Par Krīžu komunikācijas pasākumu plānu 2011.–2013.gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr.147 Rīgā 2011.gada 6.aprīlī (prot. Nr.22 24.§) Par Krīžu komunikācijas pasākumu plānu 2011.-2013.gadam 1. Apstiprināt Krīžu komunikācijas pasākumu plānu 2011.-2013.gadam (turpmāk - pasākumu plāns). 2. Noteikt Iekšlietu ministriju par koordinējošo institūciju pasākumu plāna īstenošanā. 3. Iekšlietu ministram līdz 2014.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pasākumu plāna īstenošanu. 4. Iesaistītajām ministrijām nodrošināt pasākumu plāna īstenošanu no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ministru prezidents V.Dombrovskis Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Štokenbergs (Ministru kabineta 2011.gada 6.aprīļa rīkojums Nr.147) Krīžu komunikācijas pasākumu plāns 2011.-2013.gadam Saturs 1. Ievads 2. Esošās situācijas raksturojums 3. Sasaiste ar politikas plānošanas un citiem dokumentiem 4. Darbības virzieni, veicamie pasākumi, rezultāti un to rādītāji 5. Pielikums Nr.1 "Ārvalstu pieredze" 6. Pielikums Nr.2 "Valsts iestāžu aptaujas rezultāti" I. Ievads Krīžu komunikācijas pasākumu plāns (turpmāk - Plāns) ir sagatavots atbilstoši Ministru prezidenta 2010.gada 19.februāra rīkojumam Nr.67 "Par darba grupu Krīžu komunikācijas programmas projekta izstrādei". 2007. gadā veiktā valdības komunikācijas audita rezultāti parādīja, ka krīžu komunikācija publiskajā pārvaldē notiek, mācoties no kļūdām, kas nozīmē - sākumā komunikācija ir haotiska un nekoordinēta, pēc tam tā uzlabojas. Sabiedrība netiek pietiekami izglītota par rīcību krīzes situācijās, tāpat nav skaidri definēta informācijas aprite starp atbildīgajām iestādēm un plašsaziņas līdzekļu iesaistīšana krīzes situācijā. Tādējādi Krīžu komunikācijas plāns ir izstrādāts, lai nodrošinātu plānotu, saskaņotu un koordinētu komunikāciju krīzes situācijā, kā arī lai sekmētu komunikācijā iesaistīto amatpersonu kompetences paaugstināšanu un izglītotu iedzīvotājus par rīcību krīzes situācijā. Ārējos normatīvajos aktos ārkārtas situācija tiek raksturota ļoti plašā terminoloģiskajā diapazonā, savukārt jēdzienam "krīze" normatīvajos aktos nav vienota definējuma. Krīžu komunikācijas plāna ietvaros ar jēdzienu krīze tiek saprasta neparedzama vai grūti paredzama situācijas norise pēc dabas, tehnisko, tehnoloģisko, ekonomisko, sociālo un sabiedrisko sistēmu līdzsvara stāvokļa izjaukšanas, kuru rezultātā tiek apdraudēta pilsoņu dzīvība, veselība vai īpašums, apkārtējā vide, sabiedriskā kārtība, valsts iekšējā vai ārējā drošība, un šo problēmu atrisināšanai (pārvarēšanai) parastās pilnvaras un pieejamie līdzekļi nav pietiekami. Krīžu komunikācijas pārvaldību savas nozares ietvaros organizē ministrijas, izdodot atbilstošu normatīvo aktu, kas nosaka atbildīgās personas, to tiesības un pienākumus un informācijas apriti nozarē, savukārt krīzes pārvaldīšanu īsteno valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, komersanti un iedzīvotāji. Visi sistēmas elementi ir vienlīdz svarīgi un savstarpēji saistīti, tādēļ komunikācijas jautājums attiecas uz visām minētajām iesaistītajām grupām. Plānā paredzētie pasākumi aptver visus sistēmas elementus un tie piedalās pasākumu izpildē atbilstoši to funkcijām un kompetencei. Plāns neaptver komunikāciju izņēmuma stāvokļa un ārkārtējas situācijas izsludināšanas gadījumā. Jautājumi par komunikāciju tādā tiesiskā režīmā kā ārkārtēja situācija, kuru izsludina Ministru kabinets un ir nepieciešama fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežošana un izņēmuma stāvoklis, risināmi kontekstā ar likumprojektu "Par izņēmuma stāvokli un ārkārtēju situāciju", kurš tiek izstrādāts atbilstoši Ministru prezidenta 2010. gada 22.marta rīkojumam Nr.161, tomēr atsevišķi Plāna pasākumi var tikt izmantoti arī komunikācijā izņēmuma stāvokļa un ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā. Plāna projekta izstrādē piedalījās ministriju pārstāvju veidota darba grupa, kuras locekļiem bija iespēja iepazīties ar vairāku Eiropas valstu pieredzi krīžu komunikācijas organizēšanā (1.pielikuma), kā arī notika vairākas konsultācijas ar a/s "Latvijas Mobilais telefons", Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa Universitātes komunikāciju zinību pasniedzējiem un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem. II. Esošās situācijas raksturojums Plāna projekta sagatavošanas gaitā konstatētas būtiskas nepilnības krīžu komunikācijas jomā, kas saistītas gan ar normatīvo regulējumu, gan starpinstitūciju sadarbību krīzes situācijās, gan speciālistu un sabiedrības izglītotības trūkumu. Lai novērstu konstatētās nepilnības, pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierosinājuma ir izstrādāti informācijas aprites algoritmi starp katastrofas pārvaldīšanā iesaistītajām institūcijām. Valsts iestāžu aptaujas rezultāti (2.pielikums) parāda, ka lielākajai daļai - 69% aptaujāto iestāžu nav izstrādāta komunikācijas stratēģija. No tām iestādēm, kurām ir izstrādāta komunikācijas stratēģija, tikai Ekonomikas ministrijai komunikācijas stratēģijā ir ietverta sadaļa par komunikāciju krīzes situācijā. Tikai pusei aptaujāto iestāžu ir izstrādāti iekšējie normatīvie akti, kas nosaka komunikāciju krīzes situācijā. Lielākajai daļa jeb 85% aptaujāto iestāžu mājaslapās nav atrodama preventīva rakstura informācija attiecībā uz rīcību krīzes situācijā un informācija, kā rīkoties krīzes situācijā. Šāda rakstura informācija ir atrodama Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas, kā arī operatīvo dienestu mājaslapās. Savukārt, gatavību nepieciešamības gadījumā operatīvi izvietot preventīva rakstura informāciju attiecībā uz rīcību krīzes situācijā un informāciju, kā rīkoties, savās mājaslapās ir izteikušas visas aptaujātās iestādes. Iestādes norāda, ka tām pastāv diennakts informatīvie telefoni, kas krīzes situācijā var tikt izmantoti kā krīzes telefoni. Ārlietu ministrija norāda, ka krīzes situācijā Latvijas valsts piederīgie, lai iegūtu informāciju, var zvanīt uz ministra biroja dežūrējošā referenta tālruni, kas darbojas diennakts režīmā, un uz Konsulārā departamenta dežūrrežīma tālruni, kas darbojas diennakts režīmā. Tomēr, ņemot vērā, ka šie telefoni nav orientēti uz masveidīgu, vienlaicīgi saņemtu telefona zvanu apkalpošanu, reālā krīzes situācijā tie nespēs kvalitatīvi pildīt savu funkciju. Lielākai daļai jeb 62% aptaujāto iestāžu nav notikusi un netiek plānota darbinieku apmācība krīžu komunikācijā. Kā iemesls tam tiek minēts finanšu līdzekļu trūkums. Plānā noteikto mērķu sasniegšanai ir nozīmīga sadarbības uzlabošana ar sabiedriskajiem medijiem, kas ir būtisks informācijas kanāls sabiedrības informēšanā un izglītošanā. Radio ir iedzīvotājiem pieejamākais medijs, tāpēc to varētu izmantot kā efektīvāko iedzīvotāju apziņošanas kanālu. Aptaujātājām iestādēm lielākoties nav noslēgti līgumi ar TV, radio vai interneta portāliem par informācijas sniegšanu krīzes situācijā. Valsts kapitālsabiedrībai "Latvijas Valsts ceļi" ir līgumi ar radio Skonto, Star FM un SWH par satiksmes ziņu pārraidīšanu. Savukārt, VUGD ir noslēgts līgums ar "Latvijas radio" par informācijas izplatīšanu krīzes situācijā. Aptaujātās iestādes pēc krīzes situācijām veic mediju monitoringu un satura analīzi, lai izvērtētu krīzes komunikācijā pieļautās kļūdas un veiktu uzlabojumus. Analizējot trūkumus, kādus iestāde saskata krīžu komunikācijas un koordinācijas jautājumos, gandrīz visas aptaujātās iestādes uzskata, ka krīžu komunikācijas un koordinācijas jomā ir nepieciešami nopietni uzlabojumi. Kā galvenie trūkumi tiek minēta komunikācijas modeļa neesamība; neelastīga informācijas aprite ministrijas iekšienē un starp padotības institūcijām; atbalsta trūkums vadības līmenī; vienota krīzes jēdziena formulējuma trūkums. Kā nepilnība ir minēta arī krīzes komunikācijas plāna neesamība iestādēs un koordinācijas trūkums krīžu komunikācijas un sabiedrības informēšanas līmenī. Kā trūkums minēts arī tas, ka nav pieejamas konkrētas vadlīnijas krīžu komunikācijas vadīšanā, kā arī nav apmācīti krīžu komunikācijas speciālisti ministrijās. Aptaujātās iestādes norāda uz vienota rīcības plāna krīzes situācijā nepieciešamību, nosakot, kuras iestādes par kādām krīzes situācijām atbild un, kā notiek krīzes komunikācija starp valsts, pašvaldības un privātajām institūcijām. Tāpat tiek norādīta nepieciešamība noteikt vienu valsts institūciju, kas vadītu krīzes situāciju novēršanu valstī un atbilstoši krīzes situācijas specifikai piesaistītu nepieciešamās amatpersonas un speciālistus no citām valsts un pašvaldības institūcijām. Darba grupa Krīžu komunikācijas pasākuma plāna izstrādes laikā ir vienojusies, ka krīžu komunikāciju savas nozares ietvaros organizē ministrijas, nosakot informācijas aprites kārtību nozarē un starp ministrijas padotības iestādēm. Savukārt, krīzes pārvaldīšanā vadošo lomu komunikācijā nodrošina par krīzes pārvaldīšanu atbildīgā ministrija, pēc nepieciešamības piesaistot citu ministriju vai iestāžu speciālistus, un netiek izveidota kāda īpaša komunikācijas vienība ārpus vadošām un atbalstošajām institūcijām. Šāda pieeja atbilst Nacionālā drošības likuma 23.panta 2. daļas prasībām - ministrijas prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus, kā arī tam, ka Valsts civilās aizsardzības plāna 30.pielikumā ir jau norādītas institūcijas, kuras ir vadošās un atbalstošās konkrētos valsts apdraudējuma gadījumos, savukārt krīzes situācijās, kuras neapskata Valsts civilās aizsardzības plāns, par komunikāciju atbildīgā institūcija nosakāma atbilstoši institūciju funkcijām un atbildības sfērām. Nozīmīgas problēmas krīzes situācijā ir konstatētas komunikācijā starp pašvaldībām un ministrijām, valsts iestādēm, komersantiem, tādēļ, īstenojot Plānā paredzētos pasākumus, nepieciešams akcentēt pašvaldību lomu krīžu situācijas pārvaldīšanā, iesaistīt tās vienotā un koordinētā informācijas apritē un veicināt pašvaldību komunikāciju speciālistu kompetenci krīžu komunikācijā. Sekmīgā krīzes pārvarēšanā nozīmīgs faktors ir par rīcību krīzes situācijās izglītoti iedzīvotāji. Pēckrīžu mediju monitorings un rezultātu izvērtējums liek aptaujātajām iestādēm secināt, ka ir nepietiekams iedzīvotāju zināšanu līmenis par to, kā rīkoties krīzes situācijā, kur iegūt informāciju utt. Šo faktu arī apstiprina līdzšinējā atbildīgo dienestu pieredze, piemēram, pavasara plūdi, ķīmiskā avārija Kundziņsalā utt. Tādēļ Plāna uzdevumu sekmīgai realizācijai būtisks ir iesaistīto iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju atbalsts, veidojot izglītojošus materiālus, sociālās kampaņas un mērķa apmācības programmas dažādām interešu grupām - skolu jauniešiem, tūristiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, strādājošiem rūpnieciskajos objektos, kur iespējamas rūpnieciskās avārijas, šo objektu tuvumā dzīvojošām personām u.c. Kā vēlama tiek minēta vienotas mājaslapas izveide, kur vienkopus būtu atrodama visa informācija par krīzes situācijām un rīcību tajās, atvieglojot iedzīvotājiem informācijas ieguvi par rīcību konkrētās situācijās, kā arī pašvaldību mājaslapu papildināšana ar informāciju par rīcību krīzes situācijā un pašvaldību Civilās aizsardzības plāniem. Savlaicīgi realizējot visu grupu aptverošu izglītības un informēšanas pasākumu kopumu, ir iespējams būtiski uzlabot preventīvo situāciju - mazināt iedzīvotāju neskaidrību par rīcību krīzes situācijā. III. Sasaiste ar politikas plānošanas un citiem dokumentiem Valsts pārvaldes komunikācijas un koordinācijas pasākumu plāna projektā 2010.- 2012.gadam, kas ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 6.maijā, atsaucoties uz Ministru prezidenta 2010.gada 19.februāra rīkojumu Nr.67 "Par darba grupu Krīžu komunikācijas programmas projekta izstrādei", 6.punktā ir paredzēts uzdevums - izstrādāt krīžu komunikācijas plānu un koordinēt tā ieviešanu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 13.oktobra noteikumiem Nr.1178 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" politikas plānošanas dokumenti ir pamatnostādnes, plāns un koncepcija, vairs neparedz to skaitā arī programmu, darba grupa Krīžu komunikācijas programmas projekta vietā ir izstrādājusi Krīžu komunikācijas pasākumu plānu. Komunikācijas nodrošināšanu dažādu veidu katastrofu un krīžu situācijās paredz atsevišķi normatīvie akti, piemēram, Civilās aizsardzības likums, Enerģētikas likums, Nacionālās drošības likums, Informācijas atklātības likums, ANO Konvencija Par personu ar invaliditāti tiesībām, MK 2007.gada 7.augusta noteikumi Nr.530 "Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība" u.c. Nacionālās drošības likumā noteikts, ka ministrijas prognozē to kompetencē esošos nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Civilās aizsardzības likumā noteikts, ka ministrijas koordinē padotībā esošo institūciju darbību katastrofu gadījumos. Savukārt Valsts civilās aizsardzības plāna 30. pielikumā noteiktas reaģēšanā iesaistītās vadošās un atbalstošās institūcijas dažādos valsts apdraudējuma gadījumos, kā arī preventīvos un gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus valsts un reģionāla mēroga katastrofās, kā arī militāra iebrukuma vai kara gadījumā. IV. Darbības virzieni, veicamie pasākumi, rezultāti un to rādītāji Pirmais rīcības virziens - plānota, saskaņota un koordinēta valsts pārvaldes iestāžu informācijas aprites kārtība krīzes situācijā. Komunikācijas jautājums ir viens no krīzes pārvaldīšanas elementiem un nav atraujams no ministrijas un pašvaldības tiešajiem uzdevumiem. Sagaidāmais rezultāts: pamatojoties uz savlaicīgi saņemtu informāciju, veidosies vienota, saskaņota un mērķtiecīga informācijas plūsma institūcijās un starp institūcijām un pašvaldībām, kā arī komunikācijā ar sabiedrību. Rezultatīvie rādītāji: ministrijās iekšējos normatīvajos aktos noteikta informācijas aprites kārtība krīzes situācijā, kā arī noteiktas par krīžu komunikāciju atbildīgās amatpersonas tiesības un pienākumi šādās situācijās; izstrādāti metodiskie ieteikumi komunikācijas speciālistiem un citām krīzes situācijā iesaistītajām amatpersonām par komunikāciju krīzes situācijā; izveidota pastāvīgā krīzes komunikācijas ekspertu grupa Krīzes vadības padomes struktūrā. Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Pirmais rīcības virziens - plānota, saskaņota un koordinēta valsts pārvaldes iestāžu informācijas aprites kārtība krīzes situācijā Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņi Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas Tiešie darbības rezultāti Paredzētais finansējums un tā avoti 1. Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 18.janvāra noteikumiem Nr.42 "Krīzes vadības padomes nolikums" izveidot pastāvīgu krīzes komunikācijas ekspertu grupu 2011 I pusgads Iekšlietu ministrija Pastāvīga krīzes komunikācijas ekspertu grupa Nav nepieciešams 2. Izstrādāt metodiskos ieteikumus "Komunikācija krīzes situācijā" valsts pārvaldes komunikācijas speciālistiem un citām krīžu komunikācijā iesaistītām amatpersonām 2011.06 Krīzes komunikācijas ekspertu grupa Metodiskie ieteikumi "Komunikācija krīzes situācijā" Nav nepieciešams 3. Ministrijām iekšējos normatīvajos aktos noteikt informācijas aprites kārtību krīzes situācijā, kā arī noteikt par komunikāciju atbildīgās amatpersonas tiesības un pienākumus šādā situācijā, vadoties pēc metodiskajiem ieteikumiem "Komunikācija krīzes situācijā" 2011 II pusgads Visas ministrijas Iekšējie normatīvie akti Nav nepieciešams Otrais rīcības virziens - iedzīvotāju izglītojoši pasākumi par rīcību krīzes situācijā un operatīva iedzīvotāju informēšana krīzes situācijā. Preventīvo pasākumu ietvaros ir nepieciešams nodrošināt iespēju dažādām sabiedrības grupām brīvi iegūt informāciju par vispārējiem rīcības pamatnoteikumiem krīzes situācijā. Krīzes situācijā iedzīvotāji ir jānodrošina ar operatīvu (savlaicīgi, dezinformāciju apsteidzoši) informāciju par izveidojušos krīzes situāciju un skaidrām rekomendācijām tālākai rīcībai. Informācijai ir jābūt aktuālai, skaidri saprotamai, patiesai un tā ir jāatjauno atbilstoši situācijas attīstībai. Sagaidāmais rezultāts: Iedzīvotāji ir zinoši par rīcību dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējuma apstākļos, spēj precīzi rīkoties konkrētā krīzes situācijā atbilstoši atbildīgo institūciju operatīviem norādījumiem. Rezultatīvie rādītāji - izveidots 112 portāls; pilnveidots pašvaldību mājas lapu saturs; noslēgta vienošanās par informācijas apriti ar vājdzirdīgām personām; notikušas sociālās un izglītojošās kampaņas. Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Otrais rīcības virziens - iedzīvotāju izglītojoši pasākumi par rīcību krīzes situācijā un operatīva iedzīvotāju informēšana krīzes situācijā Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņi Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas Tiešie darbības rezultāti Paredzētais finansējums un tā avoti 1. Izveidot 112 portālu kā centrālo elektroniskās informācijas avotu iedzīvotājiem un tūristiem dažāda veida krīžu situācijās 2011.09 Iekšlietu ministrija Izveidots 112 portāls latviešu, krievu un angļu valodās Ap 6000 Ls (ieskaitot PVN) projekta "Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide 112 un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību" ietvaros un ministrijām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros 2. Krīzes komunikācijas ekspertu grupai izstrādāt 112 portāla uzbūvi, saturu un funkcionalitāti Līdz 2011.05 Krīzes komunikācijas ekspertu grupa Izstrādāta 112 portāla uzbūve, saturs un funkcionalitāte Nav nepieciešams 3. Krīzes komunikācijas ekspertu grupai nodrošināt regulāru 112 portāla satura plānošanu un darbības uzraudzību Pastāvīgi Krīzes komunikācijas ekspertu grupa 112 portāla satura plānošana, atjaunošana un darbības uzraudzība Nav nepieciešams 4. Krīzes komunikācijas ekspertu grupai izstrādāt vadlīnijas krīžu komunikācijai sociālajos medijos, izveidot 112 kontus sociālajos portālos un nodrošināt to saturu un darbību Pastāvīgi Krīzes komunikācijas ekspertu grupa Vadlīnijas, konti sociālajos portālos Nav nepieciešams 5. Operatīvi nodrošināt 112 portālā informāciju par lielām katastrofām ārvalstīs. Ārlietu ministrijas un 112 mājas lapā ievietot brīdinājuma informāciju par ceļošanu uz ārvalstīm Pastāvīgi Ārlietu, ministrija, Krīzes komunikācijas ekspertu grupa 112 portālā un ārlietu ministrijas mājas lapā ievietota informācija par ceļošanu uz ārvalstīm un par katastrofām ārvalstīs Nav nepieciešams 6. Izstrādāt rekomendācijas pašvaldību mājas lapu papildināšanai ar informāciju par rīcību krīzes situācijā un Civilās aizsardzības plāniem 2011.06 Krīzes komunikācijas ekspertu grupa un Latvijas Pašvaldību savienība Rekomendācijas Nav nepieciešams 7. Nodrošināt vājdzirdīgām personām iespējas ar īsziņu palīdzību sazināties ar 110, 112 un 113 dienestiem 2012 Veselības un Iekšlietu ministrijas sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām Nodrošināta iespējas ar īsziņu palīdzību sazināties ar 110, 112 un 113 Nav nepieciešams 8. Izzināt mobilo sakaru operatoru tehniskās iespējas, izmaksas un juridiskos aspektus iedzīvotāju brīdināšanai ar īsziņu starpniecību krīzes situācijā 2011.09 Satiksmes un Iekšlietu ministrijas kopīgi ar mobilo sakaru operatoriem Informatīvais ziņojums Nav nepieciešams 9. Izskatīt iespēju nodrošināt ieceļotājiem Latvijā un izceļotājiem no Latvijas pēc robežas šķērsošanas saņemt īsziņu par attiecīgo valstu operatīvo dienestu telefona numuriem (112,113,110 u.c.) 2011.09 Satiksmes un Iekšlietu ministrija kopīgi ar mobilo sakaru operatoriem Informatīvais ziņojums Nav nepieciešams 10. Iekšlietu ministrijai nepieciešamības gadījumā operatīvi izveidot "karsto līniju" saziņai un iedzīvotāju informēšanai dažāda veida krīzes situācijās 2011.06 Iekšlietu ministrija, Ekonomikas ministrija Informatīvais ziņojums Nav nepieciešams 11. Izstrādāt algoritmu sabiedrības informēšanai ar radio starpniecību krīzes situācijā 2011.06 Krīzes komunikācijas ekspertu grupa Izstrādāts algoritms Nav nepieciešams 12. Sagatavot alternatīvus informācijas nodošanas veidus par krīzes situāciju no VUGD Operatīvās vadības pārvaldes Latvijas radio 2011.06 Iekšlietu, Satiksmes ministrija Sagatavoti alternatīvi informācijas nodošanas veidi Iekšlietu ministrijai piešķirtā budžeta ietvaros 13. Organizēt informatīvas kampaņas par informācijas ieguves kanāliem krīzes situācijā, uzsverot radio kā galveno informācijas ieguves kanālu ņemot vērā, ka radio ir arī mobilajos telefonos 2011-2013 Organizē Iekšlietu ministrija Sabiedrības informēšanas pasākumi Ministrijai piešķirtā budžeta ietvaros 14. Savlaicīgi organizēt tematiskas informatīvās kampaņas par rīcību dažādās krīzes situācijās 2011-2013 Ministrijas atbilstoši savas kompetences jomām Sabiedrības informēšanas pasākumi Ministrijām piešķirtā budžeta ietvaros 15. Ministrijām atbilstoši darbības jomai kopā ar pašvaldībām un attiecīgajām sabiedriskajām organizācijām izstrādāt vai aktualizēt esošos informatīvos materiālus mērķa auditorijai drošības pasākumu jomā- tūristiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pirmskolas bērniem u.c. 2011 - 2013 Ministrijas, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas Izstrādāti vai aktualizēti informatīvie materiāli mērķa auditorijai drošības pasākumu jomā Ministrijām un pašvaldībām piešķirtā budžeta ietvaros 16. Katru gadu līdz 15.septembrim Valsts kancelejai apkopot un iesniegt Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ministriju priekšlikumus par preventīva rakstura krīžu komunikācijas tematikas iekļaušanu sabiedriskā pasūtījuma veidošanā. Līdz 15.septembrim katru gadu Visas ministrijas, Valsts kanceleja Apkopoti un iesniegti priekšlikumi NEPLP Nav nepieciešams Trešais rīcības virziens - mācību programmu aktualizēšana un papildināšana vispārējās un vidējās profesionālās izglītības iestādēs, komunikācijas speciālistu un komunikācijā iesaistīto valsts un pašvaldību amatpersonu zināšanu paaugstināšana par krīžu komunikāciju. Sagaidāmais rezultāts: par komunikāciju atbildīgo personu profesionāla rīcība, komunicējot ar sabiedrību un iesaistītajām institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem krīzes situācijā (informācija sagatavota, pārbaudīta un pasniegta atbilstoši mērķauditorijai, skaidri, saprotami, lietišķi, savlaicīgi). Skolēnu zināšanu līmeņa paaugstināšanās par rīcību krīzes situācijā. Atbilstoši Ministru kabineta 2008 .gada 16. decembra protokollēmuma 53. paragrāfam Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots izstrādāt un līdz 2010. gada 1. decembrim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, kas nepieciešami mācību kursa "Civilā aizsardzība un ugunsdrošība" ieviešanai vispārējās un vidējās profesionālās izglītības iestādēs. Paredzams, ka mācības pēc šī kursa varēs uzsākt 2011./2012. mācību gadā. Rezultatīvie rādītāji - vispārējās un vidējās profesionālās izglītības iestādēs ieviests mācību kurss "Civilā aizsardzība un ugunsdrošība", aktualizētas un papildinātas mācību programmas skolēniem, krīžu pārvaldīšanā iesaistīto institūciju amatpersonām veiktas apmācības krīžu komunikācijā, Profesiju standartā komunikāciju speciālistiem ietverta prasība pārzināt krīžu komunikāciju. Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Trešais rīcības virziens - mācību programmu aktualizēšana un papildināšana vispārējās un vidējās profesionālās izglītības iestādēs, komunikācijas speciālistu un komunikācijā iesaistīto valsts un pašvaldību amatpersonu zināšanu paaugstināšana par krīžu komunikāciju Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņi Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas Tiešie darbības rezultāti Paredzētais finansējums un tā avoti 1. Vispārējās un vidējās profesionālās izglītības iestādēs ieviests mācību kurss "Civilā aizsardzība un ugunsdrošība" 2011.06 Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Iekšlietu ministriju Vispārējās un vidējās profesionālās izglītības iestādēs ieviests mācību kurss "Civilā aizsardzība un ugunsdrošība" Atbilstoši 2007.g. 11.septembra MK nolemtajam finansējuma aprēķinus sagatavo Izglītības un zinātnes ministrija 2. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu un Veselības ministrijām, nepieciešamības gadījumā piesaistot citas ministrijas, pārskatīt un aktualizēt metodisko ieteikumu pamatskolai "Drošība" saturu 2011.06 Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Iekšlietu un Veselības ministrijām Pārskatīts un aktualizēts metodisko ieteikumu pamatskolai "Drošība" saturs Nav nepieciešams 3. Atbilstoši 2007.gada 27.februāra MK noteikumiem Nr.149 organizēt sabiedrisko attiecību speciālista, sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītāja un sabiedrisko attiecību menedžera Profesiju standartu papildināšanu ar prasību pārzināt krīžu komunikāciju un veikt krīžu komunikācijas pasākumus 2011 Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju Papildināti Profesiju standarti Nav nepieciešams 4. Veikt valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku apmācību 2011 - 2013 Organizē Iekšlietu ministrija Veikta valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku apmācība Ministrijai piešķirtā budžeta ietvaros Paredzams, ka plānā ietverto pasākumu starprezultātus varēs novērtēt pēc 2012.gada. Savukārt ilgākam laika posmam izvirzāmi citi situācijas novērtējuma un izmaiņu pārbaudes kritēriji, piemēram, komunikācijas novērtējums pēc krīzes, krīzes pārvaldīšanā iesaistīto institūciju apmierinātība ar komunikāciju krīzes situācijās u.c. 2012.gadā arī nepieciešams veikt plānoto pasākumu novērtējumu un atbilstoši iegūtajiem rezultātiem izstrādāt Plānu turpmākajam periodam. Sabiedrības izpratnes veicināšanā nav sagaidāmas straujas izmaiņas, bet ilglaicīgi un kompleksi īstenojot plānotos pasākumus, iedzīvotāju informētība, izpratne un līdz ar to drošības sajūta, kā arī valsts institūciju savstarpējā komunikācija un komunikācija ārējām mērķauditorijām krīzes situācijā tiks uzlabota. 1. PIELIKUMS Ārvalstu pieredze Igaunija Ārkārtas situāciju likums nosaka atbildīgās un vadošās ministrijas un iestādes katrai specifiskai krīzes situācijai. Tas arī nosaka tās ministrijas un iestādes, kurām ir jāsadarbojas ar vadošo iestādi. Krīžu komunikācija tiek veidota pēc tāda paša principa - vadošā iestāde veic galvenos komunikācijas pasākumus ar citu iestāžu palīdzību. Katra ministrija un iestāde ir atbildīga par krīžu komunikāciju savā nozarē. Krīžu komunikācijas vadlīnijas ir ietvertas Igaunijas valdības komunikācijas rokasgrāmatā, kas tika aktualizēta un apstiprināta 2010. gadā. Krīžu vadīšanu un komunikāciju augstākajā stratēģiskajā līmenī veic Igaunijas Valdības krīžu komisija, kuru vada iekšlietu ministrs. Komisija pieņem lēmumu, vai krīzes situācija ir smaga un ir nepieciešami kādi ārkārtas lēmumi, papildus finansu resursi, vai ir jāizsludina ārkārtas stāvoklis visā valstī utt. Komisija sagatavo priekšlikumus valdībai un tad valdība pieņem lēmumu, kas un kā tiks darīts, lai atrisinātu krīzi. Valdības komunikācijas nodaļa veic krīžu komunikācijas koordinācijas funkcijas, sniedzot atbalstu krīžu komunikācijas kapacitātes paaugstināšanā ministrijās un iestādēs. Valdības komunikācijas nodaļa:

1. a)konsultē ministrijas par to plānotajām krīžu komunikācijas aktivitātēm, kampaņām un apmācību;
2. b)koordinē Valdības krīžu komisijas komunikācijas grupu un tās apmācību procesu. Komunikācijas grupu veido dažādu ministriju un aģentūru komunikāciju speciālisti;
3. c)koordinē krīžu komunikācijas aktivitātes un resursus liela mēroja krīžu situācijā. Somija Atbilstoši noteiktajai kārtībai, kompetentā ministrija vada krīzes operācijas un koordinē sadarbību starp ministrijām. Premjerministra birojs pārliecinās, ka atbilstoši situācijai par atbildīgo tiek noteikta konkrēta ministrija. Kompetentās ministrijas pastāvīgais sekretārs ir atbildīgs par sagatavošanas darbiem administratīvajā sektorā un krīzes vadību, kas nepieciešama konkrētās situācijas risināšanā. Dažādos administratīvās struktūras atzaros un, kad vien nepieciešams, uzņēmumos vai pilsoņu organizācijās pasāktās darbības tiek koordinētas pastāvīgo sekretāru sanāksmē. Katra ministrija ir atbildīga par komunikāciju tās sektorā. Jautājumi attiecībā uz komunikācijas koordinēšanu un atbildību par komunicēšanu tiek izdiskutēti sanāksmēs, kas norit starp ministriju komunikācijas departamentu vadītājiem. Iestādes, kompānijas un organizācijas, kas nepieciešamas situācijas pārvaldīšanai, tiek iesaistītas aktivitātēs un šo aktivitāšu tālākā izziņošanā. Galvenais uzdevums - lai sabiedrība saņemtu maksimāli visaptverošu situācijas atainojumu un lai informācija, padomi un instrukcijas būtu pieejamas maksimāli plaši visdažādākajos komunikāciju kanālos. Lielbritānija Lielbritānijā pēdējos gados ir bieži nācies saskarties ar ārkārtējām situācijām: sākot ar plūdiem Temzas apkaimē un teroristu uzbrukumiem Londonai un beidzot ar tornādo Birmingemā un plašiem degvielas cisternu ugunsgrēkiem Bancfīldā. Šie notikumi ir parādījuši, ka būtiska ir ne tikai nepieciešamība sabiedrību apmācīt par rīcību ārkārtējos gadījumos, bet arī pārvaldīt efektīvu komunikāciju sistēmu sabiedrības informēšanai un brīdināšanai gan pirms, gan pēc negadījuma, gan arī tā laikā. Tā nodrošināšanai 1997.gadā ir izveidota Nacionālā vadības komiteja sabiedrības brīdināšanai un informēšanai (National Steering Commitee on Warning and Informing the Public1), kas ir primārā neatkarīgā ekspertu grupa sabiedrības informēšanai. Tā sastāv no glābšanas dienestu vadības, lokāliem dienestiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem2, regulējošām iestādēm, ražošanas sektora, kā arī pārstāvjiem no vadošajiem masu medijiem. Šīs komitejas uzdevums ir uzlabot nosacījumus sabiedrības informēšanai par draudošām vai pastāvošām briesmām dzīvībai, veselībai vai īpašumam, kā arī informēt sabiedrību par nepieciešamo rīcību šādā situācijā. Tāpat komiteja nodrošina atgriezenisko saiti centrālajam un reģionālajam pārvaldes līmenim, kā arī sekmē labās prakses popularizēšanu visā valsts teritorijā. Komitejas pakļautībā ir iekļautas četras darba grupas: Sabiedrības izglītošanā, Jauno tehnoloģiju apgūšanā, Mediju problēmjautājumu risināšanā, Sirēnu sistēmas izmantošanā un sabiedrības uzrunāšana. Kā interesants aspekts ir minams Cabinet Office uzturētās mājaslapas lielais informācijas apjoms iedzīvotājiem krīzes gadījumā, kā arī ik gadu internetā publicētais draudu novērtējums. Itālija Civilās aizsardzības sistēma līdzīgi kā Latvijā balstās uz subsidiaritātes principu. Līdz ar to katastrofas gadījumā par komunikāciju un nodrošinājumu ar informāciju ir atbildīgs katastrofas skartās pašvaldības vadītājs. Katastrofas gadījumā Nacionālais civilās aizsardzības departaments palīdz izplatīt informāciju katastrofas skartajai sabiedrībai. Pirms katastrofām par sabiedrības izglītošanu civilās aizsardzības jomā rūpējas centrālās varas līmenī, organizējot dažāda drošības kampaņas, izstādes, publikācijas, kā arī sniedz informāciju īpašām sabiedrības grupām, piemēram, tūristiem, arī svešvalodā informējot par dažāda veida katastrofām un rīcību katastrofas gadījumā, kā, kur un kādu palīdzību iespējams saņemt. Dānija Dānijas speciālisti var izveidot īpašu krīzes komunikāciju grupu, kas spēj nodrošināt savlaicīgu, uzticamu un atklātu krīzes komunikāciju, izmantojot pašas organizācijas un arī ārējos kanālus. Šāda grupa palīdz izveidot konstruktīvas attiecības ar plašsaziņas līdzekļiem. Čehija Čehijā krīzes situācija tiek definēta kā neparedzama vai grūti paredzama situācijas norise pēc dabas, tehnisko, tehnoloģisko, ekonomisko, sociālo un sabiedrisko sistēmu līdzsvara stāvokļa izjaukšanas, kuras rezultātā tiek apdraudēta pilsoņu dzīvība, veselība vai īpašums, apkārtējā vide, sabiedriskā kārtība, valsts iekšējā vai ārējā drošība, un šo problēmu atrisināšanai (pārvarēšanai) parastās pilnvaras un pieejamie līdzekļi nav pietiekami. Krīze tiek definēta arī kā "situācija, kura sasniegusi ārkārtīgi grūtu vai bīstamu punktu, nesaskaņu, lielas domstarpību un nenoteiktību" (Cambridge Advanced Language Distionary, 3rd Edittion). 1 http://www.ukresilience.gov.uk/nscwip.aspx 2 utilities - ūdensapgāde, elektrība, dzelzceļš u.c. 2. PIELIKUMS Valsts iestāžu aptaujas rezultāti Aptaujas apkopojums 1. Vai Jūsu pārstāvētajā iestādē ir izstrādāta komunikācijas stratēģija un, vai tajā ietverta sadaļa par komunikāciju krīzes (katastrofas, avārijas, ārkārtas u.c.) gadījumā? Aptaujas rezultāti parādīja, ka lielākajai daļai jeb 67% aptaujāto iestāžu nav izstrādāta komunikācijas stratēģija. Daļai iestāžu, komunikācijas stratēģija atrodas izstrādes stadijā un dažas iestādes paredz ietvert tajā sadaļu par krīzes komunikāciju. No visām iestādēm, kurām ir izstrādātas komunikācijas stratēģijas, tikai vienai iestādei (Ekonomikas ministrijai) komunikācijas stratēģijā ir ietverta sadaļa par komunikāciju krīzes gadījumā. Dažām iestādēm komunikācija krīzes gadījumā ir aprakstīta atsevišķos normatīvajos aktos, piemēram, Aizsardzības ministrijai - noteikumos "Sabiedrības informēšanas kārtība" - "Sabiedrības informēšanas plānošana, izpilde, pasākumi un analīze krīzes situācijās", Labklājības ministrijai ir apstiprināts krīzes komunikācijas rīcības plāns, Vides ministrijai komunikācijas kārtība avārijas situācijās ir atrunāta rīkojumā "Par informācijas sniegšanas principiem ar vides aizsardzību saistītās avārijas situācijās", kā arī rīkojumā "Par Vides ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu sadarbību un informācijas aprites koordināciju ar vides aizsardzību saistītās avāriju situācijās", Veselības ministrijai ir izstrādāts Gripas pandēmijas gatavības plāns, kurā iekļautie darbības algoritmi attiecināmi arī uz citām sabiedrības veselības apdraudējuma situācijām ne tikai gripas pandēmijas gadījumā un Pārtikas un veterinārajam dienestam ir ieviesta kvalitātes sistēma, kuras ietvaros, balstoties uz Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ir izstrādātas procedūras, kuras nosaka vienotu dienesta amatpersonu rīcību noteiktās krīzes situācijās. 2. Kāds termins lietots nozares darbību regulējošos ārējos normatīvajos aktos- "krīze", "katastrofa", "avārija", cits? Aptaujāto iestāžu darbību regulējošos ārējos normatīvajos aktos 26% gadījumos tiek lietots termins "katastrofa", vienādi jeb 11% gadījumos ir lietots termins "krīze" un termins "avārija". Aptaujas rezultāti liecina, ka pārsvarā jeb 53% gadījumos tiek lietoti citi termini, piemēram, ārkārtas situācijas, ārkārtas medicīnas situācija, ārkārtas sabiedrības veselības situācija, ārkārtas gadījumi (dabas katastrofas, informatīvo datu bāzu bojājumi u.c.), ārkārtējs notikums, dabas stihija, ekstremālas situācijas, epidēmija, epizootija, incidents, krīzes situācija, masveida toksikoze, situācijas, kas rada draudus (risku) cilvēku un dzīvnieku veselībai un dzīvībai, neparedzētie gadījumi, noziedzīgs nodarījums, stihiska nelaime, valsts pārvaldes funkciju izpildi apdraudošs kiberuzbrukums, zoonoze (infekcijas slimības, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki). 3. Kādos ārējos normatīvajos aktos šie termini lietoti? Aizsardzības ministrija Informācija nav sniegta Ārlietu ministrija Nav precizējuma Ekonomikas ministrija Enerģētikas likums; Ministru kabineta 12.03.2002. noteikumi Nr.106 "Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā"; Mobilizācijas likums; Nacionālās drošības likums Finanšu ministrija Likums par budžetu un finanšu vadību; MK noteikumi Nr.1644 (22.12.2009) "Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdzekļus" Iekšlietu ministrija IeM 2006.gada 15.decembra noteikumi Nr.51 "Noteikumi par kārtību, kādā iekšlietu ministrs un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm saņem informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un ārkārtējiem notikumiem"; IeM 2008.gada 26.februāra noteikumi Nr.9 "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas sadarbība ugunsgrēku dzēšanā, glābšanas darbos un informācijas apmaiņā" Izglītības ministrija MK 2009.gada 24.novembra noteikumi Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" Kultūras ministrija MK 2006.11.21. noteikumi Nr.956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu"; MK 2010.03.30. noteikumi Nr.317 "Nacionālā bibliotēku krājuma noteikumi" Labklājības ministrija Civilās aizsardzības plāns Pārtikas un veterinārais dienests Pārtikas aprites uzraudzības likums; Veterinārmedicīnas likums; Veterinārmedicīnas likums; Civilās aizsardzības likums; Epidemioloģiskās drošības likums Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Informācija nav sniegta Satiksmes ministrija Civilās aizsardzības likums; Valsts civilās aizsardzības plāns; Ministru kabineta 2005. gada 20. decembra noteikumi Nr. 973 "Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja nolikums"; Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra instrukcija Nr. 20 "Valsts pārvaldes funkciju izpildi apdraudošu kiberuzbrukumu noteikšanas instrukcija"; Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 365 "Noteikumi par pasta, radio, televīzijas un citu plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā"; Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1033 "Ziņošanas kārtība par atgadījumiem civilajā aviācijā"; kā arī dažādi klasificētie tiesību akti un plāni. Valsts kanceleja Nav īpašs nozari regulējošs normatīvais akts Veselības ministrija Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumos Nr.358 MK 21.11.1995. (saistībā ar veiktajām iestāžu reorganizācijām, noteikumi ir pārstrādāti un iesniegti Ministru kabinetā apstiprināšanai) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Informācija nav sniegta Zemkopības ministrija PVD kvalitātes sistēma 4. Kāds iekšējais normatīvais akts nosaka informācijas apriti iestādē? Aizsardzības ministrija AM noteikumi "Sabiedrības informēšanas kārtība" - "Sabiedrības informēšanas plānošana, izpilde, pasākumi un analīze krīzes situācijās" Ārlietu ministrija "Apziņošanas kārtība Ārlietu ministrijā" (11.06.2010) Ekonomikas ministrija Informācijas apriti (par krīzes iestāšanos, novēršanas uzsākšanu procesu) starp institūcijām nosaka Enerģētikas likums, savukārt informācijas aprite iestādē iekšienē nav noteikta Finanšu ministrija FM 22.12.2008 kārtība Nr.43 "Lietvedības kārtība" FM 12.07.2010 iekšējie noteikumi Nr.12-29/21 "Darba kārtības noteikumi" FM 18.12.2007 kārtība Nr.61 "Komunikācijas pasākumu īstenošanas un informācijas sniegšanas kārtība Finanšu ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs" FM 28.06.2010 iekšējie noteikumi Nr.12-29/18 "Informācijas ievietošanas un aktualizēšanas noteikumi Finanšu ministrijas ārējās un iekšējā tīmekļa vietnēs" FM 23.07.2010 iekšējie noteikumi Nr.12-29/26 "Rīcības plāns ugunsgrēka izcelšanās gadījumā" FM 16.11 2009 kārtība Nr.39 "Rīcības plāns terorisma (sprādziena) draudu gadījumā" FM 11.05.2009 kārtība Nr.13 "Kārtība, kādā veicama risku pārvaldība Finanšu ministrijā" Iekšlietu ministrija IeM 2010.gada 11.maija noteikumi Nr.22 "Komunikācijas pasākumu īstenošanas kārtība Iekšlietu ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs"; IeM 2007.gada 5.septemrba noteikumi Nr.49 "Informācijas sistēmas lietošanas noteikumi Iekšlietu ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs"; IeM 2005.gada 6.jūlija noteikumi Nr.31 "Iekšlietu ministrijas lietvedības noteikumi" Izglītības ministrija Rīkojums, kārtība Kultūras ministrija Ir izstrādāts Kultūras ministrijas Civilās aizsardzības plāns. Plānā, kurš ir saskaņots ar VUGD Rīgas reģiona pārvaldi, ir noteikts, ka, lai nodrošinātu nepārtrauktu informācijas saņemšanu un tās sniegšanu ministrijas vadībai un darbiniekiem, ministrijā diennakts režīmā strādā specializētā apsardzes firma SIA "APSARDZE Rīga". Apsargiem noteikts sekot līdzi operatīvajai plašsaziņas līdzekļu informācijai un gadījumā, ja tiek ziņots par katastrofas situāciju valstī, nekavējoties par to informēt ministrijas vadību un darbiniekus. Vispārējo informācijas apriti regulē Lietvedības instrukcija. Labklājības ministrija LM Rīkojums Nr. 93 no 07.09.2009. un KVS atsevišķi procesi Pārtikas un veterinārais dienests KVS procedūras Satiksmes ministrija "Noteikumi par informācijas apriti un komunikāciju valsts apdraudējuma un ārkārtas situāciju gadījumos", (vēl nav apstiprināti). Iekšējie normatīvie akti izstrādāti valsts kapitālsabiedrībās, kurās SM ir valsts kapitāla daļu turētāja. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Kārtībā, kādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija darbojas komunikācijas un sabiedrisko attiecību jomā Valsts kanceleja Nav īpašs normatīvais akts par iekšējo informācijas apriti iestādē. Darbinieku komunikācija ar medijiem ir noteikta iekšējos darba kārtības noteikumos, kā arī ir izdots direktora rīkojums par iestādes iekštīkla aktualizāciju. Veselības ministrija Šobrīd kvalitātes vadības sistēmas ietvaros tiek izstrādāti visu ministrijas darbības procesu apraksti, tajā skaitā informācijas aprites. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Iepriekš izdotie iekšējie normatīvie akti ir novecojuši un tuvākajā laikā plānots uzsākt darbu pie jaunu iekšējo normatīvo aktu izstrādes. Zemkopības ministrija ZM nav šāda normatīvā akta 5. Kāds iekšējais normatīvais akts nosaka komunikāciju krīzes, ārkārtas situācijā? Vai ir kādas vadlīnijas informācijas sniegšanā? Pusei aptaujāto iestāžu ir izstrādāti iekšējie normatīvie akti, kas nosaka komunikāciju krīzes, ārkārtas situācijās: Aizsardzības ministrija AM noteikumi "Sabiedrības informēšanas kārtība" - "Sabiedrības informēšanas plānošana, izpilde, pasākumi un analīze krīzes situācijās" Ārlietu ministrija Ministrijas, kā arī Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību rīcību nosaka vairāku iekšējo normatīvo aktu kopums. Ekonomikas ministrija Nav šāds normatīvs akts Finanšu ministrija Krīžu komunikācija nav reglamentēta Iekšlietu ministrija IeM 2006.gada 15.decembra noteikumi Nr.51 "Noteikumi par kārtību, kādā iekšlietu ministrs un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm saņem informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un ārkārtējiem notikumiem". Izglītības ministrija Nav šāds normatīvs akts Kultūras ministrija Iekšējie normatīvie akti neregulē kārtību, kādā notiek komunikācija ar sabiedrību, bet gan nosaka iekšējo kārtību, kādā darbinieki sazinās savstarpēji Labklājības ministrija Labklājības ministrijas krīzes komunikācijas rīcības plāns Pārtikas un veterinārais dienests Vides ministrijas 2007.gada 16.oktobra rīkojumā Nr.620 "Par informācijas sniegšanas principiem ar vides aizsardzību saistītās avārijas situācijās" Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Informācija nav sniegta Satiksmes ministrija Iekšējie noteikumi "Noteikumi par informācijas apriti un komunikāciju valsts apdraudējuma un ārkārtas situāciju gadījumos" (vēl nav apstiprināti); Iekšējie normatīvie akti izstrādāti valsts kapitālsabiedrībās, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja Valsts kanceleja Ir tikai izstrādāts iekšējs normatīvais akts par darbinieku rīcību terorisma draudu saņemšanas, sprādzienbīstamu priekšmetu vai aizdomīgu pasta sūtījumi saņemšanas gadījumos. Veselības ministrija VM Iekšējais normatīvais akts ''Par Veselības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību sabiedrisko attiecību jomā'' (12.07.2005), kā arī VM rīkojums par Veselības operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sastāvu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Vides ministrijas 2007.gada 16.oktobra rīkojumā Nr.620 "Par informācijas sniegšanas principiem ar vides aizsardzību saistītās avārijas situācijās" Zemkopības ministrija PVD kvalitātes sistēma 6. Vai iestādes mājaslapā atrodama preventīva rakstura informācija attiecībā uz rīcību krīzes situācijā un informācija kā rīkoties ārkārtas situācijā? Lielākai daļai jeb 85% aptaujāto iestāžu mājaslapās nav atrodama preventīva rakstura informācija attiecībā uz rīcību krīzes situācijā un informācija kā rīkoties ārkārtas situācijā. Šāda rakstura informācija ir atrodama Aizsardzības ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapās. Savukārt Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodama konsulāra rakstura informācija kā rīkoties ārvalstīs ārkārtas situācijās, kā arī brīdinājumi ceļotājiem. Tika norādīts arī, ka šāda veida informācija ir atrodama ministriju dienestu mājaslapās, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pati neveic piesārņojuma novēršanas kontroles funkcijas, bet šāda informācija par rīcību avārijas situācijās ir atrodama Valsts vides dienesta mājas lapā. Tāpat Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas padotības iestāžu mājas lapās ir atrodama preventīva rakstura informācija attiecībā uz rīcību krīzes situācijā un informācija kā rīkoties ārkārtas situācijā. 7. Vai pastāv iespēja nepieciešamības gadījumā šādu informāciju operatīvi izvietot? Pilnīgi visas iestādes ir gatavas nepieciešamības gadījumā operatīvi izvietot preventīva rakstura informāciju attiecībā uz rīcību krīzes situācijā un informāciju kā rīkoties ārkārtas situācijā savās mājaslapās. 8. Vai iestādei ir krīzes telefons, kur zvanīt ārkārtas gadījumā? No visām aptaujātājām iestādēm tikai: - Aizsardzības nozarei ir apziņošanas sistēma, kurā iekļauti arī Militāri publisko attiecību departamenta, tostarp AM Preses nodaļas darbinieki. Pārējām iestādēm krīzes telefons nav izveidots; - Ārlietu ministrijā darbojas ministra biroja dežūrējošā referenta tālrunis (67016201, 24h režīmā) un Konsulārā departamenta dežūrtālrunis (mob. 29287398); - Veselības ministrijai visu diennakti ir pieejams NMP dienesta tālrunis 112 vai 113, 03, kā arī 67876104 darba laikā, uz kuru atbild Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas speciālisti un LIC konsultāciju telefons 67014595 (no 9.00 - 16.00 atbild ārsts infektologs, citā laikā dežūrpersonāls); - Zemkopības ministrijai ir šāds telefons, kas strādā no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.30. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdzīgi kā ar preventīvā rakstura informāciju iestādes mājaslapā, informācija par to, kur zvanīt par avārijas situācijām ir atrodama Valsts vides dienesta mājas lapā. Šāds telefons ir arī Iekšlietu ministrijas padotībā esošajiem dienestiem (piem., VP, VUGD). Vairākām iestādēm ir informatīvie vai uzticības tālruņi, piemērām Izglītības ministrijai, Kultūras ministrijai, kā arī Pārtikas un Veterinārajam dienestam. Dažas iestādes, piemēram, Ekonomikas ministrija, Izglītības ministrija, Pārtikas un Veterinārais dienests norādīja, ka krīzes gadījumos krīzes telefons tiek speciāli izveidots, vai informatīvais telefons tiek izmantots kā krīzes telefons. 9. Vai iestāde ir noslēgusi līgumus ar TV, radio, interneta portāliem par informācijas sniegšanu ārkārtas situācijā? Ja ir, tad ar kādām raidorganizācijām? Nevienai no aptaujātājām iestādēm nav noslēgts līgums ar TV, radio vai interneta portāliem par informācijas sniegšanu ārkārtas situācijā. Valsts kapitālsabiedrībai "Latvijas Valsts ceļi" ir līgumi ar radio Skonto, Starp FM un SWH par satiksmes ziņu pārraidīšanu. Ārkārtas gadījumā valsts kapitālsabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centrs apziņo medijus par situāciju uz autoceļiem. 10. Vai ir notikusi/notiek/ tiek plānota iestāžu darbinieku speciāla apmācība krīžu komunikācijā? Lielākai daļai jeb 60% aptaujāto iestāžu nav notikusi un netiek plānota darbinieku speciāla apmācība krīžu komunikācijā. Kā iemesls tiek pieminēts finanšu līdzekļu trūkums, kā arī tika minēts, ka iepriekš tāda nepieciešamība nav pastāvējusi. Pārējām iestādēm, piemēram, Aizsardzības ministrijai, Kultūras ministrijai, Pārtikas un veterinārajam dienestam un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai šāda veida darbinieku apmācība ir jau notikusi vai arī ir ieplānota. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un tās padotības iestāžu darbiniekiem komunikācija krīzes situācijās ir izspēlēta kā simulācija dzīvnieku infekcijas slimību (putnu gripa, klasiskais cūku mēris) uzliesmojuma gadījumā. Šajā simulācijā tika veiktas visas darbības, tai skaitā komunikācija ar citām uzraudzības iestādēm un sabiedrību, kas tiktu veiktas, ja šāds epizootijas uzliesmojums patiešām notiktu. 11. Vai iestāde pēc ārkārtas situācijas ir veikusi mediju monitoringu un satura analīzi, lai izvērtētu krīzes komunikācijā pieļautās kļūdas un veiktu uzlabojumus. Ja jā, kādi ir bijuši būtiskākie secinājumi? Pārsvarā aptaujātās iestādes veic gan ikdienas monitoringu, gan mediju monitoringu ārkārtējās situācijās. Kā galvenais secinājums pēc ārkārtas situāciju mediju monitoringa un satura analīzes tika pieminēts, ka pēc šādiem gadījumiem ir iespējams identificēt pārsvarā starpinstitūciju sadarbības kļūdas un labot tās. Tieši starpinstitūciju sadarbības kļūdas ir tās, kas galarezultātā būtiski ietekmē informāciju, kas nonāk sabiedrībā. Līdz ar to ir svarīgi, lai būtu dokuments, kurā ir skaidri definēts, kādas darbības, kura institūcija veic un kādu informāciju attiecīgā iestāde sniedz plašsaziņas līdzekļiem. Kā case study tika pieminēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas situācija, kad pēc Lielupes zivju masveida slāpšanas 2005.gadā ministrija pati veica mediju satura monitoringu un atbildīgo vides institūciju darbības izvērtējumu. Šo pasākumu rezultātā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tika izstrādāta kārtība kādā sniedzama informācija ar vides aizsardzību saistītās avārijas situācijās. Savukārt, Veselības ministrija pēc pēdējās gripas pandēmijas secināja, ka galvenās problēmas rodas ar mediju pastiprinātu vēlmi iegūt ekskluzīvu un sensacionālu informāciju apejot piedāvātos informācijas iegūšanas veidus. 12. Kādus trūkumus iestāde saskata krīžu komunikācijas un koordinācijas jautājumos? Gandrīz visas aptaujātās iestādes uzskata, ka krīžu komunikācijas un koordinācijas jomā ir nepieciešami nopietni uzlabojumi. Kā galvenie trūkumi tika nosaukti: - Nav izstrādāts komunikācijas modelis iestādē iekšienē; - Mājaslapā nav publicēta informācija par nepieciešamo rīcību krīzes situācijā; - Operatīvāk jānodrošina informācijas aprite ministrijas iekšienē un starp padotības institūcijām; - Maz tiek strādāts pie šī jautājuma vadības līmenī - tam netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība un netiek iniciētas darbinieku, t.sk. - pakļautības iestāžu vadības, darbinieku apmācības; - Trūkst ārējo normatīvo aktu, kuros ir precīzi definēts, kuras krīzes situācijas, kuras iestādes vada. (Šādi ārējie normatīvie akti katrā jomā lielākoties jau ir. Tiesa gan tajos netiek izmantots vienots krīzes jēdziens. Šādu vienotu apzīmējumu būtu vēlams ieviest); - Trūkst iekšējo normatīvo aktu, kuros iestādes, saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos noteikto, precīzi formulē, kādas darbības, kurās krīzes situācijās tā veic un kā komunicē uz āru; - Nav izstrādāts krīzes komunikācijas plāns; - Nav koordinācija krīžu komunikācijas un sabiedrības informēšanas līmenī; - Nav viena mājaslapa, kur ir apkopota visa informācija par ārkārtas situācijām un gadījumiem. Iedzīvotāji resoru griezumā nezina, kur meklēt informāciju plūdu, enerģētikas krīzes u.c. gadījumos; - Nav vadlīnijas krīžu komunikācijas vadīšanā (vairāki likumi, kas jāievēro krīžu gadījumu komunikācijā, piem., jāinformē operatīvi sabiedrība arī gadījumos, ja nav pietiekoši plašas informācijas amatpersonas rīcība; jāizvēlas pareizais fons filmējoties; empātijas deva komunikācijās vēstījumos, utt.) - Nav apmācīti krīžu komunikācijas speciālisti ministrijās; - Iedzīvotāji nav izglītoti par rīcību ārkārtas situācijās; - Nav ieviests starptautiskais sabiedrības informēšanas modelis: ārkārtas situācijas informācija radio. (Modelim ir jābūt vienkāršam) - Finansējuma trūkums speciālistu kapacitātes celšanai VIDM un darbinieku apmācīšanai padotības iestādēs; - Nepieciešamība ārkārtas situāciju gadījumos vairāk kontaktēties un pastiprināti informēt speciālistus pašvaldībās, arī izglītības iestādēs; - Ar izskaidrošanas darbu novērst panikas situāciju sabiedrībā un seku novēršanā iesaistītajos dienestos; - Valstī ir jāizstrādā vienots rīcības plāns krīzes situācijā, nosakot, kuras iestādes par kādām krīzes situācijām atbild un kā notiek krīzes komunikācija "pa vertikāli" un "pa horizontāli" starp valsts, pašvaldības un privātajām institūcijām; - Nepieciešams noteikt vienu valsts institūciju, kas vadītu krīzes situāciju novēršanu valstī un atbilstoši krīzes situācijas specifikai piesaistītu nepieciešamās amatpersonas un speciālistus no citām valsts un pašvaldības institūcijām. Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Štokenbergs