Zaudējis spēku - Rododendru atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika

Ministru kabineta noteikumi Nr.326 Rīgā 2007.gada 15.maijā (prot. Nr.29 37.§) Rododendru atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika Izdoti saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likuma 18.panta otro daļu I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku visām rododendru Rhododendron L. (Ericaceae) veģetatīvi pavairo­tām šķirnēm, izņemot Rhododendron simsii Planch. (siltumnīcu acāliju) šķirnes. 2
2. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - dienests). 3
3. Šķirnes pārbaudes veic atbilstoši normatīvajos aktos par kārtību, kādā organizē vai veic šķirnes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu, noteiktajām prasībām. 4 II. Pārbaudāmais materiāls
4. Iesniedzējs iesniedz dienestā iesniegumu un šķirnes apraksta tehnisko anketu (1.pielikums). 5
5. Iesniedzējs nodrošina, lai pārbaudāmais materiāls atbilstu šādām prasī­bām: 5.
6. minimālais pārbaudāmā materiāla daudzums ir seši stādi. Katram stādam ir vismaz trīs ziedpumpuri, un tas ir potēts uz praksē plaši lietota potcelma (piemēram, 'Cunningham's White') vai arī ir patsaknis; 5.
7. tas ir vizuāli vesels, bez attīstības traucējumiem, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu tam ir pievienota augu pase. Materiāls nav pavairots in vitro; 5.
8. tas nav bijis pakļauts nekāda veida ķīmiskai apstrādei, kas varētu ietekmēt šķirnes pazīmju izpausmes (2.pielikums). 6 III. Šķirnes pārbaude
9. Šķirnes pārbaudi veic vienas audzēšanas sezonas laikā. Ja tajā nekonstatē pietiekamu šķirnes atšķirīgumu vai viendabīgumu, vai atšķirīgumu un viendabīgumu, veic atkārtotu pārbaudi. 7
10. Šķirni pārbauda vienā teritorijas vietā. Ja kādu svarīgu pazīmi šajā vietā nevar konstatēt, šķirnes pārbaudi var turpināt citā vietā. 8
11. Šķirnes pārbaudi veic brīvā dabā. Augsnē jābūt vismaz 3 % trūdvielu. Pārbaudes lauka lielums ir tāds, lai paraugus augu vai auga daļu mērīšanai un skaitīšanai varētu iegūt, netraucējot novērojumus (tos veic līdz veģetācijas perioda beigām). Katru pārbaudi veic sešiem augiem. Vērojumus un mērījumus var veikt dažādos pārbaudes laukos, ja tie atrodas vienādos vides apstākļos. 9
12. Ja kādu šķirnes pazīmi klimatisko apstākļu vai citu iemeslu dēļ nevar noteikt, veic papildu pārbaudi. 10
13. Sešiem augiem pārbauda un izvērtē 10 tipiskākos orgānus. 11
14. Viendabīguma noteikšanai izmanto populācijas standartu 1 % ar tica­mību 95 %. Ja pārbauda sešus augus, pieļaujamā atšķirīgā pazīmes izpausme drīkst būt tikai vienam augam. 12
15. Visus jaunas lapas novērojumus veic pilnībā attīstītai lapai. 13
16. Visus pieaugušas lapas novērojumus veic rudenī otrajai lapai virzienā no galotnes pumpura, kad beiguši augt dzinumi. 14
17. Krāsu nosaka dabiskā apgaismojumā, kur nav tiešo saules staru. Auga daļu krāsas nosaka uz balta fona. 15 IV. Šķirņu grupēšana
18. Lai atvieglotu atšķirīguma novērtēšanu, pārbaudāmās šķirnes grupē pēc šķirnes pazīmēm, kas šķirnes robežās nemainās. 16
19. Šķirņu grupēšanai izmanto šādas šķirnes pazīmes: 16.
20. augs: lapu tips (2.pielikuma 1.punkts); 16.
21. vainaglapa: iekšpuses vidusdaļas krāsa (2.pielikuma 26.punkts); 16.
22. ziedēšanas sākums (2.pielikuma 34.punkts). 17 Ministru prezidents A.Kalvītis Zemkopības ministrs M.Roze 1.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 15.maija noteikumiem Nr.326 Zemkopības ministrs M.Roze 2.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 15.maija noteikumiem Nr.326 Šķirņu pazīmju tabula Nr.p.k.PazīmeIzpausmes pakāpeParaugšķirneBalle1.