veic ikviena kuģa ikgadēju pārbaudi, ievērojot šo noteikumu 5.punktā noteikto harmonizēto pārbaudes un sertifikācijas sistēmu, apstiprina esošo vai izsniedz jaunu karoga valsts sertifikātu, norādot kuģošanas rajonu. 12
  4. Inspekcijai ir tiesības veikt Latvijas kuģu ārpuskārtas pārbaudes (operatīvās pārbaudes), lai kontrolētu kuģu atbilstību Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto normatīvo aktu prasībām. 13
  5. Ja kuģa pārbaudes laikā inspekcija konstatē kuģa neatbilstību Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto normatīvo aktu prasībām vai ja kuģim jūras negadījuma dēļ radusies neatbilstība Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto normatīvo aktu prasībām, vai ja kuģis bijis aizturēts ārvalsts ostā ostas valsts kontroles ietvaros, inspekcija pieprasa trūkumu novēršanu un atkārtotu kuģa pārbaudi, informējot par to kuģa kapteini, kuģa īpašnieku, operatoru vai berbouta fraktētāju un klasifikācijas sabiedrību. 14
  6. Inspekcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par tās izsniegto sertifikātu anulēšanu, paziņojot to kuģa kapteinim, kuģa īpašniekam, operatoram vai berbouta fraktētājam un klasifikācijas sabiedrībai un ierosinot Jūras administrācijas Latvijas kuģu reģistra (turpmāk – Latvijas kuģu reģistrs) reģistratoram izslēgt kuģi no Latvijas kuģu reģistra, šādos gadījumos: 14.
  7. konstatēta tāda kuģa neatbilstība Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto normatīvo aktu prasībām, kura var izraisīt kuģa bojāeju un cilvēku dzīvības apdraudējumu; 14.
  8. kuģis sešu mēnešu laikā divreiz bijis aizturēts ārvalsts ostās ostas valsts kontroles ietvaros. 15
  9. Lēmumu par atteikumu izsniegt karoga valsts sertifikātu vai tā anulēšanu kuģa īpašnieks var apstrīdēt Jūras administrācijas direktoram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas. 16
  10. Inspekcija kuģi var atbrīvot no atsevišķu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto starptautisko normatīvo aktu prasību izpildes atbilstoši Latvijai saistošo starptautisko normatīvo aktu prasībām. 17 III. Ārvalstīs izsniegtie kuģu sertifikāti
  11. Ārvalstīs izsniegtie kuģu sertifikāti, kuģi pārreģistrējot no ārvalstu kuģu reģistra Latvijas kuģu reģistrā, zaudē spēku. Ja šie sertifikāti pirms pārreģistrācijas ir bijuši spēkā, inspekcija tos var pieņemt kā pierādījumu kuģa atbilstībai attiecīgo Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto starptautisko normatīvo aktu prasībām un apstiprināt tos kā pietiekamu pamatu kuģa pagaidu reģistrācijai Latvijas kuģu reģistrā. Pēc kuģa pagaidu reģistrācijas Latvijas kuģu reģistrā inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība veic Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajos normatīvajos aktos paredzētās kuģa pārbaudes un sertifikāciju. 18
  12. Kuģi pārreģistrējot no citas Eiropas Savienības valsts kuģu reģistra Latvijas kuģu reģistrā, inspekcija pieprasa no šīs valsts jūrlietu pārvaldes kompetentās institūcijas informāciju par pārreģistrējamo kuģi, tai skaitā kuģa sertifikātu kopijas, noturības informāciju, karoga valsts pārbaužu rezultātus, ostas valsts kontroles rezultātus. 19
  13. Pirms kuģa pastāvīgās pārreģistrācijas Latvijas kuģu reģistrā no ārvalstu kuģu reģistra inspekcija veic šo kuģu pārbaudi. 20 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1994.gada 22.novembra Direktīvas 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valstu administrācijas jūras lietu jomā; 2) Komisijas 1997.gada 26.septembra Direktīvas 97/58/EK, ar ko groza Padomes 1994.gada 22.novembra Direktīvu 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valstu administrācijas jūras lietu jomā; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra Direktīvas 2001/105/EK, ar ko groza Padomes 1994.gada 22.novembra Direktīvu 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valstu administrācijas jūras lietu jomā. 21 Ministru prezidents A.Kalvītis Satiksmes ministrs A.Šlesers
  14. pielikums Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1044 Satiksmes ministrs A.Šlesers 2.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1044 Satiksmes ministrs A.Šlesers

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.