← Latvija

Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2009-104-01 un lietā Nr.2009-109-01

Satversmes tiesas lēmums Rīgā 2010.gada 19.janvārī Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2009-104-01 un lietā Nr.2009-109-01 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas rīcības sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Juris Jelāgins, Kristīne Krūma un Viktors Skudra, izskatījusi lietu Nr. 2009-104-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no

  1. gada līdz 2012.gadam" 3.panta pirmās daļas, ciktāl tā attiecas uz valsts vecuma pensiju, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  2. un
  3. pantam" (turpmāk - lieta Nr. 2009-104-01) un lietu Nr.2009-109-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no
  4. gada līdz 2012.gadam"
  5. panta pirmās daļas, ciktāl tā attiecas uz valsts vecuma pensiju, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.,
  6. un
  7. pantam" (turpmāk - lieta Nr. 2009-109-01) konstatēja:
  8. Latvijas Republikas Saeima
  9. gada
  10. jūnijā pieņēma likumu "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no
  11. gada līdz
  12. gadam" (turpmāk - Izmaksu likums). Šā likuma
  13. panta pirmā daļa noteica, ka "laika periodā no
  14. gada
  15. jūlija līdz
  16. gada
  17. decembrim valsts vecuma pensiju un saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" un nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" piešķirto izdienas pensiju saņēmējam, kurš ir obligāti sociāli apdrošinātā persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais) atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu", izmaksā 30 procentu apmērā no atbilstoši normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas apmēra ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā pensijas saņēmējs ir kļuvis par obligāti sociāli apdrošināto personu (darba ņēmēju vai pašnodarbināto) atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Lieta Nr. 2009-104-01 pēc pieteikuma iesniedzējas - Larisas Paramonovas - pieteikuma tika ierosināta
  18. gada
  19. oktobrī par Izmaksu likuma
  20. panta pirmās daļas, ciktāl tā attiecas uz valsts vecuma pensiju (turpmāk - apstrīdētā norma), atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
  21. un
  22. pantam. Savukārt lieta Nr. 2009-109-01 pēc pieteikuma iesniedzēja - Nikolaja Terentjeva - pieteikuma par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1.,
  23. un
  24. pantam tika ierosināta
  25. gada
  26. decembrī. Pieteikumos norādīts, ka apstrīdētā norma neatbilst no Satversmes
  27. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam, Satversmes
  28. pantā noteiktajam vienlīdzības principam un Satversmes
  29. pantā noteiktajām personas pamattiesībām uz sociālo nodrošinājumu.
  30. Satversmes tiesa
  31. gada
  32. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2009-43-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no
  33. gada līdz
  34. gadam"
  35. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  36. un
  37. pantam un
  38. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91.,
  39. un
  40. pantam" (turpmāk - spriedums lietā Nr. 2009-43-01). Ar šo spriedumu par neatbilstošu Satversmes
  41. un
  42. pantam un spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža tika atzīta arī apstrīdētā norma. Satversmes tiesa s e c i n ā j a:
  43. Satversmes tiesas likuma
  44. panta pirmās daļas
  45. punkts paredz, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu. Satversmes tiesas likuma
  46. panta pirmā daļa kopumā ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas
  47. gada
  48. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11.
  49. punktu). Spriedumā lietā Nr. 2009-43-01 tika atzīts, ka līdzīgā situācijā kā pieteikuma iesniedzēji atrodas arī visas tās personas, uz kurām attiecas Izmaksu likuma
  50. panta pirmā daļa un
  51. panta pirmā daļa. Tādējādi šīs normas ir atzīstamas par spēku zaudējušām no to pieņemšanas brīža attiecībā uz visiem pensiju saņēmējiem, kurus tās skar (sk. Satversmes tiesas
  52. gada
  53. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01
  54. punktu). Līdz ar to ar spriedumu lietā Nr. 2009-43-01 Satversmes tiesa jau ir novērsusi strīdu, kas pastāv arī lietā Nr. 2009-104-01 un lietā Nr. 2009-109-
  55. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
  56. panta pirmās daļas
  57. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2009-104-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no
  58. gada līdz
  59. gadam"
  60. panta pirmās daļas, ciktāl tā attiecas uz valsts vecuma pensiju, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  61. un
  62. pantam" un lietā Nr.2009-109-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no
  63. gada līdz
  64. gadam"
  65. panta pirmās daļas, ciktāl tā attiecas uz valsts vecuma pensiju, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.,
  66. un
  67. pantam". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.