Ministru kabineta lēmums Nr.15 Rīgā 1994.gada 15.februārī (prot. nr.10, 14.§) Par starpvaldību nolīgumu ar Baltkrievijas Republiku tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jomā
- Akceptēt Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības nolīguma par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības principiem projektu un Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības protokola par svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām) un kārtību
- gadā projektu.
- Pilnvarot ekonomikas ministru, Ministru prezidenta biedru O.Kehri parakstīt šī lēmuma
- punktā minēto nolīgumu un protokolu. Ministru prezidents V.Birkavs Valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Gailis Projekts Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības N O L Ī G U M S par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības, turpmāk sauktas par "Līgumslēdzējām Pusēm", lai nostiprinātu un attīstītu tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību un radītu labvēlīgus apstākļus tirgus attiecību attīstībai abās valstīs vienojās par sekojošo: 1.pants Līgumslēdzējas Puses veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai attīstītu un paplašinātu tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības uz līdztiesības un savstarpēja izdevīguma principu pamata saskaņā ar katras valsts spēkā esošo likumdošanu. 2.pants Lai nodrošinātu savstarpēji izdevīgus nosacījumus tirdzniecisko attiecību attīstībai, Līgumslēdzējas Puses piešķir viena otrai vislielākās labvēlības režīmu visās sfērās attiecībā uz muitas nodevām, nodokļiem un nodevām, ko piemēro importam un eksportam, ieskaitot arī šādu nodokļu un nodevu iekasēšanas kārtību; noteikumiem, kas skar preču muitošanu, tranzītu, novietošanu noliktavās, pārkraušanu un citiem līdzīgiem pakalpojumiem; nodokļiem un citām līdzīgām iekšējām nodevām, ko tieši vai netieši iekasē par importētajām precēm; maksājumu veidiem un pārskaitīšanas metodēm; noteikumiem, kas skar preču pārdošanu, iepirkšanu, transportēšanu, sadalīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū. 3.pants Šī nolīguma
- panta noteikumi neattiecas uz priekšrocībām, ko piešķir: viena no Līgumslēdzējām Pusēm kaimiņvalstīm nolūkā un attīstīt pierobežas tirdzniecību; trešajām valstīm nolūkā izveidot muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas, kā arī sakarā ar šādu savienību vai zonu izveidošanu; tirdzniecības paplašināšanai starp jaunattīstības valstīm pēc jebkādas shēmas, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm ir vai var kļūt tirdzniecības nolīguma dalībniece. 4.pants Produkcijas piegādes un pakalpojumu sniegšana tiks īstenota uz abu valstu saimnieciskās darbības subjektu līgumu pamata saskaņā ar katras valsts likumdošanu un starptautisko praksi. Turklāt subjekti, kas noslēguši līgumus, ir atbildīgi par to izpildi. 5.pants Svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu kārtību un apjomi (kvotas) nepieciešamības gadījumā katru gadu tiek noteikti speciālā protokolā, kas būs šā Nolīguma neatņemama sastāvdaļa. 6.pants Līgumslēdzējas Puses veicinās abu valstu saimniecisko subjektu tiešo sakaru attīstību. Līgumslēdzējas Puses attīstīs sadarbību zinātnes un tehnoloģiju, ekoloģijas, transporta, tūrisma un komunikāciju jomā, personāla apmācīšanā un citās kopējo interešu sfērās. 7.pants Līgumslēdzējas Puses atbalstīs sadarbību investīciju jomā, arī kopuzņēmumu izveidošanu un funkcionēšanu, tai skaitā ar trešo valstu piedalīšanos, kā radīs labvēlīgus nosacījumus citu pasaules praksē pieņemto sadarbības veidu attīstīšanai. 8.pants Šis Nolīgums netraucē nevienai no Līgumslēdzējām pusēm veikt starptautiskajā praksē pieņemtus pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai aizstāvētu savas vitālās intereses, vai kas katrā ziņā nepieciešami, lai izpildītu starptautiskos līgumus, kuru dalībniece tā ir vai gatavojas kļūt, ja šie pasākumi attiecas uz: informāciju, kas skar nacionālās aizsardzības intereses; tirdzniecību ar ieroču munīciju un kara tehniku; pētījumiem vai ražotnēm, kas saistītas ar aizsardzības vajadzībām; kodolrūpniecībā izmantojamo materiālu un iekārtu piegādēm; sabiedriskās morāles un sabiedriskās kārtības aizsardzību; rūpnieciskā vai intelektuālā īpašuma aizsardzību; zeltu, sudrabu vai citiem dārgmetāliem un dārgakmeņiem; cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības, kā arī augu aizsardzību. 9.pants Maksājumi, kas attiecas uz tirdzniecību starp abām valstīm, un citi maksājumi, kādi var rasties abu valstu tirdzniecisko attiecību attīstības procesā, tiks izdarīti atbilstoši katras valsts teritorijā spēkā esošajai likumdošanai un tādā kārtībā, kāda noteikta Baltkrievijas Republikas Nacionālās bankas un Latvijas bankas nolīgumā. 10.pants Līgumslēdzējas Puses veiks speciālā nolīgumā norādītos pasākumus, lai garantētu katras teritorijā esošo otras valsts investīciju aizsardzību, kopuzņēmuma īpašuma, valsts īpašuma, juridisko personu un pilsoņu īpašuma tiesisko aizsardzību. 11.pants Kravu transportēšanas un tranzīta, kā arī pasažieru pārvadāšanas kārtība abu valstu teritorijās tiks noteikta atsevišķos nolīgumos. 12.pants Līgumslēdzējas Puses veicinās savstarpēju informācijas apmaiņu par tirdzniecisko, komerciālo, investīciju, nodokļu un banku darbību un par finansu pakalpojumiem. 13.pants Līgumslēdzējas Puses izveidos kopīgu Latvijas un Baltkrievijas komisiju šā Nolīguma izpildes gaitas izskatīšanai, pētot šajā procesā radušos jautājumus, kā arī izstrādājot ieteikumus tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības tālākai paplašināšanai. 14.pants Šis Nolīgums var tikt grozīts vai papildināts ar Līgumslēdzēju Pušu abpusēju piekrišanu. 15.pants Gadījumos, kad rodas strīdi atsevišķu šī Nolīguma pantu un principu skaidrošanā vai piemērošanā, Līgumslēdzējas Puses izšķir tos konsultāciju un pārrunu ceļā. Strīdus, kas rodas starp saimnieciskajiem subjektiem, produkcijas piegāžu un pakalpojumu sniegšanas, līgumu slēgšanas un izpildes gaitā, izskata attiecīgas tiesas saskaņā ar starptautisko praksi un šķīrējtiesas. 16.pants Šis Nolīgums stājas spēkā ar dienu, kad Līgumslēdzējas Puses paziņo, ka izpildītas visas tam nepieciešamās iekšējās procedūras. 17.pants Šis Nolīgums darbojas tik ilgi, kamēr viena no Līgumslēdzējām Pusēm rakstiski 6 mēnešus iepriekš paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei savu nodomu izbeigt tā darbību. Noslēgts
- g. "____"______________ divos oriģināleksemplāros; katrs no tiem ir baltkrievu, latviešu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks. Ja kāda šī Nolīguma panta interpretācijā rodas domstarpības, tad priekšrocība ir tekstam krievu valodā. Baltkrievijas Republikas Valdības vārdā Latvijas Republikas Valdības vārdā Projekts Protokols par Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām) un kārtību
- gadā Pamatojoties uz Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības parakstīto Nolīguma par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem, 5.pantu, Baltkrievijas Republikas Valdība un Latvijas Republikas Valdība vienojās par sekojošo:
- Noteikt svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomus (kvotas) 1994.gadā atbilstoši
- un
- pielikumam. Veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu minētās piegādes, kuru nomenklatūru un apjomus ir iespējams precizēt ar abpusēju piekrišanu. Nepieļaut
- un
- pielikumā paredzētās savstarpēji piegādājamās produkcijas reeksportu bez rakstiskas atļaujas ar šim mērķim pilnvarotajām eksportētājvalsts institūcijām.
- Gādāt, lai saglabātos esošie tiešie saimnieciskie sakari, arī kooperācijas sakari izejvielu, materiālu, pusfabrikātu un komplektējošo izstrādājumu piegādēs.
- Savstarpējie norēķini par piegādāto produkciju tiks izdarīt līgumcenās.
- Organizēt katru ceturksni savstarpēju apmaiņu ar statistisko informāciju par svarīgāko produkcijas veidu piegādēm.
- Kopīgi izskatīt šā Protokola realizācijas gaitā radušos jautājumus un veikt pasākumus to atrisināšanai.
- Šis protokols ir parakstītā Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības Nolīguma par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem neatņemama sastāvdaļa. Parakstīts __________________________________________ divos eksemplāros katrs no tiem ir baltkrievu, latviešu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks. Baltkrievijas Republikas Valdības vārdā Latvijas Republikas Valdības vārdā 1.pielikums Protokolam par Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām) un kārtību 1994.gadā Svarīgāko produkcijas piegāžu apjomi (kvotas) no Baltkrievijas Republikas Latvijas Republikai 1994.gadā Produkcijas nosaukums Mērvienība Daudzums MELNĀ METALURĢIJA Melno metālu velmējumi tūkst. tonnu 3 Velvējumu sagataves tūkst. tonnu 30*) Metālizstrādājumi tūkst. tonnu 0,33 ELEKTROTEHNISKĀ RŪPNIECĪBA Kailvadi tonnas 300 Elektrodzinēji tūkst. gab 5 ĶĪMIJAS UN NAFTAS ĶĪMIJAS RŪPNIECĪBA tūkst. tonnu 0,1 Augstspiediena polietilēns tūkst. tonnu 7**) Kaprolaktāms VIEGLĀ RŪPNIECĪBA Sintētiskie tekstildiegi tonnas 430 Mākslīgās kažokādas tūkst. m2 230 LAUKSAIMNIECISKA RAKSTURA PRODUKCIJA Minerālmēsli (pārrēķinot 100% aktīvā vielā) - kopā tūkst. tonnu 60 t. sk. kālija mēsli tūkst. tonnu 60 BŪVMATERIĀLU RŪPNIECĪBA Jumta seguma materiāli tūkst. m2 2500 MEDICĪNAS RŪPNIECĪBA Ārstniecības līdzekļi tūkst. dol. 150 Piezīmes *) Jautājums par piešķiršanu tiks izskatīts pēc valsts pasūtījuma apstiprināšanas Baltkrievijas Metalurģiskajai rūpnīcai **) Pasūtītāja izejviela diegu ražošanai No Baltkrievijas Republikas puses Resursu ministra V.Kosolapovs No Latvijas Republikas puses Ekonomikas ministrijas vietnieks NVS Valsts nodaļas vadītājs A. Gulbis 2.pielikums Protokolam par Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām) un kārtību 1994.gadā Svarīgāko produkcijas piegāžu apjomi (kvotas) no Latvijas Republikas Baltkrievijas Republikai 1994.gadā Produkcijas nosaukums Mērvienība Daudzums Melnā metalurģija Melno metālu velvējumi tūkst. tonnu 40*) Stieple tūkst. tonnu 1,9 Ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecības iekārtas rūpniecības iekārtas Centrbēdzes sūkņi gab. 49 Armatūra tūkst. gab. 4 Automobiļu un gultņu rūpniecība RAF mikroautobusi gab. 200 Smagās mašīnbūves rūpniecība Dīzeļvilcieni gab. 10 Elektrovilcieni gab. 4 Vieglā rūpniecība Sintētiskie tekstildiegi tonnas 1168 Sintētiskie teksturētie tekstildiegi tonnas 2943 Neaustie materiāli tūkst. m. 110 Zivju rūpniecība Zivju konservi milj. nosac. kārbu 6 Saldētas zivis tonnas 500 Medicīnas rūpniecība Ārstniecības līdzekļi tūkst. dol. 100 Zooveterinārās preces tūkst. dol. 34 Lauksaimnieciska rakstura produkcija Minerālmēsli (pārrēķinot 100% aktīvā vielā) kopā tūkst. tonnu 61 t. sk. fosfāta mēsli (ŠKM) tūkst. tonnu 61 Pievadķēdes km 200 Lauksaimniecības mašīnu rezerves daļas tūkst. dol. 83 Sakaru rūpniecība Telefoni aparāti tūkst. gab. 28 Darbgaldu un instrumentu rūpniecība Elektroinstrumenti tūkst. gab. 3 Piezīme *) ja tiks nodrošinātas izejvielas No Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas NVS Valsts nodaļas vadītājs A. Gulbis No Baltkrievijas Republikas puses Resursu ministra vietnieks V.Kosolapovs