← Latvija

Zaudējis spēku - Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos Nr.909 "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences

Ministru kabineta noteikumi Nr.898 Rīgā 2008.gada 28.oktobrī (prot. Nr.76 31.§) Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos Nr.909 "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām" Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 6.panta otro daļu Izdarīt Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos Nr.909 "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 195.nr.; 2006, 71., 190.nr.; 2007, 205.nr.; 2008, 79.nr.) šādus grozījumus:

  1. Izteikt 1.punktu šādā redakcijā: "
  2. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti augko­pības un lopkopības produktu tirgus intervences pasākumi, lai īstenotu Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām (turpmāk - programma), kā arī izdalei paredzēto pārtikas produktu veidus saskaņā ar Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības pro­duktiem ("Vienotā TKO regula") (turpmāk - Padomes Regula Nr. 1234/2007), un Komisijas 1992.gada 29.oktobra Regulu (EEK) Nr. 3149/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgā­kajām personām Kopienā (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 3149/1992)."
  3. Aizstāt 2.punktā skaitļus un vārdus "Nr.3730/1987 1.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "Nr. 1234/2007 27.pantā".
  4. Papildināt noteikumus ar 8.3.apakš­punktu šādā redakcijā: "8.
  5. lai noteiktu komersantu, kas komplektēs un piegādās tirgū iepirktos pārtikas produktus."
  6. Izteikt 9.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: "Komersants, kas ražos, iepakos vai piegādās pārtikas produktus (turpmāk - komersants), ir iekļauts Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā."
  7. Izteikt 11.punktu šādā redakcijā: "
  8. Pārtikas un veterinārais dienests izlases kārtībā veic pārtikas produk­tu kvalitātes kontroli un paraugu laboratorisko izmeklēšanu. Izdevumus, kas saistīti ar pārtikas produktu kontroli un laboratorisko izmeklēšanu, sedz produk­ta piegādātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību samaksu."
  9. Aizstāt 13.4.apakšpunktā vārdus "neievēro pārtikas produkta piegādes datumu" ar vārdiem "nepiegādā pārtikas produktus".
  10. Papildināt noteikumus ar 13.1 punktu šādā redakcijā: "13.1 Lauku atbalsta dienests Komisijas Regulas Nr. 3149/1992 8.a pantā noteiktajā maksājumā komersantam iekļauj arī pievienotās vērtības nodokli."
  11. Aizstāt 14.punktā skaitļus "Nr.3730/1987" ar skaitļiem "Nr. 1234/2007".
  12. Svītrot
  13. un 16.punktu.
  14. Izteikt 16.1 un 16.2 punktu šādā redakcijā: "16.1 Īstenojot 2008.gada programmu, paredzēts izmantot miežu vai kviešu graudus, kurus pārstrādā putraimos. Vienai personai paredzēts viens kilograms putraimu reizi divos mēnešos. Īstenojot 2009.gada programmu, pārtikas komplekti tiek dalīti 12 reizes gadā, un vienai personai vienā izdales reizē paredzēti šādi pārtikas produkti: 16.1
  15. auzu pārslas - 0,5 kg; 16.1
  16. četrgraudu pārslas - 0,5 kg; 16.1
  17. makaroni - 1 kg; 16.1
  18. pankūku milti - 0,4 kg; 16.1
  19. vājpiena pulveris - 0,4 kg. 16.2 Miežu vai kviešu putraimi, auzu pārslas, četrgraudu pārslas, makaro­ni, pankūku milti un vājpiena pulveris atbilst šo noteikumu pielikumā noteikta­jiem kvalitātes kritērijiem."
  20. Izteikt pielikumu šādā redakcijā: "Pielikums Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumiem Nr.909 Programmas īstenošanai paredzēto pārtikas produktu ražošanas un kvalitātes kritēriji I. Putraimu ražošanas un kvalitātes kritēriji
  21. Putraimu ražošanā izmantoto izejvielu kritēriji ir šādi: 1.
  22. putraimu ražošanā izmanto miežus vai kviešus; 1.
  23. putraimu ražošanā izmantotā labība atbilst Komisijas 2001.gada 8.marta Regulas (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksi­mālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos, 1.pielikuma 2.daļas 2.1.apakš­punktā noteiktajām maksimāli pieļaujamajām mikotoksīnu normām.
  24. Putraimu ražošanas procesa kritērijs - putraimi tiek ražoti saskaņā ar ražotāja deklarētajām prasībām un tehnoloģisko instrukciju.
  25. Miežu putraimu kvalitātes kritēriji ir šādi: Nr. p.k. Rādītāja nosaukums Raksturojums vai norma 3.
  26. Krāsa balta ar dzeltenīgu, dažreiz zaļganu nokrāsu 3.
  27. Garša raksturīga normāliem miežu putraimiem, bez piegaršas, nav skāba vai rūgta 3.
  28. Smarža raksturīga normāliem miežu putraimiem, bez sasmakuma, pelējuma un citām blakus smaržām 3.
  29. Mitrums ne lielāks kā 13,0-13,5 % 3.
  30. Kvalitatīvs kodols ne mazāk kā 99,0 % 3.
  31. Atkritumu piemaisījumi ne vairāk kā 0,3 % 3.
  32. Miltveida piemaisījumi ne vairāk kā 0,8 % 3.
  33. Nenolobītie graudi ne vairāk kā 2,0 % 3.
  34. Kaitēkļu invāzija nav pieļaujama 3.
  35. Metālmagnētiskie piemaisījumi ne vairāk kā 3,0 mg/kg 3.
  36. Veseli graudi ne vairāk kā 1,0 %
  37. Kviešu putraimu kvalitātes kritēriji ir šādi: Nr. p.k. Rādītāja nosaukums Raksturojums vai norma 4.
  38. Krāsa dzeltena 4.
  39. Garša raksturīga normāliem kviešu putraimiem, bez piegaršas, nav skāba vai rūgta 4.
  40. Smarža raksturīga normāliem kviešu putraimiem, bez sasmakuma, pelējuma un citām blakus smaržām 4.
  41. Mitrums ne lielāks kā 13,5 % 4.
  42. Kvalitatīvs kodols ne mazāk kā 99,2 % 4.
  43. Atkritumu piemaisījumi, tostarp ne vairāk kā 0,3 % minerālie piemaisījumi ne vairāk kā 0,05 % 4.
  44. Bojātie kodoli ne vairāk kā 0,2 % 4.
  45. Apstrādāti rudzu un miežu graudi ne vairāk kā 2,0 % 4.
  46. Miltveida piemaisījumi ne vairāk kā 0,5 % 4.
  47. Metālmagnētiskie piemaisījumi ne vairāk kā 3,0 mg/kg 4.
  48. Kaitēkļu invāzija nav pieļaujama II. Auzu pārslu kvalitātes kritēriji
  49. Auzu pārslu kvalitātes kritēriji ir šādi: Nr. p.k. Rādītāja nosaukums Raksturojums vai norma 5.
  50. Smarža un garša raksturīga produktam, bez blakus smaržām un piegaršām 5.
  51. Mitrums ne vairāk kā 12,5 % 5.
  52. Skābums grādos ne vairāk kā 5,0 5.
  53. Atkritumu piemaisījumi ne vairāk kā 0,08 % 5.
  54. Kaitēkļu invāzija nav pieļaujama III. Četrgraudu pārslu kvalitātes kritēriji
  55. Četrgraudu pārslu kvalitātes kritēriji ir šādi: Nr. p.k. Rādītāja nosaukums Raksturojums vai norma 6.
  56. Smarža un garša raksturīga produktam, bez blakus smaržām un piegaršām 6.
  57. Mitrums ne vairāk kā 14,0 % 6.
  58. Skābums grādos ne vairāk kā 5,0 6.
  59. Atkritumu piemaisījumi ne vairāk kā 0,08 % 6.
  60. Kaitēkļu invāzija nav pieļaujama IV. Makaronu ražošanas un kvalitātes kritēriji
  61. Makaronu ražošanā izmantoto izejvielu kritēriji ir šādi: 7.
  62. makaronu ražošanā izmantotie milti atbilst Komisijas 2006.gada 19.decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 2.sadaļā noteiktajai mikotoksīnu maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai; 7.
  63. makaronu ražošanā izmantotie milti atbilst Komisijas 2001.gada 8.marta Regulas (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksi­mālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos, 1.pielikuma 2.daļas 2.1.apakš­punktā noteiktajām maksimāli pieļaujamajām mikotoksīnu normām; 7.
  64. citas ražošanā izmantotās sastāvdaļas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām pārtikas nekaitīguma un kvalitātes prasībām.
  65. Makaronu ražošanas procesa kritērijs - makaroni tiek ražoti saskaņā ar ražotāja deklarētajām prasībām un ražotāja apstiprināto receptūru un tehnolo­ģisko instrukciju.
  66. Makaronu izstrādājumu, kas izgatavoti no kviešu miltiem, organolep­tiskie rādītāji ir šādi: Nr. p.k. Rādītāja nosaukums Raksturojums 9.
  67. Krāsa atbilstoša miltu šķirai un citām pievienotajām izejvielām, bez neizmīcītu miltu paliekām 9.
  68. Virsma gluda, var būt nedaudz raupja 9.
  69. Lūzuma vieta stiklveida 9.
  70. Forma raksturīga izstrādājuma veidam 9.
  71. Garša raksturīga izstrādājumam, bez blakus piegaršas 9.
  72. Smarža raksturīga izstrādājumam, bez blakus smaržām 9.
  73. Stāvoklis pēc izvārīšanas nesalipuši
  74. Makaronu izstrādājumu fizikāli ķīmiskie rādītāji ir šādi: Nr. p.k. Rādītāja nosaukums Norma 10.
  75. Mitrums ne lielāks kā 13 % 10.
  76. Skābums ne lielāks kā 4 grādi 10.
  77. Pelni, nešķīstoši 10 % HCl ne vairāk kā 0,2 % 10.
  78. Sausnes daudzums, kas pārgājis ūdenī vārīšanas procesā ne vairāk kā 9 % 10.
  79. Metālmagnētiskie piemaisījumi ne vairāk kā 3 mg/kg 10.
  80. Kaitēkļu klātbūtne nav pieļaujama V. Pankūku miltu kvalitātes kritēriji
  81. Pankūku miltu kvalitātes kritēriji ir šādi: Nr. p.k. Rādītāja nosaukums Raksturojums vai norma 11.
  82. Smarža un garša raksturīga produktam, bez blakus smaržām un piegaršas 11.
  83. Konsistence birstoša, viendabīga, bez kunkuļiem 11.
  84. Mitrums ne vairāk kā 13,0 % 11.
  85. Kaitēkļu invāzija nav pieļaujama VI. Vājpiena pulvera kvalitātes kritēriji
  86. Vājpiena pulvera kvalitātes kritēriji ir šādi: Nr. p.k. Rādītāja nosaukums Raksturojums vai norma 12.
  87. Smarža un garša raksturīga produktam, bez blakus smaržām un piegaršas 12.
  88. Maksimālais ūdens saturs 4,0 % 12.
  89. Tauku saturs maksimāli 1,5 % 12.
  90. Minimālais olbaltumvielu saturs 32,0 % 12.
  91. Minimālais laktozes saturs 50,0 % 12.
  92. Maksimālais skābums 20o t 12.
  93. Maksimālais šķīdības indekss 0,2 cm2" Ministru prezidents I.Godmanis Zemkopības ministrs M.Roze Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 8.novembri.

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.