Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves”

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta

1. gada
2. jūnija noteikumus Nr. 331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"". Ministru kabineta noteikumi Nr.567 Rīgā 2008.gada 21.jūlijā (prot. Nr.51 10.§) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
3. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” (turpmāk – būvnormatīvs). 2
4. Publisko ēku un būvju būvprojektiem, kuri Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2008.gada 31.augustam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši būvnormatīva prasībām nav obligāta. 3
5. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumus Nr.411 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 “Publiskas ēkas un būves”” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 435./437.nr.). 4
6. Būvnormatīva 6.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. 5
7. Noteikumi stājas spēkā 2008.gada 1.septembrī. 6 Ministru prezidents I.Godmanis Ekonomikas ministrs K.Gerhards Apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567 Latvijas būvnormatīvs LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves”
8. Vispārīgie jautājumi
9. Būvnormatīvā lietoti šādi termini: 1.
10. darba telpa – nedzīvojamā telpa, kurā notiek darba process un kurā nav paredzēta apmeklētāju uzturēšanās; 1.
11. mācību telpa – nedzīvojamā telpa, kurā notiek mācību process (piemēram, klase, auditorija, mācību laboratorija); 1.
12. publiska ēka vai būve – ēka vai būve, kurā vairāk nekā 50 % ēkas vai būves kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai; 1.
13. publiska telpa – sabiedrībai pieejama nedzīvojamā telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties un saņemt dažādus pakalpojumus apmeklētāji (piemēram, skatītāji, pacienti, klienti, pircēji, pasažieri); 1.
14. publisks pasākums – sabiedrībai pieejamas dažādu veidu atklātas akcijas (piemēram, sarīkojumi, izrādes, koncerti, sporta spēles, izstādes). 7 (Grozīts ar MK 28.04.
15. noteikumiem Nr.377)
16. Cokola stāva, mansarda stāva, jumta stāva, pagrabstāva un tehniskā stāva terminu skaidrojumi ir sniegti normatīvajā aktā par daudzstāvu dzīvojamām ēkām. 8
17. Šis būvnormatīvs nosaka prasības jaunbūvējamu publisku ēku un būvju (turpmāk – publiskā ēka) projektēšanai, esošu publisko ēku rekonstrukcijas vai renovācijas projektēšanai, ciktāl tas nav pretrunā ar likumu par kultūras pieminekļu aizsardzību, kā arī publisku telpu projektēšanai citādi izmantojamās ēkās un būvēs. Būvnormatīvs neattiecas uz mazo arhitektūras formu – kiosku, sabiedriskā transporta pieturvietu, vaļēju nojumju, taksofonu kabīņu – un citu mazizmēra un pagaidu būvju projektēšanu. 9
18. Publiskās ēkas projektē saskaņā ar Būvniecības likumu, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi), citiem būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem, plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumiem, kā arī ievērojot projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības. Publisko ēku un būvju funkcionālās grupas minētas šā būvnormatīva 1.pielikumā. 10
19. Ja publiskajā ēkā ir paredzētas citādas izmantošanas telpas (piemēram, dzīvojamās, ražošanas), tās projektē atbilstoši attiecīgā izmantošanas veida projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. 11
20. Publisko ēku un būvju konstrukcijas projektē saskaņā ar robežstāvokļa metodi atbilstoši būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasībām. Sabiedriski nozīmīgu publisko ēku un būvju nesošajām konstrukcijām nodrošina seismisko noturību atbilstoši standartam LVS EN 1998–1 : 2008 “
21. Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām”. 12
22. Publiskās ēkas telpu skaitu un izmantošanas mērķi nosaka pasūtītājs saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem un šo būvnormatīvu. 13
23. Ja, projektējot publiskās telpas, atsevišķas ēkas daļas rekonstrukcijas vai renovācijas iecere un ar to saistītās funkcionālās pārmaiņas ietekmē visas ēkas ekspluatāciju un nepieciešams mainīt telpu plānojumu, ēkas inženiertehniskās apgādes tīklu shēmu vai ēkas ārējo veidolu (piemēram, mainās atsevišķu logu ailu dalījums, kas atšķiras no pārējiem ēkas fasādes elementiem), būvprojektu izstrādā, tajā izdara labojumus, saskaņo un apstiprina visai ēkai kopumā (ņemot vērā projektēšanas uzdevumu un tehniski ekonomiskos apsvērumus) saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem. Būvprojekts nav nepieciešams Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos. 14 (MK 28.08.
24. noteikumu Nr.580 redakcijā)
25. Projektējot ēkas rekonstrukciju vai renovāciju, šajā būvnormatīvā noteikto publisko telpu minimālo platību drīkst samazināt ne vairāk kā par 5 %, bet 10 % no telpu kopplatības logu orientācija var atšķirties no šā būvnormatīva 2.pielikumā noteiktā. 15 (Grozīts ar MK 28.04.
26. noteikumiem Nr.377) 9.1 Projektējot publisku ēku vai telpu grupu, ņem vērā ugunsdrošību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, izņemot, ja šajā būvnormatīvā nav noteikts citādi. 16 (MK 28.08.
27. noteikumu Nr.580 redakcijā)
28. Publisko ēku galvenie raksturlielumi 2.
29. Stāvu skaits
30. Stāvu skaits un augstums publiskajā ēkā ir atkarīgs no zemesgabala apbūves intensitātes un apbūves augstuma ierobežojuma saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem un detalizētāk tiek noteikts detālplānojumā (ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) vai plānošanas un arhitektūras uzdevumā. 17 (Grozīts ar MK 28.04.
31. noteikumiem Nr.377)
32. Stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, kā arī cokola, mansarda, jumta un tehnisko stāvu. Jumta stāvus, kuros netiek izvietotas telpas, kurās patstāvīgi atrodas cilvēki vai ir iekārtotas patstāvīgas darba vietas, kā arī neizbūvētus bēniņus stāvu skaitā neieskaita. 18
33. Ja publiskās ēkas daļām ir atšķirīgs stāvu skaits vai ēka izvietota mainīga reljefa zemesgabalā, stāvu skaitu nosaka atsevišķi katrai ēkas daļai un uzskaitē norāda lielāko stāvu skaitu. 19 2.
34. Apbūves intensitāte un stāva platība
35. Apbūves intensitāti nosaka procentos kā stāvu platības attiecību pret zemesgabala platību. Stāvu platība ir uz zemesgabala esošo būvju visu stāvu (izņemot pagrabstāvu un bēniņus) visu līmeņu platību summa. Stāvu platību mēra pa katra stāva ārsienu ārējo kontūru, ieskaitot iekšsienas un lodžijas, bet neskaitot balkonus, terases un dabiski ventilējamas neapkurināmas dubultās fasādes, ārējās atklātās kāpnes un arhitektoniskos rotājumus. Aprēķinot stāva platību mansarda stāvam, mērījumu veic 1,6 m augstumā no mansarda stāva grīdas pa ārsienu (augšējā stāva pārseguma) ārējo kontūru. Stāvu platībā neieskaita teritoriju zem būves daļas, kas pacelta virs zemes vismaz 3,5 m augstumā un nepārsniedz 30 % no būves apbūves laukuma. Būvēm, kurām nav ārsienu, stāvu platību mēra pa ārējo norobežojošo konstrukciju kontūru. 20 (MK 28.04.
36. noteikumu Nr.377 redakcijā) 2.
37. Apbūves laukums
38. Publiskās ēkas apbūves laukumu nosaka kvadrātmetros (m2) kā tāda laukuma projekciju pirmā virszemes stāva līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas, izņemot arhitektoniskos rotājumus. Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem ēkas un ēkas daļām, kuras izvietotas uz kolonnām, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm. 21 (Grozīts ar MK 28.04.
39. noteikumiem Nr.377; MK 28.08.
40. noteikumiem Nr.580) 2.
41. Būvtilpums
42. Publiskās ēkas būvtilpumu nosaka kubikmetros (m3), summējot ēkas virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu starp katra stāva ārsienu ārējo kontūru, ieskaitot iekšsienas norobežojošās konstrukcijas, virsgaismas logus un lodžijas, bet neskaitot balkonus un terases. Ēkas virszemes un pazemes daļas robežšķirtne ir pirmā stāva tīrās grīdas virsmas līmenis (tīrā grīda atbilst nosacītajai atzīmei ±0,00). Būvtilpumā ieskaita apkurināmu vairāklīmeņu ātriju. Būvtilpumā neieskaita gaisa telpu zem ēkas vai ēkas daļas, kas būvēta uz kolonnām, kā arī caurbrauktuvju tilpumu, lieveņu, terašu, dabiski ventilējamu neapkurināmu dubulto fasāžu un ārējo atklāto kāpņu tilpumu un arhitektoniskos rotājumus. 22 (MK 28.04.
43. noteikumu Nr.377 redakcijā) 2.
44. Kopējā platība
45. Publiskās ēkas kopējo platību nosaka kvadrātmetros (m2), summējot visu telpu grīdas platību ēkas stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā. Kopējā platībā neieskaita bēniņu (arī tehnisko bēniņu), tehniskās pagrīdes, ārtelpu un ārējo atklāto kāpņu platību. Kāpņu telpas vai tās daļas platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup. 23 (Grozīts ar MK 28.04.
46. noteikumiem Nr.377)
47. Publiskajā ēkā iebūvēto citādas izmantošanas telpu (piemēram, dzīvojamo, ražošanas telpu) platību (arī pagrabstāvā un mansarda stāvā) aprēķina atbilstoši attiecīgā izmantošanas veida projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. 24 2.
48. Telpas platība
49. Telpas platību aprēķina kvadrātmetros (m2), nosakot izmērus starp apdarinātu sienu virsmām grīdas līmenī (bez grīdlīstēm). Telpas platībā ieskaita tajā iebūvēto skapju platību. Telpas platībā neieskaita telpas daļu zem iekšējo kāpņu laidiem un zem slīpām konstrukcijām, ja attiecīgās telpas daļas augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks par 1,6 m, kā arī laukumus, ko aizņem stacionāras apkures krāsnis. 25 (Grozīts ar MK 28.04.
50. noteikumiem Nr.377) 2.
51. Ārtelpu platība
52. Publiskās ēkas ārtelpu – balkonu, lodžiju, lieveņu un terašu – platību nosaka kvadrātmetros (m2) kā laukumu, ko ierobežo norobežojošo konstrukciju iekšējās virsmas. 26
53. Projektēšanas pamatprasības 3.
54. Zemesgabals (apbūves gabals)
55. Publiskās ēkas būvprojektā nepieciešams zemesgabala (apbūves gabala) plānojums, kurā norādīti pievedceļi, transportlīdzekļu stāvvietas un zemesgabala brīvās teritorijas labiekārtojums atbilstoši pašvaldību teritoriju plānošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. 27 3.
56. Stāvi
57. (Svītrots ar MK 28.08.
58. noteikumiem Nr.580) 28
59. Publiskas telpas minimālais augstums no grīdas līdz griestiem ir 2,7 m (rekonstrukcijas vai renovācijas gadījumā – ne mazāks par 2,5 m), horizontālo komunikāciju un tehniskajās telpās – 2,45 m, izņemot telpas, kurām šajā būvnormatīvā noteiktas citas prasības. 29 (MK 28.04.
60. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.
61. noteikumiem Nr.580)
62. Veicot rekonstrukciju, ir atļauts saglabāt esošos stāvu gabarītus. 30 (MK 28.08.
63. noteikumu Nr.580 redakcijā) 23.1 Ja telpas divstāvu daļa aizņem ne vairāk kā 25 % no stāva platības, platību starp ugunsdrošām sienām nosaka kā vienam stāvam. 31 (MK 28.04.
64. noteikumu Nr.377 redakcijā)
65. Stāvā, kas atrodas zem vai virs publiskām telpām, kā arī publiskās ēkas pagrabā un cokola stāvā nedrīkst atrasties noliktavas vai ražošanas telpas, kas paredzētas sprādzienbīstamu vielu un materiālu uzglabāšanai vai darbībai ar tiem. 32 3.
66. Telpu apgaismojums
67. Publiskajām telpām paredz dabisko apgaismojumu caur logiem ārsienās vai virsgaismas logiem jumta pārsegumā, kā arī mākslīgo apgaismojumu atbilstoši attiecīgajām higiēnas prasībām. Dabisko apgaismojumu var neparedzēt tualetēs, higiēnas telpās un dušas telpās, kā arī citās cilvēku īslaicīgas uzturēšanās telpās, kur tas nav nepieciešams atbilstoši telpas izmantošanas veidam un projektēšanas uzdevuma nosacījumiem. 33
68. Telpas logu orientāciju pret debespusēm projektē atbilstoši šā būvnormatīva 2.pielikumam. 34 3.
69. Telpu akustika un trokšņu izolācija
70. Lai nodrošinātu atbilstošus telpu akustiskos parametrus un izvēlētos piemērotus apdares materiālus, projektējot zāles un telpas, kas paredzētas publiskiem pasākumiem, veic akustisko aprēķinu atbilstoši normatīviem aktiem par būvakustiku. 35
71. Skaņas izolācijas parametrus, kā arī pieļaujamo trokšņa līmeni nosaka atbilstoši higiēnas prasības un trokšņu līmeni regulējošajiem normatīvajiem aktiem. 36 3.
72. Kāpnes, pandusi (slīpnes bez pakāpieniem), uzbrauktuves un pārejas(Apakšnodaļas nosaukums MK 28.04.
73. noteikumu Nr.377 redakcijā)
74. (Svītrots ar MK 28.08.
75. noteikumiem Nr.580) 37
76. (Svītrots ar MK 28.08.
77. noteikumiem Nr.580) 38
78. Pakāpienu skaits vienā kāpņu laidā nedrīkst būt mazāks par trim un lielāks par 18, un vienā kāpņu laidā nedrīkst būt dažāda augstuma pakāpieni. Ēkās, kuru stāva augstums nepārsniedz 3,5 m, ir pieļaujams viens kāpņu laids, ja uz attiecīgo stāvu ir iespējams nokļūt, izmantojot citu risinājumu. 39 (Grozīts ar MK 28.04.
79. noteikumiem Nr.377)
80. (Svītrots ar MK 28.08.
81. noteikumiem Nr.580) 40
82. Kāpņu starplaukumus (podestus) projektē bez līmeņa lauzumiem, to garumu (dziļumu) pieņem ne mazāku par ēkā nepieciešamo platāko izeju, bet platumu – ne mazāku par kāpņu telpas platumu. 41 (Grozīts ar MK 28.04.
83. noteikumiem Nr.377; MK 28.08.
84. noteikumiem Nr.580)
85. (Svītrots ar MK 28.08.
86. noteikumiem Nr.580) 42
87. (Svītrots ar MK 28.08.
88. noteikumiem Nr.580) 43 35.1 Ja būvēs, kurās vienlaikus uzturas vairāk nekā 500 cilvēku, kāpņu laida platums evakuācijas ceļos pārsniedz 3,1 m, to ar margām sadala joslās, kas nav platākas par 2 m. 44 (MK 28.04.
89. noteikumu Nr.377 redakcijā)
90. Pakāpiena augstums ir no 12 līdz 18 cm. Pakāpiena platuma un divu augstumu summai jābūt no 60 līdz 63 cm. 45 (Grozīts ar MK 28.04.
91. noteikumiem Nr.377)
92. Ar margām vai citām norobežojošām konstrukcijām, kas nav zemākas par 0,9 m, aprīko: 37.
93. atklātas telpas daļas, kur grīdas līmeņu starpība vertikālajā projekcijā ir lielāka par 0,45 m; 37.
94. ārējās un iekšējās kāpnes un pandusus, ja tie savieno telpas, kuru grīdas līmeņu starpība vertikālajā projekcijā ir lielāka par 0,45 m. 46
95. Publiskajās ēkās, kurās paredz liftus, kāpņu slīpumu evakuācijas ceļos projektē ne lielāku par ugunsdrošību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto slīpumu, bet pārējos gadījumos – ne lielāku par 1:
96. 47 (MK 28.04.
97. noteikumu Nr.377 redakcijā)
98. Ārējās uzbrauktuves kāpums gājēju ceļos nedrīkst pārsniegt 1:12 (8 %). 48 (MK 28.04.
99. noteikumu Nr.377 redakcijā)
100. Minimālais pandusa (uzbrauktuves) platums ir 1,2 m. 49 (Grozīts ar MK 28.04.
101. noteikumiem Nr.377)
102. Iekštelpu pandusa kāpums nedrīkst pārsniegt 1:12 (8 %), viesnīcu un sanatoriju numuros – 1:20 (5 %). 50 (MK 28.04.
103. noteikumu Nr.377 redakcijā)
104. Pāreju konstrukciju ugunsizturība starp publiskajām ēkām nedrīkst būt zemāka par pamatēku konstrukciju ugunsizturību. 51
105. Veicot rekonstrukciju, ir atļauts saglabāt esošos kāpņu gabarītus. 52 (MK 28.08.
106. noteikumu Nr.580 redakcijā)
107. (Svītrots ar MK 28.04.
108. noteikumiem Nr.377.) 53
109. Publiskajās ēkās, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 8 m (izņemot ēkas ar III lietošanas veida telpām un bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu telpām), var būt atklātas kāpnes, kuras veido kā ātriju. 54 (MK 28.08.
110. noteikumu Nr.580 redakcijā)
111. Publiskajās ēkās, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz 8 m (izņemot III lietošanas veida ēkas un bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu ēkas), var būt atklātās kāpnes, kas savieno publiskas telpas, kuru kopējā platība nepārsniedz ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamo platību. 55 (MK 28.08.
112. noteikumu Nr.580 redakcijā) 46.1 Evakuācijas ceļa garums, tajā skaitā pa atklātām kāpnēm, nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo evakuācijas ceļa garumu. 56 (MK 28.08.
113. noteikumu Nr.580 redakcijā)
114. (Svītrots ar MK 28.08.
115. noteikumiem Nr.580) 57 47.1 Ja attālums no telpas vistālākās vietas pa visīsāko iespējamo ceļu, tajā skaitā pa atklātām kāpnēm līdz izejai tieši uz āru zemes virsmas līmenī (evakuācijas ceļa garums), nepārsniedz 30 metru, atļauts neparedzēt otro evakuācijas izeju no telpas. 58 (MK 28.08.
116. noteikumu Nr.580 redakcijā)
117. Kultūras un izklaides iestādēs (skatītājiem pieejamajā daļā) var būt atklātas kāpnes ar nosacījumu, ka no jebkura ēkas punkta ir nodrošināta iespēja evakuēties papildus vismaz pa divām atsevišķām evakuācijas izejām. 59 (MK 28.08.
118. noteikumu Nr.580 redakcijā)
119. (Svītrots ar MK 28.08.
120. noteikumiem Nr.580) 60 3.
121. Telpu konstrukcijas un to apdare(Apakšnodaļas nosaukums MK 28.04.
122. noteikumu Nr.377 redakcijā)
123. Publiskās ēkās iebūvētās degtspējīgu materiālu, vielu un uzliesmojošu šķidrumu noliktavas izvieto atsevišķā ugunsdrošības nodalījumā vai ugunsdroši atdalītās telpās atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. 61 (MK 28.04.
124. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.
125. noteikumiem Nr.580)
126. Stiklotās norobežojošās konstrukcijas (piemēram, stikla sienas, durvis) projektē vizuāli viegli pamanāmas. Bērnu iestādēs un iestādēs personām ar garīga rakstura traucējumiem pie stiklotajām norobežojošajām konstrukcijām ierīko aizsargrežģi līdz 1,2 m augstumam no grīdas līmeņa vai izmanto citu risinājumu, lai novērstu iespēju gūt traumas. 62 (MK 28.04.
127. noteikumu Nr.377 redakcijā)
128. Telpām, kuras paredzēts sadalīt ar transformējamām sienām, evakuācijas izejas nepieciešamas atsevišķi no katras norobežotās daļas. 63
129. (Svītrots ar MK 28.04.
130. noteikumiem Nr.377.) 64
131. (Svītrots ar MK 28.08.
132. noteikumiem Nr.580) 65
133. (Svītrots ar MK 28.08.
134. noteikumiem Nr.580) 66 55.1 (Svītrots ar MK 28.08.
135. noteikumiem Nr.580) 67
136. Skatuves planšetes (horizontālās plaknes) nesošās konstrukcijas projektē no A1 ugunsreakcijas klases materiāliem. Konstrukciju segums var būt no materiāliem, kuru ugunsreakcijas klase ir ne zemāka par B-s1, d
137. 68 (MK 28.04.
138. noteikumu Nr.377 redakcijā)
139. Piekargriestu karkasi un pildmateriāli nepieciešami šā būvnormatīva 1.pielikuma
140. un 5.punktā minētajās ēkās: 57.
141. no A1 ugunsreakcijas klases materiāliem un piekargriestu pildmateriāli no B-s1, d0 ugunsreakcijas klases materiāliem – U1 ugunsnoturības pakāpes ēkās; 57.
142. no B-s1, d0 ugunsreakcijas klases materiāliem – U2 ugunsnoturības pakāpes ēkās. 69 (MK 28.04.
143. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.
144. noteikumiem Nr.580)
145. (Svītrots ar MK 28.04.
146. noteikumiem Nr.377.) 70
147. (Svītrots ar MK 28.08.
148. noteikumiem Nr.580) 71
149. Transformējamu tribīņu nesošajām konstrukcijām jābūt ar ugunsreakcijas klasi A
150. 72 (MK 28.08.
151. noteikumu Nr.580 redakcijā)
152. Publisko ēku vides pieejamības prasības(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 28.08.
153. noteikumiem Nr.580)
154. Publiskās ēkas ārējā pieejā projektē neslīdošus cietā seguma piebraukšanas celiņus un nodrošina piekļūšanu ēkai personām ar kustību traucējumiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem, ievērojot, ka to pārvietošanās ceļa platums ir ne mazāks kā 1,2 m. 73 (Grozīts ar MK 28.04.
155. noteikumiem Nr.377)
156. Personām ar kustību traucējumiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem paredz ērtas iekļūšanas un pārvietošanās iespējas publiskajās ēkās, kā arī piemērotu palīg­aprīkojumu atsevišķās telpās (piemēram, viesnīcu numuros, tualetēs). 74
157. Personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem publiskajās ēkās paredz iespēju saņemt nepieciešamo skaņas vai vizuālo informāciju: 63.
158. ēku ieejas un telpas aprīko ar labi uztveramām (kontrastējošām un labi izgaismotām) zīmēm un norādēm atbilstoši vadlīnijām par vides pieejamību; 63.
159. evakuācijas ceļos durvīm, kā arī grīdām un citām apdares virsmām jābūt kontrastējošām; 63.
160. uz kāpņu margām pie pirmā un pēdējā pakāpiena iestrādā stāva numuru taktilo (sataustāmo) apzīmējumu vai numuru Braila rakstā; 63.
161. iekārtas un telpu aprīkojumu izvieto ārpus galvenajiem pārvietošanās ceļiem; 63.
162. līmeņu maiņu pandusa sākumā un beigās, kā arī kāpņu pirmo un pēdējo pakāpienu marķē ar spilgtu kontrastējošu (dzeltenu vai uz gaiša fona – tumšu) ne mazāk kā 5 cm platu svītru visā kāpņu vai pandusa platumā; 63.
163. konferenču un semināru telpas aprīko ar akustisko cilpu, kas novērš blakustrokšņu iedarbību uz cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. 75 (MK 28.04.
164. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.
165. noteikumiem Nr.580) 63.1 Taktilā uzraksta burtiem un cipariem jākontrastē ar pamatni, un burtu augstums nav mazāks par 25 mm, burtu biezums nav mazāks par 5 mm, reljefa izvirzījums nav mazāks par 1 mm. Izvietojot informācijas taktilās plāksnes pie telpām, tās novieto blakus durvīm 1,6 m augstumā no grīdas līmeņa, pie liftiem – 0,9–1,2 m augstumā no grīdas līmeņa. 76 (MK 28.08.
166. noteikumu Nr.580 redakcijā)
167. Publisko ēku ieejas, liftu priekšlaukumus un pieejas, kā arī citas apmeklētājiem pieejamās telpas projektē bez sliekšņiem. Ja starp telpām vai starp ēku un ietvi ir līmeņu starpība, nepieciešami pandusi (uzbrauktuves). 77
168. Vējtveri, kuru paredzēts izmantot riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem, projektē vismaz 1,5 m garu (dziļu) un 2,2 m platu. 78
169. Apmeklētājiem – riteņkrēslu lietotājiem – koridorus projektē ar brīvo platumu vismaz l,5 m un durvju vērtnes platumu – vismaz 0,9 m, slimnīcās, kā arī pansionātos un citās sociālās aprūpes iestādēs, kurās ir paredzētas telpas gulošiem pacientiem, – 1,2 m. 79 (MK 28.04.
170. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.
171. noteikumiem Nr.580)
172. Publiskajās ēkās, kas ir augstākas par vienu stāvu, visu stāvu apkalpošanai paredz vismaz vienu pasažieru liftu vai slīdošās slīpnes vai izmanto citu risinājumu, kas būtu piemērots personām ar īpašām vajadzībām. 80 (MK 28.04.
173. noteikumu Nr.377 redakcijā)
174. Minimālie lifta kabīnes izmēri neatkarīgi no stāvu skaita ēkā ir 1100 mm x 1400 mm (laukums 1,54 m2). 81
175. Katrā stāvā ierīko vismaz vienu tualetes telpu, kas ir pieejama ratiņkrēslu lietotājiem. 82
176. Riteņkrēslu lietotājiem paredzētās tualetes kabīnes minimālais platums ir 1,6 m, bet minimālais garums – 1,8 m. 83 (Grozīts ar MK 28.04.
177. noteikumiem Nr.377)
178. Riteņkrēslu lietotājiem paredzētās dušas telpas minimālais platums un garums ir ne mazāks par 1,7 m. 84
179. Prasības telpu plānojumam 5.
180. Garderobe
181. Ja publiskajā ēkā projektē garderobes, kas atrodas atsevišķi no vestibila cokola stāvā vai pagrabstāvā, evakuācijas ceļa kopējo platumu no garderobes aprēķina cilvēku skaitam, kas atbilst 30 % no kopējā vietu skaita garderobē. 85 5.
182. Gaiteņi (koridori)
183. Gaiteņu (koridoru) platumu paredz ne mazāku par 1,5 m (brīvais platums) apmeklētājiem paredzētajās telpās un ne mazāku par 1,2 m personāla un pārējās telpās. Rekonstruējamās un renovējamās ēkās – ne mazāku par 0,9 m personāla un pārējās telpās. 86 (Grozīts ar MK 28.04.
184. noteikumiem Nr.377; MK 28.08.
185. noteikumiem Nr.580)
186. Gaiteņu (koridoru) griestu brīvo augstumu paredz atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāku par 2,2 m. 87
187. (Svītrots ar MK 28.08.
188. noteikumiem Nr.580) 88 5.
189. Lifti
190. Lifta priekštelpas dziļumu projektē vismaz 1,3 reizes lielāku par lifta kabīnes dziļumu, bet, ja vairāki lifti izvietoti viens otram pretim, – divas reizes lielāku par mazākās lifta kabīnes dziļumu. 89
191. Kravas lifta priekštelpas laukums ir: 77.
192. ne mazāks kā 6 m2 – liftiem ar celtspēju līdz 2 t; 77.
193. ne mazāks kā 8 m2 – liftiem ar celtspēju virs 2 t. 90
194. Izeju no lifta stāvā ar citu (ne publiskas telpas) lietošanas veidu paredz caur ugunsdrošības priekštelpu. Ja lifts savieno vismaz divus ugunsdrošības nodalījumus, lifta šahtas būvkonstrukciju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase atbilst ugunsdrošības nodalījuma būvkonstrukciju ugunsizturībai un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei. 91 (MK 28.08.
195. noteikumu Nr.580 redakcijā) 5.
196. Darba telpas
197. Publiskajā ēkā darba telpas platību vienam darbiniekam projektē atbilstoši higiēnas prasībām. 92 (MK 28.04.
198. noteikumu Nr.377 redakcijā) 5.
199. Publisku pasākumu zāles
200. (Svītrots ar MK 28.08.
201. noteikumiem Nr.580) 93
202. Skatītāju zālēs vienas sēdvietas laukumu paredz vismaz 0,9 m
203. 94 81.1 Šā būvnormatīva 81.,
204. un 83.punktā minētajām rekonstruējamām, renovējamām un restaurējamām skatītāju zālēm pieļaujams saglabāt esošo sēdvietas laukumu, ja nodrošinātas higiēnas normas un nepieciešamie evakuācijas ceļa gabarīti. 95 (MK 28.08.
205. noteikumu Nr.580 redakcijā)
206. Zālēs, kuras paredzētas svinīgajiem aktiem mācību iestādē, vienas sēdvietas laukumu paredz vismaz 0,8 m
207. 96
208. Zālēs, kuras projektē konferencēm, semināriem un līdzīgiem pasākumiem, katram dalībniekam paredz vismaz 1,2 m2 platību. 97 83.1 Publisku pasākumu telpās vismaz 3 % vietu no kopējā vietu skaita pielāgo personām ar kustību traucējumiem, nodrošinot vismaz 1,2 m garu un 0,9 m platu brīvu laukumu ar horizontālu grīdu. 98 (MK 28.04.
209. noteikumu Nr.377 redakcijā)
210. Nepārtrauktā rindā drīkst izvietot: 84.
211. ne vairāk kā 25 stacionāras sēdvietas, ja izeja ir uz vienu pusi; 84.
212. ne vairāk kā 50 stacionāras sēdvietas, ja izeja ir uz divām pusēm. 99
213. No zāles evakuējamo cilvēku skaits ir vienāds ar skatītāju (apmeklētāju) vietu skaitu. 100
214. Durvju ailu platumu skatītāju zālē projektē vismaz 1,2 m, kuluāru platumu – vismaz 2,4 m. 101 (Grozīts ar MK 28.08.
215. noteikumiem Nr.580)
216. (Svītrots ar MK 28.08.
217. noteikumiem Nr.580) 102
218. Evakuācijas ceļi no balkona nedrīkst iet cauri skatītāju zālei. 103
219. Skatītāju zālēs ar stacionārām sēdvietām eju platumu starp rindām projektē ne mazāku kā 0,45 m. 104
220. Ja līmeņu starpība starp sēdvietu rindām ir lielāka nekā 0,45 m, gar katras rindas eju nepieciešama vismaz 0,8 m augsta norobežojoša konstrukcija, kas netraucē redzamību. 105 5.
221. Tualetes un dušas telpas
222. Attālums no visattālākās vietas, kur uzturas cilvēki, līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 75 m. Stadionos, arēnās, brīvdabas estrādēs un citās brīvdabas izklaides būvēs attālums no tālākās skatītāju vietas līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 150 m. 106
223. Tualešu un higiēnas iekārtu minimālo skaitu aprēķina atbilstoši šā būvnormatīva 3.pielikumam. 107
224. Sievietēm un vīriešiem paredz atsevišķas tualetes telpas. Kopīga tualetes telpa var būt vietās, kur pēc aprēķina nepieciešams tikai viens klozetpods attiecīgajam cilvēku skaitam, un tā sastāv no atsevišķas kabīnes un priekštelpas (bez pisuāra), kurā ir izlietne. 108
225. Tualetes kabīnes minimālo platumu projektē ne mazāku par 0,9 m, bet garumu – ne mazāku par 1,5 m. Ja skalojamā kaste ierīkota sienā un telpas durvis veras uz āru, tualetes telpas vai kabīnes garumu var samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par 1,2 m. 109
226. No telpām, kurās pastāvīgi uzturas cilvēki, tualetes atdala ar priekštelpu. 110
227. Tualetei vai tās priekštelpai jābūt aprīkotai ar roku mazgātni (izlietni). 111
228. Dušas telpas projektē atbilstoši higiēnas noteikumiem un projektēšanas uzdevumam. 112 (MK 28.04.
229. noteikumu Nr.377 redakcijā)
230. (Svītrots ar MK 28.04.
231. noteikumiem Nr.377.) 113
232. (Svītrots ar MK 28.04.
233. noteikumiem Nr.377.) 114
234. Tualetes un dušas telpas griestu augstumu līdz apdares plaknei projektē vismaz 2,2 m. 115
235. Dušas telpās, ģērbtuvēs, tualetēs un to priekštelpās ierīko piespiedu (mākslīgo) vēdināšanu. 116
236. Prasības atsevišķām ēku grupām 6.
237. Izglītības un zinātnes ēkas
238. Pirmsskolas izglītības iestādes var atrasties ne augstāk kā trešajā stāvā U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes ēkās un pirmajā stāvā U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās. 117 (MK 28.08.
239. noteikumu Nr.580 redakcijā)
240. Telpu minimālo platību katram bērnam nosaka atbilstoši higiēnas prasības regulējošajiem normatīvajiem aktiem. 118
241. Pirmsskolas izglītības iestāžu ēkās kāpnēm, kur attālums starp laidiem ir lielāks par 0,1 m, projektē norobežojošās konstrukcijas (piemēram, siets, režģis) 1,5 m augstumā ar attiecīgajam vecumam piemērotām papildu margām. Iestādēs bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem projektē kāpņu un kāpņu laukumu norobežojošās konstrukcijas 1,8 m augstumā. Attālums starp margu konstrukcijas vertikālajiem dalījumiem nedrīkst būt lielāks par 0,1 m, bet horizontālais dalījums nav pieļaujams. 119
242. Pirmsskolas izglītības iestādēs paredz tualetes ar attiecīgajam vecumam piemērotām iekārtām un aprīkojumu atbilstoši šā būvnormatīva 3.pielikumam. 120
243. Bērnu grupas telpas pirmsskolas izglītības iestādēs izvieto atsevišķos blokos, kurus projektē kā ugunsdroši atdalītas telpas. 121 (MK 28.08.
244. noteikumu Nr.580 redakcijā)
245. Pirmsskolas izglītības iestādi, ko paredzēts izvietot vienā ēkā ar citādas izmantošanas telpām, atdala no pārējās ēkas daļas kā ugunsdroši atdalītas telpas atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. 122 (MK 28.04.
246. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.
247. noteikumiem Nr.580)
248. (Svītrots ar MK 28.08.
249. noteikumiem Nr.580) 123
250. Vispārizglītojošo skolu, mūzikas un mākslas skolu, arodskolu un citu skolu mācību telpas nedrīkst izvietot augstāk par ceturto stāvu, bet pirmo klašu telpas izvieto ne augstāk par otro stāvu. 124 (Grozīts ar MK 28.08.
251. noteikumiem Nr.580)
252. Internātskolu un bērnunamu ēkas projektē ar augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 8 metriem. 125 (MK 28.08.
253. noteikumu Nr.580 redakcijā)
254. Mācību telpu minimālo platību katram skolēnam nosaka atbilstoši higiēnas prasības regulējošajiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāku par 2 m
255. 126
256. Laboratoriju telpu platību zinātniskajās un pētniecības iestādēs nosaka atbilstoši pētniecības tehnoloģijas prasībām, bet izglītības iestāžu laboratoriju telpu minimālo platību katram skolēnam vai studentam paredz: 112.
257. ne mazāku par 2,4 m2 – skolās; 112.
258. ne mazāku par 4 m2 – augstskolās. 127
259. Darbmācības klasēs un mācību telpās, kurās darba vietas aprīkotas ar datoriem, minimālo platību katram skolēnam vai studentam paredz ne mazāku par 4,65 m
260. 128
261. Auditorijās un lekciju telpās atbilstoši vietu skaitam minimālo platību katram studentam paredz: 114.
262. ne mazāku par 2,5 m2 – līdz 15 vietām; 114.
263. ne mazāku par 2,2 m2 – līdz 25 vietām; 114.
264. ne mazāku par 1,8 m2 – līdz 50 vietām; 114.
265. ne mazāku par 1,5 m2 – līdz 75 vietām; 114.
266. ne mazāku par 1,3 m2 – līdz 100 vietām; 114.
267. ne mazāku par 1,2 m2 – līdz 150 vietām; 114.
268. ne mazāku par 1,1 m2 – līdz 350 vietām; 114.
269. ne mazāku par 1 m2 – vairāk par 350 vietām. 129
270. Aktu zāles vai aulas minimālo platību (kopējo platību) nosaka atbilstoši skolēnu (studentu) skaitam izglītības iestādē, rēķinot vienam skolēnam ne mazāk par 0,32 m2, bet vienam studentam: 115.
271. ne mazāk par 0,30 m2, ja studentu skaits ir līdz 2000; 115.
272. ne mazāk par 0,22 m2, ja studentu skaits ir līdz 6000; 115.
273. ne mazāk par 0,15 m2, ja studentu skaits ir lielāks par
274. 130
275. Mūzikas, baleta un mākslas skolās nodarbību telpu minimālo platību aprēķina atbilstoši šā būvnormatīva 4.pielikumam. 131
276. Evakuācijas ceļu platumu aprēķina lielākajam cilvēku skaitam, kas vienlaikus var atrasties skolas, internātskolas vai bērnunama ēkas stāvā. Lielāko cilvēku skaitu nosaka, summējot vietu skaitu attiecīgajā stāvā esošajās mācību telpās, darbmācības telpās, guļamtelpās, sporta un aktu zālēs, kā arī lekciju auditorijās. 132
277. Mācību telpās, izejas durvju platumu projektē ne mazāku par 0,9 metriem. 133 (Grozīts ar MK 28.04.
278. noteikumiem Nr.377)
279. Skolu, bērnunamu un internātskolu (1.pielikuma 1.
280. un 1.3.apakšpunkts) kokapstrādes darbnīcās, kā arī kombinētajās darbnīcās (metāla un kokapstrādes) paredz papildu izeju tieši uz āru caur siltinātu vējtveri vai caur koridoru, kurā nav izejas no klasēm, mācību kabinetiem un laboratorijām. 134 6.
281. Ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes
282. (Svītrots ar MK 28.08.
283. noteikumiem Nr.580) 135
284. Pansionātu un citu sociālās aprūpes iestāžu ēkas, kas paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai personām ar garīgiem traucējumiem, projektē ar augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 8 metriem U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes ēkās vai vienstāva U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās. 136 (Grozīts ar MK 28.08.
285. noteikumiem Nr.580)
286. (Svītrots ar MK 28.08.
287. noteikumiem Nr.580) 137
288. Projektējot pansionātus un citas sociālās aprūpes iestāžu ēkas, guļamtelpas minimālais griestu (vai piekargriestu, ja tādi ir paredzēti) augstums ir 2,5 m. 138 (MK 28.08.
289. noteikumu Nr.580 redakcijā) 6.
290. Tūristu un citas īslaicīgas apmešanās mītnes(Apakšnodaļas nosaukums MK 28.04.
291. noteikumu Nr.377 redakcijā)
292. Tūristu un citas īslaicīgas apmešanās mītnes projektē atbilstoši šā būvnormatīva un Latvijas nacionālo standartu prasībām. 139 (Grozīts ar MK 28.04.
293. noteikumiem Nr.377) 124.1 Tūristu mītnēs, kuru ēkas kopējā platība nav lielāka par 150 m2, minimālais griestu augstums ir 2,5 m, un tās projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvojamo māju būvniecību. 140 (MK 28.04.
294. noteikumu Nr.377 redakcijā)
295. Tūristu un citās īslaicīgas apmešanās mītnēs guļamtelpas minimālais griestu (vai piekargriestu, ja tādi ir paredzēti) augstums ir 2,5 m. 141 (MK 28.04.
296. noteikumu Nr.377 redakcijā)
297. (Svītrots ar MK 28.08.
298. noteikumiem Nr.580) 142 6.
299. Kultūras un izklaides iestādes
300. Kultūras un izklaides iestādes, kurās ir skatuves ar šņorbēniņiem, projektē kā U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būves. Skatuves bloku ar šņorbēniņiem projektē kā ugunsdrošības nodalījumu. 143 (MK 28.08.
301. noteikumu Nr.580 redakcijā)
302. Ailas starp skatuvi ar šņorbēniņiem un zāli ar 800 un vairāk stacionārām sēdvietām no skatuves puses aizsargā ar ugunsdrošu priekškaru un neautomātisko ugunsdzēsības drenčeru ūdens aizsegu. Ugunsdrošā priekškara ugunsizturība ir vismaz E-60 un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d
303. 144 (MK 28.08.
304. noteikumu Nr.580 redakcijā)
305. (Svītrots ar MK 28.08.
306. noteikumiem Nr.580) 145
307. Dekorāciju noliktavu projektē kā ugunsdroši atdalītu telpu skatuves bloka sastāvā. 146 (MK 28.08.
308. noteikumu Nr.580 redakcijā)
309. Cita lietošanas veida telpas projektē kā ugunsdroši atdalītas telpas vai ugunsdrošības nodalījumus. 147 (MK 28.08.
310. noteikumu Nr.580 redakcijā)
311. (Svītrots ar MK 28.08.
312. noteikumiem Nr.580) 148
313. Dūmu izvadei no skatuves ar šņorbēniņiem paredz neautomātisko izvades sistēmu. Dūmu lūkas ierīko skatuves kārbas augšējā daļā. Dūmu lūku atvēruma laukumu nosaka, veicot aprēķinu, vai pieņem, ka tas ir 2,5 % no šņorbēniņu laukuma uz katriem 10 skatuves augstuma metriem (no gremdētavas grīdas līdz skatuves pārsegumam). Dūmu lūku atvēršanu un aizvēršanu nodrošina manuālā tālvadības režīmā ar ierīcēm, kas izvietotas uz skatuves un dežūrtelpā. 149 (MK 28.08.
314. noteikumu Nr.580 redakcijā)
315. (Svītrots ar MK 28.04.
316. noteikumiem Nr.377.) 150
317. (Svītrots ar MK 28.08.
318. noteikumiem Nr.580) 151
319. No orķestra bedres ir vismaz divas izejas. 152 (MK 28.08.
320. noteikumu Nr.580 redakcijā)
321. (Svītrots ar MK 28.04.
322. noteikumiem Nr.377.) 153
323. Šņorbēniņu skatuves kārbai paredz divas kāpnes līdz jumtam. Uz kāpnēm nepieciešamas izejas no darba galerijām un šņorbēniņiem. Evakuācijai no darba galerijām un šņorbēniņu klāja paredz ārējās kāpnes vai ugunsaizsargātas kāpnes. 154 (MK 28.08.
324. noteikumu Nr.580 redakcijā)
325. (Svītrots ar MK 28.08.
326. noteikumiem Nr.580) 155
327. (Svītrots ar MK 28.08.
328. noteikumiem Nr.580) 156
329. (Svītrots ar MK 28.08.
330. noteikumiem Nr.580) 157
331. Bibliotēku lasītavās katram lasītājam nepieciešama vismaz 2,4 m2 liela platība. 158
332. Bibliotēku grāmatu krātuves telpu platību aprēķina atbilstoši projektēšanas uzdevumam. 159
333. (Svītrots ar MK 28.08.
334. noteikumiem Nr.580) 160 6.
335. Sporta ēkas un būves
336. Segtajās sporta būvēs vai zālēs ar transformējamām skatītāju vietām paredz krēslu un solu fiksāciju. Stacionārās vai transformējamās skatītāju pagaidu sēdvietas nodrošina pret apgāšanos vai nobīdīšanos. 161
337. Sporta būvju divstāvu un vairākstāvu zemtribīņu telpas projektē kā atsevišķu ugunsdrošības nodalījumu, būvkonstrukciju ugunsizturības robežai un ugunsreakcijas klasei jāatbilst U1 ugunsnoturības pakāpes ēkām. Vienstāva zemtribīņu palīgtelpu ugunsnoturības pakāpei jāatbilst tribīņu būvju ugunsnoturības pakāpei. 162
338. Atklāto sporta būvju tribīņu nesošās konstrukcijas ar neizmantojamu zemtribīņu telpu un vairāk nekā 20 rindām projektē no A1 ugunsreakcijas klases materiāliem, un būvkonstrukciju ugunsizturība ir R
339. Ja rindu skaits ir līdz 20, būvmateriālu ugunsreakcijas klases un būvkonstrukciju ugunsizturība nav normēta. 163 (MK 28.08.
340. noteikumu Nr.580 redakcijā)
341. Ložu šautuves projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanu, darbību un izmantošanu. 164
342. (Svītrots ar MK 28.08.
343. noteikumiem Nr.580) 165
344. (Svītrots ar MK 28.08.
345. noteikumiem Nr.580) 166
346. (Svītrots ar MK 28.08.
347. noteikumiem Nr.580) 167
348. Evakuācijas izejas no sporta zāles (arēnas), kas ir veidotas kā ugunsdrošības nodalījumi, var paredzēt caur citiem ugunsdrošības nodalījumiem, kuri papildus aprīkoti ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu (sprinkleru). Ugunsdrošības nodalījumu evakuācijas izejas durvju ugunsizturība ir ne mazāka kā EI 30 vai ailu aizsardzībai paredz automātisko ūdens aizsegu. 168 (MK 28.08.
349. noteikumu Nr.580 redakcijā)
350. Vaļējās un segtās sporta būvju tribīnēs, kur ejas vai kāpnes ir platākas par 2,5 m, ierīko plūsmu sadalošās un norobežojošās konstrukcijas, kas nav zemākas par 0,9 m. 169 6.
351. Tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu iestādes(Apakšnodaļa svītrota ar MK 28.08.
352. noteikumiem Nr.580) 6.
353. Sakaru un transporta ēkas un būves(Apakšnodaļa svītrota ar MK 28.04.
354. noteikumiem Nr.377.)
355. Papildprasības publiskajām ēkām, kas ir augstākas par astoņiem stāviem(Nodaļa svītrota ar MK 28.08.
356. noteikumiem Nr.580)
357. Inženiertīkli un inženiertehniskais iekārtojums
358. Iekšējos inženiertīklus un inženiertehnisko iekārtojumu publiskajās ēkās projektē atbilstoši attiecīgo inženiertīklu normatīvo aktu prasībām, ievērojot attiecīgās normatīvajos aktos noteiktās sanitārās un higiēnas prasības. 170
359. Aukstā un karstā ūdens apgādes un kanalizācijas tīklus, kā arī ugunsdzēsības ūdensvada tīklus publiskajās ēkās projektē saskaņā ar iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējiem tīkliem un būvēm. Papildu prasības iekšējam ugunsdzēsības ūdensvadam un stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām kultūras un izklaides iestādēs projektē saskaņā ar šā būvnormatīva 6.pielikumu. 171
360. (Svītrots ar MK 28.08.
361. noteikumiem Nr.580) 172
362. Gāzes apgādes sistēmas un iekārtas publiskajās ēkās projektē atbilstoši gāzes apgādi un iekārtas reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. 173
363. Publiskajās ēkās uzstādītajos apkures katlos aizliegts izmantot sašķidrināto gāzi. 174 (MK 28.04.
364. noteikumu Nr.377 redakcijā)
365. Pagrabstāva, cokola stāva un pirmā stāva telpās drīkst izvietot šķidrā kurināmā tvertnes, kurās var iepildīt līdz 5 t šķidrā kurināmā, ja attiecīgā kurināmā uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 55 °C. Minētās telpas atdala no katlutelpas un citām telpām. Šīm telpām izbūvē ārējo logu, kura laukums ir vismaz 0,03 m2 uz telpas 1 m3, bet ne mazāks par 0,25 m
366. 175 (Grozīts ar MK 28.08.
367. noteikumiem Nr.580)
368. (Svītrots ar MK 28.04.
369. noteikumiem Nr.377.) 176 Ekonomikas ministrs K.Gerhards 1.pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567) Publisko ēku un būvju funkcionālās grupas un lietošanas veids atbilstoši ugunsdrošībai(Pielikums MK 28.04.
370. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.
371. noteikumiem Nr.580) Nr. p.k.Būves un ēkasFunkcionālā grupaLietošanas veids1.Izglītības un zinātnes ēkas1.
372. pirmsskolas izglītības iestādesIVa1.
373. vispārizglītojošās skolas, vidējās speciālās skolas, mūzikas un mākslas skolas, arodskolas un citas skolasIVa1.
374. internātskolas, bērnunamiIII1.
375. koledžas, augstākās izglītības iestādesIVa1.
376. zinātniskās pētniecības iestādes un laboratorijasV2.Ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes2.
377. aptiekasIV2.
378. ambulatorās ārstniecības un fizioterapijas iestādesIV2.
379. slimnīcas, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas iestādesIII2.
380. pansionāti un citas sociālās aprūpes iestādesIII3.Tūristu un citas īslaicīgas apmešanās mītnes3.
381. viesnīcasII3.
382. viesu mājasII3.
383. citas īslaicīgas apmešanās mītnesII4.Kultūras un izklaides iestādes4.
384. teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirkiIV4.
385. tautas nami, klubi, diskotēku zāles, kulta ēkasIV4.
386. muzeji, galerijasIV4.
387. izstāžu zāles un spēļu zālesIV4.
388. bibliotēkas un arhīviIV4.
389. citas izklaides ēkas un būvesIV5.Sporta ēkas un būves5.
390. stadioni, arēnasIV5.
391. sporta kompleksi, peldbaseiniIV5.
392. sporta spēļu zāles, universālās zālesIV5.
393. citas sporta ēkas un būvesIV6.Tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu ēkas6.
394. tirdzniecības kompleksi*, tirgi un citi tirdzniecības uzņēmumiIV6.
395. restorāni, kafejnīcas, bāri un citi ēdināšanas uzņēmumiIV6.
396. pirtis, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas un citas sadzīves pakalpojumu ēkasIV7.Pārvaldes ēkas7.
397. valsts un pašvaldību iestādesV7.
398. tiesasIV7.
399. bankasV7.
400. biroji un līdzīgas iestādesV8.Sakaru un trans­porta ēkas un būves8.
401. termināļi**IV8.
402. pasts un citas sakaru iestādesIV8.
403. valsts robežkontroles punktiVPiezīmes.
404. * Arī tirdzniecības zāles, kas kombinētas ar izstāžu zālēm vai noliktavām.
405. ** Arī dzelzceļa stacijas, autoostas, lidostas, jūras un upju pasažieru stacijas. 2.pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567) Telpu logu orientācija pēc debespusēm(Pielikums grozīts ar MK 28.04.
406. noteikumiem Nr.377) Nr.p.k.Publiskās ēkas funkcionālā grupaTelpu nosaukumsOptimālā (vēlamā) orientācijaPieļaujamā orientācija1.1.1.nodarbību telpasdienvididienvidrietumi, rietumi un austrumiguļamtelpasaustrumidienvidrietumi, rietumi un austrumivirtuveziemeļicitas debespuses2.1.2., 1.
407. un 1.4.klases (auditorijas)dienvidi, dienvidaustrumi un austrumidienvidrietumi un rietumi (līdz 25 % klašu)kabineti un laborato­rijas (izņemot rasēšanas, zīmēšanas un bioloģijas kabinetus)dienvidi, dienvidaustrumi un austrumicitas debespuses (līdz 50 % kabinetu un laboratoriju)rasēšanas un zīmēšanas kabinetiziemeļi, ziemeļrietumi un ziemeļaustrumicitas debespuses, izņemot dienvidaustru­mus un dienvidrietumusbioloģijas laboratorijasdienvidiaustrumi, dienvidaustrumi, rietumi un dienvidrietumi3.2.3.operāciju un dzemdību zāles, reanimācijas telpas, infekcijas slimnieku palātas, laboratoriju un sekciju telpasziemeļi, ziemeļrietumi, ziemeļaustrumi un austrumiziemeļaustrumi un ziemeļrietumi (līdz 10 % no gultu skaita)intensīvās terapijas palātasdienvidi, dienvidaustrumi un dienvidrietumibērnu nodaļas bērniem līdz triju gadu vecumamvisas debespuses, izņemot rietumus un dienvidrietumusbērnu nodaļu spēļu istabasvisas debespuses, izņemot rietumus Ekonomikas ministrs K.Gerhards 3.pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567) Sanitāro iekārtu minimālais skaits(Pielikums MK 28.04.
408. noteikumu Nr.377 redakcijā) Nr. p.k.Būves un ēkasFunkcionālā grupaTelpu lietotājiCilvēku skaits uz vienu klozetpodu (pisuāru)*Cilvēku skaits uz vienu izlietniCilvēku skaits uz vienu dušu1.Izglītības un zinātnes ēkas1.
409. pirmsskolas izglītības iestādessaskaņā ar higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas1.
410. vispār­izglītojošās skolas, vidējās speciālās skolas, mūzikas un mākslas skolas, arodskolas un citas skolasvīriešisievietes20204040saskaņā ar higiēnas pra­sībām vis­pārējās pa­matizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm1.
411. internāt­skolas, bērnunamisaskaņā ar higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijām1.
412. koledžas, augstākās izglītības iestādesvīriešisievietes30306060saskaņā ar projektēšanas uzdevumu1.
413. zinātniskās pētniecības iestādes un laboratorijasvīriešisievietes30306060saskaņā ar projektēšanas uzdevumu2.Ārstniecības, veselībasap­rūpes, sociā­lās aprūpes un rehabi­litācijas iestādes2.
414. aptiekassaskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām2.
415. ambulatorās ārstniecības un fizioterapijas iestādes2.
416. slimnīcas, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas iestādes2.
417. pansionāti un citas sociālās aprūpes iestādessaskaņā ar higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijām3.Tūristu un citas īslaicīgas apmešanās mītnes3.
418. viesnīcasvīriešisievietes6060120120saskaņā ar projektēšanas uzdevumu3.
419. viesu mājas3.
420. citas īslaicīgas apmešanās mītnessaskaņā ar higiēnas prasībām dienesta viesnīcāmvai attiecīgo jomu normatīvajiem aktiem4.Kultūras un izklaides iestādes4.
421. teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirkivīriešisievietes5050100100saskaņā ar projektēšanas uzdevumu4.
422. tautas nami, klubi, diskotēku zāles, kulta ēkas4.
423. muzeji, galerijas4.
424. izstāžu zāles un spēļu zālessaskaņā ar projektēšanas uzdevumu4.
425. bibliotēkas un arhīvisaskaņā ar normatīvajiem aktiem par bibliotēkām4.
426. citas izklaides ēkas un būvessaskaņā ar projektēšanas uzdevumu5.Sporta ēkas un būves5.
427. stadioni, arēnasvīriešisievietes8080160160saskaņā ar projektēšanas uzdevumu5.
428. sporta kompleksi, peldbaseini5.
429. sporta spēļu zāles, universālās zāles5.
430. citas sporta ēkas un būves6.Tirdznie­cības,ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu ēkas6.
431. tirdzniecības kompleksi**, tirgi un citi tirdzniecības uzņēmumivīriešisievietes6060120120saskaņā ar projektēšanas uzdevumu6.
432. restorāni, kafejnīcas, bāri un citi ēdināšanas uzņēmumivīriešisievietes30306060saskaņā ar projektēšanas uzdevumu6.
433. pirtis, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas un citas sadzīves pakalpojumu ēkassaskaņā ar higiēnas prasībām publiskas lietošanas pirtīm vai attiecīgo jomu normatīvajiem aktiem7.Pārvaldes ēkas7.
434. valsts un pašvaldību iestādesvīriešisievietes20204040saskaņā ar projektēšanas uzdevumu7.
435. tiesas7.
436. bankas7.
437. biroji un līdzīgas iestādes8.Sakaru un transporta ēkas un būves8.
438. termināļivīriešisievietes30306060saskaņā ar projektēšanas uzdevumu8.
439. pasts un citas sakaru iestādes8.
440. valsts robežkontroles punkti9.Darba telpas visās ēku grupās**vīriešisievietes20204040saskaņā ar projektēšanas uzdevumuPiezīmes.
441. * Vīriešu tualetēs pisuārus paredz vismaz pusi no kopējā skaita.
442. ** Ja cilvēku skaits ir mazāks, ierīko vienu klozetpodu atsevišķā kabīnē un priekštelpu, kurā atrodas izlietne.
443. Ja konkrētais gadījums šajā pielikumā nav minēts, sanitāro iekārtu minimālo skaitu nosaka atbilstoši higiēnas noteikumiem attiecīgajai publiskajai ēkai vai būvei. 4.pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567) Nodarbību telpu minimālā platība mūzikas, baleta un mākslas skolās Skolas specializācijaTelpas izmantošanas veidsNodarbību veids vai instrumentsTelpas minimālā platība
444. Mūzikas skolaklase, kabinets divu vai triju grupu nodarbībāmansamblis3 m2/cilv.klase, kabinets vidēji 40 audzēkņu nodarbībāmkoris1,5 m2/cilv.mācību koncertzāle vidēji 40 audzēkņu nodarbībām*orķestris1,5 m2/cilv. – skatuve0,6 m2/cilv. – zāleindividuālo nodarbību klaseklavieres12 m2individuālo nodarbību klasestīgu instrumenti12 m2individuālo nodarbību klasepūšamie instrumenti15 m2individuālo nodarbību klasesitamie instrumenti18 m2individuālo nodarbību klasetautas instrumenti15 m2individuālo nodarbību klasesolo dziedāšana18 m2individuālo nodarbību klasekordiriģēšana15 m
445. Baleta skolanodarbību zāle12 audzēkņu grupai*) **nodarbības pie stieņa4 m2/cilv.nodarbību zāle16 audzēkņu grupai*)**nodarbības pie stieņa4,5 m2/cilv.zāle grupu nodarbībām*) **80 m2zāle grupu nodarbībām*) **mēģinājumi, uzvedumi18 x 15 x 4,5 mindividuālo nodarbību klasebaleta mācības20 m
446. Mākslas skolaklase vai kabinets grupu nodarbībāmzīmēšana, gleznošana, kompozīcija3 m2/cilv.Piezīmes.
447. * Telpas augstums – ne mazāks par 4,5 m.
448. ** Mākslīgais apgaismojums – 400 luksi (grīdas līmenī). Ekonomikas ministrs K.Gerhards 5.pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567) Prasības ugunsdroša priekškara ierīkošanai(Pielikums MK 28.08.
449. noteikumu Nr.580 redakcijā)
450. Ugunsdrošs priekškars ir gāzes un dūmu necaurlaidīgs.
451. Ugunsdrošs priekškars ir par 0,4 m platāks un par 0,2 m augstāks par portāla ailu.
452. Ugunsdroša priekškara nolaišanas ātrums ir vismaz 0,2 m/s. Ugunsdroša priekškara distances vadību nodrošina no skatuves planšetes un dežūrtelpas.
453. Ugunsdrošu priekškaru aprīko ar skaņas un gaismas signalizāciju, kas informē par tā pacelšanu un nolaišanu. 6.pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567) Papildu prasības automātiskajām un neautomātiskajām ugunsdzēsības sistēmām(Pielikums MK 28.08.
454. noteikumu Nr.580 redakcijā)
455. Ugunsdzēsības krānus var izvietot atklāti, bez skapīšiem.
456. Projektējot automātiskās un neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas skatuvēs ar šņorbēniņiem, jāievēro šādas prasības: 2.
457. automātiskās ugunsdzēsības sistēmas viens ūdens sprinklers vai drenčers aizsargā ne vairāk kā 9 m2 platības; 2.
458. neautomātiskā ūdens ugunsdzēsības aizsega smidzināšanas intensitāte ir vismaz 0,5 l uz vienu metru skatuves portāla platuma, ja skatuves portāla augstums ir līdz 7,5 m, un 0,7 l uz vienu metru skatuves portāla platuma, ja skatuves portāls ir augstāks par 7,5 m; 2.
459. automātiskās ugunsdzēsības sistēmas smidzināšanas intensitāte ir vismaz 0,1 l uz 1 m2 platības; 2.
460. iekšējam ūdensapgādes tīklam jānodrošina summārais aprēķinātais ūdens patēriņš, kas nepieciešams vienlaicīgai darbībai skatuvē (virs skatuves planšetes) esošajām automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām, neautomātiskajām ugunsdzēsības sistēmām un ugunsdzēsības krāniem.
461. Neautomātiskajam ūdens ugunsdzēsības aizsegam, kas aizsargā ailas starp skatuvi ar šņorbēniņiem un zāli ar 800 un vairāk stacionārām sēdvietām, ir manuālā tālvadība (elektriskā vai hidrauliskā vadība): 3.
462. no skatuves planšetes; 3.
463. no dežūrtelpas; 3.
464. no sūkņu vai vadības mezglu telpas.
465. Kultūras un izklaides iestādēs ar zāli, kurā ir 800 un vairāk stacionāru sēdvietu un skatuve ar šņorbēniņiem, automātiskās ugunsdzēsības sistēmas spiedvadā starp ugunsdzēsības sūkņiem un sadales (vadības) ierīcēm paredz divus ievadus ar diametru 80 mm, kas paredzēti ūdens padošanai sistēmā no pārvietojamajiem ugunsdzēsības sūkņiem. Ievadus aprīko ar pretvārstiem un ugunsdzēsības šļūteņu standartsavienojumiem. PIEZĪMES: MK 28.08.
466. noteikumu Nr.580 "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumos Nr.567 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves"" 3.punkts: "
467. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā akceptēti vai iesniegti akceptēšanai būvvaldē līdz 2012.gada 30.septembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām. Būvprojektus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2012.gada 30.septembrim, var nepārstrādāt atbilstoši šo noteikumu prasībām."