← Latvija

Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2009-107-01

Satversmes tiesas lēmums Rīgā 2010.gada 27.maijā Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2009-107-01 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Juris Jelāgins, Kristīne Krūma un Viktors Skudra,

  1. gada
  2. aprīlī tiesas sēdē, izskatot lietas Nr. 2009-107-01 "Par Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likuma pārejas noteikumu
  3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.,
  4. un
  5. pantam" materiālus, konstatēja:
  6. Satversmes tiesa
  7. gada
  8. novembrī pēc Aivara Krancmaņa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) konstitucionālās sūdzības ierosināja lietu Nr. 2009-107-01 "Par Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likuma pārejas noteikumu
  9. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.,
  10. un
  11. pantam". Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likuma (turpmāk - Mākslinieku izdienas pensiju likums) pārejas noteikumu
  12. punkts (turpmāk - apstrīdētā norma) noteic: "No
  13. gada
  14. jūlija līdz
  15. gada
  16. decembrim izdienas pensijas saņēmējam, kurš
  17. gada
  18. jūlijā ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, izņemot šā likuma
  19. panta pirmās daļas
  20. punktā noteikto gadījumu, izdienas pensiju pārrēķina un samazina par 70% no aprēķinātā izdienas pensijas apmēra. Izdienas pensijas apmērs atjaunojams ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā persona pārtrauc gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais."
  21. Pieteikuma iesniedzējs no
  22. gada
  23. janvāra līdz
  24. gada
  25. jūlijam un no
  26. gada
  27. februāra līdz
  28. gada
  29. jūnijam strādāja valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālā opera" par solistu vokālistu, bet šobrīd ir pedagogs Ventspils Mūzikas skolā. Kultūras ministrija ar
  30. gada
  31. jūlija lēmumu ir piešķīrusi Pieteikuma iesniedzējam izdienas pensiju saskaņā ar Mākslinieku izdienas pensiju likuma normām. Minētajā lēmumā konstatēts, ka Pieteikuma iesniedzējs ir darba ņēmējs un tāpēc saskaņā ar apstrīdēto normu laika periodā no
  32. gada
  33. jūlija līdz
  34. gada
  35. decembrim viņam piešķirtā izdienas pensija izmaksājama 30 procentu apmērā. Kā norāda Pieteikuma iesniedzējs, likumdevējam ir tiesības noteikt viņa profesijas pārstāvjiem vecumu, ar kura sasniegšanu tiek prezumēts, ka viņi vairs nespēj strādāt savā profesijā un var pretendēt uz izdienas pensijas saņemšanu. Turklāt izdienas pensijas saņemšanai neesot paredzēti ierobežojumi, piemēram, tādi kā nodarbinātības tiesisko attiecību izbeigšana. Kā secina Pieteikuma iesniedzējs, apstrīdētā norma ierobežo viņam Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
  36. pantā un Mākslinieku izdienas pensiju likumā noteiktās tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Pieteikuma iesniedzējs arī norāda, ka apstrīdētā norma viņu diskriminējot attiecībā pret citām personu grupām. Viena no šīm personu grupām esot darbspējīgi, bet nestrādājoši izdienas pensiju saņēmēji, kuri negūst citus ienākumus un paši ir izvēlējušies vairs nestrādāt. Otra personu grupa esot darbspējīgi, bet nestrādājoši izdienas pensiju saņēmēji, kuri gūst ienākumus no kapitāla. Abas minētās personu grupas atšķirībā no Pieteikuma iesniedzēja saņemot izdienas pensiju 90 procentu apmērā. Pieteikuma iesniedzējs secina, ka nevienlīdzīgās attieksmes pamatā ir cilvēka sociālais statuss, bet tas esot prettiesiski. Pieteikuma iesniedzējs norāda arī uz apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes
  37. pantam. Līdz pat apstrīdētās normas pieņemšanai Pieteikuma iesniedzējs esot paļāvies uz to, ka valsts viņam neatņems izdienas pensiju vai tās daļu. Ievērojot šo tiesisko paļāvību, Pieteikuma iesniedzējs esot varējis uzņemties civiltiesiskās saistības tādā apmērā, kādu pieļāva viņa ienākumi.
  38. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1.,
  39. un
  40. pantam. Apstrīdētā norma esot pieņemta apstākļos, kad strauji pasliktinājās ekonomiskā situācija un samazinājās valsts budžeta ieņēmumi. Šādos apstākļos esot bijusi vajadzīga neatliekama, izlēmīga un saskaņota rīcība, lai stabilizētu valsts ekonomisko situāciju. Apstrīdētā norma šobrīd attiecoties uz 30 izdienas pensiju saņēmējiem. Plānotais finanšu līdzekļu ietaupījums esot 53 808 lati gadā. Tas ļaujot nodrošināt izdienas pensijas izmaksu visiem, kuriem tā ir piešķirta. Līdz ar to apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības nodrošināšana un citu personu tiesību aizsardzība. Saeima norāda, ka izdienas pensija nav sociālās apdrošināšanas pakalpojums. Satversmes
  41. pants tieši neparedzot valstij pienākumu nodrošināt šādu pensiju. Bezdarba pieauguma un darbspējīgo iedzīvotāju ienākumu samazināšanās apstākļos sociāli taisnīgs risinājums esot budžeta izdevumu samazināšana attiecībā uz personām, kurām jau ir citi pastāvīgi ienākumi. Izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes
  42. pantam, esot problemātiski apzināt to personu loku, kuras līdztekus izdienas pensijai gūst tādus ienākumus no kapitāla, kas salīdzināmi ar algotā darbā iegūtu atlīdzību. Ja pensijas saņēmējam ir naudas noguldījumi bankās, viņš saņemot zināmus procentus par šo kapitālu. Tomēr šis kapitāla pieaugums, visticamāk, nesasniedzot tādu apmēru, lai būtu salīdzināms ar ienākumiem no algota darba. Apstrīdētā norma esot nepieciešama, un tās mērķi neesot iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tā esot piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo labums, ko iegūst sabiedrība, esot lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu, ņemot vērā kopējo situāciju valstī un citām personu grupām noteiktos ierobežojumus. Pensiju samazināšana nepārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, jo tiesiskā regulējuma grozīšana, kas kalpo sabiedrības kopējam labumam, esot pieļaujama.
  43. Pieaicinātā persona - Kultūras ministrija - informē, ka tā no
  44. gada
  45. janvāra līdz
  46. gada
  47. februārim saskaņā ar Mākslinieku izdienas pensiju likumu ir piešķīrusi izdienas pensiju 148 personām. Vidējais izdienas pensijas apmērs esot 198 lati. No visiem izdienas pensiju saņēmējiem 31 persona esot strādājošs pensionārs. Finanšu līdzekļu ietaupījums, samazinot izmaksājamo izdienas pensiju apmēru, vidēji esot 4607 lati mēnesī. Savukārt kopējais finanšu līdzekļu ietaupījums no
  48. gada
  49. jūlija līdz
  50. gada
  51. februārim esot 36 858, 64 lati.
  52. Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka izdienas pensijas izmaksas ierobežojumus var salīdzināt ar vecuma pensijas izmaksas ierobežojumiem. Izdienas pensijas mērķis esot līdzīgs vecuma pensijas mērķim - garantēt personai iztiku, kad tā vairs nav spējīga aktīvi iesaistīties darba tiesiskajās attiecībās. Tiesībsargs norāda, ka apstrīdētā norma ierobežo Satversmes
  53. pantā nostiprinātās tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības nodrošināšana. Tā esot pieņemta situācijā, kad ekonomisko apstākļu dēļ bija nepieciešama neatliekama valsts institūciju rīcība, lai sabalansētu sabiedrības vēlmes ar iespējām. Neesot šaubu, ka izmaksājamā izdienas pensiju apmēra samazināšana nodrošina budžeta izdevumu samazināšanos. Tiesībsargs secina, ka ar apstrīdēto normu var sasniegt šo leģitīmo mērķi. Tiesībsargs uzsver, ka likumdevējs nav izvēlējies saudzējošāku alternatīvu risinājumu, piemēram, pensijas izmaksas ierobežojumus, ja personai ir noteikts ienākumu līmenis. Tiesībsargs secina, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes
  54. pantam. Tiesībsargs norāda arī uz apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes
  55. pantam. Persona, kurai piešķirta izdienas pensija, rēķinoties ar tās apmēru un attiecīgi organizējot savu dzīvi. Konkrētajā gadījumā izdienas pensiju saņēmēji esot paļāvušies uz to, ka izdienas pensijas piešķiršana nebūs šķērslis turpināt darbu, saglabājot sociāli apdrošinātas personas statusu, un ka izdienas pensija tiks saņemta pilnā apmērā. Turklāt likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, neesot paredzējis saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu. Satversmes tiesa secināja:
  56. Satversmes tiesas likuma
  57. panta pirmās daļas
  58. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka, interpretējot Satversmes tiesas likuma
  59. panta pirmās daļas
  60. punktu, jāņem vērā, ka šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīda vairs nav. Turpmāka lietas izskatīšana zaudē jēgu, ja strīda vairs nav. Lai gan Satversmes tiesas likuma
  61. panta pirmās daļas
  62. punkts ir formulēts tādējādi, ka, pēc gramatiskās interpretācijas spriežot, tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad norma zaudējusi spēku, pirms lietā tiek pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu, šā punkta jēga ir plašāka. Proti, tas piemērojams arī gadījumos, kad lēmuma pieņemšanas brīdī norma formāli spēku nav zaudējusi, taču institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, pati ir novērsusi strīdu, proti, noteikusi, ka norma zaudēs spēku (sk. Satversmes tiesas
  63. gada
  64. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2005-01-01
  65. un
  66. punktu,
  67. gada
  68. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-06-01 7.
  69. punktu un
  70. gada
  71. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-13-0106
  72. punktu). Saeima
  73. gada
  74. maijā pieņēma likumu "Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā". Saskaņā ar minēto likumu no Mākslinieku izdienas pensiju likuma tiek izslēgta apstrīdētā norma, turklāt Mākslinieku izdienas pensiju likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar
  75. punktu šādā redakcijā: "Personām, kuras laika posmā no
  76. gada
  77. jūlija līdz
  78. gada
  79. maijam saskaņā ar šā likuma noteikumiem piešķirto izdienas pensiju saņēma ierobežotā 90 procentu vai 30 procentu apmērā no piešķirtās izdienas pensijas, ieturēto (nesaņemto) izdienas pensijas daļu Kultūras ministrija izmaksā
  80. gada jūlijā, vienlaikus ar jūlija izdienas pensiju." Valsts prezidents minēto likumu ir izsludinājis
  81. gada
  82. maijā, un par likuma spēkā stāšanās dienu ir noteikts
  83. gada
  84. jūnijs. Satversmes tiesa secina, ka atbilstoši
  85. gada
  86. maijā pieņemtajiem Mākslinieku izdienas pensiju likuma grozījumiem personām, kas izdienas pensiju saņem saskaņā ar šo likumu, no
  87. gada
  88. jūnija izdienas pensija tiks izmaksāta pilnā apmērā un šā paša gada jūlijā tiks atmaksāta ieturētā izdienas pensijas daļa. Tādējādi likumdevējs ir novērsis lietā pastāvošo strīdu un tiesvedība lietā ir izbeidzama. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
  89. panta pirmās daļas
  90. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2009-107-01 "Par Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likuma pārejas noteikumu
  91. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.,
  92. un
  93. pantam". Lēmums nav pārsūdzams. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.