Noteikumi par nacionālajiem vides indikatoriem

(1)1.2.radītais bīstamo atkritumu daudzumstūkst. tonnu gadāLVĢMC1.3.sadzīvē radītais atkritumu daudzumskg uz iedz. gadāLVĢMC1.4.kopējais pārstrādātais sadzīves atkritumu apjomsprocenti no gadā radītā apjomaLVĢMC1.5.kopējais pārstrādātais bīstamo atkritumu apjomsprocenti no gadā radītā apjomaLVĢMC2.Bioloģiskā daudzveidība2.1.sauszemes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju īpatsvars attiecībā pret valsts sauszemes teritorijuprocentiDAP

(9)2.2.īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kopējais skaits un platībaskaits, haDAP2.3.mikroliegumu skaits un platība ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām pa organismu grupāmskaits, haDAP2.4.atmirusī koksnem3/haZM

(2)2.5.mežu platībahaZM2.6.bioloģiski vecu mežaudžu īpatsvars pa valdošajām vietējo koku sugām (priede – 140 gadu, egle – 120 gadu, bērzs – 90 gadu, melnalksnis – 80 gadu, apse – 70 gadu, ozolu, ošu vai liepu audzes – 100 gadu)procentiZM2.7.apzināto bioloģiski vērtīgo zālāju platībahaZM2.8.bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kurā tiek ievēroti atbalsta saņemšanas nosacījumihaZM2.9.indikatorsugu populāciju demogrāfijas rādītāji: melnais stārķis, baltais stārķis, mazais ērglis un lasisīpatņu skaits, populāciju demogrāfijas rādītājiDAP2.10.vietējo putnu populāciju indeksssugu skaits, īpatņu skaitsDAP2.11.lauku putnu populāciju indeksssugu skaits, īpatņu skaitsDAP2.12.tauriņu sugu indeksssugu skaits, īpatņu skaitsDAP2.13.spāru sugu indeksssugu skaits, īpatņu skaitsDAP2.14.abinieku sugu indeksssugu skaits, īpatņu skaitsDAP2.15.sīko zīdītājdzīvnieku sugu indeksssugu skaits, īpatņu skaitsDAP3.Gaisa piesārņojums un ozona slāņa samazināšanās3.1.paskābinošo vielu (SO2, NOx, nemetāna gaistošo organisko savienojumu, NH3) emisiju apjomskilotonnas gadā katrai piesārņojošai vielaiLVĢMC3.2.gaisu piesārņojošām vielām (SO2, NO2, O3, daļiņas PM10) noteikto robežlielumu pārsniegumi robežlieluma (O3 – mērķlieluma) pārsniegumu skaits gadā, arī attiecībā pret atļauto pārsniegumu skaituLVĢMC3.2.1gaisu piesārņojošo vielu (SO2, NO2, daļiņu PM2,5, daļiņu PM10, C6H6) gada vidējā koncentrācija un O3 piesārņojuma indekss AOT40, kas aprēķināts, izmantojot vienas stundas vērtības laikposmā no maija līdz jūlijamµg/m3(ozonam – µg/m3 x h)LVĢMC3.3.jonizējošā gamma starojuma līmenisnSv/h,vidējā gamma fona līmeņa pārsniegumu skaits virs150 % gadāVVD RDC

(3)4.Klimata pārmaiņas4.1.nokrišņu daudzums (gadā, mēnesī)mmLVĢMC4.2.gaisa vidējā temperatūra (gadā, mēnesī)ºCLVĢMC4.3.vēja vidējais ātrums (gadā, mēnesī) un maksimālās brāzmasm/sLVĢMC4.4.atjaunojamo energoresursu īpatsvars primāro energoresursu patēriņāprocenti gadāCSP(4, 10)4.5.siltumnīcefekta gāzu (CO2, CH4, N2O, SF6, HFC, PFC) emisijasGg CO2 ekvivalents gadāLVĢMC4.6.siltumnīcefekta gāzu emisijas uz iedzīvotājuGg CO2 ekvivalents uz iedz. gadāLVĢMC4.7.piesaistītais siltumnīcefekta gāzu daudzumsGg CO2 ekvivalents gadāLVMI “Silava”

(5)4.8.enerģētikas, t.sk. transporta sektora, siltumnīcefekta gāzu emisijas uz iedzīvotājut CO2 ekvivalents uz iedz. gadāLVĢMC,CSP4.9.transporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas uz iedzīvotājut CO2 ekvivalents uz iedz. gadāLVĢMC,CSP4.10.enerģētikas, t.sk. transporta sektora, siltumnīcefekta gāzu emisijas uz kopējo primāro energoresursu patēriņut CO2 ekvivalents/TJLVĢMC,CSP4.11.siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāteSEG emisijas uz IKP(t CO2 ekvivalenta, 2000.gada salīdzināmās cenās (milj. Ls))LVĢMC,CSP4.12.enerģētikas, t.sk. transporta sektora, siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāteenerģētikas SEG emisijas uz IKP(t CO2 ekvivalenta, 2000.gada salīdzināmās cenās (milj. Ls))LVĢMC,CSP4.13.transporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāteenerģētikas SEG emisijas uz IKP(t CO2 ekvivalenta, 2000.gada salīdzināmās cenās (milj. Ls))LVĢMC,CSP4.14.enerģētikas, t.sk. transporta sektora, daļa kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijās (bez zemes izmantošanas, zemes maiņas un mežsaimniecības sektora)procenti gadāLVĢMC4.15.transporta sektora daļa kopējās siltumnīc­efekta gāzu emisijās (bez zemes izmantošanas, zemes maiņas un mežsaimniecības sektora)procenti gadāLVĢMC5.Ūdeņu apsaimniekošana5.1.pazemes ūdeņi – pazemes ūdeņu līmeņa izmaiņas (īpaši depresijas apgabalā Rīgā) m gadāLVĢMC5.1.1.pazemes ūdeņu līmeņa izmaiņas (īpaši depresijas apgabalā Rīgā)m gadāLVĢMA5.1.2.pazemes dzeramā ūdens objektu īpatsvars, kas nodrošina kvalitātes un nekaitīguma prasībām atbilstošu ūdens piegādiprocentiSVA

(6)5.2.virszemes ūdeņi

(11)5.2.1.notekūdeņu emisija virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiemmilj. m3 gadāLVĢMC5.2.2.biogēno elementu emisijas virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (Nkop un Pkop)t gadāLVĢMC5.2.3.biogēno elementu emisijas virszemes ūdeņos no difūzā piesārņojuma avotiem (Nkop un Pkop)t gadāLVĢMC5.2.4.skābekli patērējošo organisko vielu ienese virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (BSP5)t gadāLVĢMC5.2.5.bioķīmiskā skābekļa patēriņa gada vidējā koncentrācija upēs (BSP5)mg O2 litrāLVĢMC5.2.6.hlorofila-a vidējā vasaras koncentrācija ezerosµg/lLVĢMC5.2.7.biogēno elementu gada vidējās koncentrācijas virszemes ūdeņos (Nkop un Pkop)mg/lLVĢMC5.2.8.labas un augstas ūdens kvalitātes ūdens objektu īpatsvarsprocenti no kopējā skaitaLVĢMC5.3.jūras ūdeņi5.3.1.robežšķērsojošo ūdeņu radītā Nkop un Pkop slodze (pie valsts robežas) salīdzinājumā ar kopējo upes slodzi uz Baltijas jūru (upju grīvās)t gadāLVĢMC5.3.2.Nkop un Pkop gada vidējās koncentrācijas robežšķērsojošās ūdenstecēs (pie valsts robežas un upju grīvās)mg/lLVĢMC5.3.3.biogēno elementu (slāpekļa, N-NO3 un fosfora, P- PO4) vidējās koncentrācijas Rīgas līcī un Latvijas teritoriālajos ūdeņos (pārejas, piekrastes un jūras ūdeņos) ziemas periodāµmol/lLHEI

(7)5.3.4.Seki dziļums (piekrastes, pārejas un jūras ūdeņos, vidējā vasaras vērtība)mLHEI5.3.5.hlorofila-a vidējā vasaras koncentrācija pārejas, piekrastes un jūras ūdeņosmg/m3LHEI5.3.6.makrofītu dziļuma robeža (piekrastes ūdeņos, reizi gadā vasarā)mLHEI5.3.7.skābekļa deficīta laukums (sezonāli – vasara, rudens; jūras ūdeņos)km2LHEI5.4.peldvietu ūdeņi – peldvietas ar vismaz pietiekamas kvalitātes prasībām atbilstošu ūdens kvalitātiskaits no kopējā peldvietu skaitaVI

(6)5.5.dzeramais ūdens – iedzīvotāju īpatsvars, kas saņem nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstošu ūdeniprocentiVI6.Zemes izmantošana6.1.zemes apauguma izmaiņasha reizi piecos gadosLVĢMC6.2.lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana, kurā tiek ievēroti atbalsta saņemšanas nosacījumitūkst. haZM, LAD

(8)6.3.sertificētā bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībahaZM6.4.reģistrā iekļautās piesārņoto teritoriju platībashaLVĢMC6.5.reģistrā iekļautās potenciāli piesārņoto teritoriju platībashaLVĢMC7.Dabas resursu izmantošana7.1.būvmateriālu izejvielu (ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, māls, smilts, smilts-grants) krājumim3LVĢMC7.2.būvmateriālu izejvielu ieguves apjomsm3 gadāLVĢMC7.3.kūdras krājumi (ar mitrumu 40 %)tūkst. tLVĢMC7.4.kūdras ieguves apjomst gadāLVĢMC7.5.pazemes ūdeņu krājumimilj. m3LVĢMC7.6.pazemes ūdens ņemšanas apjoms un patēriņa sadalījums pa tautsaimniecības sektoriemmilj. m3 gadāLVĢMC7.7.virszemes ūdens ņemšanas apjoms un patēriņa sadalījums pa tautsaimniecības sektoriemmilj. m3 gadāLVĢMC7.8.koksnes krājas pieaugumsmilj. m3 gadāZM7.9.koksnes ieguves apjomsmilj. m3 gadāZM7.10.koksnes izmantošanas apjoms energoresursu gala patēriņāPJ gadāCSPPiezīmes.1 Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".2 Zemkopības ministrija.3 Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs.4 Centrālā statistikas pārvalde.5 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”.6 Veselības inspekcija.7 Latvijas Hidroekoloģijas institūts.8 Lauku atbalsta dienests.9 Dabas aizsardzības pārvalde.10 C CSP datus iegūst no Eiropas Kopienu Statistikas biroja Eurostat aprēķina.11 Indikatorus uzrāda vismaz pa upju baseinu apgabaliem. Vides ministrs R.Vējonis