← Latvija

Krūmcidoniju atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika

Ministru kabineta noteikumi Nr.324 Rīgā 2011.gada 26.aprīlī (prot. Nr.27 1.§) Krūmcidoniju atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika Izdoti saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likuma 18.panta sesto daļu I. Vispārīgais jautājums

  1. Noteikumi nosaka atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku (turpmāk – šķirnes pārbaude) veģetatīvi pavairojamām Japānas krūmcidonijas (Chaenomeles japonica L.), Katajas krūmcidonijas (Chaenomeles cathayensis L.), krāšņās krūmcidonijas (Chaenomeles speciosa L.) un šo sugu starpsugu krustojumu šķirnēm vai kloniem (turpmāk – šķirnes), kas paredzēti augļu ražošanai. 2 II. Pārbaudāmais materiāls
  2. Pārbaudāmais materiāls atbilst šādām prasībām: 2.
  3. pārbaudāmais materiāls ir vizuāli vesels, spēcīgi attīstīts, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem; 2.
  4. pārbaudāmais materiāls nedrīkst būt pavairots in vitro; 2.
  5. pārbaudāmais materiāls nav bijis pakļauts nekādai ķīmiskai apstrādei, kas varētu ietekmēt šķirnes pazīmju (1.pielikums) izpausmes; 2.
  6. pārbaudāmajam materiālam ir pievienota aizsargājamai zonai paredzēta augu pase. 3
  7. Šķirnes pārbaudes tehnisko anketu (2.pielikums) iesniedz institūcijai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi ir tiesības veikt šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi krūmcidonijām. 4
  8. Minimālais pārbaudāmā materiāla daudzums ir seši viengadīgi augi. 5 III. Šķirnes pārbaude
  9. Lauka izmēģinājumus, kas nepieciešami šķirnes pārbaudei, šķirnes pārbaudes veicējs iekārto, ievērojot UPOV tehniskās vadlīnijas par izmēģinājumu ierīkošanu (plānošanu) un tehnoloģijām, ko lieto atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes novērtēšanā (elektroniskā veidā pieejamas Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē). 6
  10. Lai novērtētu šķirņu atšķirīgumu, no pārbaudāmā materiāla iegūst vismaz divas augļu ražas, tā konstatējot atšķirīgas pazīmes no vispārzināmām šķirnēm. 7
  11. Šķirni pārbauda, nodrošinot augiem tādus augšanas apstākļus, kas ļauj novērtēt šo noteikumu 1.pielikumā minētās šķirnes pazīmes. 8
  12. Katras šķirnes pārbaudi veic vismaz pieciem augiem. 9
  13. Šķirni pārbauda vienādos apstākļos vienā audzēšanas vietā. 10
  14. Lai noteiktu šķirnes viendabīgumu, izmanto populācijas standartu – viens procents ar ticamību vismaz 95 procenti. Pārbaudot piecus tipiskus augus, atšķirības šķirnes pazīmes izpausmē nav pieļaujamas nevienam augam. Šķirnes viendabīgumu nosaka tikai būtiskām šķirnes pazīmēm, kas minētas šo noteikumu 1.pielikumā. 11
  15. Šķirnes pazīmes ērkšķainībai novērtē pavasarī pēc šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 4.punktā minētās pazīmes. Šķirnes pazīmi novērtē katra auga vienam divgadīgajam dzinumam. 12
  16. Šķirnes pazīmes lapām novērtē vasarā, kad lapas ir pilnīgi nobriedušas, pēc šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 6., 7.,
  17. un 9.punktā minētās pazīmes. Lapas ņem no labi attīstītu augošu jaunu (viengadīgu) dzinumu vidusdaļas. Šķirnes pazīmju novērtēšanai ņem 10 lapas no katra auga. 13
  18. Šķirnes pazīmes ziediem novērtē putekšņmaciņu atvēršanās laikā pēc šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 10., 11., 12.,
  19. un 14.punktā minētās pazīmes. Šķirnes pazīmju novērtēšanai ņem 10 ziedus no katra auga. 14
  20. Šķirnes pazīmes augļiem novērtē augļu pilngatavībā pēc šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 15., 16., 17., 18., 19., 20.,
  21. un 22.punktā minētās pazīmes. Novērtē 10 augļus, kurus izvēlas no pieciem augiem, – pa diviem augļiem no katra auga. 15
  22. Šķirne ir uzskatāma par atšķirīgu, ja tā atbilst normatīvo aktu prasībām augu šķirņu aizsardzības jomā par šķirnes atšķirīgumu. 16
  23. Ja šķirne pēc pārbaudes rezultātiem ir atzīta par viendabīgu, to uzskata arī par stabilu. 17
  24. Ja nav iegūti pārliecinoši dati par šķirnes atšķirīgumu saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu, šķirnes pārbaudi turpina vēl vienu gadu. 18
  25. Ja nav iegūti pārliecinoši dati par šķirnes viendabīgumu saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu, šķirnes pārbaudi turpina vēl vienu gadu vai pārbauda jaunu pārbaudāmo materiālu, kam piemīt tādas pašas īpašības, kādas novērotas iepriekš pārbaudītajam materiālam. 19
  26. Šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 3., 12., 15.,
  27. un 22.punktā minētās šķirnes pazīmes izpausmes pakāpes rādītāja noteikšanai aprēķina vidējo aritmētisko lielumu. 20 IV. Šķirņu grupēšana
  28. Lai atvieglotu šķirnes atšķirīguma novērtēšanu, paraugšķirņu kolekcijā esošās šķirnes un pārbaudāmās šķirnes grupē. 21
  29. Grupēšanai izmanto šādas pazīmes: 21.
  30. augam – pēc augšanas tipa (1.pielikuma I nodaļas 2.punktā minētā pazīme); 21.
  31. auglim – pēc formas vertikālā griezumā (1.pielikuma I nodaļas 17.punktā minētā pazīme); 21.
  32. auglim – pēc pamatkrāsas pilngatavībā (1.pielikuma I nodaļas 19.punktā minētā pazīme); 21.
  33. pēc augļu nogatavošanās sākuma (1.pielikuma I nodaļas 24.punktā minētā pazīme). 22 Ministru prezidents V.Dombrovskis Zemkopības ministrs J.Dūklavs 1.pielikums Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumiem Nr.324 Šķirnes pazīmju novērtējums un grafiskie attēli I. Šķirnes pazīmju novērtējumsNr.p.k.PiezīmesPazīmes izpausmes veidsPazīmes izpausmes pakāpeParaugšķirneNovērtējums (balles)1.(*)QNVGAugs:augšanas sparsvājšC 91vidējsC 263spēcīgsC 1252.(*)QLVGAugs:augšanas tips(sk. šā pielikuma II nodaļas 1.punktu)klājenisksC 91pacils 2izplestsC 123stāvsC 134krūms (augstāks nekā plats) ar dažiem galvenajiem zariem 5zems koks (augstums lielāks par platumu) ar vienu galveno stumbru 63.(*)(a)QNMSAugs:pamatzaru skaits(sk. šā pielikuma II nodaļas 2.punktu)maz 3vidēji daudz19–45daudzC 1274.(*)QNVGDzinums:ērkšķainība uz divgadīga dzinumanavC 261ir 95.QLVGDzinums:miza uz divgadīga dzinumagluda 1kārpaina 26.(*)PQVGLapa:forma(sk. šā pielikuma II nodaļas 3.punktu)eliptiska 1otrādi olveida 2šauri eliptiskaC. speciosa3lancetiska 47.PQVGLapa:galotnes forma(sk. šā pielikuma II nodaļas 4.punktu)īsi smaila 1noapaļota 2smaila 3izstiepti smaila 48.(*)QLVGLapa:malas zobojums(sk. šā pielikuma II nodaļas 5.punktu)rupji robainaC. japonica1divkārt zāģzobainaC. speciosa2neregulāri zāģzobainaC. cathayensis39.(*)QNVGLapa:galotnes leņķis(sk. šā pielikuma II nodaļas 6.punktu)platsC 261šaurs 2ļoti šaurs 310.(*)PQVGZieds:vainaglapasbrīvas 1saskaras 2pārklājas 311.(*)PQVGZieds:vainaglapu forma(sk. šā pielikuma II nodaļas 7.punktu)apaļa 1iegarena 2eliptiska 3otrādi olveida 4plati otrādi olveida 512.(*)QNVGZieds:diametrs(sk. šā pielikuma II nodaļas 8.punktu)ļoti mazs 1mazs 3vidējs 5liels 7ļoti liels 913.(*)PQVGZieds:formavienkāršs 1puspildīts 2pildīts 314.(*)PQVGZieds:krāsabalta 1zaļganbalta 2rozā 3oranža 4sarkanaC 265tumši sarkana 615.(*)QNMSAuglis:vidējā augļa masa(sk. šā pielikuma II nodaļas 9.punktu)maza 1vidēja 3liela 5ļoti liela 716.QNMSAuglis:sēklu cirkņu skaits šķērsgriezumā(sk. šā pielikuma II nodaļas 10.punktu)maz1daudz 217.(*)PQVGAuglis:forma vertikālā griezumā(sk. šā pielikuma II nodaļas 11.punktu)apaļaC 201plakanīgaC 132iegarenaC 263olveida 4bumbierveida 518.QNVGAuglis:ribojums horizontālā griezumānav 1vājšC 262stiprs 319.(*)PQVGAuglis:pamatkrāsa pilngatavībāzaļa 1dzeltenzaļa 2dzeltenaC 203oranža11–45420.(*)PQVGAuglis:mizas eļļainumsnavC 91irC 26921.(*)QLVGAuglis:kātiņa atdalīšana pilngatavībāļoti viegli 1viegli 3vidējiC 265grūtiC 137ļoti grūti, gandrīz neiespējami noraut, neievainojot zaru 922.(*)(b)QNMSSēklas:daļa auglī(sk. šā pielikuma II nodaļas 12.punktu)maza 3vidēja 5liela 723.(*)QNVSZiedēšanas sākumsļoti agrs 1agrs19–43vidējsC 265vēls 724.(*)QNVSAugļu nogatavošanās sākumsļoti agrs 1agrsC 263vidējsC 205vēlsC 137ļoti vēls 9Piezīmes.
  34. (*) Būtiska pazīme, ko novēro ik gadu visām šķirnēm un obligāti iekļauj šķirnes aprakstā.
  35. Pazīmju izpausmes tipi:2.
  36. (a) – augu pamatzarus skaita pavasarī;2.
  37. (b) – lai noteiktu sēklu daļu auglī, nosver augli un visas augļa sēklas, attiecina sēklu masu pret augļa kopējo masu un rezultātu izsaka procentos.
  38. Pazīmju izpausmes veidi:3.
  39. QL – kvalitatīvā pazīme;3.
  40. QN – kvantitatīvā pazīme;3.
  41. PQ – pseidokvalitatīvā pazīme.
  42. Pazīmju novērošanas metode:4.
  43. MG – augu vai augu daļu grupas viens mērījums;4.
  44. MS – vairāku atsevišķu augu vai augu daļu mērīšana;4.
  45. VG – vizuāls novērtējums, vienoti novērojot vienu augu grupu vai augu daļu grupu;4.
  46. VS – vizuāls novērtējums, novērojot atsevišķus augus vai augu nodaļas.II. Šķirnes pazīmju grafiskie attēli un paskaidrojumi
  47. Auga augšanas tips saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 2.punktā minēto pazīmi ir šāds:
  48. Augu pamatzaru skaits saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 3.punktā minēto pazīmi ir šāds:Nr.p.k.Izpausmes pakāpePakāpes rādītājs2.1.maz1–22.2.vidēji daudz3–52.3.daudz>
  49. Lapas forma saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 6.punktā minēto pazīmi ir šāda:
  50. Lapas galotnes forma saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 7.punktā minēto pazīmi ir šāda:
  51. Lapas malas zobojums saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 8.punktā minēto pazīmi ir šāds:
  52. Lapas galotnes leņķis saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 9.punktā minēto pazīmi ir šāds:Nr.p.k.Izpausmes pakāpePakāpes rādītājs6.1.plats> 90○6.2.šaurs45–90○6.3.ļoti šaurs○
  53. Zieda vainaglapu forma saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 11.punktā minēto pazīmi ir šāda:
  54. Zieda diametrs saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 12.punktā minēto pazīmi ir šāds:Nr.p.k.Izpausmes pakāpePakāpes rādītājs8.1.ļoti mazs8.2.mazs4,0–4,4 cm8.3.vidējs4,5–4,9 cm8.4.liels5,0–5,5 cm8.5.ļoti liels> 5,5 cm
  55. Vidējā augļa masa saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 15.punktā minēto pazīmi ir šāda:Nr.p.k.Izpausmes pakāpePakāpes rādītājs9.1.maza9.2.vidēja30–50 g9.3.liela50,1–70 g9.4.ļoti liela> 70 g
  56. Augļa sēklu cirkņu skaits saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 16.punktā minēto pazīmi ir šāds:Nr.p.k.Izpausmes pakāpePakāpes rādītājs10.1.maz10.2.daudz4 un vairāk
  57. Augļa forma vertikālā griezumā saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 17.punktā minēto pazīmi ir šāda:
  58. Sēklas daļa auglī saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 22.punktā minēto pazīmi ir šāda:Nr.p.k.Izpausmes pakāpePakāpes rādītājs12.1.maza12.2.vidēja6–10 %12.3.liela> 10 % Zemkopības ministrs J.Dūklavs 2.pielikums Ministru kabineta 2011.gada
  59. aprīļa noteikumiem Nr.324 Šķirnes pārbaudes tehniskā anketa Zemkopības ministrs J.Dūklavs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.