← Latvija

Zaudējis spēku - Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi

Skatīt Ministru kabineta

  1. gada
  2. jūlija noteikumus Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.469 Rīgā 2008.gada 30.jūnijā (prot. Nr.44 9.§) Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi Izdoti saskaņā ar Sēklu aprites likuma 11.1panta pirmās daļas 3.punktu I. Vispārīgie jautājumi
  3. Noteikumi nosaka augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas (turpmāk – šķirnes novērtēšana) prasības. 2
  4. Šķirnes novērtēšanu veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests). 3
  5. Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana ar standartšķirni, kuru pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma nosaka dienests. 4
  6. Šķirnes novērtēšanas mērķis ir noskaidrot: 4.
  7. ražību, bioloģiskās īpatnības, iegūtās ražas kvalitāti, ķīmisko un tehnoloģisko īpašību atšķirības salīdzinājumā ar standartšķirni, šķirņu izturību pret slimībām un kaitēkļiem, kā arī citas saimnieciski nozīmīgas īpašības; 4.
  8. šķirnes piemērotību audzēšanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos; 4.
  9. piemērotību konvencionālajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai. 5
  10. Šķirnes novērtēšanai nepieciešami: 5.
  11. lauku izmēģinājumu dati; 5.
  12. ķīmiski tehnoloģisko analīžu dati. 6 II. Iesniegums šķirnes novērtēšanai
  13. Iesniegumu par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu (turpmāk – iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu dienestā var iesniegt viena no šādām personām (turpmāk – iesniedzējs): 6.
  14. selekcionārs; 6.
  15. selekcionāra tiesību īpašnieks – fiziska vai juridiska persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības; 6.
  16. šķirnes uzturētājs – fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina šķirnes uzturēšanu; 6.
  17. selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis (turpmāk – šķirnes pārstāvis). 7
  18. Iesniegumu dienestā iesniedz: 7.
  19. par vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz 1.martam; 7.
  20. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 10.jūlijam; 7.
  21. par ziemāju labībām – līdz 1.augustam. 8
  22. Ja dienests saņem iesniegumu, tas var atkārtoti novērtēt šķirnes saimnieciskās īpašības Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs) iekļautajām šķirnēm, kā arī šķirnēm, kuras nav paredzētas iekļaušanai katalogā. 9
  23. Iesniegumu iesniedz, lai novērtētu šķirnes saimnieciskās īpašības: 9.
  24. bioloģiskajā lauksaimniecībā; 9.
  25. konvencionālajā lauksaimniecībā; 9.
  26. bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā. 10
  27. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus: 10.
  28. pilnvarojumu, ja iesniegumu iesniedz šķirnes pārstāvis; 10.
  29. šķirnes aprakstu, ja ir veikta šķirnes atšķirības, viendabības un stabilitātes pārbaude (turpmāk – šķirnes pārbaude); 10.
  30. Latvijas augu šķirņu kataloga nolikuma šķirnes pārbaudes vadlīnijās minēto šķirnes apraksta tehnisko anketu, ja šķirnes pārbaude nav veikta; 10.
  31. dokumentu, kas apliecina samaksu par iesnieguma izskatīšanu. 11
  32. Ja nepieciešama šķirnes komponentu pārbaude hibrīdiem un sintētiskām šķirnēm, iesniedzējam ir tiesības rakstiski pieprasīt, lai informācija par pārbaudes rezultātiem un komponentu aprakstu tiktu uzskatīta par ierobežotas pieejamības informāciju. 12
  33. Dienests izskata iesniegumu 10 darbdienu laikā, pārbauda tajā sniegto informāciju, reģistrē iesniegumu šķirņu novērtēšanas iesniegumu reģistrācijas žurnālā un rakstiski paziņo iesniedzējam par iesnieguma reģistrēšanu. 13
  34. Ja iesniegums nav aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu vai nav iesniegti šo noteikumu 10.punktā minētie dokumenti, dienests iesniegumu nereģistrē, rakstiski pamato atteikumu un lūdz iesniedzēju 20 darbdienu laikā iesniegt precizētus dokumentus. 14
  35. Ja iesniedzējs šo noteikumu 13.punktā minētajā termiņā trūkumus nav novērsis, dienests iesniegumu nereģistrē. 15
  36. Ja iesniegums par vasarāju un daudzgadīgo zālaugu šķirnes novērtēšanu ir reģistrēts pēc 10.marta, par ziemas rapša vai ziemas ripša šķirnes novērtēšanu – pēc 20.jūlija, bet par ziemāju labību šķirnes novērtēšanu – pēc 10.augusta, šķirnes novērtēšanu veic nākamajā gadā. 16 III. Šķirnes novērtēšanas secība
  37. Šķirnes novērtēšanai dienests veic lauku izmēģinājumus vai noslēdz līgumu ar personu, kas veic lauku izmēģinājumus (turpmāk – izpildītājs), saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu. Par izpildītāju nevar būt šo noteikumu 6.punktā minētās personas. Maksu par šķirnes novērtēšanu nosaka saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dienesta maksas pakalpojumu cenrādi. 17
  38. Pēc iesnieguma reģistrēšanas dienests veic šķirnes novērtēšanu šādā kārtībā: 17.
  39. izvēlas divas līdz četras vietas lauku izmēģinājumu veikšanai (2.pielikums), kurās ir: 17.1.
  40. izmēģinājumu ierīkošanai un veikšanai atbilstoša materiāli tehniskā bāze, lai nodrošinātu visu lauku izmēģinājumu darbu veikšanu piemērotos termiņos atbilstoši labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem; 17.1.
  41. reģionam atbilstoši klimatiskie apstākļi un augsne. Augsni raksturojošie pamatrādītāji ir virs vidējā līmeņa šo noteikumu 2.pielikumā minētajā reģionā; 17.1.
  42. reģionam raksturīgajiem rādītājiem atbilstoša augsnes iekultivēšanas pakāpe un līdzens reljefs; 17.1.
  43. lauki, kuri ir sertificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli, ja izmēģinājumus veic bioloģiskajā lauksaimniecībā; 17.1.
  44. persona ar augstāko agronomisko izglītību, kas atbildīga par izmēģinājumu veikšanu; 17.
  45. noslēdz ar iesniedzēju līgumu par šķirnes novērtēšanu; 17.
  46. katru gadu sagatavo vienošanās protokolu par šķirņu novērtēšanu. Protokolā norāda sugu, šķirni, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, nepieciešamo sēklas materiāla daudzumu, sēklu piegādes kārtību, kā arī norāda samaksu par šķirnes novērtēšanu. Līguma puses paraksta vienošanās protokolu: 17.3.
  47. par vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz 5.martam; 17.3.
  48. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 15.jūlijam; 17.3.
  49. par ziemāju labībām – līdz 15.augustam; 17.
  50. šķirni iekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā, kurā norāda sugu, šķirni, laiku, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, šķirnes novērtēšanas gadus, šķirnes pārstāvi, selekcionāru, valsti, kurā šķirne izveidota. Šķirņu lauku izmēģinājumu plānu apstiprina šādos termiņos: 17.4.
  51. vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz 10.martam; 17.4.
  52. ziemas rapsim un ziemas ripsim – līdz 20.jūlijam; 17.4.
  53. ziemāju labībām – līdz 20.augustam; 17.
  54. noslēdz šo noteikumu 16.punktā minēto līgumu, ja lauku izmēģinājumus veic izpildītājs; 17.
  55. pamatojoties uz apstiprināto lauku izmēģinājumu plānu, katru gadu sagatavo vienošanās protokolu ar izpildītāju par lauku izmēģinājumiem. Vienošanās protokolā norāda sugu, šķirni, gadu, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes pārstāvi, selekcionāru, valsti, kurā šķirne izveidota, un samaksu par lauku izmēģinājumiem. Līguma puses paraksta vienošanās protokolu: 17.6.
  56. par vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz 15.martam; 17.6.
  57. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 25.jūlijam; 17.6.
  58. par ziemāju labībām – līdz 25.augustam. 18
  59. Iesniedzējs nosūta dienestam sēklas materiālu atbilstoši šo noteikumu 17.3.apakšpunktā minētajam vienošanās protokolam šādos termiņos: 18.
  60. vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz sējas gada 20.martam; 18.
  61. ziemas rapsim un ziemas ripsim – līdz sējas gada 5.augustam; 18.
  62. ziemāju labībām – līdz sējas gada 1.septembrim. 19
  63. Kartupeļu sēklas materiāla kvalitāte atbilst pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1), bet pārējo kultūraugu sēklu kvalitāte – bāzes sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. 20
  64. Dienests: 20.
  65. organizē sēklas materiāla sadalīšanu pa šķirnes lauku izmēģinājumu vietām; 20.
  66. sagatavo izmēģinājumu shēmas ne mazāk kā četriem atkārtojumiem. Shēmās norāda šķirņu secību. Šķirņu secību atkārtojumos nosaka randomizēti; 20.
  67. nosūta izpildītājiem veidlapas darbu, novērojumu un uzskaites datu pierakstīšanai. 21 IV. Prasības lauku izmēģinājumu veikšanai
  68. Standartšķirnes izvēles prasības ir šādas: 21.
  69. šķirne ir iekļauta katalogā; 21.
  70. šķirne tiek izmantota ražošanā; 21.
  71. šķirnei ir nodrošināts sēklas materiāls; 21.
  72. ja neviena no attiecīgā kultūrauga šķirnēm nav iekļauta katalogā, salīdzina ar šķirni, kurai ir labākie rādītāji; 21.
  73. ja šķirņu skaits novērtēšanā ir lielāks par 15, standartšķirni sēj atkārtoti. Vērtējot šķirni, tās rādītājus salīdzina ar standartšķirnes vidējiem rādītājiem. 22
  74. Izmēģinājumu apstākļu noteikšanas prasības ir šādas: 22.
  75. tipiskums – izmēģinājumu apstākļu atbilstība attiecīgā reģiona klimatam, augsnei (ievēro augsnes iekultivēšanas pakāpi, fizikālo, ķīmisko un granulometrisko sastāvu, aramkārtas dziļumu, augsnes apakškārtas īpašības, barības vielu rezerves, augsnes skābumu, grunts­ūdens līmeni un citus rādītājus) un agrotehnikai; 22.
  76. vienīgās atšķirības princips – nodrošina, ka: 22.2.
  77. izmēģinājumā visām šķirnēm ir vienādi apstākļi; 22.2.
  78. konkrētā lauka izmēģinājumā drīkst atšķirties tikai šķirnes, bet sēklas materiāla kvalitāte, mēslojums, priekšaugs, augsnes apstrāde, sējumu un stādījumu kopšana, novākšana un lietotā tehnika ir vienveidīga; 22.2.
  79. šķirnēm ar dažādu veģetācijas perioda garumu novākšanas termiņi atšķiras; 22.2.
  80. vienādas intensitātes šķirnes salīdzina vienā grupā; 22.
  81. precizitāte – nodrošina visu darbu precīzu izpildi. 23
  82. Izmēģinājumu iekārtošanas prasības ir šādas: 23.
  83. izmēģinājumus veic laukā, kas atbilst šādām prasībām: 23.1.
  84. lauka vēsturē vismaz par trijiem iepriekšējiem gadiem ir reģistrēti dati par kultūraugiem, izsētajām sēklām, mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļiem un ražu; 23.1.
  85. daudzgadīgo nezāļu klātbūtne laukā neietekmē izmēģinājumu rezultātus; 23.1.
  86. augiem viegli izmantojamā fosfora un kālija saturs augsnē ir augsts vai vismaz vidējs; 23.1.
  87. pirms izmēģinājumu iekārtošanas tam paredzētajā platībā laukā vismaz vienu gadu ir ierīkots izlīdzinošais sējums; 23.1.
  88. ja lauks ir meliorēts, meliorācijas sistēmu kopšanā un uzturēšanā ievērotas normatīvo aktu prasības par meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu; 23.1.
  89. lauks ir sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli, ja izmēģinājumu veic bioloģiskajā lauksaimniecībā; 23.
  90. izmēģinājumus iekārto, ievērojot šādus minimālos attālumus: 23.2.
  91. no mežiem, birztalām, automaģistrālēm, ūdenskrātuvēm, dzīvojamām ēkām un citām celtnēm – 50 m; 23.2.
  92. no atsevišķiem kokiem – 25 m; 23.2.
  93. no braucamajiem ceļiem un novadgrāvjiem – 10 m; 23.2.
  94. no lauka malas – 5 m. 24
  95. Audzēšanas procesa prasības ir šādas: 24.
  96. kultūraugu attiecīgās sugas atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar starplaiku, kas nav mazāks par četriem gadiem, bet labību attiecīgās sugas – ar triju gadu starplaiku; 24.
  97. katrai sugai izvēlas piemērotāko priekšaugu (3.pielikums); 24.
  98. visus darbus lauka izmēģinājumos veic atbilstoši vērtējamā kultūrauga audzēšanas specifikai, īpašu uzmanību veltot darbu savlaicīgai, vienveidīgai un kvalitatīvai izpildei; 24.
  99. izmēģinājuma sēju vai stādīšanu veic, ievērojot optimālās izsējas normas saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu. 25
  100. Augsnes apstrādes veidi, paņēmieni un termiņi nodrošina lauku izmēģinājumu kvalitatīvu veikšanu. 26
  101. Mēslošanas prasības ir šādas: 26.
  102. aprēķinot nepieciešamās kopējās mēslojuma devas, ņem vērā: 26.1.
  103. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus; 26.1.
  104. barības vielu iznesi; 26.1.
  105. priekšauga ietekmi; 26.1.
  106. šķirnes intensitātes grupu un šķirnes izmantošanas veidu; 26.1.
  107. citus mēslojuma devu lielumu un mēslošanas laiku ietekmējošos faktorus; 26.
  108. bioloģiskajā lauksaimniecībā augu nodrošināšanai ar barības vielām augsekā lieto vienu vai vairākus no šādiem paņēmieniem: 26.2.
  109. audzē tauriņziežus; 26.2.
  110. audzē zaļmēslojuma augus; 26.2.
  111. audzē zaļmēslojuma augus kā starpkultūru; 26.2.
  112. iestrādā augsnē augu atliekas – salmus, daudzgadīgo zālaugu atliekas, kartupeļu lakstus vai citas augu atliekas; 26.2.
  113. lieto kompostu, kūtsmēslus vai citu organisko masu; 26.2.
  114. veic augsnes papildu apstrādi, kas veicina mikroorganismu intensīvu darbību (piemēram, augsnes atkārtotu apvēršanu, kas palielina augiem pieejamo kālija un fosfora daudzumu). 27
  115. Izmēģinājumu lauciņu izvietošanas prasības ir šādas: 27.
  116. izmēģinājuma laukā lauciņus izvieto vienā līdz četrās slejās saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā noteikto paraugu; 27.
  117. lauciņus izvieto perpendikulāri aršanas virzienam; 27.
  118. izvēlas lauciņu platību, lai to uzskaites platība bez izolācijas joslām un celiņiem atbilstu šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem nosacījumiem; 27.
  119. atkārtojumus (izmēģinājumu platības daļu, kas iekļauj visas šķirnes) izvieto vienā līdz četrās slejās (nesadalot atkārtojumus), starp kurām ir pagriezienu joslas, kas atļauj katru šķirni novākt atsevišķi. 28
  120. Sējumu un stādījumu kopšanas prasības ir šādas: 28.
  121. kopšanu visos izmēģinājumos veic vienos un tajos pašos termiņos; 28.
  122. kopšanai lieto tikai augu aizsardzības līdzekļus, kas iekļauti augu aizsardzības līdzekļu reģistrā; 28.
  123. pie sējumu un stādījumu kopšanas pasākumiem pieder pagriezien­joslu uzturēšana kārtībā un variantu un atkārtojumu iezīmēšana. Pie katra lauciņa izvieto marķējumu un nodrošina tā saglabāšanos visu veģetācijas periodu. Marķējumā norāda šķirnes numuru vai kodu, šķirnes nosaukumu un atkārtojumu. 29 V. Lauku izmēģinājumos veiktie novērojumi un to uzskaite
  124. Katram kultūraugam nepieciešamos novērojumus, uzskaiti un novērtēšanas rezultātu apstrādi veic dienests vai dienesta pilnvarotais izpildītājs. Vizuālo vērtējumu visā veģetācijas periodā veic viens un tas pats dienesta vai izpildītāja speciālists. Ja nav iespējams šo prasību nodrošināt, norīko citu speciālistu. 30
  125. Veģetācijas periodā veic kultūraugu šķirņu fenoloģiskos novērojumus, atzīmējot datumus, kad augi sasnieguši attiecīgo fenoloģisko fāzi. Par fāzes sākumu uzskata brīdi, kad 10–15 % augu sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par pilnu fāzi uzskata brīdi, kad 75 % augu sasnieguši attiecīgo fāzi. 31
  126. Vizuāli konstatē slimību un kaitēkļu parādīšanos uz vienas vai vairākām šķirnēm, norāda datumu, šķirnes attīstības fāzi. Šķirnes izturību pret slimībām un kaitēkļiem vērtē atsevišķā izmēģinājumā. Iegūtos rezultātus izmanto šķirnes novērtēšanai. 32
  127. Ja augi izmēģinājumā daļēji vai pilnīgi gājuši bojā, izpildītājs, pieaicinot dienesta pārstāvi, sastāda aktu. Aktā norāda bojāejas iemeslus un to platību lielumu, par kurām samazina uzskaites platību. Ja šķirņu vērtēšanu izmēģinājumā veic dienesta speciālists, akta sastādīšanai pieaicina augstāku amatpersonu. 33
  128. Lai atsevišķas izmēģinājumu lauciņu uzskaites platības atzītu par novērojumiem nederīgām, sastāda aktu. Samazinot izmēģinājumu lauciņu uzskaites platības, ievēro šādus nosacījumus: 33.
  129. ja izmēģinājuma augi gājuši bojā līdz 50 % no lauciņa uzskaites platības, ņem vērā faktisko uzskaites platību; 33.
  130. ja izmēģinājuma augi gājuši bojā vairāk nekā 50 % no lauciņa uzskaites platības, lauciņu atzīst par novērojumiem nederīgu; 33.
  131. ja izmēģinājuma augi gājuši bojā vairāk nekā 50 % no atkārtojuma uzskaites platības, atkārtojumu atzīst par novērojumiem nederīgu; 33.
  132. ja izmēģinājuma augi gājuši bojā vairāk nekā 50 % no izmēģinājuma uzskaites platības, izmēģinājumu noraksta. 34
  133. Ja novērojumi un uzskaite par kādu īpašību krasi atšķiras no šķirnes raksturojuma, apstākļus un rezultātus analizē. Šīs atšķirības nevar būt par iemeslu rezultātu atzīšanai par nederīgiem. Nedrīkst atzīt par novērojumiem nederīgiem veselus lauciņus, pamatojoties uz ražības starpību pa atkārtojumiem, ja nav noskaidroti konkrēti atšķirību iemesli. 35
  134. Ražu novāc, kad šķirne sasniegusi novākšanas gatavību. 36
  135. Pirms ražas novākšanas vispirms novāc apgriešanās, izolācijas joslas un platības, kas atzītas par novērojumiem nederīgām, ja tādas ir. Lauciņu uzskaites platības precizē, ņemot vērā uzskaites platību samazinājumu. 37 VI. Ķīmiski tehnoloģisko analīžu veikšanas kārtība
  136. Lai novērtētu šķirnes atbilstību šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem šķirņu novērtēšanas kritērijiem, dienests: 37.
  137. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu noslēdz līgumu ar institūciju, kura akreditēta valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas jomā, par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu atzītu institūciju, vai institūciju, kurai ir vismaz triju gadu pieredze ķīmiski tehnoloģisko analīžu veikšanā; 37.
  138. organizē analīžu paraugu piegādes šo noteikumu 37.1.apakšpunktā minētajai institūcijai. 38
  139. Šo noteikumu 37.1.apakšpunktā minētā institūcija katru gadu līdz 1.novembrim iesniedz dienestā pārskatus par ķīmiski tehnoloģiskajām analīzēm. 39 VII. Izpildītāja darbību uzraudzība
  140. Ja ir noslēgti šo noteikumu 17.
  141. un 37.1.apakšpunktā minētie vienošanās protokoli, dienests uzrauga šo noteikumu IV, V, VI un VII nodaļā minēto prasību izpildi. 40
  142. Visus izmēģinājumos veiktos darbus, novērojumus un uzskaiti izpildītājs pieraksta un iesniedz dienestā divu nedēļu laikā pēc attiecīgā darba pabeigšanas. 41
  143. Izpildītājs katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz dienestā pārskatus par šķirnes saimnieciskajām īpašībām. Dienests pārskatus pieņem un izvērtē. 42 VIII. Šķirņu novērtēšana, rezultātu apkopošana un paziņošana
  144. Dienests apkopo lauku izmēģinājumos iegūtos datus un ķīmiski tehnoloģisko analīžu rezultātus, analizē tos, veic datu matemātisko apstrādi, kā arī šķirņu novērtēšanu ballēs saskaņā ar šķirņu novērtēšanas kritērijiem, ņemot vērā šķirņu saimniecisko īpašību vērtēšanas metodes (
  145. un 8.pielikums). 43
  146. Dienests paziņo iesniedzējam šķirnes novērtēšanas rezultātus pēc izmēģinājumu rezultātu apkopošanas, bet ne vēlāk kā līdz tā gada 31.decembrim, kurā veikti izmēģinājumi. Informācijā iekļauj katra kultūrauga ražu veidojošos rādītājus un kvalitātes rādītājus un to novērtējumu atbilstoši deviņu ballu skalai saskaņā ar 7.pielikumu. 44
  147. Ja iesniedzēju neapmierina šķirnes novērtēšanas rezultāti, viņš mēneša laikā pēc paziņošanas var tos apstrīdēt dienestā. 45
  148. Šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rezultātus publicē dienesta mājaslapā līdz nākamā gada 1.martam, izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto gadījumu. 46
  149. Informācija par šķirnes komponentu pārbaudi hibrīdiem un sintētiskajām šķirnēm ir pieejama ierobežotam personu lokam darba pienākumu veikšanai. Šos pārbaudes rezultātus dienests nepublicē, bet nosūta iesniedzējam. 47 Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers Zemkopības ministrs M.Roze 1.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469 Iesniegums par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu Zemkopības ministrs M.Roze 2.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469 Vietas augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai Nr.p.k.SugaIzmēģinājumu vietaskonvencionālajā lauksaimniecībābioloģiskajā lauksaimniecībāvietu skaitsvietavietu skaitsvieta1.Ziemas kvieši4Zemgales RLP*2Zemgales RLPDienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPDienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP2.Vasaras kvieši3Zemgales RLP2Zemgales RLPDienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP3.Ziemas rudzi3Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP4.Ziemas tritikāle3Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Zemgales RLP2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Zemgales RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP5.Ziemas mieži2Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP2Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP6.Vasaras mieži4Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP2Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPZemgales RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP7.Auzas3Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP2Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP8.Griķi2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP9.Zirņi, lauka pupas2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP10.Ziemas rapsis3Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPZemgales RLPZemgales RLP,Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP11.Vasaras rapsis3Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Zemgales RLP2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Zemgales RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP12.Lucerna2Zemgales RLP2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPDienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLPZemgales RLP,Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP13.Sarkanais un baltais āboliņš3Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPZemgales RLPZemgales RLP,Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP14.Bastarda āboliņš2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPVidzemes novadsAustrumzemgales novads15.Stiebrzāles2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP16.Kukurūza, eļļas rutki, sinepes, facēlija2Zemgales RLP2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP17.Lopbarības bietes2Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP2Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP18.Kartupeļi3Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP2Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLPDienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP19.Garšķiedras lini, eļļas lini2Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP2Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPLielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLPPiezīme.* RLP – reģionālā lauksaimniecības pārvalde Zemkopības ministrs M.Roze 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469 Piemērotākie priekšaugi Nr. p.k.SugaKonvencionālajā lauksaimniecībāBioloģiskajā lauksaimniecībā1.Ziemāju labībasLucerna, āboliņi vai to mistri ar stiebrzālēm, daudzgadīgās stiebrzāles, agrīnie kartupeļi, eļļas augi, dažādu veidu papuves, kā arī vasarāju labībasLucerna; āboliņi vai to mistri ar stiebrzālēm; agrīnie kartupeļi, kas mēsloti ar kompostu; eļļas augi (izņemot linus); dažādu veidu zaļmēslu papuves2.Vasarāju labībasKartupeļi, sakņaugi, kukurūza, pākšaugi un to mistri, daudzgadīgo zāļu mistri, āboliņi, ziemāji, kā arī citas sugas vasarāju labībasKartupeļi, kas stādīti pēc rudzu (kas mēsloti ar kompostu) zaļmēslu iestrādes; pākšaugi un to mistri ar zaļmēslu augiem pasējā; daudzgadīgo zāļu mistri; āboliņi; ziemāji ar zaļmēslojuma augiem pēcsējā vai pasējā3.GriķiZiemāju un vasarāju labības (izņemot auzas)Ziemāju un vasarāju labības (izņemot auzas), ja tiem pēcsējā ir ziemojoši zaļmēslojuma augi (piemēram, rudzi, ziemas rapsis)4.PākšaugiZirņiem – kartupeļi, sakņaugi. Auglīgās augsnēs zirņus var izvietot arī pēc vasarājiem. Vīķiem – var būt dažādi priekšaugi, izņemot tauriņziežu dzimtas augus.Lopbarības pupām – ziemas kvieši, kartupeļi un sakņaugi. Nedrīkst izvietot pēc ziemas rudziem un auzām.Lupīnām – ziemas rudzi, kartupeļi, sakņaugiLabība, kam pēcsējā zaļmēslojuma augs, piemēram, eļļas rutki; ziemāju vai vasarāju labība, kam pavasarī pasēts ziemas rapsis vai ripsis; rapsis vai ripsis sēklai, kam pēcsējā audzēts rapsis vai ripsis zaļmēslojumam; griķi, salmus sasmalcina, pēc ražas novākšanas ieloba; pieļaujami kartupeļi, kas audzēti pēc pavasarī iearta, ar kompostu mēslota rudzu vai rudzu-vīķu zaļmēslojuma; pieļaujami ar kompostu mēsloti agrie kartupeļi, kam pēcsējā audzēti eļļas rutki zaļmēslojumam5.Ziemas rapsis, ziemas ripsisAgrie kartupeļi, pākšaugi, āboliņš, lucerna, labības, papuveAgrie kartupeļi, kam dots komposts; pākšaugi; āboliņš; lucerna; labības, pēc kurām dots komposts vai labību-pākšaugu mistrs; zaļmēslu papuve6.Vasaras rapsis, vasaras ripsisLabības, kartupeļiLabību-pākšaugu mistri ar salmu iestrādi; kartupeļi, kas stādīti pēc rudzu (kas mēsloti ar kompostu) zaļmēslu iestrādes7.Stiebrzāles maisījumā artauriņziežiemKartupeļi, bietes, kukurūza, labībasSējot agri pavasarī – labība, kam pēcsējā zaļmēslojuma augs (piemēram, eļļas rutki); ziemāju vai vasarāju labība, kam pavasarī pasēts ziemas rapsis vai ripsis; rapsis vai ripsis sēklai, kam pēcsējā audzēts rapsis vai ripsis zaļmēslojumam; griķi, salmus sasmalcina, pēc ražas novākšanas ieloba; pieļaujami kartupeļi, kas audzēti pēc pavasarī iearta, ar kompostu mēslota rudzu vai rudzu-vīķu zaļmēslojuma; pieļaujami ar kompostu mēsloti agrie kartupeļi, kuriem pēcsējā audzēti eļļas rutki zaļmēslojumam.Sējot vēlu, jūnija otrajā pusē – ziemas rapsis vai ripsis sēklai, kam pēcsējā audzēts ziemas rapsis vai ripsis zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu īsi pirms ziedēšanas maija pirmajā pusē; labība, kam pēcsējā audzēts ziemas rapsis vai ripsis zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu īsi pirms ziedēšanas maija pirmajā pusē; ar kompostu mēsloti agrie kartupeļi, kam pēcsējā audzēts ziemas rapsis vai ripsis zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu īsi pirms ziedēšanas maija pirmajā pusē; griķi, salmus sasmalcina, pēc ražas novākšanas ieloba, agri pavasarī (aprīlī) sēj eļļas rutkus, jūnija pirmajās dienās sekli iear (līdz 20 cm)8.StiebrzālesKartupeļi, bietes, kukurūza, tauriņzieži, labībasSējot agri pavasarī – pākšaugi (zirņi, pupas) pēcsējā eļļas rutki; daudzgadīgie tauriņzieži, kuriem pirmais pļāvums novākts, bet attāls ielobīts ar apvēršanu augusta vidū. Zālaugu velēnu iear septembra pēdējā vai oktobra pirmajā dekādē.Sējot vēlu, jūnija otrajā pusē – daudz­gadīgie tauriņzieži (sevišķi ietei­cams agrais āboliņš pēc viena izmantoša­nas gada); pākšaugi (agri novācami); au­gusta sākumā sēj zaļmēslojumam zie­mas ripsi vai rapsi; griķi ar salmu iearšanu9.TauriņziežiKartupeļi, bietes, kukurūza, labībasSējot agri pavasarī – šā pielikuma 7.punkta atbilstošajā sadaļā minētie priekšaugi.Sējot vēlu, jūnija otrajā pusē – ziemas rudzi, kam pēcsējā audzēti ziemas rudzi zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu stiebrošanas fāzē. Ar kompostu mēsloti agrie kartupeļi, kam pēcsējā audzēti ziemas rudzi zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu stiebrošanas fāzē10.KukurūzaLabības (ziemāji, kas saņēmuši organisko mēslojumu);rušināmaugi;pākšaugiAgri novācamas labības vai rušināmaugi (vismaz augusta pirmajā dekādē), kam kā pēcaugus sēj ziemājus zaļmēslojumam (ziemas rapsi vai ripsi līdz 15.augustam; ja novākšana kavējas, sēj eļļas rutkus līdz 15.septembrim). Iestrādā pavasarī11.Eļļas rutki, sinepesZiemāju labības un rušināmaugiAgri sējamiem – vēlīni novācamas labības vai rušināmaugi, pēc kuriem sekli iear augu atliekas, t.sk. smalcinātus salmus (tūlīt pēc ražas novākšanas)12.FacēlijaVasarāju labībasAgri novācamas labības vai rušināmaugi, kam kā pēcaugus sēj eļļas rutkus vai sinepes zaļmēslojumam, kurus sekli iear oktobra sākumā13.KartupeļiZiemas rudzi, ziemas tritikāle (vieglākās augsnēs), āboliņš, lucerna un to mistri (smagākās augsnēs), pākšaugi, vasarāji, melnā papuveĀboliņš; lucerna; pākšaugi un to mistri; labības. Pēc priekšauga (labību vai pākšaugu) novākšanas sēj starpkultūras zaļmēslojumam, vislabāk rudzus. Iear pavasarī14.LiniZiemāji (sēti pēc otrā gada daudzgadīgiem zālaugiem), daudzgadīgie zālaugi (vislabāk āboliņa un timotiņa mistri, kas izmantoti ne ilgāk par diviem gadiem), labības, pākšaugiZiemāji (sēti pēc otrā gada tauriņziežiem vai to mistriem ar stiebrzālēm, kas izmantoti ne ilgāk par diviem gadiem); vasarāju labības vai pākšaugi, kam pēcsējā ir eļļas rutki15.Lopbarības bietesZiemāju labības, āboliņi, pākšaugi, skābbarības augi, kartupeļiTauriņzieži; labības vai pākšaugi, kam pēcsējā iesēti eļļas rutki. Vēlams pirms zaļmēslojuma sējas iestrādāt kompostu Zemkopības ministrs M.Roze 4.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469 Optimālās izsējas normas Nr.p.k.KultūraugsDīgtspējīgo sēklu skaits uz m21.Labības1.1.Ziemas kvieši400–5501.2.Vasaras kvieši550–6501.3.Ziemas rudzi400–5501.4.Ziemas rudzi (hibrīdi)200–2501.5.Ziemas tritikāle400–5501.6.Vasaras tritikāle500–5501.7.Auzas500–6001.8.Ziemas mieži500–5501.9.Vasaras mieži400–5001.10.Griķi200–5002.Zālaugi2.1.Pļavas lapsaste1300–15002.2.Kamolzāle1400–16002.3.Augstā dižauza600–8002.4.Pļavas auzene1000–12002.5.Niedru auzene1100–14002.6.Miežabrālis1200–14002.7.Bezakotu lāčauza700–9002.8.Timotiņš2500–29002.9.Ganību airene1000–13002.10.Baltā smilga6000–62002.11.Sarkanā auzene1500–18002.12.Pļavas skarene3700–40002.13.Purva skarene4500–50002.14.Sarkanais āboliņš500–7002.15.Bastarda āboliņš1300–15002.16.Baltais āboliņš1200–14002.17.Hibrīdā lucerna600–9002.18.Austrumu galega300–5002.19.Ragainie vanagnadziņi700–9003.Pākšaugi3.1.Zirņi100–1203.2.Vīķi: ziemas, vasaras120–1503.3.Lopbarības pupas50–603.4.Lupīnas100–1304.Eļļas augi un šķiedraugi4.1.Ziemas rapsis, ziemas ripsis (sējot agri, labos apstākļos)50–604.2.Ziemas rapsis, ziemas ripsis (sējot vēlāk)80–1004.3.Vasaras rapsis, vasaras ripsis (sējot agri, labos apstākļos)80–1004.4.Vasaras rapsis, vasaras ripsis (sējot vēlāk)100–1204.5.Garšķiedras lini1800–20004.6.Eļļas lini600–7005.Zaļmasas augi5.1.Kukurūza11–125.2.Eļļas rutki80–1205.3.Sinepes80–1205.4.Facēlija100–1506.Bietes6.1.Lopbarības bietes7–7,57.Bumbuļaugi7.1.Kartupeļi47619 gab. ha-1 Zemkopības ministrs M.Roze 5.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469 Paraugs lauciņu izvietošanai izmēģinājumu laukā I. Lauciņu izvietošana izmēģinājumu laukā vienā slejā1.atkārtojums2.atkārtojums3.atkārtojums4.atkārtojumsIzolācijaIzolācija1.šķirne2.šķirne3.šķirne4.šķirne2.šķirne4.šķirne1.šķirne3.šķirne3.šķirne1.šķirne4.šķirne2.šķirne4.šķirne3.šķirne2.šķirne1.šķirneIzolācijaIzolācijaII. Lauciņu izvietošana izmēģinājumu laukā divās slejās3.atkārtojums4.atkārtojumsIzolācijaIzolācija3.šķirne1.šķirne4.šķirne2.šķirne4.šķirne3.šķirne2.šķirne1.šķirneIzolācijaIzolācijaApgriešanās josla1.atkārtojums2.atkārtojumsIzolācijaIzolācija1.šķirne2.šķirne3.šķirne4.šķirne2.šķirne4.šķirne1.šķirne3.šķirneIzolācijaIzolācijaIII. Lauciņu izvietošana izmēģinājumu laukā trijās slejās4.atkārtojumsIzolācijaIzolācija4.šķirne3.šķirne2.šķirne1.šķirneIzolācijaIzolācijaApgriešanās josla3.atkārtojumsIzolācijaIzolācija3.šķirne1.šķirne4.šķirne2.šķirneIzolācijaIzolācijaApgriešanās josla1.atkārtojums2.atkārtojumsIzolācijaIzolācija1.šķirne2.šķirne3.šķirne4.šķirne2.šķirne4.šķirne1.šķirne3.šķirneIzolācijaIzolācijaIV. Lauciņu izvietošana izmēģinājumu laukā četrās slejās4.atkārtojumsIzolācijaIzolācija4.šķirne3.šķirne2.šķirne1.šķirneIzolācijaIzolācijaApgriešanās josla 3.atkārtojumsIzolācijaIzolācija3.šķirne1.šķirne4.šķirne2.šķirneIzolācijaIzolācijaApgriešanās josla2.atkārtojumsIzolācijaIzolācija2.šķirne4.šķirne1.šķirne3.šķirneIzolācijaIzolācijaApgriešanās josla1.atkārtojumsIzolācijaIzolācija1.šķirne2.šķirne3.šķirne4.šķirneIzolācijaIzolācija Zemkopības ministrs M.Roze 6.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469 Lauciņu uzskaites platība Nr.p.k.KultūraugsLauciņu uzskaites platība (vismaz)1.Labības, pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi20 m22.Daudzgadīgie un viengadīgie zālaugi, kukurūza, eļļas rutki, sinepes, facēlija10 m23.Kartupeļi25 m24.Agrīnie kartupeļi ražas pieauguma dinamikas noteikšanai5 m25.Lopbarības bietes12 m2 Zemkopības ministrs M.Roze 7.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469 Šķirņu novērtēšanas kritēriji I. Labību šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
  150. Labību šķirņu ražu veidojošo faktoru vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567891.1.Ziemcietībaļoti sliktasliktavidējalabaļoti laba1.2.Izturība pret veldriļoti sliktasliktavidējalabaļoti laba1.3.Izturība pret graudu/riekstiņu dīgšanu vārpās/skarās/ķekaros, sadīguši graudi/riekstiņi (%)ļoti slikta> 2017–20slikta14–1610–13vidēja7–95–6laba3–41–2ļoti laba 01.4.Izturība pret vārpu lūšanu (%)ļoti slikta> 2017–20slikta14–1610–13vidēja7–95–6laba3–41–2ļoti laba 01.5.Graudu raža (%), salīdzinot ar standartuļoti slikta66–75slikta76–8586–95vidēja96–105106–115laba116–125126–135ļoti laba> 1351.6.Iegūtais šķirnes ražu veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:
  151. Kviešu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567892.1.Tilpummasa (g l-1)ļoti zema688–709zema710–719720–729vidēja730–750751–770augsta771–785786–799ļoti augsta> 7992.2.Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnēļoti zems9,0–9,6zems9,7–10,310,4–11,2vidējs11,3–11,912,0–13,0augsts13,1–14,014,1–16,0ļoti augsts> 16,02.3.Lipekļa saturs (%) (mazgājot ar rokām)ļoti zems15,0–18,0zems18,1–19,019,1–22vidējs22,1–23,0augsts23,1–25,025,1–29,0ļoti augsts> 29,02.4.Lipekļa kvalitāte (IDK rādītāji) nosacītajās vienībāsneapmierinoši stiprs 0–15neapmierinošivājš105–120III grupaapmierinoši stiprs 20–40apmierinošivājš80 100II grupalabs45–75I grupa2.5.Sedimentācija (Zeleny indekss) (cm3)zema 15–20vidēja21–2526–35augsta36–4546–55ļoti augsta≥ 562.6.Krišanas skaitlis (sek.)ļoti zems180–200zems201–220> 400vidējs331–400augsts221–250301–330ļoti augsts 251–3002.7.Maizes cepamīpašības*ļoti sliktassliktasvidējaslabasļoti labas2.8.Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:
  152. Papildu vērtējums kviešu šķirnēm pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567893.1.1000 graudu masa ziemas kviešiem (g)ļoti zema27–30zema31–3435–38vidēja39–4243–46augsta47–5051–54ļoti augsta> 543.2.1000 graudu masa vasaras kviešiem (g)ļoti zema20–24zema25–2829–32vidēja33–3637–41augsta42–4546–50ļoti augsta> 503.3.Cietes saturs (%)ļoti zems65,0–65,6zems65,7–66,366,4–67,0vidējs67,1–67,767,8–68,4augsts68,5–69,169,2–70,0ļoti augsts> 703.4.Stiklainība (%)ļoti zema21–30zema 31–4041–50vidēja51–6061–70augsta71–8081–90ļoti augsta>
  153. Rudzu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567894.1.Tilpummasa (g l-1)ļoti zema600–620zema621–640641–660vidēja661–680681–700augsta701–720721–730ļoti augsta> 7304.2.Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnēļoti zems8,0–8,9zems9,0–9,910,0–10,9vidējs 11,0–11,912,0–12,9augsts13,0–13,914,0–15,0ļoti augsts> 15,04.3.Krišanas skaitlis (sek.)ļoti zems 220zems80–90201–22091–109vidējs110–119171–200augsts 120–139ļoti augsts 140–1704.4.Maizes cepamīpašības*ļoti sliktassliktasvidējaslabasļoti labas4.5.Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:
  154. Papildu vērtējums rudzu šķirnēm pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567895.1.1000 grau­du masa (g)Tetra­ploīda­jiem rudziemļoti zema30–33zema34–3738–41vidēja42–4546–50augsta51–5455–60ļoti augsta> 605.2.Diploī­dajiem rudziemļoti zema25–28zema29–3132–34vidēja35–3738–40augsta41–4344–46ļoti augsta> 465.3.Cietes saturs (%)ļoti zems60,0–60,9zems61,0–61,962,0–62,9vidējs63,0–63,964,0–64,9augsts65,0–65,966,0ļoti augsts>
  155. Tritikāles šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567896.1.Tilpummasa (g l-1)ļoti zema650–660zema661–670671–680vidēja681–690691–700augsta701–730731–750ļoti augsta> 7506.2.Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnēļoti zems8,0–8,9zems9,0–9,910,0–10,9vidējs11,0–11,912,0–12,9augsts13,0–13,914,0–15,0ļoti augsts> 15,06.3.Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:
  156. Papildu vērtējums tritikāles šķirnēm pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567897.1.1000 graudu masa (g)ļoti zema31–33zema 34–3637–39vidēja 40–4344–46augsta 47–5051–54ļoti augsta> 547.2.Cietes saturs (%)ļoti zems61,0–62,0zems62,1–63,063,1–64,0vidējs64,1–65,065,1–66,0augsts66,1–67,067,1–68,0ļoti augsts>
  157. Miežu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567898.1.Tilpummasa (g l-1)ļoti zema550–570zema571–590591–600vidēja601–620621–650augsta651–680681–700ļoti augsta> 7008.2.Proteīna saturs (%) (pārtikas un lopbarības miežiem),(N % x 6,25) paraugu sausnēļoti zems8,1–9,0zems9,1–10,010,1–12,0vidējs12,1–13,013,1–14,0augsts14,1–15,015,1–17,0ļoti augsts> 17,08.3.Proteīna saturs (%) (alus miežiem) (N % x 6,25) paraugu sausnēļoti slikts 12,0slikts11,6–12,0vidējs11,1–11,5labs8,0–8,910,1–11,0ļoti labs9,0–10,08.4.Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:
  158. Papildu vērtējums miežu šķirnēm pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567899.1.1000 graudu masa (g)ļoti zema34,1–36,0zema36,1–38,038,1–40,0vidēja40,1–42,042,1–45,0augsta45,1–48,048,1–50,0ļoti augsta> 50,09.2.Cietes saturs (%)ļoti zems55,0–56,6zems56,7–58,358,4–60,1vidējs60,2–61,962,0–63,6augsts63,7–65,365,4–67,0ļoti augsts> 67,09.3.Ekstraktivitāte (%) (nosaka alus miežiem, ja proteīna saturs atbilst 5–9 ballēm) (šo noteikumu 52.punkts)ļoti zema75,0–75,9zema76,0–76,977,0–77,9vidēja78,0–78,979,0–79,9augsta80,0–80,981,0–82,0ļoti augsta> 82,
  159. Auzu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji12345678910.1.Tilpummasa (g l-1)ļoti zema430–440zema441–450451–460vidēja461–470471–480augsta481–490491–500ļoti augsta> 50010.2.Plēkšņainība (%)ļoti augsta> 35,033,0–35,0augsta30,0–32,926,0–29,9vidēja24,0–25,922,0–23,9zema20,0–21,918,0–19,9ļoti zema10.3.Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnēļoti zems8,0–9,0zems9,1–10,010,1–11,0vidējs11,1–12,012,1–13,0augsts13,1–15,015,1–16,0ļoti augsts> 16,010.4.Tauku saturs (%)ļoti zems3,5–3,6zems3,7–3,83,9–4,0vidējs4,1–4,24,3–4,4augsts4,5–4,64,7–5,0ļoti augsts> 5,010.5.Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:
  160. Papildu vērtējums auzu šķirnēm pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji12345678911.1.1000 graudu masa (g)ļoti zema18–19zema20–2223–25vidēja26–3031–35augsta36–4041–45ļoti augsta>
  161. Griķu šķirņu riekstiņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji12345678912.1.Tilpummasa (g) l-1ļoti zema501–520zems521–540541–560vidēja561–580581–600augsta601–620620–650ļoti augsta> 65012.2.Plēkšņainība (%)ļoti augsta> 25,024,1–25,0augsta23,1–24,022,1–23,0vidēja21,1–22,020,1–21,0zema19,1–20,018,0–19,0ļoti zema12.3.Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnēļoti zems10,0–11,0zems11,1–12,012,1–13,0vidējs13,1–14,014,1–15,0augsts15,1–16,016,1–17,0ļoti augsts> 17,012.4.Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:
  162. Papildu vērtējums griķu šķirnēm pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji12345678913.1.1000 riekstiņu masa (g)ļoti zema20,1–21,0zema21,1–22,022,1–23,0vidēja23,1–24,024,1–25,0augsts25,1–27,027,1–30,0ļoti augsts> 30,013.2.Cietes saturs (%)ļoti zems52,0–53,0zems53,1–54,054,1–55,0vidējs55,1–56,056,1–57,0augsts57,1–58,058,1–60,0ļoti augsts> 60 II. Pākšaugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
  163. Pākšaugu šķirņu ražu veidojošo faktoru vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567891.1.Ziemcietība (%)ļoti sliktasliktavidējalabaļoti laba1.2.Izturība pret veldriļoti zemazemavidējaaugstaļoti augsta1.3.Sēklu raža (%) (salīdzinot ar standartu) tīrsējāļoti zema66–75zema 76–8586–95vidēja 96–105106–115augsta116–125126–135ļoti augsta> 1351.4.Iegūtais šķirnes ražu veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:
  164. Zirņu šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567892.1.Proteīna saturs sēklās (%) (N % x 6,25) paraugu sausnāļoti zems17,1–18,0zems18,1–19,019,1–20,0vidējs20,1–21,021,1–22,0augsts22,1–23,023,1–25,0ļoti augsta> 25,02.2.Garšas īpašībasļoti sliktassliktasvidējaslabasļoti labas2.3.Izvārīšanās koeficientsļoti sliktsslikts2,2vidējs2,3labs2,5ļoti labs> 2,62.4.Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:
  165. Papildu vērtējums zirņu šķirnēm pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567893.1.1000 sēklu masa (g)ļoti maza101–140maza141–180181–220vidēja121–260261–300liela301–340341–370ļoti liela>
  166. Lauka pupu šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567894.1.Proteīna saturs sēklās (%) (N % x 6,25) paraugu sausnāļoti zems22,1–23,0zems23,1–24,024,1–25,0vidējs25,1–27,027,1–29,0augsts29,1–31,031,1–32,0ļoti augsts> 32,04.2.Garšas īpašībasļoti sliktassliktasvidējaslabasļoti labasIzvārīšanās koeficientsļoti sliktsslikts 2,1vidējs2,2labs2,3ļoti labs> 2,54.3.Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:III. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
  167. Ziemas un vasaras rapša un ripša ražas, ražu veidojošo faktoru un kvalitātes vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567891.1.Ziemcietība (% bojā gājušu augu)ļoti slikta >100100–81slikta71–8061–70vidēja41–6026–40laba16–251–15ļoti laba 01.2.Izturība pret veldriļoti zemazemavidējaaugstaļoti augsta1.3.Izturība pret sēklu izbiršanuļoti zemazemavidējaaugstaļoti augsta1.4.Sēklu raža (%) (salīdzinot ar standartu)ļoti zema66–75zema76–8586–95vidēja96–105106–115augsta116–125126–135ļoti augsta> 1351.5.Eļļas raža (%) (salīdzinot ar standartu)ļoti zema66–75zema76–8586–95vidēja96–105106–115augsta116–125126–135ļoti augsta> 1351.6.Proteīna saturs sēklās (%) (N % x 6,25) paraugu sausnāļoti zems17,0–17,8zems17,9–18,718,8–19,6vidējs19,7–20,520,6–21,4augsts21,5–22,322,4–23,0ļoti augsts> 23,01.7.Eļļas saturs (%)40,0–41,541,6–43,043,1–44,544,6–46,046,1–47,547,6–49,049,1–51,0> 51,
  168. Garšķiedras linu šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567892.1.Salmiņu raža (%) (salīdzinot ar standartu)ļoti zema66–75zema76–8586–95vidēja96–105106–115augsta116–125126–135ļoti augsta> 1352.2.Augu garums (cm)70–7273–7576–7879–8182–8485–8788–90> 902.3.Saujas garums (cm)61–6465–6869–7273–7677–8081–8485–88> 882.4.Lūksnes saturs (%)21–2223–2425–2627–2829–3031–3233–34> 352.5.Salmiņu stiprums (kg)20–2122–2324–2526–2728–2930–3132–33> 332.6.Izturība pret sēklu izbiršanuļoti zemazemavidējaaugstaļoti augsta2.7.Lietderība0,780,79–0,800,81–0,820,83–0,840,85–0,860,87–0,880,89–0,900,91–0,92> 0,
  169. Eļļas linu šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567893.1.Sēklu raža (%) (salīdzinot ar standartu)ļoti zema66–75zema76–8586–95vidēja96–105106–115augsta 116–125126–135ļoti augsta> 1353.2.Eļļas raža (%) (salīdzinot ar standartu)ļoti zema66–75zema76–8586–95vidēja96–105106–115augsta116–125126–135ļoti augsta> 1353.3.Izturība pret sēklu izbiršanuļoti zemazemavidējaaugstaļoti augsta3.4.Eļļas saturs (%)38,0–38,939,0–39,940,0–40,941,0–41,942,0–42,943,0–43,944,0–45,0> 45,0IV. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
  170. Kartupeļu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567891.1.Kopējā raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu)ļoti zema66–75zema76–8586–95vidēja96–105106–115augsta116–125126–135ļoti augsta> 1351.2.Preču bumbuļu raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu)ļoti zema66–75zema76–8586–95vidēja96–105106–115augsta116–125126–135ļoti augsta> 1351.3.Sausnes saturs (%)17,0–19,019,1–21,021,1–22,022,1–24,024,1–25,025,1–26,026,1–27,0> 27,01.4.Cietes saturs (%)10,0–12,012,1–14,014,1–15,015,1–17,017,1–18,018,1–19,019,1–20,0> 20,01.5.Cietes raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu)ļoti zema66–75zema76–8586–95vidēja96–105106–115augsta116–125126–135ļoti augsta>
  171. Papildu vērtējums bioloģiskajā lauksaimniecībā2.1.Lakstu izturība pret lakstu puvi (infekcijas pakāpe %) trešajā uzskaites reizē81–10066–8051–6541–5031–4021–3011–201–1002.2.Melnais kraupis (inficētie bumbuļi %) (sklerociju tīkls sedz vairāk nekā 10 % bumbuļa virsmas)> 7061–7051–6041–5031–4021–3011–201–1002.3.Sausā puve (inficētie bumbuļi %)> 7061–7051–6041–5031–4021–3011–201–1002.4.Slapjā puve (inficētie bumbuļi %)> 7061–7051–6041–5031–4021–3011–201–1002.5.Lakstu puve (inficētie bumbuļi %)> 7061–7051–6041–5031–4021–3011–201–1002.6.Saglabāšanās pēc ziemošanas (%)7071–7576–8081–8586–9091–9595> 95V. Zālaugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritērijiZālaugu saimniecisko īpašību vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567891.Ziemcietībaļoti zema, augi pilnīgi gājuši bojāzema, pārziemo­juši ap 25 % no augiemvidēja, pārziemojuši ap 50 % no augiemaugsta, pārziemojuši ap 75 % no augiemļoti augsta, pārziemo­juši visi augi2.Sausnas raža (%) (salīdzinot ar standartu)ļoti zema66–75zema 76–8586–95vidēja96–105106–115augsta116–125126–135ļoti augsta> 1353.Kop­pro­teīna saturs sausnā (%)tauriņ­zie­žiemļoti zems10,0–14,0zems14,1–17,017,1–20,0vidējs20,1–22,022,1–25,0augsts25,1–27,027,1–30,0ļoti augsts> 30,04.stiebr­zālēmļoti zems4,0–6,0zems 6,1–8,08,1–10,0vidējs10,1–12,012,1–15,0augsts15,1–18,018,1–20,0ļoti augsts> 20,0VI. Zaļmasas augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
  172. Zaļmasas augu saimniecisko īpašību vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567891.1.Sausnas raža (%) (salīdzinot ar standartu)visiem zaļ­masas augiemļoti zema66–75zema76–8586–95vidēja96–105106–115augsta116–125126–135ļoti augsta> 1351.2.Kop­proteīna saturs sausnā (%)(N % x 6,25)kuku­rūzaiļoti zems4,0–5,0zems5,1–6,06,1–7,0vidējs7,1–8,08,1–9,0augsts9,1–10,010,1–11,0ļoti augsts> 11,01.3.eļļas rutkiemļoti zems8,0–9,0zems9,1–11,011,1–13,0vidējs13,1–15,015,1–17,0augsts17,1–18,919,0–20,0ļoti augsts> 20,01.4.sinepēmļoti zems9,0–10,0zems10,1–11,011,1–13,0vidējs13,1–14,014,1–15,0augsts15,1–16,016,1–18,0ļoti augsts> 18,01.5.facēlijaiļoti zems5,0–7,0zems7,1–8,08,1–10,0vidējs10,1–11,011,1–13,0augsts13,1–14,014,1–15,0ļoti augsts> 15,
  173. Papildu vērtējums bioloģiskajā lauksaimniecībā2.1.Slāpekļa saturs sausnā (%)eļļas rutkiemļoti zems1,28–1,44zems1,45–1,761,77–2,08vidējs2,09–2,402,41–2,72augsts2,73–3,043,05–3,20ļoti augsts> 3,202.2.sinepēmļoti zems1,44–1,60zems1,61–1,761,77–2,08vidējs2,09–2,242,25–2,40augsts2,41–2,562,57–2,88ļoti augsts> 2,882.3.facēlijaiļoti zems0,80–1,12zems1,13–1,281,29–1,60vidējs1,61–1,761,77–2,08augsts2,09–2,242,25–2,40ļoti augsts> 2,40VII. Lopbarības biešu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritērijiLopbarības biešu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalasNr.p.k.Kritēriji1234567891.Sakņu raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu)ļoti zema66–75zema76–8586–95vidēja96–105106–115augsta116–125126–135ļoti augsta> 1352.Sausnas raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu)ļoti zema66–75zema76–8586–95vidēja96–105106–115augsta116–125126–135ļoti augsta> 1353.Izziedēšana (%)ļoti liela> 2liela1,6–2vidēja1,1–1,5zema0,5–1,0ļoti zema* Novērtē, ja šķirne ir paredzēta maizes cepšanai un par to ir atzīme iesnieguma (Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 “Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi” 1.pielikums) 7.2.apakšpunktā. Zemkopības ministrs M.Roze 8.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469 Šķirņu saimniecisko īpašību vērtēšanas metodes I. Ziemcietība
  174. Ziemcietību vērtē vizuāli, salīdzinot pavasara sējumu stāvokli (pēc veģetācijas atjaunošanās) ar sējumu stāvokli pirms ziemošanas (1., 2.tabula).1.tabulaSējumu stāvokļa novērtējumsNr. p.k.Novērtējums (balles)Sējuma stāvoklis1.9ļoti labs, biezība normāla, augi veseli2.83.7labs, biezība nav mazāka par 75 % no normālas, augi veseli4.65.5vidējs, biezība nav mazāka par 50 % no normālas, augi ar nelielām slimību pazīmēm6.47.3slikts, biezība nav mazāka par 25 % no normālas, augi slimi8.2ļoti slikts, biezība mazāka par 25 %9.1augi pilnīgi gājuši bojā
  175. Ja sējuma stāvokļa novērtējums pavasarī ir tāds pats kā rudenī, ziemcietību novērtē ar 9 ballēm, bet, ja zemāks, tad arī ziemcietību vērtē attiecīgi zemāk (2.tabula).2.tabulaZiemcietības novērtējumsSējuma stāvoklis rudenī (balles)1 -2193189Ziemcietība (balles)417895167896156789714567898134567899123456789123456789Sējumu stāvoklis pavasarī (balles)
  176. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala vairākās vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus saskaita un dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa vērtējumu.II. Izturība pret veldri
  177. Izturību pret veldri vērtē divos posmos. Līdzko veldre parādās, atzīmē kultūrauga attīstības fāzi un veldrēšanās pakāpi. Galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas. Ja veldrēšanās ir nevienmērīga, to vērtē atsevišķi pa lauciņa daļām un aprēķina vidējo. Veldrēšanās pakāpi nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar 3.tabulu:3.tabulaIzturības pret veldri novērtējumsNr. p.k.Sējuma stāvoklisNovērtējums (balles)1.Labībām un pākšaugiem ar noturīgiem stublājiem1.1.veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī91.2.veldre neliela, 1/4 stiebru noliekušies 30 o slīpumā71.3.veldre vidēja, 1/2 stiebru noliekušies 45 o slīpumā51.4.veldre stipra, apgrūtināta ražas novākšana, 3/4 stiebru noliekušies 60 o slīpumā31.5.veldre ļoti stipra, ražas novākšana apgrūtināta12.Eļļas augiem2.1.veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī92.2.veldre neliela, visi stiebri noliekušies līdz 30 o slīpumā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 45 o slīpumā, vai 1/2 stiebru noliekušies līdz 60 o slīpumā, vai 1/4 stiebru noliekušies līdz 90 o slīpumā72.3.veldre vidēja, visi stiebri noliekušies līdz 45 o slīpumā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 60 o slīpumā, vai 1/2 stiebru noliekušies līdz 90 o slīpumā52.4.veldre stipra, visi stiebri noliekušies līdz 60 o slīpumā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 90 o slīpumā32.5.veldre ļoti stipra, visi stiebri noliekušies līdz 90 o slīpumā13.Zirņiem ar stublāja garumu virs 100 cm (parasts stublāja tips) un vīķiem3.1.auglīgā auga daļa vertikālā stāvoklī93.2.auglīgā auga daļa noliekusies līdz 30 o slīpumā73.3.auglīgā auga daļa noliekusies līdz 45 o slīpumā53.4.auglīgā auga daļa noliekusies līdz 60 o slīpumā33.5.pilnīga veldre14.Zirņiem ar fascinētu vai pusfascinētu stublāju4.1.augs vertikālā stāvoklī94.2.augs 30 o slīpumā74.3.augs 45 o slīpumā54.4.augs 75 o slīpumā34.5.pilnīga veldre1III. Izturība pret graudu/riekstiņu dīgšanu
  178. Izturību pret graudu/riekstiņu dīgšanu vērtē pirms ražas novākšanas. Dīguši graudi ir graudi, kuriem dīgļsaknīte vai dīglītis ir skaidri saskatāms ar neapbruņotu aci. Par dīgušiem nevar uzskatīt graudus (īpaši kviešus), kuriem dīglīša daļā vērojams augļ­apvalka pacēlums, kas var būt sugai vai šķirnei raksturīga pazīme. No katra lauciņa uzskaites platības noņem vidējo reprezentatīvo paraugu un izkuļ 25 vārpas/skaras/ķekarus, saskaita dīgušos un nedīgušos graudus/riekstiņus. Sadīgušos graudus procentos aprēķina, izmantojot šādu formulu:X =A x 100, kurBX – sadīgušie graudi (%);A – dīgušie graudi/riekstiņi (gab.);B – kopējais graudu/riekstiņu skaits (gab.).IV. Izturība pret vārpu lūšanu
  179. Izturību pret vārpu lūšanu vērtē pirms ražas novākšanas. Katrā lauciņā trijās vietās vienā rindiņā viena metra garumā saskaita produktīvos stiebrus un nolūzušās vārpas. Par nolūzušām uzskata vārpas, kas nokritušas zemē. Nolūzušo vārpu procentu aprēķina, izmantojot šādu formulu:X =A x 100, kurBX – nolūzušās vārpas (%);A – nolūzušās vārpas (gab.);B – produktīvie stiebri (gab.).V. Izturība pret sēklu izbiršanu – pākšaugiem un eļļas augiem
  180. Izturību pret sēklu izbiršanu pākšaugiem un eļļas augiem vērtē vizuāli pirms ražas novākšanas:7.
  181. izturība ir ļoti augsta: nav izbirušo sēklu no pāksteņiem/pogaļām – 9 balles;7.
  182. izturība ir augsta: ir izbirušas sēklas no 10 % pāksteņu/pogaļu – 7 balles;7.
  183. izturība ir vidēja: ir izbirušas sēklas no 20 % pāksteņu/pogaļu – 5 balles;7.
  184. izturība ir zema: ir izbirušas sēklas no 30 % pāksteņu/pogaļu – 3 balles;7.
  185. izturība ir ļoti zema: ir izbirušas sēklas no 40 % un vairāk pāksteņu/pogaļu – 1 balle.VI. Raža
  186. Ražu sver no katra lauciņa (atkārtojuma) ar precizitāti līdz 0,01 kg. Ražu aprēķina šādi:8.
  187. labībām, pākšaugiem, eļļas un šķiedraugiem standartmitruma un 100 % tīrības apstākļos ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:X =A x (100 – B) x E, kur(100 – D) x 10CX – graudu masa standartmitrumā (t ha-1);A – lauciņa ražas graudu masa (svars) (kg);B – graudu mitrums (%) ražas svēršanas laikā;E – tīrība (%);D – standartmitrums, % (labībām un pākšaugiem 14 %, rapsim – 8 %, ripsim – 9 %, linsēklām – 12 %, sinepēm – 9 %, linu stiebriņiem – 19 %);C – lauciņa uzskaites platība (m2);8.
  188. kartupeļiem divās frakcijās – standarta (preču) bumbuļi un nestandarta bumbuļi. Nestandarta bumbuļi agrīnajām šķirnēm ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumā mazāki par 28 x 28 mm un lielāki par 80 x 80 mm, iegarenas formas bumbuļiem – lielāki par75 x 75 mm. Nestandarta bumbuļi agrīnajām šķirnēm pamata vākumā un pārējām šķirnēm mazāki par 35 x 35 mm un lielāki par 80 x 80 mm, iegarenas formas bumbuļiem – mazāki par 30 x 30 mm un lielāki par 75 x 75 mm. Puvušos bumbuļus savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg un ieskaita šo daudzumu kopējā un nestandarta ražā. Mehāniski bojātos bumbuļus, kuri pēc lieluma atbilst pārtikā izmantojamiem, pieskaita standarta frakcijai. Izmēģināmās šķirnes kopējo ražu un standarta bumbuļu ražu aprēķina, izmantojot šādas formulas:R =S + Nx 10NRs=Sx 10, kurLR – izmēģināmās šķirnes kopējā raža (t ha-1);Rs – izmēģināmās šķirnes standarta bumbuļu raža (t ha-1);S – izmēģināmās šķirnes standarta bumbuļu masa (kg);N – izmēģināmās šķirnes nestandarta bumbuļu masa (kg);L – lauciņa platība (m2);8.
  189. daudzgadīgajiem un viengadīgajiem zālaugiem zaļo masu, izmantojot šādu formulu:A =P x Mx 1000, kurK x LA – izmēģināmās šķirnes zaļā masa (t ha -1);P – izmēģināmās šķirnes masa vidējā paraugā (pēc šķirošanas) (kg);K – vidējā parauga masa pirms šķirošanas (kg);M – no lauciņa novāktās zāles masa (kg);L – lauciņa platība (m2);8.
  190. sausnas ražu aprēķina, izmantojot šādu formulu:X =A x (100 – M), kur100X – sausnas raža (t ha-1);A – zaļās masas raža (t ha-1);M – zaļās masas mitrums ražas svēršanas laikā (%).VII. Izziedēšana
  191. Izziedēšanu aprēķina, izmantojot šādu formulu:Izziedēšana (%) =.ziedošie augi lauciņā, gab.x 100 %sakņu skaits lauciņā, gab.VIII. Izvārīšanās koeficients
  192. Izvārīšanās koeficientu nosaka zirņiem un lauka pupām:10.
  193. nosver 50 g sēklu no katras šķirnes (visu izmēģināmo šķirņu sēklām mitruma saturs nav augstāks par standartmitrumu) un vāra ūdenī bez sāls. Katras šķirnes sēklu paraugu vāra savā traukā;10.
  194. izvārītos paraugus (katru atsevišķi) uz sieta notecina, tad izliek uz šķīvīšiem, atdzesē un sver ar precizitāti līdz 0,1 g. Izvārīšanās koeficientu izsaka kā izvārītās sēklu masas attiecību pret sausu sēklu masu. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:X =V, kurSX – izvārīšanās koeficients;V – vārītu sēklu masa;S – sausu sēklu masa.IX. Garšas īpašības
  195. Garšas īpašības zirņiem, lauka pupām un kartupeļiem nosaka organoleptiski pēc 9 ballu skalas saskaņā ar 4.tabulu:11.
  196. zirņus un pupas mērcē ūdenī ne mazāk par 10 stundām. Katras šķirnes sēklu paraugu vāra savā traukā ar ūdens daudzumu, kas ir vismaz divas reizes lielākas par vārāmo sēklu masu. Kad 75 – 80 % sēklu ir izvārījušās (izvārīšanās pakāpi nosaka organoleptiski), pievieno vārāmo sāli (NaCl) ar aprēķinu, lai sēklas turpinātu vārīties 1 % sāls šķīdumā, kamēr tās izvārījušās līdz 95 %. Degustē siltas;11.
  197. mizotus kartupeļu bumbuļus vāra 2 % sāls šķīdumā (20 g sāls uz 1 l ūdens). Degustē siltus.4.tabulaGaršas īpašību novērtējumsNr. p.k.Garšas īpašībasNovērtējums (balles)1.ļoti garšīgi92.garšīgi73.vidēji garšīgi54.negaršīgi35.ļoti negaršīgi1 Zemkopības ministrs M.Roze

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.