Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2008-46-0306

Latvijas Republikas Satversmes tiesas lēmums Rīgā 2009.gada 3.februārī Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2008-46-0306 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas rīcības sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Juris Jelāgins, Kristīne Krūma un Viktors Skudra, izskatījusi lietu "Par Ministru kabineta

1. gada
2. septembra noteikumu Nr. 596 "Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu" pielikuma II sadaļas
3. punkta vārdu "Dekšāres pagasts" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
4. pantam,
5. gada
6. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartas
7. pantam un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1 panta pirmajai un ceturtajai daļai", konstatēja:
8. Ministru kabinets
9. gada
10. septembra noteikumu Nr. 596 "Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 596) pielikuma II sadaļas
11. punktā noteica, ka tiek izveidots Viļānu novads, iekļaujot tajā Dekšāres pagastu, Sokolku pagastu, Viļānu pagastu un Viļānu pilsētu.
12. Dekšāres pagasta padome (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) norāda, ka Administratīvi teritoriālās reformas likuma (turpmāk - Reformas likums) 6.1 panta pirmā daļa liedza Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (turpmāk - RAPLM) īstenot administratīvi teritoriālo reformu patvaļīgi. Proti, minētā reforma bija jāveic tādā veidā, lai tā pilnībā atbilstu Reformas likuma
13. pantā noteiktajam mērķim un
14. pantā noteiktajiem kritērijiem. Vērtējot kopsakarā Reformas likuma
15. pantu un 6.1 panta pirmo daļu, Pieteikuma iesniedzēja secina, ka konsultēšanās procesā vietējās pašvaldības bija jāuzklausa jautājumā par to, vai attiecīgie administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā paredzētie novadi, kurus plānots izveidot, būtu spējīgi ekonomiski attīstīties un nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. No Reformas likuma 6.1 panta pirmās daļas esot secināms, ka tās mērķis ir nodrošināt vietējo pašvaldību uzklausīšanu jautājumos, kas skar to robežu izmaiņas. Turklāt Reformas likuma 6.¹ panta pirmajā daļā paredzētās konsultēšanās mērķis esot nevis uzklausīt vispārīgus pašvaldību priekšlikumus par lielāku novadu izveidošanu, bet gan nodrošināt pašvaldībām iespēju izvērtēt konkrēto ieplānoto novadu. Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka par pienācīgu konsultēšanos varētu uzskatīt vienīgi aicinājumu pašvaldībām izteikt iebildumus pret un priekšlikumus par konkrētu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, ar kuru pašvaldības būtu savlaicīgi iepazīstinātas, nodrošinot tām iespēju izvērtēt plānotās izmaiņas attiecībā uz to administratīvās teritorijas robežām. Savukārt RAPLM neesot izpildījusi savu pienākumu konsultēties ar Pieteikuma iesniedzēju pienācīgā kārtībā. Proti, pēc Ministru kabineta
16. gada
17. jūnija rīkojuma Nr. 478 "Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu" (turpmāk - Rīkojums Nr. 478) izdošanas RAPLM Pieteikuma iesniedzējai esot nosūtījusi tikai vienu dokumentu -
18. gada
19. marta vēstuli Nr.1-06/2015 "Par novadu veidošanu". Minētās vēstules izsūtīšana esot vērtējama kā formāla darbība un kā tāda nevarot tikt atzīta par pienācīgu konsultēšanos ne Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk - Harta)
20. panta, ne Reformas likuma 6.¹ panta izpratnē. Atsaucoties uz Satversmes tiesas praksi, tiek secināts, ka valsts pārvaldei esot pienākums rīkoties tiesību normu noteiktajās robežās. Ja minētās tiesību normas tiekot pārkāptas, šāda darbība neatbilstot tiesiskas valsts prasībām un līdz ar to pārkāpjot arī no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
21. panta izrietošo tiesiskuma principu. Tā kā pirms Noteikumu Nr. 596 izdošanas pienācīga konsultēšanās neesot notikusi, tiesību norma, kas aizskar Pieteikuma iesniedzējas tiesības, - Noteikumu Nr. 596 pielikuma II sadaļas
22. punkta vārdi "Dekšāres pagasts" - neatbilstot ne Satversmes 1.pantam, ne Reformas likuma 6.¹ panta pirmajai un ceturtajai daļai, ne arī Hartas
23. pantam.
24. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - uzskata, ka, vērtējot Noteikumu Nr. 596 pielikuma II sadaļas
25. punkta vārdu "Dekšāres pagasts" atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām, jāņem vērā tas, ka Latvijā jau kopš
26. gada notiekot administratīvi teritoriālā reforma. Līdz ar to Noteikumi Nr. 596 vērtējami kopsakarā ar visu administratīvi teritoriālās reformas gaitu jau kopš
27. gada, nevis tikai kopš Rīkojuma Nr. 478 pieņemšanas, kā to dara Pieteikuma iesniedzēja. Īstenojot reformu, esot konstatēts, ka, ievērojot tikai brīvprātības principu, vietējo pašvaldību skaitu samazināt ir gandrīz vai neiespējami. Tādēļ Saeima
28. gada
29. septembrī pieņēmusi likumu "Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā". Minētajā likumā Saeima esot izšķīrusies par atteikšanos no brīvprātības principa un par reformas virzītāju noteikusi RAPLM. Interpretējot Hartas
30. pantu, Ministru kabinets norāda, ka vietējai kopienai nav veto tiesību jautājumos, kas attiecas uz tās robežu grozīšanu. Lai arī referendumi, iespējams, nodrošinātu piemērotu šādu konsultāciju procedūru, tomēr Latvijā nav pieņemts šādam jautājuma risinājumam atbilstošs likums. Atbildes rakstā uzsvērts, ka Hartas
31. pants neprasa, lai vietējās pašvaldības vai tās iedzīvotāju viedoklis obligāti tiktu ņemts vērā. Tāpat minētajā pantā neesot noteikts, ka iedzīvotājiem vai vietējai pašvaldībai būtu "veto tiesības" attiecībā uz tās robežu maiņu. Hartas 5.panta mērķis esot nodrošināt to, ka vietējās pašvaldības pārstāvji un iedzīvotāji ir informēti, kā arī uzklausīti jautājumos, kas tos tieši skar. Vērtējot Reformas likumā lietotā termina "konsultācijas" saturu, Ministru kabinets vērš uzmanību uz to, ka likumā paredzētais pienākums, nosakot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu, ir tikai konsultēties ar vietējām pašvaldībām. Minētais pienākums neparedzot to, ka būtu akceptējams tieši tāds administratīvi teritoriālās reformas modelis, kādu to vēlas vietējās pašvaldības. Ne Reformas likuma 6.1 panta pirmā, ne arī ceturtā daļa nenozīmējot Ministru kabineta pienākumu noteikt tādu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas būtu pamatots ar atbilstošiem pašvaldību lēmumiem. Ministru kabinets īpaši uzsver, ka jau kopš
32. gada
33. aprīļa ir notikušas daudzas konsultācijas ar Pieteikuma iesniedzēju. Tās ietvērušas gan RAPLM saraksti ar šo pašvaldību, gan arī kopīgas sanāksmes, kas organizētas pašvaldībā un ministrijā. Tāpat RAPLM izvērtējusi pašvaldības pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz administratīvi teritoriālo reformu. Esot konstatēts, ka Dekšāres pagasta padomes priekšlikums iekļauties Rēzeknes novadā neatbilst Reformas likuma
34. panta 8.punktā noteiktajam kritērijam, jo blakusesošās pašvaldības pieņēmušas lēmumus par Rēzeknes un Viļānu novadu izveidi atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam. Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets secina, ka apstrīdētie Noteikumu Nr. 596 pielikuma II sadaļas
35. punkta vārdi "Dekšāres pagasts" atbilst Satversmes
36. pantam, Hartas
37. pantam, kā arī Reformas likuma 6.1 panta pirmajai un ceturtajai daļai, un lūdz Satversmes tiesu noraidīt Pieteikuma iesniedzējas prasību. Satversmes tiesa secināja:
39. gada
40. decembrī Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tas tika izsludināts
41. gada
42. decembrī. Likums stājās spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, proti,
43. gada
44. decembrī. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu
45. punktu spēku zaudēja Reformas likums. Likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību"
46. pants nosaka: "Ja spēku zaudē likuma norma, kas pilnvarojusi Ministru kabinetu izdot noteikumus, par spēku zaudējušiem uzskatāmi arī noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz spēku zaudējušo likuma normu." Noteikumi Nr. 596 tika izdoti, pamatojoties uz Reformas likuma 6.1 panta ceturto daļu. Tātad Noteikumi Nr. 596, kuru pielikuma II sadaļā bija ietverti arī vārdi "Dekšāres pagasts", ir zaudējuši spēku
47. gada
48. decembrī. Tāpat spēku zaudējušas divas normas, vārdu "Dekšāres pagasts" atbilstību kurām Pieteikuma iesniedzēja ir lūgusi izvērtēt, - proti, Reformas likuma 6.1 panta pirmā un ceturtā daļa. Satversmes tiesas likuma
49. panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku. Savukārt minētā panta pirmās daļas
50. punkts paredz, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja spēku ir zaudējusi norma (akts), atbilstība kurai tiek apstrīdēta. Satversmes tiesas likuma
51. panta pirmās daļas
52. un
53. punkts ir vērsts uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas
54. gada
55. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11.
56. punktu). Interpretējot kopsakarā Satversmes
57. pantu un Satversmes tiesas likuma
58. pantu, ir redzams, ka Satversmes tiesas likuma mērķis un Satversmes tiesas uzdevums ir veicināt tiesību sistēmas sakārtošanu, kā arī veikt kontroli pār to, lai konstitucionālās institūcijas ar to izdotajiem aktiem neizjauktu valsts varas savstarpējās kontroles un līdzsvara attiecības [sk. Satversmes tiesas
59. gada
60. aprīļa lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 04-06