← Latvija

Zaudējis spēku - Ābeļu potcelmu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika

Ministru kabineta noteikumi Nr.311 Rīgā 2007.gada 8.maijā (prot. Nr.28 35.§) Ābeļu potcelmu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika Izdoti saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likuma 18.panta otro daļu I. Vispārīgie jautājumi

  1. Noteikumi nosaka atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes (turpmāk - šķirnes pārbaude) metodiku veģetatīvi pavairojamiem ābeļu Malus Mill. potcelmiem. 2
  2. Ja atšķirīguma pierādīšanai nepieciešami ziedu, augļu vai sēklu novērojumi, tos veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par ābeļu šķirņu pārbaudes metodiku. 3
  3. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - dienests). 4
  4. Šķirnes pārbauda atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē un veic šķirnes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu. 5 II. Pārbaudāmais materiāls
  5. Persona dienestā iesniedz iesniegumu par šķirnes pārbaudi un šķirnes apraksta tehnisko anketu (1.pielikums), kā arī piegādā pārbaudāmo materiālu, kas atbilst šo noteikumu 6.punktā minētajām prasībām. 6
  6. Pārbaudāmais materiāls atbilst šādām prasībām: 6.
  7. minimālais materiāla daudzums ir 25 viengadīgi labi apsakņojušies stādi; 6.
  8. pārbaudāmais materiāls ir vīrusbrīvs, vizuāli vesels, bez attīstības traucējumiem, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem, nav pavairots in vitro; 6.
  9. pārbaudāmais materiāls nav bijis pakļauts jebkāda veida ķīmiskai apstrādei, kas varētu ietekmēt šķirnes pazīmju iz­paus­mes (2.pielikums); 6.
  10. pārbaudāmajam materiālam ir pievienota aizsargājamajai zonai paredzēta augu pase. 7 III. Šķirnes pārbaude
  11. Minimālais šķirnes pārbaudes ilgums ir divas audzēšanas sezonas. Ja minētajā laikposmā nav konstatēts šķirnes atšķirīgums vai viendabīgums, vai atšķirīgums un viendabīgums, pārbaudi turpina. 8
  12. No piegādātajiem 25 pārbaudāmā materiāla augiem 20 augus ik gadus apgriež, izmantojot veģetatīvi pavairojamo (klonu) potcelmu mātesaugu laukā lietotās tehnoloģijas. Atlikušos piecus augus atstāj neapgrieztus novērošanai gadījumam, ja atšķirīguma pierādīšanai būs nepieciešami pieauguši koki. 9
  13. Šķirni parasti pārbauda vienā teritorijā. Ja kādu šķirnes pazīmi šajā teritorijā nevar konstatēt, šķirnes pārbaudi var turpināt citā teritorijā. 10
  14. Katrā šķirnes pārbaudē iekļauj 20 augus. Novērojumus un mērījumus var veikt atsevišķos pārbaudes laukos, ja tie atrodas vienādos vides apstākļos. 11
  15. Ja kādu šķirnes pazīmi klimatisko apstākļu vai citu iemeslu dēļ nevar noteikt, veic papildu pārbaudes. 12
  16. Visus novērojumus, kurus nosaka, izmantojot mērījumus, svēršanu vai skaitīšanu, veic 10 augiem vai auga daļām, kas ņemtas no 10 augiem. 13
  17. Viendabīguma noteikšanai izmanto Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) vadlīnijās noteikto populācijas standartu 1 % ar ticamību 95 %. Ja pārbaudāmo augu skaits ir 20, maksimālā pieļaujamā atšķirīgā pazīmes izpausme drīkst būt vienam augam. 14
  18. Veģetatīvās šķirnes pazīmes novēro, izmantojot ik gadus apgrieztus augus potcelmu mātesaugu laukā. 15
  19. Augus un dzinumus novēro miera periodā viengadīga dzinuma vidējā trešdaļā. 16
  20. Lapas novēro vasarā pilnīgi izplaukušām un attīstītām lapām, kas ņemtas no vertikāla dzinuma vidējās trešdaļas. 17 IV. Šķirņu grupēšana
  21. Lai atvieglotu atšķirīguma novērtēšanu, pārbaudāmās šķirnes grupē pēc šķirnes pazīmēm, kas šķirnes robežās nemainās. 18
  22. Šķirņu grupēšanai izmanto šādas šķirnes pazīmes: 18.
  23. augs: dzinumu habituss (2.pielikuma 3.punkts); 18.
  24. augs: dzinumu augšana (2.pielikuma 4.punkts); 18.
  25. pilnībā izplaukusi lapa: plātnes antociāna krāsojums (2.pielikuma 18.punkts); 18.
  26. pumpuru plaukšanas sākums (2.pielikuma 32.punkts). 19 V. Noslēguma jautājums
  27. Šo noteikumu 2.punkts stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūniju. 20 Ministru prezidents A.Kalvītis Zemkopības ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre B.Rivža 1.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumiem Nr.311 Valsts augu aizsardzības dienests Zemkopības ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre B.Rivža 2.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumiem Nr.311 Šķirnes pazīmju novērtējums un grafiskie attēli I. Šķirnes pazīmju novērtējumsNr.p.k.Šķirnes pazīmeIzpausmes pakāpeParaugšķirnesBalles1.Augs: augšanas spēks*ierobežotsM 273vidējsMM 1063spēcīgsM 7, M 2672.Augs: dzinumu skaitsļoti mazsM 271mazsM9, B 933.Augs: dzinumu habituss (dominējošais augšanas virziens)*vidējsM 265lielsA 2, MM 111, M 77ļoti lielsM 25, B 1189uz augšuM 41izplestiCepiland2noliektiMarubakaido34.Augs: dzinumu augšana*taisniM 91viļņveidīgi izlocīti vai zigzagveidaM 2, M 2525.Dzinums: pūkojums lapas virspusē*nav vai ļoti vājš-1vājšB 9, M 263vidējsM 275spēcīgsM 97ļoti spēcīgsCrab C96.Dzinums: mizas spīdums*nav vai ļoti vājš-1vājšM 263vidējs-5spēcīgsM 277ļoti spēcīgs-97.Dzinums: resnums vidusdaļā*tievsM 7, M 273vidējsMM 1115resnsMM 10678.Dzinums: internodiju garums vidusdaļā*īsiM 253vidējiM 265gariM7, B 11879.Dzinums: lenticelu daudzums*nav vai ļoti mazs-1mazsM 93vidēji daudzM 265daudzM 2, MM 1117ļoti daudzMM 104910.Dzinums: lenticelu lielumsmazas-3vidējasM 9, M 265lielasM 2711.Dzinums: lenticelu formaeliptiskas (izstieptas šauras) plati eliptiskas apaļasM 25M 26, MM 111M 9, M 27123plati eliptiskasM 26, MM 1112apaļasM 9, M 27312.Dzinums: dominējošā krāsa saules pusē*zaļgani brūna-1sarkanīgi brūnaM 92gaiši brūna līdz brūnaM 25, M 27313.Dzinums: pumpuru lielums*tumši brūnaB 9, M 2, M 26, MM 1064maziM 25, MM 1113vidējiMM 106514.Dzinums: pumpuru galotnes formalieliM 2, M 9, M 277nosmaiļotaM 9, M 271noapaļotaBemali, MM 111215.Dzinums: pumpuru novietojums attiecībā pret dzinuma vertikālo asipiespiestiMM 1061nedaudz atkareniM 9, M 262izteikti atkareniMM 104316.Dzinums: pumpuru pamatnes lielumsmazaM 93vidējaM 7, M 275lielaM 2717.Dzinums: augošas galotnes krāsa*bālgana, tuva baltaiM 251zaļganaM 2, M 27, MM 1062iesarkanaM 93ar tumšu, melnu nokrāsuB 9, M 10, M 26418.Pilnībā izplaukusi lapa: plātnes antociāna krāsojums*navM 271irB 9919.Pilnībā izplaukusi lapa: antociāna pigmentācijas nokrāsa*bronzas tonisP 221purpura tonisB 9220.Lapas plātne: novietojums attiecībā pret dzinumuvērstas uz augšuMM 1113horizontālasM 7, MM 1065nokarenas-721.Lapas plātne: garums*īsaM 26, M 273vidējaMM 1115garaM 9, P 16722.Lapas plātne: platums*šauraM 263vidējaM 9, M 275plataP 14723.Lapas plātne: garuma un platuma attiecība*mazaM 73vidējaM 265lielaP 16724.Lapas plātne: profils šķērsgriezumā*ieliekta (konkāva)M 27, MM 1111taisnaM 92izliekta (konveksa)M 25, M 26325.Lapas plātne: lapas smailes garums*īsaM 273vidēji garaM 95garaP 167ļoti garaDAB 195 (Dalem Baccata)926.Lapas plātne: malas zobojums*plūksnaina, ar noapaļotiem zobiemM 91zāģzobainaM 26, M 27227.Lapas plātne: pūkojums apakšpusēreducētsM 93vidējsM 275spēcīgsMM 106728.Lapas plātne: dzīslojuma antociāna krāsojums*nav vai vājšM 93vidējsM 265spēcīgsMM 106, MM 1097ļoti spēcīgsB 9, B 118929.Lapas kāts: garums*īssM 26, M 273vidēji garšM 95garšMM 111730.Lapa: lapas plātnes garuma/lapas kāta garuma attiecība*maza-3vidējaB 9, M 95lielaP 2, P 16731.Pielapes: lielums*mazasM 273vidējasM 9, M 265lielasMM 106732.Pumpuru plaukšanas sākums*ļoti agrsP 161agrsM 9, MM 1063vidēji agrsM 255vēlsMM 1117ļoti vēlsM 269Piezīme.* Pazīmes, kuras novēro ik gadus visām šķirnēm un obligāti iekļauj to aprakstā, izņemot gadījumus, ja iepriekšējās pazīmes izpausmes pakāpe vai reģiona vides apstākļi to neļauj.II. Šķirņu pazīmju grafiskie attēli
  28. Dzinuma pumpuru galotnes forma saskaņā ar šī pielikuma 14.punktu ir šāda:
  29. Dzinuma pumpuru novietojums attiecībā pret dzinuma vertikālo asi saskaņā ar šī pielikuma15.punktu ir šāds:
  30. Dzinuma pumpuru pamatnes lielums saskaņā ar šī pielikuma 16.punktu ir šāds:
  31. Lapas plātnes novietojums attiecībā pret dzinumu saskaņā ar šī pieli­kuma 20.punktu ir šāds: Zemkopības ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.