← Latvija

Zaudējis spēku - Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā

Skatīt Ministru kabineta

  1. gada
  2. oktobra noteikumus Nr. 614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.419 Rīgā 2011.gada 31.maijā (prot. Nr.34 21.§) Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 11.panta trešo daļu un Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 3.punktu I. Vispārīgie jautājumi
  3. Noteikumi nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā šo noteikumu 4.punktā minētajām gaisu piesārņojošajām vielām un vielu grupām. 2
  4. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.
  5. AOT 40 – (izsaka µg/m3 x h) starpību summa starp vienas stundas koncentrāciju vērtību, kas ir lielāka par 80 µg/m3 (40 ppb), un koncentrāciju vērtību 80 µg/m3 laikposmā no 1.maija līdz 31.jūlijam, izmantojot tikai vienas stundas vērtības, ko mēra katru dienu laikposmā no plkst.8.00 līdz 20.00 pēc Viduseiropas laika; 2.
  6. AOT 60 – par 120 µg/m3 (60 ppb) lielāku piezemes ozona stundas koncentrāciju vērtību starpību summa, kas akumulēta gada laikā; 2.
  7. darbību dati – dati par darbībām, kas rada emisijas noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas); 2.
  8. kritiskā slodze – vienas vai vairāku piesārņojošo vielu kvantitatīvs ekspozīcijas novērtējums, kuru pārsniedzot saskaņā ar esošajām zināšanām tiek kaitīgi ietekmēti jutīgi vides elementi; 2.
  9. kritiskais gaisa piesārņojuma līmenis – piesārņojošo vielu koncentrācija atmosfērā, kuru pārsniedzot var rasties tieša kaitīga ietekme uz recipientiem – cilvēkiem, augiem, ekosistēmām vai materiāliem; 2.
  10. ģeogrāfiskā sadalījuma vienība – laukums, kura izmēri ir 50 x 50 km2 un kas pieņemts kritisko slodžu kartēšanā Eiropas mērogā, kā arī gaisu piesārņojošo vielu emisiju un nosēdumu monitoringā saskaņā ar Eiropas kopējo programmu gaisa piesārņojuma izplatības novērošanai un novērtēšanai lielos attālumos; 2.
  11. piezemes ozons – troposfēras zemākajos slāņos esošais ozons; 2.
  12. kopējā valstī maksimāli pieļaujamā emisija gaisā – kilotonnās izteikts piesārņojošās vielas maksimālais daudzums, kuru kalendāra gada laikā atļauts emitēt atmosfērā no visiem emisijas avotiem. 3 II. Kopējā valstī maksimāli pieļaujamā emisija gaisā
  13. Kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā šo noteikumu 4.punktā minētajām gaisu piesārņojošajām vielām un vielu grupām nosaka, ņemot vērā visas emisijas Latvijas teritorijā un tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, izņemot: 3.
  14. emisijas, ko rada starptautiskā jūras satiksme; 3.
  15. emisijas, ko rada lidmašīnas ārpus nolaišanās un pacelšanās cikla (nolaišanās un pacelšanās cikls ir četras minūtes, lidmašīnai tuvojoties lidostai, 26 minūtes, lidmašīnām pārvietojoties pa cietzemi, 0,7 minūtes, lidmašīnai paceļoties no skrejceļa, un 2,2 minūtes, lidmašīnai sasniedzot lidošanai paredzēto augstumu). 4
  16. Kopējā valstī maksimāli pieļaujamā emisija gaisā nepārsniedz: 4.
  17. sēra dioksīdam – 101 kilotonnu gadā; 4.
  18. slāpekļa oksīdiem (slāpekļa oksīda un slāpekļa dioksīda summa, kas izteikta kā slāpekļa dioksīds) – 61 kilotonnu gadā; 4.
  19. amonjakam – 44 kilotonnas gadā; 4.
  20. gaistošajiem organiskajiem savienojumiem (antropogēnas izcelsmes organiskie savienojumi, izņemot metānu, kuri gaisā spēj veidot fotoķīmiskus oksidantus, saules gaismā reaģējot ar slāpekļa oksīdiem) – 136 kilotonnas gadā. 5
  21. Kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā nosaka, lai sasniegtu šādus vides aizsardzības ilgtermiņa mērķus: 5.
  22. teritorijās, kurās ir pārsniegtas kritiskās slodzes, paskābināšanās katrā ģeogrāfiskā sadalījuma vienībā samazinās vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 1990.gadu; 5.
  23. piezemes ozona slodze, kas pārsniedz cilvēka veselības aizsardzībai kritisko gaisa piesārņojuma līmeni (AOT 60 = 0), ģeogrāfiskā sadalījuma vienībā nepārsniedz 2,9 ppm stundā; 5.
  24. piezemes ozona slodze, kas pārsniedz kultūraugiem vai daļēji neskartai augu valstij kritisko gaisa piesārņojuma līmeni (AOT 40 = 3 ppm stundā), ģeogrāfiskā sadalījuma vienībā nepārsniedz 10 ppm stundā, kas izteikta kā kritiskās slodzes 3 ppm stundā pārsniegums. 6
  25. Zonās un aglomerācijās, kurās ir pārsniegts normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti ozonam noteiktais mērķlielums vai ilgtermiņa mērķis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā valsts programmu, lai samazinātu kopējo emisiju gaisā. Programmā iekļauj ozonam noteiktā mērķlieluma un ilgtermiņa mērķa pārsnieguma novēršanas pasākumus, kas nerada nesamērīgas izmaksas. 7 III. Valsts emisijas pārskatu un prognožu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība
  26. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs), pamatojoties uz metodikām un vadlīnijām, par kurām vienojušās 1979.gada Ženēvas Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos (turpmāk – Ženēvas konvencija) dalībvalstis: 7.
  27. katru gadu apkopo informāciju par sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, oglekļa oksīdu un gaistošo organisko savienojumu emisiju gaisā par gadu pirms iepriekšējā gada un provizoriskus aprēķinus par iepriekšējo gadu, kā arī sagatavo informatīvo ziņojumu par šīm vielām, izmantojot aprēķināto emisiju datus, kuri centrā iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu; 7.
  28. katru gadu aprēķina amonjaka, daļiņu PM10, daļiņu PM2,5, svina, dzīvsudraba, kadmija, dioksīnu/furānu, policiklisko aromātisko ogļūdeņražu un heksahlorbenzola emisiju gaisā par gadu pirms iepriekšējā gada un provizoriskus aprēķinus par iepriekšējo gadu, kā arī sagatavo informatīvo ziņojumu par šīm vielām, izmantojot darbību datus, kuri centrā iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu; 7.
  29. sākot ar 2012.gadu, reizi piecos gados izstrādā sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, oglekļa oksīda, gaistošo organisko savienojumu, amonjaka, daļiņu PM10, daļiņu PM2,5, svina, dzīvsudraba, kadmija, dioksīnu/furānu, policiklisko aromātisko ogļūdeņražu un heksahlorbenzola emisiju prognozi 2015., 2020.,
  30. un 2050.gadam, pamatojoties uz nozaru attīstības prognozēm, kas iesniegtas saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu; 7.
  31. sākot ar 2012.gadu, reizi piecos gados sagatavo kartes, kurās datus par gaisu piesārņojošo vielu emisiju attēlo pa ģeogrāfiskā sadalījuma vienībām un datus par lielajiem stacionārajiem avotiem – saskaņā ar Ženēvas konvencijas ziņošanas vadlīnijām. 8
  32. Centrs: 8.
  33. katru gadu līdz 31.decembrim šo noteikumu 7.
  34. un 7.2.apakšpunktā minēto informāciju elektroniski ievieto Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē; 8.
  35. katru gadu līdz 15.februārim šo noteikumu 7.1., 7.
  36. un 7.3.apakšpunktā minēto informāciju elektroniski nosūta Kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā Emisiju inventarizācijas un prognožu centram (CEIP) vai elektroniski ievieto Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē, kā arī nosūta Ženēvas konvencijas sekretariātam pārskatu par iesniegtajiem datiem; 8.
  37. katru gadu līdz 15.martam iesniedz Ženēvas konvencijas sekretariātā informatīvo ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 7.
  38. un 7.2.apakšpunktu; 8.
  39. sākot ar 2012.gadu, reizi piecos gados līdz attiecīgā gada 1.martam iesniedz Ženēvas konvencijas sekretariātā un Eiropas Vides aģentūrā šo noteikumu 7.4.apakšpunktā minēto informāciju. 9
  40. Sākot ar 2012.gadu, reizi piecos gados atbilstoši šo noteikumu pielikumam: 9.
  41. Ekonomikas ministrija sagatavo makroekonomikas, enerģētikas, rūpnieciskās ražošanas, būvniecības (komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā) un lauksaimniecības nozaru rādītāju prognozes 2015., 2020.,
  42. un 2050.gadam; 9.
  43. Satiksmes ministrija sagatavo transporta nozares rādītāju prognozes 2015., 2020.,
  44. un 2050.gadam; 9.
  45. Zemkopības ministrija sagatavo lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares rādītāju prognozes 2015., 2020.,
  46. un 2050.gadam; 9.
  47. centrs sagatavo atkritumu saimniecības un notekūdeņu apsaimniekošanas nozares rādītāju prognozes 2015., 2020.,
  48. un 2050.gadam. 10
  49. Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija reizi piecos gados līdz attiecīgā gada 1.augustam iesniedz centrā informāciju, kas sagatavota saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu. 11
  50. Informāciju, kas sagatavota saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu, centrs pirms elektroniskas iesniegšanas Eiropas Komisijā, Eiropas Vides aģentūrā un Ženēvas konvencijas sekretariātā saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. 12
  51. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 31.decembrim paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai par šo noteikumu 7.
  52. un 7.2.apakšpunktā minētās informācijas un datu elektronisku ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē. 13
  53. Centrs šo noteikumu 7.punktā minēto informāciju uzreiz pēc iesniegšanas attiecīgajās institūcijās publicē savā mājaslapā internetā. 14 IV. Noslēguma jautājums
  54. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumus Nr.507 "Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 125.nr.). 15 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 23.oktobra Direktīvas 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai. 16 Ministru prezidents V.Dombrovskis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 31.maija noteikumiem Nr.419 Prognožu rādītāju saraksts Nr.p.k.RādītājsAtbildīgā institūcijaI. Makroekonomika1.Iekšzemes kopprodukts, faktiskajās cenās, mljrd. EUREkonomikas ministrija2.Iekšzemes kopprodukta pieaugums salīdzināmās cenās, %Ekonomikas ministrija3.Iedzīvotāju skaits, tūkst.Ekonomikas ministrija4.Importēto ogļu cena, EUR/GJEkonomikas ministrija5.Importēto naftas produktu cena, EUR/GJEkonomikas ministrija6.Importētās dabasgāzes cena, EUR/GJEkonomikas ministrijaII. Enerģētikas nozare7.Bruto iekšzemes energoresursu patēriņš, PJ:Ekonomikas ministrija7.1.naftas produktiEkonomikas ministrija7.2.dabasgāzeEkonomikas ministrija7.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)Ekonomikas ministrija7.4.atjaunojamie energoresursi:Ekonomikas ministrija7.4.1.biomasa (neietverot šķidro biodegvielu)Ekonomikas ministrija7.4.2.šķidrā biodegviela (biodīzeļdegviela, bioetanols)Ekonomikas ministrija7.4.3.saules enerģijaEkonomikas ministrija7.4.4.citi atjaunojamie energoresursi (piemēram, hidroenerģija, vēja, ģeotermālā enerģija)Ekonomikas ministrija7.5.citi energoresursiEkonomikas ministrija7.6.neto elektroenerģijas imports (–/+)Ekonomikas ministrija8.Saražotā bruto elektroenerģija pēc energoresursa veida, GWhe:8.1.no naftas produktiemEkonomikas ministrija8.2.no dabasgāzesEkonomikas ministrija8.3.no cietajiem kurināmajiem (piemēram, ogles, kokss, kūdra)Ekonomikas ministrija8.4.no atjaunojamiem energoresursiemEkonomikas ministrija8.5.no citiem energoresursiemEkonomikas ministrija9.Enerģijas pieprasījums pa nozarēm:Ekonomikas ministrija9.1.enerģijas ražošana un pārvade, PJ:Ekonomikas ministrija9.1.1.naftas produktiEkonomikas ministrija9.1.2.dabasgāzeEkonomikas ministrija9.1.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)Ekonomikas ministrija9.1.4.atjaunojamie energoresursiEkonomikas ministrija9.1.5.citi energoresursiEkonomikas ministrija9.2.rūpniecība (ieskaitot būvniecību), PJ:Ekonomikas ministrija9.2.1.naftas produktiEkonomikas ministrija9.2.2.dabasgāzeEkonomikas ministrija9.2.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)Ekonomikas ministrija9.2.4.atjaunojamie energoresursiEkonomikas ministrija9.2.5.elektroenerģijaEkonomikas ministrija9.2.6.siltumenerģijaEkonomikas ministrija9.2.7.citi energoresursiEkonomikas ministrija9.3.komerciālais un sabiedriskais sektors jeb terciārais sektors, PJ:Ekonomikas ministrija9.3.1.naftas produktiEkonomikas ministrija9.3.2.dabasgāzeEkonomikas ministrija9.3.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)Ekonomikas ministrija9.3.4.atjaunojamie energoresursiEkonomikas ministrija9.3.5.elektroenerģijaEkonomikas ministrija9.3.6.siltumenerģijaEkonomikas ministrija9.3.7.citi energoresursiEkonomikas ministrija9.4.mājsaimniecības, PJ:Ekonomikas ministrija9.4.1.naftas produktiEkonomikas ministrija9.4.2.dabasgāzeEkonomikas ministrija9.4.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)Ekonomikas ministrija9.4.4.atjaunojamie energoresursiEkonomikas ministrija9.5.autotransports, PJ:Ekonomikas ministrija9.5.1.benzīns (no tā bioetanols)Ekonomikas ministrija9.5.2.dīzeļdegviela (no tā biodīzeļdegviela)Ekonomikas ministrija9.5.3.reaktīvā degvielaEkonomikas ministrija9.5.4.citi naftas produktiEkonomikas ministrija9.5.5.dabasgāzeEkonomikas ministrija9.5.6.atjaunojamie energoresursiEkonomikas ministrija9.5.7.citi energoresursiEkonomikas ministrija9.6.apkures grādu dienas, skaitsEkonomikas ministrijaIII. Rūpnieciskā ražošana10.Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības izmaiņas un apstrādes rūpniecības īpatsvars, %:Ekonomikas ministrija10.1.pārtikas rūpniecībaEkonomikas ministrija10.2.vieglā rūpniecībaEkonomikas ministrija10.3.kokapstrādeEkonomikas ministrija10.4.papīra ražošana un poligrāfijaEkonomikas ministrija10.5.ķīmiskā rūpniecībaEkonomikas ministrija10.6.nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanaEkonomikas ministrija10.7.metālu un metāla izstrādājumu ražošanaEkonomikas ministrija10.8.elektrisko un optisko iekārtu ražošanaEkonomikas ministrija10.9.mašīnu un iekārtu ražošana10.10.transportlīdzekļu ražošanaEkonomikas ministrija10.11.pārējās nozaresEkonomikas ministrija11.Ražošanas indekss, izteikts pievienotajā bruto vērtībā vai indeksa vienībās:Ekonomikas ministrija11.1.pārtikas rūpniecībaEkonomikas ministrija11.2.vieglā rūpniecībaEkonomikas ministrija11.3.kokapstrādeEkonomikas ministrija11.4.papīra ražošana un poligrāfijaEkonomikas ministrija11.5.ķīmiskā rūpniecībaEkonomikas ministrija11.6.nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanaEkonomikas ministrija11.7.metālu un metāla izstrādājumu ražošanaEkonomikas ministrija11.8.elektrisko un optisko iekārtu ražošanaEkonomikas ministrija11.9.mašīnu un iekārtu ražošanaEkonomikas ministrija11.10.transportlīdzekļu ražošanaEkonomikas ministrija11.11.pārējās nozaresEkonomikas ministrijaIV. Transports12.Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā (autobusi, tramvaji, trolejbusi, dzelzceļš), milj. pasažierkilometruSatiksmes ministrija13.Pasažieru apgrozība autotransportā, milj. pasažierkilometruSatiksmes ministrija14.Kravu apgrozība autotransportā, milj. tkmSatiksmes ministrija15.Kravu apgrozība dzelzceļā, milj. tkmSatiksmes ministrija16.Jauno transportlīdzekļu īpatsvars pirmoreiz reģistrēto transportlīdzekļu skaitā, %Satiksmes ministrija17.Vieglo autotransportlīdzekļu nobrauktie kilometri gadā, milj. kmSatiksmes ministrijaV. Būvniecība (komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā)18.Mājsaimniecību patēriņa izdevumi (izņemot privāto transportu), EUREkonomikas ministrija19.Komerciālā un sabiedriskā sektora jeb terciārā sektora radītā iekšzemes kopprodukta daļa un iekšzemes kopprodukta pieaugums salīdzināmās cenās, %Ekonomikas ministrija20.Vidējā dzīvojamā platība uz vienu mājokli mājsaimniecībās, m2/mājokliEkonomikas ministrija21.Vidējā platība uz vienu nodarbināto iedzīvotāju komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā, m2/nodarbinātoEkonomikas ministrija22.Mājsaimniecību mājokļu skaits, 1000 mājokļuEkonomikas ministrija23.Nodarbinātie iedzīvotāji komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā, 1000 nodarbinātoEkonomikas ministrijaVI. Lauksaimniecība24.Lauksaimniecības sektora radītā iekšzemes kopprodukta daļa un iekšzemes kopprodukta pieaugums, %Ekonomikas ministrija25.Liellopi, tūkst.:Zemkopības ministrija25.1.slaucamās govis, tūkst.Zemkopības ministrija26.Aitas, tūkst.Zemkopības ministrija27.Cūkas, tūkst.Zemkopības ministrija28.Mājputni, tūkst.Zemkopības ministrija29.Kazas, zirgi, tūkst.Zemkopības ministrija30.Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas (šķidrā, cietā vai cita kūtsmēslu uzglabāšana, ganību periods (kopsumma 100 %)) pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, %:Zemkopības ministrija30.1.slaucamo govju kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZemkopības ministrija30.2.pārējo liellopu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZemkopības ministrija30.3.aitu un kazu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZemkopības ministrija30.4.cūku kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZemkopības ministrija30.5.mājputnu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZemkopības ministrija31.Slāpekļa daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadāZemkopības ministrija32.Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem (tai skaitā kultivētās pļavas un ganības, ilggadīgie stādījumi u.c.)Zemkopības ministrija33.Graudaugu sējumu platība, ha:Zemkopības ministrija33.1.kviešu sējumu platībaZemkopības ministrija33.2.miežu sējumu platībaZemkopības ministrija33.3.auzu sējumu platībaZemkopības ministrija33.4.rudzu sējumu platībaZemkopības ministrija34.Lauksaimniecības kultūru kopraža, tūkst. t:Zemkopības ministrija34.1.graudaugi (atsevišķi norādot kviešus, rudzus, miežus, auzas u.c.)Zemkopības ministrija34.2.pākšaugiZemkopības ministrija34.3.cukurbietesZemkopības ministrija34.4.lopbarības saknesZemkopības ministrija34.5.kartupeļiZemkopības ministrija34.6.dārzeņiZemkopības ministrija34.7.rapsisZemkopības ministrija34.8.kukurūza skābbarībai un zaļbarībaiZemkopības ministrija35.Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100 % augu barības elementos), tūkst. t:Zemkopības ministrija35.1.kviešu sējumiemZemkopības ministrija35.2.miežu sējumiemZemkopības ministrija35.3.auzu sējumiemZemkopības ministrija35.4.rudzu sējumiemZemkopības ministrija36.Veiktie emisiju samazināšanas pasākumi (piemēram, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas ar segumu vai bez tā, kūtsmēslu un minerālmēslu iestrāde augsnē)Zemkopības ministrijaVII. Mežsaimniecība37.Apsaimniekotā meža platība, haZemkopības ministrija38.Apsaimniekotā meža platība, ja tiek veikti papildu pasākumi, haZemkopības ministrija39.Neapsaimniekotā meža platība, haZemkopības ministrijaVIII. Atkritumu saimniecība40.Radītais cieto sadzīves atkritumu daudzums, tLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs41.Bioloģiski noārdāmo atkritumu daļa no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma, %Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs42.Cieto sadzīves atkritumu daudzums, kas noglabāti izgāztuvēs, t vai %Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs43.Sadedzināto sadzīves atkritumu daudzums, t vai %Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs44.Kompostēto sadzīves atkritumu daudzums, t vai %Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrsIX. Notekūdeņu apsaimniekošana45.Notekūdeņu attīrīšanas iekārtām piesaistīto iedzīvotāju skaits, cilv.Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs46.Saražotais un izmantotais/izvietotais notekūdeņu dūņu daudzums, tLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs47.Novadītais notekūdeņu daudzums, tūkst. m3Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs48.Vidē novadītais slāpekļa paliekošais piesārņojums ar rūpnieciskajiem notekūdeņiem, tLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.