Ministru kabineta noteikumi Nr.791 Rīgā 2006.gada 26.septembrī (prot. Nr.49 14.§) Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumos Nr.495 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
- Izdarīt Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumos Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 174.nr.; 2004, 120.nr.) šādus grozījumus:1.
- papildināt noteikumus ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvuNoteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti.";1.
- Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika":1.2.
- izteikt 1.punktu šādā redakcijā:"
- Būvnormatīvs nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, rekonstruējamām un renovējamām apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8 °C un augstāka. Veicot ēkas remontu, var piemērot šī būvnormatīva prasības, lai nodrošinātu labu siltumtehnisko kvalitāti.";1.2.
- izteikt 3.punktu šādā redakcijā:"
- Ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementi (turpmāk – būvelements) ir ārējās sienas, jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti, kā arī iekšējās sienas un citas virsmas, ja tās norobežo telpas, starp kurām gaisa temperatūras starpība ir 5 °C un vairāk. Enerģētiski efektīvi ir tādi būvelementi, kas pietiekami labi pasargā telpas no atdzišanas ziemā un no pārkaršanas vasarā. Būvprojektā paredzot ēkā izmantojamos būvelementus, novērtē to siltuma inerci un izvēlas piemērotāko masīvo un siltumizolējošo slāņu kombināciju.";1.2.
- papildināt 6.punktu aiz vārdiem ""Latvijas Vēstnesis"" ar vārdiem "(turpmāk – piemērojamie standarti)";1.2.
- svītrot
- un 12.punktā vārdus "viena kvadrātmetra";1.2.
- izteikt 16.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:"Logu un gaismu caurlaidīgu stiklotu konstrukciju virsmas laukumi, kurus ņem vērā, veicot šī būvnormatīva 9.punktā minētos aprēķinus, nepārsniedz 20 % no katra stāva apkurināmās grīdas laukuma.";1.2.
- izteikt 23.punkta otro teikumu šādā redakcijā:"Ēku gaiscaurlaidību var noteikt saskaņā ar piemērojamos standartos noteiktajām metodēm.";1.2.
- izteikt 28.punktu šādā redakcijā:"
- Ja šī būvnormatīva 25.punktā minētās prasības izpildei starp siltumizolāciju vai tai piegulošo vēja barjeru un ārējo apdari nepieciešama gaisa sprauga, siltumizolācijai jābūt ventilējamai. Ventilēta ir tāda siltumizolācija, kuras gaisa šķirkārta ir savienota ar āra gaisu un gaisa plūsmas nosacījumi atbilst standartā LVS EN ISO 6946:2003+A1 "Ēku daļas un būvkonstrukcijas – Siltumpretestība un siltumvadītspēja – Aprēķina metode" noteiktajiem kritērijiem. Gaisa šķirkārta ir ventilēta, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:28.
- ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru vertikālas gaisa šķirkārtas garuma (pa ēkas perimetru) metru;28.
- ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru norobežojošās konstrukcijas virsmas kvadrātmetru horizontālai gaisa šķirkārtai.";1.2.
- izteikt 32.punktu šādā redakcijā:"
- Siltumizolācijas materiāla deklarēto siltumvadītspējas koeficientu λD vai deklarēto siltumpretestību RD nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456:2003 "Būvmateriāli un būvizstrādājumi – Deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras", būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem un piemērojamajiem standartiem.";1.2.
- izteikt 35.punktu šādā redakcijā:"
- Siltumizolācijai var izmantot brīvi bērtu (arī mehāniski iestrādātu) materiālu, kura īpatnējā gaisa caurlaidības pretestība ir mazāka par6 kPa x s x m-2, ja aprēķina siltumvadītspējas koeficienta vērtību λd iegūst, deklarētajai siltumvadītspējas koeficienta vērtībai λD pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu Δλw saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulu.";1.2.
- svītrot 3.tabulu;1.2.
- izteikt 39.punktu šādā redakcijā:"
- Ja siltumvadītspējas mērījumus veic saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai ar izturētiem (novecinātiem) materiāliem, korekcijas faktors Dla var būt nulle.";1.2.
- izteikt 40.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:"
- Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m x K) nosaka saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai izmantojot formulu
(7)(ja attiecīgajam siltumizolācijas materiālam nav harmonizēto tehnisko noteikumu vai harmonizētajos tehniskajos noteikumos nav minēts deklarētās siltumvadītspējas noteikšanas veids):";1.2.
- izteikt 41.punktu šādā redakcijā:"
- Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m x K) katram siltumizolācijas produkcijas veidam ražotājs (izplatītājs) norāda atbilstības deklarācijā saskaņā ar harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai norāda tehniskajā pasē (ja attiecīgajam siltumizolācijas izstrādājumam nav harmonizēto tehnisko noteikumu).";1.2.
- izteikt 42.punkta trešo teikumu šādā redakcijā:"Ražotājs (izplatītājs) siltumizolācijas materiāla klasi norāda atbilstoši būvizstrādājuma harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī uz izstrādājuma iepakojuma.";1.2.
- svītrot
- un 43.1 punktu;1.2.
- izteikt 44.punktu šādā redakcijā:"
- Siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju λD W/(m x K), kur ievērtēti norobežojošās konstrukcijas reālie darba apstākļi, nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2003+A1 "Ēku daļas un būvkonstrukcijas – Siltumpretestība un siltumvadītspēja – Aprēķina metode" vai izmantojot formulu
(8), iegūtajam rezultātam pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu Δλw saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulu, ja harmonizētā būvizstrādājuma standartā nav noteikts citādi.";1.2.
- papildināt būvnormatīvu ar VIII nodaļu šādā redakcijā:"VIII. Norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes rādītāji
- Būvprojektā norāda ēkas kopējos siltumenerģijas zudumus EΣG kilovatstundās (kWh) un īpatnējo siltuma zudumu koeficientu eG kilovatstundās uz kvadrātmetru (kWh/m2) normatīvā gada laikā. Aprēķināto ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficientu eG izmanto projektētās ēkas energosertifikāta sastādīšanā.
- Ēkas kopējos siltumenerģijas zudumus kilovatstundās (kWh) gada laikā nosaka, izmantojot šādu formulu:EΣG = HT x Tgd x 24 x 10-3, kur
(12)HT - ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients vatos uz grādu (W/ K);Tgd - normatīvais grāddienu skaits būvvietā viena gada apkures periodā, ko nosaka, izmantojot šādu formulu:Tgd = Σ D x (Өi – Өe), kur
(13)Σ D – apkures dienu skaits būvvietā, ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"";Өi – iekštelpu temperatūra oC;Өe – ārgaisa vidējā temperatūra oC apkures periodā, ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"".57. Ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficientu eG kilovatstundās uz kvadrātmetru (kWh/m2) nosaka, izmantojot šādu formulu:eG = EΣG / L, kur
(14)L – ēkas kopējā apkurināmā platība (m2).";1.2.
- izteikt pielikuma
- un 3.tabulu šādā redakcijā:"2.tabulaLabojuma koeficients Δλw W/(m x K) būvelementos lietojamiem siltumizolācijas materiāliem un izstrādājumiem atkarībā no siltumizolācijas darba apstākļiemNr.p.k.Siltumizolācijas materiāla vai izstrādājuma nosaukums, gaisa caurlaidības īpatnējā pretestība vai blīvumsSiltumizolācijas darba apstākļiPiemērojamais standartsventilētsbūvelementsΔλw (W/mK)neventilētsbūvelementsΔλw (W/mK)123451.Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra ≤ 6 kPa x s x m-20,0060,008LVS EN 13162:20032.Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra > 6 kPa x s x m-20,0010,002LVS EN 13162:20033.Brīvi bērta minerālvate ar Ra ≤ 6 kPa x s x m-20,008nedrīkst lietot 4.Brīvi bērta celulozes šķiedra (ekovate) r > 25 kg/m3 (Ra > 6 kPa x s x m-2 )0,008nedrīkst lietot 5.Celulozes šķiedra ar hidromehanizēto iestrādi ρ = 35-75 kg/m3 (Ra > 6 kPa x s x m-2 )0,0080,02 6.Ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnes0,0010,002LVS EN 13164:20037.Fenola un karbamīda-formaldehīda putuplasta plāksnes0,020,03LVS EN 13166:20038.Gāzbetons ρ ≤ 400 kg/m30,0150,02LVS EN 771-4:2006+A19.Gāzbetons 400 30,030,04LVS EN 771-4:2006+A110.Gāzbetons ρ > 600 kg/m30,070,08LVS EN 771-4:2006+A111.Niedru plāksnes ρ = 200 kg/m30,035nedrīkst lietot 12.Perhlorvinila putuplasta loksnes0,0120,015 13.Uzputota polistirola (EPS) plāksnes0,0030,004LVS EN 13163:200414.Putu ģipsis ρ = 500 kg/m30,070,08 15.Putupoliuretāns un putupoliuretāna plāksnes0,0120,015LVS EN 13165:200316.Salmu plāksnes (ar šķidrā stikla saistvielu) ρ = 350 kg/m30,045nedrīkst lietot 17.Fibrolīta plāksnes0,0020,003LVS EN 13168:2002+AC18.Arbolīta plāksnes0,0150,017 19.Keramzītbetons 400 30,010,02LVS EN 771-3:2006+A120.Keramzītbetons 600 30,0250,045LVS EN 771-3:2006+A121.Keramzītbetons 800 30,050,07LVS EN 771-3:2006+A122.Kūdras plāksnes 200 ≤ ρ ≤ 300 kg/m30,0150,02 23.Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 200 kg/m30,015nedrīkst lietotLVS EN 13171:200324.Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 1000 kg/m30,11nedrīkst lietotLVS EN 13171:200325.Putustikls ρ = 200 kg/m30,020,025LVS EN 13167:200326.Putustikls ρ = 400 kg/m30,0350,04LVS EN 13167:2003Piezīme. Ventilētās gaisa šķirkārtās siltumizolācijas materiālus no ārpuses aizsargā ar vēja barjeru vai to virsmu nodrošina ar siltumizolācijas materiālu pret piespiedu konvekcijas ietekmi uz siltumizolācijas materiāla siltuma caurlaidību. Šis nosacījums neattiecas uz aukstajiem bēniņiem, kuros gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s.3.tabulaLabojuma koeficients Δλw W/(m x K) paaugstināta mitruma apstākļos dažāda blīvuma r (kg/m3) siltumizolācijas materiāliem, kuri tieši saskaras ar gruntiNr.p.k.Izolācijas materiālsVienpusējai saskarei ar gruntiΔλwDivpusējai (abpusējai) saskarei ar gruntiΔλwPiemērojamais harmonizētais standarts1.Gāzbetons ρ = 300-600 kg/m30,02-0,04nedrīkst lietot2.Keramzītbetonsρ = 400-600 kg/m30,01-0,02nedrīkst lietot3.Keramzīta bērumsρ = 200-400 kg/m30,05-0,060,06-0,074.Minerālvate ρ ≥ 100 kg/m30,0050,01LVS EN 13162:20035.Uzputots polistirols (EPS)ρ ≥ 30 kg/m30,010,02LVS EN 13163:20046.Ekstrudēts putupolistirols (XPS)ρ ≥ 25 kg/m30,0020,004LVS EN 13164:2003"
- Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.novembri. Ministru prezidents A.Kalvītis Ekonomikas ministra vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris