← Latvija

Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"

Ministru kabineta noteikumi Nr.897 Rīgā 2009.gada 11.augustā (prot. Nr.52 35.§) Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 12.panta otro daļu Izdarīt Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 50., 143.nr.; 2005, 160.nr.; 2008, 106.nr.) šādus grozījumus:

  1. Aizstāt noteikumu tekstā: 1.
  2. vārdus "īpaši bīstamās" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "prioritārās" (attiecīgā locījumā); 1.
  3. vārdus "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "centrs" (attiecīgā locījumā).
  4. Izteikt
  5. un 5.punktu šādā redakcijā: "
  6. Ūdens kvalitātes normatīvi, kas nosaka prioritāro vielu (1.pielikuma 1.tabula) un bīstamo vielu (1.pielikuma 2.tabula) koncentrāciju robežlielumus ūdenī un prioritāro vielu koncentrāciju robežlielumus biotā (1.pielikuma 3.tabula), attiecas uz visiem virszemes ūdeņiem, to skaitā prioritārajiem zivju ūdeņiem un dzeramā ūdens ieguvei izmantojamajiem virszemes ūdeņiem.
  7. Piemērojot šo noteikumu 1.pielikuma
  8. un 2.tabulā minētos ūdens kvalitātes normatīvus un 1.pielikuma 3.tabulā minētos kvalitātes normatīvus biotai, ņem vērā: 5.
  9. ietekmētās teritorijas paredzamo izmantošanas veidu; 5.
  10. nepieciešamību novērst ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām ūdens videi īpaši bīstamajām vielām un samazināt ūdens piesārņojumu ar pārējām šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām prioritārajām vielām un 2.tabulā minētajām vielām; 5.
  11. ka šo noteikumu 1.pielikuma
  12. un 2.tabulā minētie vides kvalitātes normatīvi ir izteikti kā piesārņojošās vielas vai vielu grupas kopējā koncentrācija visā ūdens paraugā; 5.
  13. ka vides kvalitātes normatīvi metāliem attiecas uz koncentrāciju šķīdumā - ūdens fāzi, kuru iegūst, paraugu filtrējot caur 0,45 μm filtru vai veicot līdzīgu priekšapstrādi. Novērtējot ūdens atbilstību metālu un to savienojumu vides kvalitātes normatīviem, var ņemt vērā metālu dabisko fona koncentrāciju, ja tā neļauj ievērot atbilstību vides kvalitātes normatīviem, kā arī ūdens cietību, ūdeņraža jonu koncentrāciju (pH vērtību, kas izteikta kā ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvais decimāllogaritms) vai citus kvalitātes rādītājus, kas ietekmē metālu bioloģisko pieejamību."
  14. Papildināt noteikumus ar 5.1 punktu šādā redakcijā: "5.1 Virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja: 5.1
  15. dažādos gadalaikos katrā ūdensobjekta reprezentatīvā monitoringa vietā mērīto prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrāciju vidējā aritmētiskā vērtība nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma
  16. un 2.tabulā noteikto gada vidējo koncentrāciju; 5.1
  17. katrā reprezentatīvā ūdensobjekta monitoringa vietā mērītā vienreizējā prioritāro vielu koncentrācija nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju; 5.1
  18. prioritāro vielu koncentrācija biotā nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulā noteikto vides kvalitātes normatīvu."
  19. Aizstāt 6.punkta ievaddaļā un 7.punktā skaitli un vārdu "2.pielikumā" ar skaitļiem un vārdiem "1.pielikuma 2.tabulā".
  20. Papildināt noteikumu II nodaļu ar 7.1 punktu šādā redakcijā: "7.1 Ja Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešams noteikt stingrākus vides kvalitātes normatīvus piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 "Noteikumi par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību" 5.pielikumā, piemēro šo noteikumu 2.pielikumā minētās prasības."
  21. Izteikt 11.4.apakšpunktu šādā redakcijā: "11.
  22. prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā minētos vides kvalitātes normatīvus;".
  23. Izteikt 26.
  24. un 26.2.apakšpunktu šādā redakcijā: "26.
  25. piesārņojuma līmenis ir pārsniedzis mērķlieluma un robežlieluma vidējo aritmētisko vērtību, šajā teritorijā veic pasākumus, lai precizētu piesārņojuma areāla robežas, novērtētu, vai piesārņojums nerada risku cilvēku veselībai un videi, kā arī novērstu turpmāku pazemes ūdeņu piesārņošanu; 26.
  26. piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu, tad, ņemot vērā ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos, hidrodinamiskos apstākļus un antropogēnās iedarbības radīto slodzi attiecīgajā teritorijā, novērtē, vai vides sanācija ir nepieciešama un tehniski iespējama bez tādu pasākumu īstenošanas, kuri paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kā arī novērtē, vai pasākumiem piesārņoto pazemes ūdeņu vietu sanācijai un kontrolei nav nesamērīgi augstas izmaksas. Pamatojoties uz veikto novērtējumu, pazemes ūdeņu attīrīšanas pakāpi katram piesārņojuma areālam nosaka individuāli. Sanāciju veic saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" un Vides aizsardzības likumu."
  27. Svītrot 26.1 punktā burtu "B".
  28. Aizstāt 27.punktā vārdus "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" ar vārdiem "Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - centrs)".
  29. Izteikt 33.punkta otro teikumu šādā redakcijā: "Ja centrs konstatē, ka konkrētus prioritāros zivju ūdeņus piesārņojums neietekmē vai nav apstākļu, kas varētu pasliktināt šo ūdeņu kvalitāti, tam ir tiesības uz diviem gadiem pārtraukt šādu ūdeņu paraugu ņemšanu."
  30. Papildināt 42.punktu aiz vārda "sausums" ar vārdiem "un ir ievērotas Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktās prasības par īslaicīgiem izņēmumiem vides kvalitātes mērķu sasniegšanai".
  31. Aizstāt 45.1.1.apakšpunktā skaitļus un vārdus "
  32. un 2.pielikumā" ar skaitļiem un vārdiem "1.pielikuma 2.tabulā".
  33. Papildināt X nodaļu ar 51.punktu šādā redakcijā: "
  34. Šajos noteikumos centram noteiktos uzdevumus līdz 2009.gada 31.jūlijam veic valsts aģentūra "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra"."
  35. Izteikt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 4.punktu šādā redakcijā: "4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra Direktīvas 2006/44/EK par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi;".
  36. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar
  37. un 13.punktu šādā redakcijā: "12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos; 13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK."
  38. Izteikt 1.pielikumu šādā redakcijā: "1.pielikums Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118 Prioritāro un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos, kā arī prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņu biotas organismos I. Prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos 1.tabula Nr. p.k. Vielas nosaukums CAS numurs

(1)Robežlielums GVK
(2)(μg/l) Robežlielums MPK
(5)(μg/l) iekšzemes virszemes ūdeņi
(3)citi virszemes ūdeņi
(4)iekšzemes virszemes ūdeņi
(3)citi virszemes ūdeņi
(4)1 2 3 4 5 6 7
  1. Alahlors 15972-60-8 0,3 0,3 0,7 0,7
  2. Antracēns(X) 120-12-7 0,1 0,1 0,4 0,4
  3. Atrazīns 1912-24-9 0,6 0,6 2,0 2,0
  4. Benzols 71-43-2 10 8 50 50
  5. Bromdifenilēteris
(6)(X) 32534-81-9 0,0005 0,0002 nav piemērojams nav piemērojams 6. Kadmijs un tā savienojumi(X) (atkarībā no ūdens cietības pakāpes)
(7)7440-43-9 ≤ 0,08 (1.pakāpe) 0,08 (2.pakāpe) 0,09 (3.pakāpe) 0,15 (4.pakāpe) 0,25 (5.pakāpe) 0,2 ≤ 0,45 (1.pakāpe) 0,45 (2.pakāpe) 0,6 (3.pakāpe) 0,9 (4.pakāpe) 1,5 (5.pakāpe) ≤ 0,45 (1.pakāpe) 0,45 (2.pakāpe) 0,6 (3.pakāpe) 0,9 (4.pakāpe) 1,5 (5.pakāpe)
  1. C10-13 hloralkāni(X) 85535-84-8 0,4 0,4 1,4 1,4
  2. Hlorfenvinfoss 470-90-6 0,1 0,1 0,3 0,3
  3. Hlorpirifoss (etila hlorpirifoss) 2921-88-2 0,03 0,03 0,1 0,1
  4. 1,2-dihloretāns 107-06-2 10 10 nav piemērojams nav piemērojams
  5. Dihlormetāns 75-09-2 20 20 nav piemērojams nav piemērojams
  6. Di(2-etilheksil) ftalāts (DEHP) 117-81-7 1,3 1,3 nav piemērojams nav piemērojams
  7. Diurons 330-54-1 0,2 0,2 1,8 1,8
  8. Endosulfāns(X) 115-29-7 0,005 0,0005 0,01 0,004
  9. Fluorantēns 206-44-0 0,1 0,1 1 1
  10. Heksahlorbenzols(X) 118-74-1 0,01
(8)0,01
(8)0,05 0,05 17. Heksahlorbutadiēns(X) 87-68-3 0,1
(8)0,1
(8)0,6 0,6
  1. Heksahlorcikloheksāns(X) 608-73-1 0,02 0,002 0,04 0,02
  2. Izoproturons 34123-59-6 0,3 0,3 1,0 1,0
  3. Svins un tā savienojumi 7439-92-1 7,2 7,2 nav piemērojams nav piemērojams
  4. Dzīvsudrabs un tā savienojumi(X) 7439-97-6 0,05
(8)0,05
(8)0,07 0,07
  1. Naftalīns 91-20-3 2,4 1,2 nav piemērojams nav piemērojams
  2. Niķelis un tā savienojumi 7440-02-0 20 20 nav piemērojams nav piemērojams
  3. Nonilfenols(X) (4-nonilfenols) 104-40-5 0,3 0,3 2,0 2,0
  4. Oktilfenols (4-(1,1',3,3'-tetrametilbutil)-fenols) 140-66-9 0,1 0,01 nav piemērojams nav piemērojams
  5. Pentahlor-benzols(X) 608-93-5 0,007 0,0007 nav piemērojams nav piemērojams
  6. Pentahlor-fenols 87-86-5 0,4 0,4 1 1
  7. Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)
(9)(X) nav piemērojams nav piemērojams nav piemērojams nav piemērojams nav piemērojams Benz(a) pirēns(X) 50-32-8 0,05 0,05 0,1 0,1 Benz(b)fluorantēns(X) 205-99-2 Σ = 0,03 Σ = 0,03 nav piemērojams nav piemērojams Benz(k)fluorantēns(X) 207-08-9 Benz(g,h,i)perilēns(X) 191-24-2 Σ = 0,002 Σ = 0,002 nav piemērojams nav piemērojams Indeno(1,2,3-cd)pirēns(X) 193-39-5
  1. Simazīns 122-34-9 1 1 4 4
  2. Tributilalvas savienojumi(X) (tributilalvas katjons) 36643-28-4 0,0002 0,0002 0,0015 0,0015
  3. Trihlorbenzoli 12002-48-1 0,4 0,4 nav piemērojams nav piemērojams
  4. Trihlormetāns (hloroforms) 67-66-3 2,5 2,5 nav piemērojams nav piemērojams
  5. Trifluralīns 1582-09-8 0,03 0,03 nav piemērojams nav piemērojams Piezīmes. 1.
(1)Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service. 2.
(2)GVK ir gada vidējā koncentrācija - vides kvalitātes normatīvs (turpmāk - VKN). Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju. 3.
(3)Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus ūdensobjektus. 4.
(4)Citi virszemes ūdeņi ietver pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti - arī teritoriālos ūdeņus. 5.
(5)MPK ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija - vides kvalitātes normatīvs. Ja norādīts, ka MPK nav piemērojams, uzskata, ka pastāvīgās izplūdēs GVK nodrošina pietiekamu aizsardzību pret īslaicīgu un strauju piesārņojuma koncentrācijas pieaugumu, jo GVK vērtības ir ievērojami mazākas par tām, kas noteiktas, pamatojoties uz akūtu toksiskumu. 6. X - ūdens videi īpaši bīstama viela, kuras emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2020.gada 22.decembrim. 7.
(6)Bromdifenilēteru grupā (Nr.5) vides kvalitātes normatīvs noteikts tikai pentabromdifenilētera izomēriem Nr. 28, 47, 99, 100, 153 un 154. 8.
(7)Kadmijam un tā savienojumiem (Nr.6) vides kvalitātes normatīvu vērtības ir atkarīgas no ūdens cietības pakāpes (1.pakāpe: < 40 mg CaCO3/l, 2.pakāpe: 40 līdz <50 mg CaCO3/l, 3.pakāpe: 50 līdz < 100 mg CaCO3/l, 4.pakāpe: 100 līdz < 200 mg CaCO3/l, 5.pakāpe: ≥ 200 mg CaCO3/l). 9.
(8)Ja nepiemēro kvalitātes normatīvus biotai, ievieš stingrākus ūdens VKN, lai panāktu tādu pašu aizsardzības līmeni kā ar šo noteikumu 3.tabulā noteiktajiem VKN biotai. 10.
(9)Poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) prioritāro vielu grupai (Nr.28) jāievēro katrs atsevišķais VKN: VKN benz(a)pirēnam un VKN benz(b)fluorantēna un benz(k)fluorantēna summai un VKN benz (g,h,i)perilēna un indeno(1,2,3-cd)pirēna summai. II. Bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos 2.tabula Nr. p.k. Vielas nosaukums CAS numurs
(1)Robežlielums GVK
(2)(μg/l) Iekšzemes virszemes ūdeņi
(3)Citi virszemes ūdeņi
(4)1 2 3 4 5
  1. Tetrahlorogleklis 56-23-5 12 12
  2. 2.
  3. 2.
  4. 2.
  5. 2.
  6. Ciklodiēna pesticīdi: aldrīns dieldrīns endrīns izodrīns . 309-00-2 60-57-1 72-20-8 465-73-6 Σ = 0,01 Σ = 0,005
  7. DDT kopā
(5)- 0,025 0,025 para-para-DDT 50-29-3 0,01 0,01
  1. Tetrahloretilēns 127-18-4 10 10
  2. Trihloretilēns 79-01-6 10 10
  3. Arsēns un tā savienojumi 7440-38-2 150 36
  4. Cinks un tā savienojumi 7440-66-6 120 81
  5. Hroms un tā savienojumi 7440-47-3 11 50
  6. Varš un tā savienojumi 7440-50-8 9,0 3,1
  7. 2,4-dihlorfenoksietiķskābe 94-75-7 10 10
  8. Akrilnitrils 107-13-1 8 8
  9. Dietilamīns 109-89-7 100 100
  10. Dimetoāts jeb rogors epihlorhidrīns 1 1
  11. Fenoli (fenolu indekss) - 300 300
  12. Formaldehīds 50-00-0 1000 1000
  13. 2-hloranilīns 3-hloranilīns 4-hloranilīns 95-51-2 108-42-9 106-47-8 10 10
  14. Hlorbenzols 108-90-7 1 1
  15. Polihlorbifenili (PHB) - 0,01 0,01
  16. 2,4,6-trihlorfenols 88-06-2 1 1
  17. Monocikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (toluols, etilbenzols, ksiloli) - 10 10
  18. Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10-C40 indekss) - 100 100 Piezīmes. 1.
(1)Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service. 2.
(2)GVK ir gada vidējā koncentrācija - vides kvalitātes normatīvs. Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju. 3.
(3)Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus ūdensobjektus. 4.
(4)Citi virszemes ūdeņi ietver pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti - arī teritoriālos ūdeņus. 5.
(5)DDT kopā ir izomēru 1,1,1-trihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 50-29-3, ES numurs 200-024-3), 1,1,1-trihlor-2(o-hlorfenil)-2-(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 789-02-6; ES numurs 212-332-5), 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etilēna (CAS numurs 72-55-9; ES numurs 200-784-6) un 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil) etāna (CAS numurs 72-54-8; ES numurs 200-783-0) summa. III. Prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņu biotas organismos
(1)3.tabula Nr. p.k. Vielas nosaukums CAS numurs
(2)Robežlielums
(3)(μg/kg) 1 2 3 4
  1. Dzīvsudrabs un tā savienojumi 7439-97-6 20
  2. Heksahlorbenzols 118-74-1 10
  3. Heksahlorbutadiēns 87-68-3 55 Piezīmes. 1.
(1)Izvēlas piemērotāko indikatororganismu no zivīm, gliemjiem, vēžveidīgajiem vai citiem biotas organismiem. 2.
(2)Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service. 3.
(3)Vides kvalitātes normatīvs - pieļaujamā koncentrācija biotas indikatororganismu mīksto audu mitrā masā."
  1. Izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā: "2.pielikums Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118 Ķīmiskās kvalitātes normatīvu noteikšana
  2. Kvalitātes normatīvus ūdenī, biotā un sedimentos piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi nosaka, pamatojoties uz ūdens organismu reakcijas izpēti attiecībā uz mainīgām piesārņojošo vielu koncentrācijām.
  3. Piesārņojošo vielu iedarbības novērtēšanai izmanto šādas ūdens organismu taksonomiskās grupas: 2.
  4. aļģes un (vai) makrofītus; 2.
  5. dafnijas vai organismus, kas raksturīgi sāļiem ūdeņiem; 2.
  6. zivis.
  7. Ja iespējams, šā pielikuma 2.punktā minētajiem organismiem iegūst gan akūtās (īslaicīgās), gan hroniskās (ilglaicīgās) piesārņojošo vielu iedarbības datus, kas ir nozīmīgi attiecīgajam ūdensobjekta tipam, kā arī izmanto visus pieejamos datus par jebkādiem citiem ūdens organismiem konkrētajā ūdensobjektā.
  8. Nosakot maksimālo gada vidējo koncentrāciju: 4.
  9. nosaka attiecīgus drošības faktorus, kas katrā konkrētajā gadījumā atbilst pieejamo datu raksturam un kvalitātei, tehniskajām vadlīnijām par riska novērtēšanu jaunām reģistrētām vielām un riska novērtēšanu esošām vielām un ir saskaņā ar šādiem tabulā norādītajiem drošības faktoriem: Nr. p.k. Iedarbības veids Drošības faktors
  10. Vismaz viena akūtas iedarbības L(E)C50
(1)katrā organismu grupā 1 000 2. Viena hroniskas iedarbības NOEC
(2)zivīm, dafnijām vai organismam, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem) 100
  1. Divas hroniskas iedarbības NOEC sugām, kas pārstāv divas organismu grupas (zivis un (vai) dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un (vai) aļģes) 50
  2. Hroniskas iedarbības NOEC vismaz trim sugām, kas pārstāv trīs organismu grupas (parasti zivis, dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un aļģes) 10
  3. Citi gadījumi, tai skaitā lauka izpētes dati vai ekosistēmu modeļi, kas ļauj aprēķināt un piemērot precīzākus drošības faktorus Individuāls novērtējums Piezīmes. 1.
(1)L(E)C50 - letālā koncentrācija, kas pārbaudē izmantotajiem organismiem pēc to saskarsmes ar toksisku vielu 50 % gadījumu izraisa bojāeju. 2.
(2)NOEC - vielas nekaitīga koncentrācija. 4.
  1. nosakot vides kvalitātes normatīva galīgo vērtību, ņem vērā datus par ķīmisko vielu noturību un bioakumulāciju, ja tādi ir pieejami; 4.
  2. ņem vērā, ka šādi iegūts vides kvalitātes normatīvs jāsalīdzina ar jebkādiem lauka izpētes darbos iegūtiem pierādījumiem. Ja novērojamas anomālijas, noteikto normatīvu pārskata, lai aprēķinātu precīzāku drošības faktoru; 4.
  3. vides kvalitātes normatīvu pārskata saskaņā ar šo noteikumu
  4. un 7.punktu."
  5. Izteikt 2.1 pielikumu šādā redakcijā: "2.1 pielikums Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118 Prioritārie zivju ūdeņi I. Upes un upju posmi, kas noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem 1.tabula Nr. p.k. Upes nosaukums Novads vai republikas pilsēta Posma robežu apraksts Ūdeņu tips* 1 2 3 4 5 Daugavas upju baseinu apgabals
  6. Aiviekste Rēzeknes, Balvu, Rugāju, Lubānas, Madonas, Pļaviņu, Krustpils visa upe K
  7. Arona Madonas visa upe L
  8. Asūnīca Krāslavas, Dagdas no Asūnes līdz valsts robežai K
  9. Balupe Viļakas, Balvu, Rugāju, Lubānas visa upe K
  10. Daugava Krāslavas, Daugavpils, Daugavpils pilsēta, Ilūkstes, Līvānu, Jēkabpils, Jēkabpils pilsēta, Salas, Krustpils, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, Lielvārdes, Ķeguma, Ogres, Ikšķiles, Salaspils, Ķekavas, Stopiņu, Mārupes, Garkalnes, Carnikavas, Rīga no valsts robežas līdz grīvai K
  11. Dubna Aglonas, Daugavpils, Preiļu, Vārkavas, Līvānu visa upe K
  12. Feimanka Riebiņu, Preiļu, Vārkavas, Līvānu visa upe K
  13. Indrica Krāslavas, Dagdas visa upe K
  14. Jugla Rīga visa upe K
  15. Kuja Madonas, Cesvaines visa upe L
  16. Līčupe Amatas, Ogres no Kliģenes līdz grīvai L
  17. Lielā Jugla Mālpils, Ropažu no Sudas un Mērgupes satekas līdz Zaķmuižai L
  18. Lielā Jugla Ropažu, Garkalnes no Zaķmuižas līdz Juglas ezeram K
  19. Ludza Ludzas, Ciblas, Kārsavas no Lielā Ludzas ezera līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu) K
  20. Malta Rēzeknes, Viļānu no Viļāniem līdz grīvai K
  21. Mazā Jugla Ogres, Ikšķiles no Suntažiem līdz Dobelniekiem L
  22. Mazā Jugla Ikšķiles, Salaspils, Stopiņu no Dobelniekiem līdz Juglas ezeram K
  23. Mergupe Amatas, Siguldas, Mālpils no Nītaures līdz grīvai L
  24. Nereta Līvānu, Krustpils no Turkiem līdz grīvai K
  25. Ogre Ērgļu, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma no Ērgļiem līdz Ogresgalam L
  26. Ogre Ogres no Ogresgala līdz grīvai L
  27. Pededze Alūksnes, Gulbenes no valsts robežas līdz Litenei L
  28. Pededze Gulbenes, Rugāju, Lubānas no Litenes līdz grīvai K
  29. Pērse Kokneses no Ūsiņiem līdz grīvai K
  30. Rēzekne Rēzeknes no Sakstagala līdz Lubāna ezeram K
  31. Rītupe Kārsavas, Baltinavas no Kārsavas-Goliševas ceļa līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu) K
  32. Saka Salas, Jēkabpils pilsēta visa upe K
  33. Tartaks Daugavpils, Aglonas visa upe K
  34. Tumšupe Siguldas, Ropažu, Garkalnes no Allažmuižas līdz grīvai L
  35. Veseta Madonas, Pļaviņu, Ērgļu no Vietalvas-Vestienas ceļa tilta līdz grīvai L
  36. Ziemeļsusēja Salas no Ošāniem līdz grīvai K
  37. Zilupe Zilupes, Ludzas, Ciblas no Pasienes līdz valsts robežai K Gaujas upju baseinu apgabals
  38. Abuls Beverīnas no Trikātas līdz grīvai L
  39. Aģe Limbažu, Saulkrastu no Mandagas līdz grīvai L
  40. Amata Amatas, Līgatnes, Cēsu no tilta Skujenē līdz grīvai L
  41. Brasla Pārgaujas, Krimuldas no Straupes līdz grīvai L
  42. Briede Burtnieku no Valmieras-Matīšu ceļa tilta līdz grīvai K
  43. Egļupe Inčukalna visa upe L
  44. Gauja Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Rankas, Gulbenes no Taurenes ezera līdz Rankai K
  45. Gauja Gulbenes, Apes no Rankas līdz Gaujienai L
  46. Gauja Apes, Valkas, Strenču no Gaujienas līdz Strenčiem K
  47. Gauja Strenču, Beverīnas, Burtnieku, no Strenčiem līdz Mellupes grīvai L
  48. Gauja Beverīnas, Burtnieku, Valmieras, Priekuļu, Cēsu, Pārgaujas no Mellupes grīvas līdz Cēsu pilsētas tiltam K
  49. Gauja Cēsu, Pārgaujas, Amatas, Līgatnes, Krimuldas, Siguldas, Inčukalna, Sējas no Cēsu pilsētas tilta līdz Inčukalna pagasta tiltam L
  50. Gauja Inčukalna, Sējas, Ādažu, Carnikavas no Inčukalna pagasta tilta līdz grīvai K
  51. Jaunupe Salacgrīvas visa upe L
  52. Korģe Salacgrīvas no Korģenes līdz grīvai L
  53. Kumada Amatas, Līgatnes visa upe L
  54. Lenčupe Pārgaujas no Kalna dzirnavām līdz grīvai L
  55. Līgatne Līgatnes, Amatas visa upe L
  56. Melnupe Apes, Alūksnes visa upe K
  57. Pērļupe Amatas visa upe L
  58. Pēterupe Krimuldas, Limbažu, Sējas, Saulkrastu visa upe L
  59. Rakšupe Amatas visa upe L
  60. Rauna Priekuļu, Raunas no Raunas līdz grīvai L
  61. Raunis Cēsu, Priekuļu visa upe L
  62. Rauza Smiltenes no Jeiskas HES līdz grīvai L
  63. Rūja Rūjienas, Naukšēnu, Mazsalacas, Burtnieku no Rūjienas līdz grīvai K
  64. Salaca Burtnieku, Mazsalacas no Burtnieka līdz Iģes grīvai K
  65. Salaca Alojas, Salacgrīvas no Iģes grīvas līdz grīvai L
  66. Seda Burtnieku, Rūjienas no Rencēnu-Rūjienas ceļa tilta līdz grīvai K
  67. Šepka Smiltenes no Smiltenes-Gulbenes ceļa tilta līdz grīvai L
  68. Skaļupe Līgatnes visa upe L
  69. Strīķupe Valmieras, Pārgaujas visa upe L
  70. Svētupe Limbažu, Salacgrīvas no Pāles līdz grīvai L
  71. Tirza Madonas, Cesvaines, Gulbenes no Liezeres-Druvienas ceļa tilta līdz grīvai L
  72. Vaidava Alūksnes, Apes no Alūksnes-Māriņkalna ceļa tilta līdz grīvai L
  73. Vaive Cēsu, Priekuļu visa upe L
  74. Vecpalsa Smiltenes, Apes visa upe L
  75. Vija Valkas, Smiltenes, Strenču visa upe K
  76. Vikmeste Krimuldas, Siguldas visa upe L
  77. Vildoga Līgatnes visa upe L
  78. Vitrupe Limbažu, Salacgrīvas no Ķirbižiem līdz grīvai L
  79. Vizla Smiltenes, Apes no Vizlas līdz grīvai L Lielupes upju baseinu apgabals
  80. Auce Tērvetes, Dobeles, Jelgavas no Kroņauces līdz grīvai K
  81. Bērze Dobeles, Jelgavas no Dobeles līdz grīvai K
  82. Dienvidsusēja Aknīstes, Viesītes, Neretas no Aknīstes līdz grīvai K
  83. Iecava Iecavas, Ozolnieku, Jelgavas no Iecavas līdz grīvai K
  84. Lielupe Bauskas, Rundāles, Jelgavas, Jelgavas pilsēta, Ozolnieku, Babītes, Jūrmala visa upe K
  85. Mēmele Neretas, Vecumnieku, Bauskas visa upe K
  86. Misa Ķekavas, Olaines, Ozolnieku, Jelgavas no Plakanciema līdz grīvai K
  87. Mūsa Bauskas no valsts robežas līdz grīvai K
  88. Svēte Jelgavas, Jelgavas pilsēta no Mūrmuižas līdz grīvai K
  89. Tērvete Tērvetes, Jelgavas no Tērvetes līdz grīvai K
  90. Viesīte Jaunjelgavas, Neretas no Aizkraukles-Neretas ceļa tilta līdz grīvai K Ventas upju baseinu apgabals
  91. Abava Tukuma, Kandavas, Talsu, Kuldīgas no Pūres līdz Rendai K
  92. Abava Kuldīgas, Ventspils no Rendas līdz grīvai L
  93. Amula Kandavas no Pūces līdz grīvai L
  94. Bārta Priekules, Rucavas, Grobiņas no valsts robežas līdz Bārtas-Dunikas ceļa tiltam L
  95. Bārta Rucavas, Grobiņas, Nīcas no Bārtas-Dunikas ceļa tilta līdz Liepājas ezeram K
  96. Ciecere Skrundas, Saldus no Pakuļu ūdenskrātuves līdz grīvai L
  97. Durbe Durbes, Aizputes, Pāvilostas visa upe K
  98. Dursupe Talsu, Tukuma no Dursupes līdz grīvai L
  99. Dzedrupe Talsu no Dzedriem līdz grīvai L
  100. Engure Ventspils no Usmas ezera līdz Puzes ezeram K
  101. Ēda Kuldīgas visa upe L
  102. Imula Kandavas no Pūces līdz grīvai L
  103. Irbe Ventspils visa upe K
  104. Koja Skrundas no Rudbāržu dzirnavām līdz grīvai L
  105. Lāčupīte Engures no Cērkstes līdz grīvai L
  106. Lētīža Vaiņodes, Skrundas visa upe L
  107. Lonaste Ventspils no Raķupes un Pāces satekas līdz grīvai L
  108. Melnsilupe Dundagas, Rojas visa upe L
  109. Pāce Dundagas, Ventspils no Pāces līdz grīvai L
  110. Pilsupe Dundagas, Rojas visa upe L
  111. Raķupe Talsu, Ventspils, Dundagas no Ameles līdz grīvai L
  112. Riežupe Kuldīgas no Kuldīgas-Rīgas šosejas tilta līdz grīvai L
  113. Rinda Ventspils visa upe K
  114. Rīva Kuldīgas, Aizputes, Pāvilostas, Jūrkalnes visa upe L
  115. Roja Talsu, Rojas no Lubes līdz grīvai L
  116. Ruņa Priekules, Vaiņodes visa upe L
  117. Saka Pāvilostas visa upe K
  118. Slocene Engures no Valguma ezera līdz Kaņiera ezeram K
  119. Stende Ventspils no Ances līdz grīvai K
  120. Šķervelis Skrundas no Nīkrāces līdz Ventai L
  121. Sventāja Rucavas upes posms gar valsts robežu L
  122. Tebra Aizputes, Pāvilostas no Aizputes līdz grīvai L
  123. Užava Ventspils no Tērandes līdz grīvai L
  124. Venta Saldus, Skrundas no valsts robežas līdz Skrundai L
  125. Venta Kuldīgas, Skrundas no Skrundas līdz Kuldīgas-Rīgas šosejas tiltam K
  126. Venta Kuldīgas no Kuldīgas-Rīgas šosejas tilta līdz Zlēku pagasta Zlēku tiltam L
  127. Venta Ventspils, Ventspils pilsēta no Zlēku pagasta Zlēku tilta līdz grīvai K
  128. Zaņa Saldus no Pampāļiem līdz grīvai K Piezīme. * Ūdeņu tips: K - karpveidīgo zivju ūdeņi. L - lašveidīgo zivju ūdeņi. II. Ezeri, kas noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem 2.tabula Nr. p.k. Ezera nosaukums Novads vai republikas pilsēta Ūdeņu tips* 1 2 3 4 Daugavas upju baseinu apgabals
  129. Alauksts Vecpiebalgas L
  130. Alūksnes Alūksnes L
  131. Ārdavs Krāslavas L
  132. Bešēnu Aglonas L
  133. Cārmaņa Krāslavas L
  134. Cirišs Aglonas K
  135. Cirma Ludzas K
  136. Dagdas Dagdas L
  137. Drīdzis Krāslavas L
  138. Dubuļu Aglonas L
  139. Eša (Ežezers) Dagdas L
  140. Feimaņu Rēzeknes, Riebiņu K
  141. Galšūns Dagdas L
  142. Geraņimovas Ildzs Aglonas L
  143. Inesis Vecpiebalgas K
  144. Jazinks Aglonas L
  145. Juglas Rīga K
  146. Ķīšezers Rīga K
  147. Laucesas (Smelīnes) Daugavpils L
  148. Lejas Krāslavas L
  149. Lielais Baltezers Garkalnes, Ādažu K
  150. Lielais Gusena Krāslavas L
  151. Lielais Ludzas Ciblas K
  152. Lobes Ogres K
  153. Lubāns (Lubons) Madonas, Rēzeknes K
  154. Nierzas Ludzas L
  155. Rāznas Rēzeknes L
  156. Riču Daugavpils L
  157. Rušons (Rušiuns) Rēzeknes, Aglonas, Riebiņu K
  158. Sīvers Krāslavas L
  159. Stirnu Krāslavas L
  160. Sventes Daugavpils L
  161. Tērpes Krāslavas L
  162. Varnaviču Krāslavas L
  163. Zosnas Rēzeknes L Gaujas upju baseinu apgabals
  164. Burtnieku Burtnieku K Lielupes upju baseinu apgabals
  165. Babītes Babītes K
  166. Saukas Viesītes K Ventas upju baseinu apgabals
  167. Durbes Durbes K
  168. Engures Rojas, Engures, Tukuma K
  169. Kaņieris Engures K
  170. Liepājas Liepājas pilsēta, Grobiņas, Nīcas K
  171. Papes Rucavas K
  172. Puzes Ventspils L
  173. Usmas Ventspils L Piezīme. * Ūdeņu tips: L - lašveidīgo zivju ūdeņi. K - karpveidīgo zivju ūdeņi."
  174. Izteikt 10.pielikuma I nodaļu šādā redakcijā: "I. Ūdens kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai 1.tabula Nr. p.k. Parametrs Mērvienība Mērķlielums Robežlielums 1 2 3 4 5
  175. Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) mg O2/l 40 300
  176. Kopējais slāpeklis (Nkop.) mg/l 3 50
  177. Sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV) µg/l - 200
  178. Fenolu indekss µg/l 0,5 50
  179. Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10-C40 indekss) µg/l - 1000
  180. Benzols µg/l 0,2 5
  181. Etilbenzols µg/l 0,5 60
  182. Toluols µg/l 0,5 50
  183. Ksiloli µg/l 0,5 60
  184. Varš (Cu) µg/l 10 75
  185. Svins (Pb) µg/l 10 75
  186. Kadmijs (Cd) µg/l 1,0 6
  187. Dzīvsudrabs (Hg) µg/l 0,05 0,3
  188. Hroms (Cr) µg/l 10 30
  189. Kobalts (Co) µg/l 10 100
  190. Niķelis (Ni) µg/l 10 75
  191. Arsēns (As) µg/l 10 60
  192. Molibdēns (Mo) µg/l 10 300" Ministru prezidents V.Dombrovskis Vides ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre T.Koķe Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 15.augustu.

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.