Par Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumu Nr. 312 "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 13. septembra noteikumos Nr. 712 "Kārtība, kādā

Par Ministru kabineta

1. gada
2. maija noteikumu Nr. 312 "Grozījumi Ministru kabineta
3. gada
4. septembra noteikumos Nr. 712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai""
5. punkta par finansiāli atbalstāmo kvotu biodīzeļdegvielas ražošanai 7 813 953 litri - lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" (LV58503007191) un 3 255 814 litri - akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company" (LV40003558603) atbilstību Biodegvielas likuma
6. panta pirmajai daļai un likuma "Par akcīzes nodokli"
7. panta ceturtās daļas
8. punktam Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2008.gada 23.septembrī lietā Nr.2008-01-03 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Juris Jelāgins, Aija Branta, Kristīne Krūma un Viktors Skudra, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes
9. pantu un Satversmes tiesas likuma
10. panta
11. punktu,
12. panta pirmās daļas
13. punktu un 28.1 pantu, pēc Latvijas Republikas ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pieteikuma
14. gada
15. augustā tiesas sēdē rakstveida procesā izskatīja lietu "Par Ministru kabineta
16. gada
17. maija noteikumu Nr. 312 "Grozījumi Ministru kabineta
18. gada
19. septembra noteikumos Nr. 712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai""
20. punkta par finansiāli atbalstāmo kvotu biodīzeļdegvielas ražošanai 7 813 953 litri - lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" (LV58503007191) un 3 255 814 litri - akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company" (LV40003558603) atbilstību Biodegvielas likuma
21. panta pirmajai daļai un likuma "Par akcīzes nodokli"
22. panta ceturtās daļas
23. punktam". Konstatējošā daļa
25. gada
26. maijā stājās spēkā likums "Par akcīzes nodokli". Saskaņā ar tā
27. panta ceturtās daļas
28. punktu akcīzes preču ražošana, apstrāde un pārstrāde atļauta tikai akcīzes preču noliktavā.
29. gada
30. martā Saeima pieņēma Biodegvielas likumu. Tā
31. panta pirmā daļa noteic: "Valsts atbalsts ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai tiek piešķirts un finansiālā atbalsta kvotas biodegvielas veidiem tiek noteiktas Ministru kabineta paredzētajā kārtībā."
32. gada
33. septembrī Ministru kabinets izdeva noteikumus Nr. 712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai" (turpmāk - Noteikumi Nr. 712).
34. gada
35. maijā Ministru kabinets izdeva noteikumus Nr. 312 "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 13.septembra noteikumos Nr.712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai"" (turpmāk - Noteikumi Nr. 312). Šo noteikumu
36. punkts paredzēja izteikt Noteikumu Nr. 712
37. pielikumu jaunā redakcijā, saskaņā ar kuru finansiāli atbalstāmās kvotas biodīzeļdegvielas ražošanai (turpmāk - kvotas) līdz
38. gada
39. decembrim tika piešķirtas arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" 7 813 953 litru apmērā un akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company" 3 255 814 litru apmērā (turpmāk - apstrīdētais regulējums).
40. gada
41. aprīlī, stājoties spēkā Ministru kabineta
42. gada
43. aprīļa noteikumiem Nr. 280 "Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām kvotām biodegvielai" (turpmāk - Noteikumi Nr. 280), Noteikumi Nr. 712 zaudēja spēku. Arī Noteikumu Nr. 280
44. pielikumā "Biodegvielas ražotājiem piešķirtā finansiāli atbalstāmā kvota" minēta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" un akciju sabiedrība "Baltic Holding Company".
45. Pieteikuma iesniedzējs - ģenerālprokurors - lūdz atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Biodegvielas likuma
46. panta pirmajai daļai un likuma "Par akcīzes nodokli"
47. panta ceturtās daļas
48. punktam. Pieteikumā norādīts, ka Ministru kabineta noteikumi ar visiem pielikumiem ir atzīstami par normatīvu aktu. Kvotu saņēmēji lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" un akciju sabiedrība "Baltic Holding Company" neatbilstot biodegvielas ražotāja statusam Latvijā, tāpēc apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža. 2.
49. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Biodegvielas likuma
50. panta pirmajā daļā ir ietverta Ministru kabinetu pilnvarojoša norma, tāpēc jānoskaidro šā pilnvarojuma mērķis, saturs un apjoms. Biodegvielas likuma
51. panta pirmajā daļā esot runa par valsts atbalstu biodegvielas ražošanai, nevis apritei. Arī Noteikumu Nr. 712
52. punktā paredzēts, ka uz kvotu var pretendēt biodegvielas ražotājs, un noteikti kritēriji, kādiem jāatbilst šim ražotājam. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka "saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem biodīzeļdegvielas ražotājs ir komercreģistrā reģistrēts komersants, kas ražo biodīzeļdegvielu akcīzes preču noliktavā un tam ir izsniegta speciāla atļauja (licence) noliktavas turētāja darbībai". 2.
53. Pieteikumā norādīts, ka Ministru kabineta
54. gada
55. oktobra noteikumu Nr. 772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību"
56. punktā ir noteikts, ka biodegvielu ražo saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" un normatīvajiem aktiem par akcīzes preču aprites kārtību. Savukārt Ministru kabineta
57. gada
58. augusta noteikumu Nr. 662 "Akcīzes preču aprites kārtība"
59. punktā noteikts, ka speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar akcīzes precēm, arī akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, licencēšanas komisija izsniedz komercreģistrā reģistrētam komersantam. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" nav komercreģistrā reģistrēts komersants. Ne lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps", ne akciju sabiedrība "Baltic Holding Company" apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī neesot saņēmušas speciālo atļauju (licenci) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai. Abas juridiskās personas esot tikai plānojušas nodarboties ar biodegvielas ražošanu, turklāt ārpus Latvijas. 2.
60. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Ministru kabinets, iekļaujot Noteikumu Nr. 712
61. pielikumā divas sabiedrības, kas neatbilst biodegvielas ražotāja statusam, ir piešķīris kvotu biodegvielas ražošanai ārpus likumā dotā pilnvarojuma apjoma, tāpēc apstrīdētais regulējums uzskatāms par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normām. Galvenais nosacījums, lai varētu pretendēt uz valsts atbalstu, esot nevis tas, vai pretendents atbilst Noteikumu Nr. 712
62. punktā minētajiem kritērijiem, bet gan tas, vai pretendents ir biodegvielas ražotājs Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu izpratnē. Pretējā gadījumā kvotas piešķiršanai un sekojošajai tiešā atbalsta piešķiršanai neesot pamata. Pieteikuma iesniedzējs nepiekrīt Ministru kabineta viedoklim, ka tādā gadījumā, ja biodegvielas ražotājs, kuram piešķirta kvota, neizpilda normatīvo aktu prasības un līdz ar to valsts atbalstu nesaņem, netiek radīti nekādi zaudējumi valstij. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tādējādi tiek liegta iespēja šo kvotu saņemt citiem biodegvielas ražotājiem, kam ir iespēja ražot biodegvielu Latvijā. Ražojot biodegvielu Latvijā, tiekot radītas jaunas darba vietas un samazinātas transporta izmaksas, turklāt daļa no piešķirtā valsts atbalsta nodokļu veidā atgriežoties valstij atpakaļ. Tāpēc valstij būtu jāatbalsta vietējās, nevis ārzemju ražotnes. 2.
63. Pieteikuma iesniedzēja papildu paskaidrojumos Satversmes tiesai norādīts, ka apstrīdētais, bet spēku zaudējušais regulējums tā darbības laikā radījis paliekošas sekas atsevišķiem tiesību subjektiem, tādēļ pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu turpināt lietas izskatīšanu. Paredzot kvotas sabiedrībām, kurām uz to nav likumīgu tiesību, esot samazināts kvotu apjoms tiem komersantiem, kuri darbojas šajā nozarē atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka par pamatu abu sabiedrību atkārtotai iekļaušanai Noteikumu Nr. 280
64. pielikuma
65. un
66. punktā ar iepriekš noteiktajām kvotām bijis Noteikumu Nr. 712
67. pielikumā noteiktais regulējums. Jautājums par kvotas piešķiršanu atbilstoši jaunajiem noteikumiem neesot lemts. Likumības atjaunošana esot iespējama, tikai atzīstot apstrīdēto regulējumu par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Savukārt grozījumi jaunajos noteikumos varot tikt izdarīti, pamatojoties uz pozitīvu Satversmes tiesas spriedumu.
68. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets -atbildes rakstā lūdz Satversmes tiesu atzīt pieteikumu par nepamatotu, bet apstrīdēto regulējumu - par atbilstošu Biodegvielas likuma
69. panta pirmajai daļai un likuma "Par akcīzes nodokli"
70. panta ceturtās daļas
71. punktam. 3.
72. Ministru kabinets norāda, ka Biodegvielas likums izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes
73. gada
74. maija direktīvu 2003/30/EK. Turklāt dalībvalstīm tikusi paredzēta izvēles iespēja sniegt vai nesniegt valsts atbalstu biodegvielas aprites veicināšanai Eiropas Savienības teritorijā. Atbildes rakstā uzsvērts, ka Noteikumos Nr. 712 paredzētie valsts atbalsta nosacījumi biodegvielas ražošanai ir saskaņoti ar Eiropas Komisiju, kas ar savu
75. gada
76. maija lēmumu tos atzinusi par atbilstošiem Eiropas Kopienas līgumam. 3.
77. Atbildes rakstā norādīts, ka Noteikumos Nr. 712 minēto terminu "biodegvielas ražotājs" nevar interpretēt tikai gramatiski, jo šī interpretācijas metode sašaurina Biodegvielas likumā lietotā termina "biodegvielas aprite" jēgu un paša likuma mērķi. Tā kā Biodegvielas likuma mērķis esot veicināt biodegvielas apriti, tad no tā
78. panta pirmās daļas satura esot jāsecina, ka valsts nosaka atbalstu nevis ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai valstī, kā secināts pieteikumā, bet gan ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai, lai nodrošinātu biodegvielas apriti valstī. Atbildes rakstā minēts, ka valsts atbalsta mērķis ir būtisks nosacījums, lai stimulētu biodegvielas ražošanu un līdz ar to sekmētu arī šādas degvielas patērēšanu. Kvotas tiekot noteiktas atbilstoši programmai "Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010)", kas apstiprināta ar Ministru kabineta
79. gada
80. decembra rīkojumu Nr.
81. Brīvā kvota biodīzeļdegvielai
82. gadā bijusi 14 000 000 litru, un uz to pieteikušies trīs biodegvielas ražotāji, tostarp lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" un akciju sabiedrība "Baltic Holding Company". Kvotu pretendentu atbilstību Noteikumu Nr. 712
83. punktā noteiktajiem kritērijiem
84. gada
85. marta sēdē izvērtējusi Finansiāli atbalstāmo kvotu piešķiršanas komisija biodegvielai, kas izveidota ar zemkopības ministra
86. gada
87. oktobra rīkojumu Nr.
88. Komisija esot atzinusi, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" un akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company" kvotas var piešķirt. 3.
89. Ministru kabinets norāda, ka Noteikumu Nr. 712
90. punktā minētajos kritērijos nav ietilpis nosacījums, ka kvotas pretendentam iepriekš jāsaņem speciālā atļauja (licence) darbībām ar akcīzes precēm. Arī Finansiāli atbalstāmo kvotu piešķiršanas komisija biodegvielai nekad neesot izvirzījusi prasību, ka pretendentam obligāti nepieciešama speciālā atļauja (licence) darbībām ar akcīzes precēm. Piemēram,
91. gada
92. martā komisija pieņēmusi lēmumu atbalstīt kvotas piešķiršanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Mamas D", taču speciālo atļauju (licenci) darbībām ar akcīzes precēm minētā sabiedrība saņēmusi tikai
93. gada
94. martā. Pamatojoties uz tiesiskās vienlīdzības principu, šāda prasība neesot izvirzīta arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" un akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company". Ministru kabinets uzskata, ka normatīvo aktu noteikumi bija pietiekami skaidri un saprotami, lai biodegvielas apritē iesais­tītā persona zinātu savas tiesības un pienākumus, respektīvi, arī to, ka biodegvielas apritē iesaistītai personai ir pienākums saņemt speciālo atļauju (licenci). Tādējādi "atbilstības nodrošināšana akcizēto preču ražošanas tiesiskajam regulējumam ir kvotu īpašnieka pienākums". Turklāt ražotājiem nepiešķirto finansējumu nevarot uzskatīt par zaudējumu valstij. 3.
95. Ministru kabinets norāda, ka nav pamata pieteikumā minētajam apgalvojumam, ka kvotu var piešķirt tikai komercreģistrā reģistrētiem komersantiem. Ministru kabineta
96. gada
97. augusta noteikumu Nr. 662 "Akcīzes preču aprites kārtība"
98. punkts paredzot, ka noteikumos "minētais regulējums attiecas arī uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas veic uzņēmējdarbību akcīzes preču aprites jomā". Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" esot reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Akcīzes preču apriti regulējošo normatīvo aktu izpratnē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" esot uzskatāma par komersantu. 3.
99. Ministru kabinets uzskata, ka akciju sabiedrība "Baltic Holding Company" ir ne tikai izejvielu piegādātājs Vācijas biodegvielas ražotājam un veic ne tikai starpnieka funkcijas biodegvielas ievešanai Latvijas Republikas teritorijā. Saskaņā ar
100. gada
101. decembra līgumu šī akciju sabiedrība esot uzskatāma par "European Oil Products Biodiesel AG" meitas uzņēmumu Latvijā, kas nodarbojas ar rapšu pirmapstrādi un pārstrādi eļļā. Tādējādi to varot uzskatīt par biodegvielas ražotāju. 3.
102. Atbildes rakstā uzsvērts, ka, atzīstot apstrīdēto regulējumu par spēkā neesošu, netiks novērstas normatīvajos aktos identificētās nepilnības un tiks pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" un akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company" būšot pamats vērsties tiesā ar prasību pret valsti. Saskaņā ar administratīvā procesa principu in dubio pro civi (visas šaubas par labu cilvēkam) pierādīšanas nastai, cik vien tas iespējams, vajagot gulties uz amatpersonu un šaubu gadījumā risinājumam jābūt par labu indivīdam.
103. Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijā tiek ražota biodīzeļdegviela un bioetanols, bet tīra augu eļļa tiek ražota galvenokārt kā izejviela biodīzeļdegvielas ražošanai. Latvijā darbojoties pieci biodīzeļdegvielas ražotāji, viens bioetanola ražotājs un četri tīras augu eļļas ražotāji, tostarp akciju sabiedrība "Baltic Holding Company". Par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" saražoto biodīzeļdegvielas apjomu Ekonomikas ministrijai ziņu neesot. Saskaņā ar programmā "Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010)" ietverto prognozi
104. gadā biodegvielas īpatsvaram degvielas tirgū vajadzējis veidot 3,5 procentus. Ekonomikas ministrijas rīcībā esot informācija, ka biodīzeļdegvielas ražotāju jaudas bijušas pietiekamas, lai
105. gadā saražotu nepieciešamo biodīzeļdegvielas daudzumu, tomēr saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju
106. gadā Latvijā esot saražoti 10 149 000 litri biodīzeļdegvielas, kas veido tikai 40,6 procentus no
107. gadā minimāli nepieciešamā biodīzeļdegvielas daudzuma.
108. Zemkopības ministrija informē, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" un akciju sabiedrība "Baltic Holding Company" nav iesniegušas tai informāciju par iepriekšējā pārskata gadā kvotas ietvaros saražotās biodegvielas realizācijas apjomiem Latvijas tirgū, kā to paredz Noteikumu Nr. 712
109. punkts. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" esot iesniegusi Lauku atbalsta dienestam iesniegumu valsts tiešā atbalsta saņemšanai biodegvielas ražošanai, taču iesniegums ticis noraidīts, jo Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā neesot bijis informācijas par "Latraps" saražoto biodegvielas apjomu. Akciju sabiedrība "Baltic Holding Company" neesot iesniegusi Lauku atbalsta dienestam iesniegumu valsts tiešā atbalsta saņemšanai. Zemkopības ministrija norāda, ka Noteikumu Nr. 712
110. punkts no kvotu pretendentiem neprasa, lai tie būtu saņēmuši speciālo atļauju (licenci) darbībām ar akcīzes precēm. Arī agrāk dažiem citiem biodegvielas ražotājiem speciālās atļaujas (licences) esot izdotas tikai pēc kvotu piešķiršanas. Tāpat Noteikumu Nr. 712
111. punkts kā nosacījumu kvotas saņemšanai neparedzot to, ka biodegvielas ražošanai jānotiek vienīgi Latvijā. Lemjot par valsts atbalsta piešķiršanu, netiekot ņemts vērā arī tas, vai biodegviela realizēta Latvijā.
112. Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka licencēšanas komisija
113. gada
114. februārī (sēdes protokols Nr. 15) ir izsniegusi akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company" speciālo atļauju (licenci) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai. Savukārt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" šāda speciālā atļauja (licence) neesot izsniegta. Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esot Dānijas Karalistes nodokļu administrācijas
115. gada
116. novembrī elektroniski sniegta informācija par to, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" kā akcīzes preču noliktavas turētājs
117. gadā ir reģistrēta Dānijas Karalistē.
118. Latvijas Biodegvielu asociācija norāda, ka tiesību aizskārums citiem ražotājiem rodas tikai tādā gadījumā, ja to ražošanas jaudas ir lielākas nekā piešķirtā kvota. Piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Mežrozīte" kvota esot 6 000 000 litru un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Oniors" kvota - 3 000 000 litru gadā, bet ražošanas jaudas attiecīgi 18 000 000 litru un 5 000 000 litru. Šādu situāciju esot iespējams novērst ar kvotu pārdales mehānismu, bet Noteikumi Nr. 712 to neesot paredzējuši. Pēc Latvijas Biodegvielu asociācijas rīcībā esošās informācijas, arī
119. gadā ne visi, kuriem kvota piešķirta, spēs to apgūt. Latvijas Biodegvielu asociācija uzskata, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps"
120. un
121. gadā kvota nepienākas, jo šī sabiedrība, nebūdama komersants, nevar saņemt speciālo atļauju (licenci) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai. Turklāt tā neatbilstot arī citām Latvijas normatīvo aktu prasībām, jo tai nav biodegvielas ražotnes Latvijā. Savukārt akciju sabiedrība "Baltic Holding Company" esot saņēmusi speciālo atļauju (licenci) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai un informējusi Latvijas Biodegvielu asociāciju, ka plānojot saražot biodīzeļdegvielu piešķirtās kvotas apmērā līdz
122. gada beigām, tāpēc
123. gadā šai sabiedrībai varētu tikt izmaksāts valsts atbalsts.
124. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" norāda, ka tā ir Dānijas Karalistē reģistrēta akcīzes preču noliktavas turētāja un par tādu uzskatāma arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā. Tā neesot saņēmusi Latvijas Republikas kompetentās iestādes speciālo atļauju (licenci) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, jo tas neesot bijis nepieciešams. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" līdz šim neesot saņēmusi valsts atbalstu piešķirtās kvotas apmērā.
125. gadā tā saražojusi 5 895 501 litru biodegvielas, no kuras 1 528 693 litri (26 procenti) pārdoti sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Neste Latvija". Tiesību normas nenosakot obligātu prasību realizēt kvotu apmērā saražoto biodegvielu Latvijas tirgū. Pat tad, ja saražotā biodegviela tiekot pārdota Latvijā reģistrētai sabiedrībai, tas nenozīmējot, ka šī degviela paliks Latvijas tirgū un nonāks pie Latvijas patērētājiem.
126. Akciju sabiedrība "Baltic Holding Company" paskaidro, ka
127. gada
128. februārī saņēmusi speciālo atļauju (licenci) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai. Tā neesot saņēmusi valsts atbalstu piešķirtās kvotas apmērā, jo
129. gadā biodegvielu neesot ražojusi. Vēstulē norādīts, ka bez valsts atbalsta biodegvielas ražošanai Latvijā nav ekonomiska pamata. Lai piešķirto kvotu izpildītu un saražotu attiecīgo biodīzeļdegvielas daudzumu, akciju sabiedrība "Baltic Holding Company" esot ieguldījusi investīcijas akcīzes preču noliktavas izbūvē, kā arī panākusi vienošanos ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Evija" naftas produktu termināli Liepājā, kas veiks biodīzeļdegvielas sajaukšanu ar fosilo dīzeļdegvielu. Samaisītā dīzeļdegviela ar piecu procentu biodīzeļdegvielas piemaisījumu tikšot pārdota Kurzemes reģionā. Biodīzeļdegvielas ražošanu esot plānots uzsākt
130. gada jūnijā vai jūlijā. Akciju sabiedrība "Baltic Holding Company" norāda: ja piešķirtā kvota tiktu atzīta par prettiesisku, sabiedrība nesaņemtu valsts atbalstu par saražoto biodegvielu. Tas novestu pie finanšu rādītāju pasliktināšanās. Secinājumu daļa
131. Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
132. pants noteic: "Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas." Detalizētāk Satversmes tiesas kompetenci regulē Satversmes tiesas likuma
133. pants. Tas noteic, ka Satversmes tiesa citastarp izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei (
134. punkts) un citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (
135. punkts). 10.
136. Ministru kabineta noteikumi ir viens no tiem ārējo normatīvo aktu veidiem, kuru atbilstības izvērtēšana saskaņā ar Satversmes tiesas likuma
137. panta
138. punktu ietilpst Satversmes tiesas kompetencē. Ministru kabineta noteikumu izdošanas nosacījumi ir minēti
139. gada
140. maija Ministru kabineta iekārtas likuma
141. pantā. Līdz
142. gada
143. jūnijam šo jautājumu regulēja
144. gada
145. jūlija Ministru kabineta iekārtas likuma
146. pants. No šīm normām izriet, ka Ministru kabinets ārējos normatīvos aktus - noteikumus - ir tiesīgs izdot tikai likumā noteiktajos gadījumos, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvaro. Pilnvarojumā tiek norādīti galvenie noteikumu satura virzieni. Savukārt Ministru kabineta tiesību aktu, tostarp Ministru kabineta noteikumu, procesuālo izdošanas kārtību regulē Ministru kabineta
147. gada
148. marta noteikumi Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības rullis" (turpmāk - Ministru kabineta kārtības rullis). 10.
149. Ministru kabineta noteikumu pamattekstam dažkārt tiek pievienoti pielikumi. Ar šo juridiskās tehnikas paņēmienu tiek panākts normatīvā akta satura uzskatāmāks izklāsts. Cita normatīvā akta - likuma - pielikumu izskatīšanas kārtību noteic Saeimas kārtības ruļļa
150. panta otrā daļa. Tā paredz, ka likumprojekta pielikums izskatāms kā atsevišķs likuma pants un Saeima lemj, vai pielikums izskatāms pirms vai pēc likumprojekta attiecīgā panta vai arī pēc visu likumprojekta pantu izskatīšanas. Ministru kabineta normatīvo aktu - noteikumu - pielikumu izdošana Ministru kabineta kārtības rullī nav regulēta. Normatīvo aktu pielikumi, tostarp Ministru kabineta normatīvo aktu - noteikumu - pielikumi, ir neatņemama šo aktu sastāvdaļa ar tādu pašu juridisko spēku kā normatīvā akta pamattekstā ietvertajām tiesību normām. Tādējādi Satversmes tiesa ir kompetenta izvērtēt normatīvo aktu pielikumu, tostarp Ministru kabineta noteikumu pielikumu, atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām.
151. Pieteikumā apstrīdēta Noteikumu Nr. 312 norma, ar kuru Noteikumu Nr. 712
152. pielikums tika papildināts ar regulējumu par kvotu piešķiršanu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" un akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company". Tātad būtībā apstrīdēts regulējums, ar kuru tika piešķirtas kvotas biodegvielas ražošanai. Lai būtu pamats izvērtēt šā regulējuma atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, ir jākonstatē, ka apstrīdētajam regulējumam ir normatīvs raksturs, proti, ka tā ir tiesību norma. Tiesību teorijā ir vispāratzīts, ka tiesību norma ir abstrakts un vispārsaistošs sabiedrības uzvedības priekšraksts. Tiesību norma regulē ne tikai vienu konkrētu gadījumu, bet nenoteikta skaita abstrakti formulētas situācijas un ir piemērojama vairākkārt (sk., piem.: Neimanis J. Ievads tiesībās. - Rīga: Zv. adv. J. Neimanis, 2004,
153. lpp.). Noteikumu Nr. 712
154. pielikuma 3.
155. punkts noteic, ka kvota līdz
156. gada
157. decembrim 7 813 953 litru apjomā tiek piešķirta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" un 3 255 814 litru apjomā - akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company". Apstrīdētā regulējuma analīze liecina, ka tam nepiemīt tiesību normai raksturīgās pazīmes. Minētais priekšraksts ir nevis abstrakts, vispārsaistošs un vairākkārt piemērojams, bet konkrēts, adresēts noteiktām personām un nav vairākkārt piemērojams. Tādējādi apstrīdētajam regulējumam nav normatīva rakstura, proti, tas nav uzskatāms par tiesību normu.
159. gada
160. jūlija Ministru kabineta iekārtas likuma 15.1 pantā bija noteikts, ka Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedri un ministri ir tiesīgi izdot rīkojumus likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos. Par Ministru kabineta tiesībām izdot rīkojumus šajā likumā nekas nebija teikts. Satversmes tiesa, šo normu sistēmiski interpretējot kopsakarā ar Satversmes
161. pantu un
162. gada
163. jūnija likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību"
164. panta ceturto daļu, savulaik jau ir secinājusi: "Ja Ministru prezidents, viņa biedri un atsevišķi ministri ir tiesīgi izdot rīkojumus, tad arī Ministru kabinets kā koleģiāla no minētajām amatpersonām sastāvoša institūcija ir tiesīgs izdot rīkojumus" (Satversmes tiesas
165. gada
166. maija sprieduma lietā Nr. 2000-01-04 secinājumu daļas
167. punkts). Arī no
168. gada
169. jūlija spēkā esošais Ministru kabineta iekārtas likuma
170. pants paredz, ka Ministru kabinets, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un citu normatīvo aktu prasības, var izdot dažādus tiesību aktus, tostarp administratīvos aktus. Ministru kabineta
171. gada
172. aprīļa noteikumu Nr. 160 "Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi"
173. punkts noteica, ka Ministru kabineta tiesību akti tiek noformēti noteikumu, instrukciju, ieteikumu, rīkojumu un Ministru kabineta sēdes protokollēmumu veidā. Šo noteikumu
174. punkts paredzēja, ka Ministru kabineta rīkojums kā ārējs administratīvs akts tiek adresēts tikai rīkojumā minētajai fiziskajai vai juridiskajai personai attiecībā uz konkrētu jautājumu. Ministru kabineta kārtības rullī, kas stājās spēkā iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu vietā, konkrēti, tā
175. punktā ir noteikts, ka Ministru kabinets atbilstoši savai kompetencei citastarp izskata Ministru kabineta rīkojumu projektus. Rīkojuma projekts minēts kā patstāvīgs Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu veids, kas nav pieskaitāms ne pie politikas dokumentiem, ne ārējiem tiesību aktiem (starptautisks līgums vai tā projekts, likumprojekts, Saeimas lēmuma projekts vai Ministru kabineta noteikumu projekts) vai iekšējiem tiesību aktiem (Ministru kabineta instrukcijas, protokollēmuma vai ieteikumu projekts). Tādējādi Ministru kabinetam ir tiesības rīkojumu formā izdot individuālus tiesību aktus, tostarp administratīvos aktus.
176. Ministru kabinets, īstenojot savu administratīvo funkciju, izdod individuālus tiesību aktus. Izdodot administratīvo aktu, Ministru kabinetam jāvadās pēc Valsts pārvaldes likuma un Administratīvā procesa likuma, kas nosaka administratīvo aktu izdošanas kārtību un prasības attiecībā uz administratīvā akta saturu un formu. Tāpat ir jāievēro vispārējie tiesību principi, tostarp privātpersonas tiesību ievērošanas princips, vienlīdzības princips, tiesiskuma princips (Administratīvā procesa likuma
177. pants). Administratīvajam aktam jāsatur vairākas obligātas sastāvdaļas: tā adresāts, administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, faktu konstatējums, pamatojums, kas ietver lietderības apsvērumus, piemēroto tiesību normu uzskaitījums, adresātam uzliktais tiesiskais pienākums vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības, kā arī norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt (Administratīvā procesa likuma
178. pants). Savukārt savu leģislatīvo jeb normatīvo funkciju Ministru kabinets īsteno, izdodot ārējus normatīvos aktus - Ministru kabineta noteikumus. Ārējo normatīvo aktu, tā saukto pārvaldes kārtībā izdoto noteikumu izdošana, kad likumdevējs devis tam speciālu pilnvarojumu, ir viena no nozīmīgākajām pārvaldes darbībām (sk.: Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - Rīga: A. Gulbis, 1930,
179. lpp.). Ministru kabineta noteikumu izdošana atzīstama par tiesībpolitisku lēmumu realizācijas mehānismu, proti, izpildvara izvēlas, kuru no vairākiem iespējamiem tiesiskiem kāda jautājuma risinājumiem normatīvi nostiprināt. Noteikumu Nr. 712
180. pielikumā noteiktais regulējums par kvotu piešķiršanu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" un akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company" netika izdots kā administratīvs akts. Tādējādi Noteikumu Nr. 712
181. pielikumā ietvertais regulējums par kvotu piešķiršanu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" un akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company" ir individuāls regulējums, ko Ministru kabinets izdevis, īstenojot savu normatīvo funkciju.
182. Kā jau Satversmes tiesa vairākkārt secinājusi, tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību normas spēkā esamības priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas
183. gada
184. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.
185. punktu). Tādējādi jāizvērtē, vai Ministru kabinets, ietverot savu noteikumu pielikumā individuāla rakstura regulējumu, šo kārtību ievēroja, respektīvi, vai Ministru kabinets bija tiesīgs ietvert noteikumos individuālu regulējumu. Noteikumi Nr. 712 izdoti saskaņā ar Biodegvielas likuma
186. panta pirmo un otro daļu, kas noteic: "