Zaudējis spēku - Noteikumi par mehānikas inženiera profesijas standartu

Ministru kabineta noteikumi Nr.387 Rīgā 2006.gada 16.maijā (prot. Nr.27 14.§) Noteikumi par mehānikas inženiera profesijas standartu Izdoti saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7.panta 2.punktu I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka mehānikas inženiera profesijas standartu. 2
2. Mehānikas inženiera profesijas standarts ir izstrādāts 5.profesionālās kvalifikācijas līmenim. 3
3. Mehānikas inženiera profesijas standartā noteiktās prasības attiecas uz izglītības programmu izstrādi un īstenošanu mehānikas inženiera kvalifikācijas iegūšanai. 4 II. Darbības apraksts
4. Mehānikas inženieris strādā metāl­apstrādes, mašīnbūves, projektēšanas, lauksaimniecības, transporta, celtniecības, tirdzniecības un citos tautsaimniecības uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar iekārtu, ierīču, mašīnu projektēšanu, ražošanu, uzstādīšanu, uzraudzību, pilnveidošanu, realizāciju un remontu. 5
5. Mehānikas inženieris vada kolektīvu, piedalās projektēšanas, ražošanas, pētniecības, tehniskās uzraudzības, izstrādājumu pilnveidošanas, realizācijas un remonta procesos, kā arī nodrošina normatīvo aktu ievērošanu darba drošības un vides aizsardzības jomā. 6 III. Mehānikas inženiera pienākumi un uzdevumi
6. Mehānikas inženierim ir šādi pienākumi un uzdevumi: 6.
7. pienākums izdarīt inženieraprēķinus un veikt šādus uzdevumus: 6.1.
8. sastādīt aprēķinu shēmas; 6.1.
9. aprēķināt mehānismu kinemātiskos un dinamiskos parametrus; 6.1.
10. aprēķināt slodzes konstrukcijās; 6.1.
11. izdarīt termodinamiskos aprēķinus; 6.1.
12. aprēķināt konstrukciju, mehānismu, mezglu un detaļu izmērus; 6.1.
13. aprēķināt detaļu stiprības un ilg­izturības rādītājus; 6.
14. pienākums projektēt mašīnas un ierīces un veikt šādus uzdevumus: 6.2.
15. noskaidrot mašīnas lietojumu un ekspluatācijas apstākļus; 6.2.
16. iepazīties ar esošo analogu konstrukcijām; 6.2.
17. iepazīties ar tehnisko dokumentāciju; 6.2.
18. noskaidrot patērētāju vēlmes un prasības; 6.2.
19. izstrādāt skiču projektu; 6.2.
20. saskaņot projektu ar pasūtītāju; 6.2.
21. izveidot kopsalikuma rasējumu; 6.2.
22. izstrādāt mezglu un detaļu rasējumus; 6.2.
23. izveidot nepieciešamo tehnisko dokumentāciju; 6.2.
24. novērtēt iespējamo risku, ko var radīt izstrādājumi; 6.
25. pienākums izstrādāt tehnoloģijas un veikt šādus uzdevumus: 6.3.
26. iepazīties ar izstrādājumu rasējumu; 6.3.
27. aprēķināt nepieciešamo materiālu sortimentu un daudzumu; 6.3.
28. noteikt apstrādes un mērinstrumentu sortimentu un skaitu; 6.3.
29. aprēķināt apstrādes režīmus; 6.3.
30. aprēķināt darbmašīnu skaitu; 6.3.
31. izplānot izstrādājumu maršrutus; 6.3.
32. izplānot pāreju secību; 6.
33. pienākums sagatavot ražošanas procesu un veikt šādus uzdevumus: 6.4.
34. izstrādāt sagatavju ražošanas tehnoloģijas; 6.4.
35. izstrādāt detaļu izgatavošanas tehnoloģijas; 6.4.
36. izplānot detaļu maršrutus; 6.4.
37. izstrādāt darbmašīnu izvietošanas plānu; 6.4.
38. aprēķināt nepieciešamo instrumentu daudzumu; 6.4.
39. noteikt palīgierīču nepieciešamību un nodrošināt to izgatavošanu; 6.4.
40. izstrādāt detaļu transportēšanas un uzglabāšanas sistēmu; 6.4.
41. veikt darbu normēšanu; 6.
42. pienākums plānot ražošanu un veikt šādus uzdevumus: 6.5.
43. iepazīties ar tehnisko dokumentāciju; 6.5.
44. izzināt ražojamās produkcijas sortimentu; 6.5.
45. aprēķināt ražošanas apjomus; 6.5.
46. noteikt nepieciešamo darbmašīnu veidu un skaitu; 6.5.
47. plānot nepieciešamo telpu laukumu un skaitu; 6.5.
48. aprēķināt nepieciešamo izejmateriālu daudzumu; 6.5.
49. noteikt nepieciešamo strādnieku skaitu; 6.5.
50. aprēķināt nepieciešamo instrumentu daudzumu; 6.5.
51. analizēt ražošanas procesus un izvērtēt alternatīvus risinājumus; 6.
52. pienākums vadīt ražošanu un veikt šādus uzdevumus: 6.6.
53. noteikt inženiertehnisko darbinieku pienākumus; 6.6.
54. noteikt strādnieku pienākumus; 6.6.
55. noteikt darbmašīnu noslogojumu; 6.6.
56. izstrādāt maiņu grafiku; 6.6.
57. nodrošināt ražīgam darbam nepieciešamos apstākļus; 6.6.
58. organizēt apmācību un kvalifikācijas celšanu; 6.6.
59. veikt procesu salīdzinošo analīzi; 6.6.
60. izvērtēt tehnoloģisko procesu stabilitāti; 6.6.
61. izstrādāt procesu vadības kontroles kartes; 6.6.
62. analizēt mērījumu sistēmas; 6.
63. pienākums nodrošināt ražošanas iekārtu tehnisko uzraudzību un remontu un veikt šādus uzdevumus: 6.7.
64. izstrādāt darbmašīnu tehniskās uzraudzības pasākumu plānu; 6.7.
65. izstrādāt darbmašīnu remonta grafiku; 6.7.
66. izstrādāt darbmašīnu ikdienas apkalpošanas grafikus; 6.7.
67. aprēķināt nepieciešamo smērvielu un palīgmateriālu sortimentu un daudzumu; 6.7.
68. aprēķināt nepieciešamo rezerves daļu sortimentu un daudzumu; 6.7.
69. uzraudzīt ražošanas iekārtu drošuma un tehniskās uzraudzības noteikumu izpildi; 6.7.
70. organizēt ražošanas iekārtu remontu; 6.
71. pienākums nodrošināt kvalitātes vadīšanu un veikt šādus uzdevumus: 6.8.
72. izstrādāt kvalitātes vadības pasākumu programmu; 6.8.
73. izstrādāt detaļu pārbaudes karti; 6.8.
74. izvēlēties mērinstrumentus; 6.8.
75. aprēķināt nepieciešamo mērinstrumentu skaitu; 6.8.
76. izstrādāt mērinstrumentu lietošanas un uzglabāšanas noteikumus; 6.8.
77. nodrošināt mērinstrumentu pārbaudes, lai saņemtu metroloģiskās atbilstības apliecinājumu; 6.8.
78. izvērtēt esošo kvalitātes sistēmu; 6.8.
79. analizēt iekārtu atteices iemeslus; 6.8.
80. plānot perspektīvās produkcijas kvalitāti; 6.
81. pienākums nodrošināt personāla profesionālo veselību un darba drošību un veikt šādus uzdevumus: 6.9.
82. izstrādāt darba drošības pasākumu plānu; 6.9.
83. izstrādāt darba drošības noteikumus darba vietās; 6.9.
84. instruēt personālu darba drošības jautājumos; 6.9.
85. uzraudzīt darba drošības noteikumu izpildi; 6.9.
86. analizēt darba drošības pārkāpumus; 6.9.
87. analizēt ražotņu drošumu; 6.9.
88. izstrādāt ugunsdrošības noteikumus; 6.9.
89. analizēt riska faktorus; 6.
90. pienākums nodrošināt vides aizsardzību un veikt šādus uzdevumus: 6.10.
91. izstrādāt vides aizsardzības pasākumu plānu; 6.10.
92. uzraudzīt vides aizsardzības noteikumu izpildi; 6.10.
93. organizēt vides aizsardzības pasākumus; 6.10.
94. izstrādāt ražošanas atlikumu utilizācijas tehnoloģijas; 6.10.
95. iepazīstināt personālu ar vides aizsardzības aktuālākajām problēmām uzņēmumā; 6.10.
96. izvērtēt vides aizsardzības un darba drošības prasību saderību; 6.
97. pienākums ekonomiski izvērtēt ražošanas procesu un veikt šādus uzdevumus: 6.11.
98. novērtēt produkta pieprasījumu; 6.11.
99. aprēķināt iespējamo ražošanas apjomu; 6.11.
100. izvērtēt produkta konkurētspēju tirgū; 6.11.
101. novērtēt materiālo, cilvēku, finanšu un informācijas resursus; 6.11.
102. prognozēt peļņas iespējas; 6.11.
103. analizēt izmaksas; 6.11.
104. analizēt riska faktorus. 7 IV. Darba vidi raksturojošie faktori
105. Organizatoriskie faktori, kas raksturo darba vidi, - darbs tiek veikts komandā, sadarbojoties ar kolēģiem. 8 V. Īpašas prasības uzdevumu veikšanai
106. Mehānikas inženierim nepieciešama laba psiholoģiskā un teorētiskā sagatavotība, jāievēro drošības tehnikas prasības un jāuzrauga to izpilde. 9 VI. Mehānikas inženierim nepieciešamās prasmes
107. Mehānikas inženierim nepieciešamas šādas kopīgās prasmes nozarē: 9.
108. projektu tehniskās dokumentācijas izstrādes procesu pārzināšana; 9.
109. mašīnu, mehānismu, mezglu un detaļu stiprības aprēķināšana; 9.
110. projektēšana un aprēķinu veikšana, izmantojot datorprogrammas; 9.
111. konstruktora darba iemaņas; 9.
112. iemaņas mašīnbūves tehnologa darbā; 9.
113. metālapstrādes procesu pārzināšana un spēja vadīt ražošanu; 9.
114. kvalitātes vadības sistēmas atzinumu lietošana; 9.
115. jaunu produktu radīšanas un esošo produktu pilnveidošanas procesu pārzināšana; 9.
116. statistiskās metodes lietošana procesu vadībā; 9.
117. progresīvu jaunrades metožu un teoriju lietošana projektēšanā; 9.
118. spēja veikt ražošanas procesu un produktu ekonomisko analīzi. 10
119. Mehānikas inženierim nepieciešamas šādas specifiskās prasmes profesijā: 10.
120. tehnoloģiskās dokumentācijas sagatavošana; 10.
121. iekārtu, konstrukciju un mehānismu projektēšana; 10.
122. mašīnu, mehānismu un ierīču konstruēšana; 10.
123. detaļu izgatavošanas tehnoloģijas izstrāde; 10.
124. mašīnu apkalpošanas tehnoloģiju izstrāde; 10.
125. produktu, konstrukciju un tehnoloģiju pilnveidošana; 10.
126. kontroles tehnoloģiju izstrāde; 10.
127. remonta tehnoloģiju izstrāde. 11
128. Mehānikas inženierim nepieciešamas šādas vispārējās prasmes: 11.
129. spēja risināt problēmsituācijas; 11.
130. komunicēšanās spēja ar darbabiedriem un klientiem; 11.
131. spēja radoši veikt darbu; 11.
132. māka organizēt padotos darbam; 11.
133. spēja iegūt un racionāli izmantot informāciju; 11.
134. gatavība pilnveidoties profesionāli un intelektuāli; 11.
135. spēja uzņemties atbildību. 12 VII. Apgūstamās zināšanas
136. Mehānikas inženieris apgūst šādas zināšanas priekšstata līmenī: 12.
137. inženierpsiholoģija; 12.
138. vadzinības; 12.
139. praktiskā filozofija. 13
140. Mehānikas inženieris apgūst šādas zināšanas izpratnes līmenī: 13.
141. ekonomika; 13.
142. ekoloģija un vides aizsardzība; 13.
143. uzņēmējdarbība; 13.
144. inženierdarba organizācija un ergonomika. 14
145. Mehānikas inženieris apgūst šādas zināšanas lietošanas līmenī: 14.
146. divas svešvalodas (sarunvaloda, profesionālā terminoloģija); 14.
147. intelektuālā īpašuma tiesības un patenti; 14.
148. matemātika; 14.
149. datorzinību pamati; 14.
150. materiālmācība; 14.
151. ķīmija; 14.
152. fizika; 14.
153. inženiergrafika; 14.
154. aprēķinu un projektēšanas programmas; 14.
155. termodinamika; 14.
156. elektrotehnika un elektronika; 14.
157. konstrukciju un kompozītmateriālu tehnoloģija; 14.
158. teorētiskā mehānika; 14.
159. materiālu pretestība; 14.
160. mašīnu elementi; 14.
161. mašīnu dinamika un tehnisko sistēmu svārstības; 14.
162. hidraulika un pneimatika; 14.
163. mērīšanas tehnika; 14.
164. tolerance un standartizācija; 14.
165. kvalitātes vadība; 14.
166. metālapstrādes mašīnas; 14.
167. mašīnu piedziņa un vadība; 14.
168. mašīnu projektēšana un modelēšana; 14.
169. mašīnbūves tehnoloģija; 14.
170. mobilās mašīnas; 14.
171. lauksaimniecības mašīnas. 15 Ministru prezidents A.Kalvītis Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža