Par lietas neierosināšanu

Konkurences padomes lēmums Nr.37 Rīgā 2012.gada 20.aprīlī (prot. Nr.23, 2.§) Par lietas neierosināšanu Par SIA "Draugiem TV" 29.02.2012. iesniegumu par aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšanu SIA "TV 3 Latvia" un AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" darbībās 29.02.2012. Konkurences padome saņēma SIA "Draugiem TV" (turpmāk - Draugiem TV) 29.02.2012. iesniegumu par lietas ierosināšanu, aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšanu SIA "TV 3 Latvia" un AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (turpmāk tekstā attiecīgi - TV3 un LNT) darbībās, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu (turpmāk - Iesniegums). Draugiem TV Iesniegumā norāda sekojošo: "Draugiem TV Latvijas Republikas teritorijā administrē un nodrošina interneta televīzijas pakalpojumus galalietotājiem, izmantojot interneta TV platformu. Interneta televīzijas pakalpojuma ietvaros Draugiem TV galalietotājiem retranslē televīzijas programmas. Retranslējamo televīzijas programmu klāstā saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta sesto un septīto daļu Draugiem TV ir pienākums iekļaut Latvijā izplatīto sabiedrisko un nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas. Sabiedrisko un nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas galalietotājiem pievadāmas nemainītā veidā. Retranslēšanas pienākums attiecas uz tādām nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājiem ir pieejamas bez maksas (turpmāk - NEPL retranslējamās televīzijas programmas). Visu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu un NEPL retranslējamo televīzijas programmu retranslēšanai (izplatīšanai) retranslācijas atļauja nav vajadzīga." "TV3 un LNT ir nacionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuru televīzijas programmas galalietotājam tiek pievadītas bez maksas un izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus." "Draugiem TV ir reģistrēts elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju. Draugiem TV interneta televīzijas pakalpojums pēc uzbūves ir veidots tā, ka galalietotājiem ir iespēja bez maksas (abonentmaksas) piekļūt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu un NEPL retranslējamo televīzijas programmu saturam, to skaitā programmām "TV3" un "LNT"." "Draugiem TV 2011.gada nogalē uzsāka NEPL retranslējamo televīzijas programmu "TV3" un "LNT" retranslāciju, pirms retranslācijas uzsākšanas saņemot no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzziņu ar apstiprinājumu, ka Draugiem TV ir pienākums nodrošināt NEPL retranslējamo televīzijas programmu retranslēšanu un ka šādai retranslēšanai nav vajadzīga Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.pantā noteiktā retranslācijas atļauja." "Neilgi pēc retranslācijas uzsākšanas TV3 izvirzīja Draugiem TV pretenzijas, prasot pārtraukt programmas "TV3" retranslēšanu, jo Draugiem TV nav saņēmis TV3 piekrišanu šādai retranslēšanai. Draugiem TV rakstveidā paskaidroja, ka retranslēšanai ne piekrišana, ne atļauja nav vajadzīga. 2012.gada 4.janvārī tiesā pēc TV3 prasības pieteikuma par pienākuma uzlikšanu pārtraukt un aizliegt retranslēt programmu "TV3" ierosināta lieta un 5.janvārī noteikts pagaidu aizsardzības līdzeklis - pārtraukt programmas "TV3" retranslēšanu." "LNT, esot tādā pašā statusā kā TV3, par NEPL retranslējamo televīzijas programmu retranslēšanu pretenzijas Draugiem TV neizvirzīja." "2012.gada 9.janvārī mazu informācijas līdzekļos tika publiskota informācija par LNT iegādi, ko veic TV3 dalībnieks Modern Times Group MTG AB, jeb Konkurences likuma izpratnē - par tirgus dalībnieku apvienošanos." "Neilgi pēc iegādes darījuma paziņošanas un LNT līdzšinējās vadības nomaiņas arī LNT izvirzīja Draugiem TV pēc satura tādas pašas pretenzijas kā TV3. Draugiem TV ieskatā, šis fakts liecina par iespējamu tiešu Modern Times Group MTG AB (un tai piederošā TV3) aizliegtu vienošanos ar LNT, kas cita starpā ir ļāvusi LNT vadībai vērsties ar pretenzijām pret Draugiem TV ar mērķi panākt programmas "LNT" retranslēšanas pārtraukšanu un aizliegšanu, kā rezultātā tiktu nostiprināts TV3 un LNT dominējošais stāvoklis tirgū un izstumti no tirgus citi tirgus dalībnieki un radīti bezkonkurences apstākļi pašu izstrādātajiem produktiem un pakalpojumiem, kas konkurē ar Draugiem TV produktiem un pakalpojumiem, kā arī kavēta galalietotājiem ērtāku un lētāku jaunu tehnoloģiju ieviešana un izmantošana." "Šāds Draugiem TV konkurējošs TV3 produkts ir "tv3play.lv", kas apraida TV3 saturu un, tāpat kā Draugiem TV interneta televīzija, piedāvā galalietotājiem piekļūt televīzijas programmu saturam caur interneta pieslēgumu. Jebkuras citas interneta televīzijas platformas darbība, kura retranslē programmu "TV3", piedāvā galalietotājam iespēju izvēlēties piekļūt programmas saturam citādi nekā caur "tv3play.lv" un, ja šī izvēle ir par labu citam pakalpojuma sniedzējam, samazina "tv3play.lv" apmeklējumu un caur to - ieņēmumus no reklāmām. Ir pašsaprotami, ka TV3 un LNT mērķis ir gūt pēc iespējas lielāku peļņu, taču tas nevar notikt uz citu tirgus dalībnieku izstumšanas un bezkonkurences apstākļu radīšanas rēķina." "Draugiem TV ir aizdomas, ka retranslēšanas aizliegums ir vērsts uz konkurences samazināšanu interneta televīzijas tirgū. Modern Times Group MTG AB un caur to TV3 un LNT apzinās, kādas ir šī tirgus tendences un virziens, līdz šim ir aktīvi lobējušas un turpina lobēt must-carry principa atcelšanu un cenšas sagatavot sev labvēlīgāku tirgus vidi, ja tiktu pieņemts lēmums pamest bezmaksas apraidi." "Draugiem TV rīcībā nav informācija par to, ka LNT būtu vērsusies ar līdzīgu un/vai identisku pretenziju pret jebkuru citu kabeļoperatoru, kas retranslē tās televīzijas programmu "LNT" un nodrošina līdzīgus pakalpojumus konkrētajā tirgū. Nav zināms arī fakts, ka LNT būtu vērsusies pret Draugiem TV konkurentu - SIA "Lattelecom", reģ. Nr. 40003052786, kas sniedz līdzīgu pakalpojumu Draugiem TV nodrošinātajam pakalpojumam. Draugiem TV, vērtējot tirgū notiekošo un izjūtot pret Draugiem TV pakalpojumu vērstās, nepamatoti ierobežojošās un aizskarošās darbības no citiem tirgus dalībniekiem, lūdz Konkurences padomi pievērst uzmanību arī šim aspektam." "Draugiem TV ir vairākkārtīgi rakstveidā darījusi zināmu TV3 un tagad arī LNT, ka pret Draugiem TV vērstās darbības, lai ierobežotu tās likumīgo komercdarbību, nav tiesiskas, taču atbildē saņēmusi TV3 prasības pieteikumu tiesā. Draugiem TV ir pamatotas aizdomas, ka tuvākajā laikā pret to sekos analogas darbības arī no LNT." Draugiem TV uzskata, ka pārkāpums šajā gadījumā izpaužas kā 1) aizliegtas vienošanās par nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos un darbību vai bezdarbību, kuras dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu, kā arī 2) dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Lai pārbaudītu Iesniegumā minētos faktus, Konkurences padomes Izpilddirekcija pieprasīja informāciju no SIA "Lattelecom", SIA "BALTCOM TV", SIA "IZZI", SIA "OSTKOM", SIA "ELEKTRONS", SIA "NOVA", LNT, TV3, Draugiem TV, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK). Konkurences padomē tika saņemta pieprasītā informācija no SIA "Lattelecom" (16.03.2012. vēstule Nr. 4106-1-1-1), SIA "BALTCOM TV" (14.03.2012. vēstule Nr. 135-2), SIA "OSTKOM" (15.03.2012. vēstule Nr. 59-12), SIA "ELEKTRONS" (13.03.2012. vēstule Nr. 09/02-03/01), SIA "NOVA" (28.03.2012. vēstule Nr. 028/12), LNT (14.03.2012. vēstule Nr. 68), TV3 (19.03.2012. vēstule Nr. 2/12-38), Draugiem TV (22.03.2012. vēstule) un NEPLP (26.03.2012. vēstule Nr. 01-10/09-1/221) un SPRK (12.04.2012. vēstule Nr. 2-2.71/1237). SIA "TV 3 Latvia" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr. 40103065880, juridiskā adrese: Dzelzavas iela 120G, Rīga. AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.50003285371, juridiskā adrese: Elijas iela 17-3, Rīga. SIA "Draugiem TV" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr. 40103318323, juridiskā adrese: Ziedleju iela 1, Mārupe, Mārupes nov. Izvērtējot Iesniegumā ietverto, kā arī papildus iegūto informāciju, Konkurences padome k o n s t a t ē j a: 1. Dominējošā stāvokļa iespējama ļaunprātīga izmantošana Konkurences likuma (turpmāk - KL) 13.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā, t.sk. piemērot nevienādus noteikumus ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus. Saskaņā ar KL 1.panta 1.punktu par dominējošu stāvokli uzskatāms tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. Konkurences padome 18.06.2009. lēmumā Nr. E02-19 (prot. Nr.26, 3.§) lietā Nr. 2164/08/10/8 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu "VIASAT AS" (Igaunija) un SIA "TV3 Latvia" darbībās" secināja, ka "VIASAT AS" un SIA "TV3 Latvia" ir dominējošais stāvoklis TV3 kanāla izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā. Lai konstatētu KL 13.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto pārkāpumu, nepieciešams konstatēt, ka TV3, atrodoties dominējošā stāvoklī TV3 kanāla izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā ekvivalentos darījumos ar dažādiem tirgus dalībniekiem piemēroja nevienādus noteikumus. Pārkāpuma konstatēšanai iepriekš minētie kritēriji ir kumulatīvi pierādāmi. Tādējādi Konkurences padome vispirms pārbaudīja, vai pati darbība, par kuru sūdzas Draugiem TV, satur KL 13.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktā pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes. Ņemot vērā straujo informācijas tehnoloģiju attīstību un to, ka neviens no šo jomu regulējošajiem likumiem - Elektronisko sakaru likums (turpmāk - ESL), Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (turpmāk - EPLL) nesniedz izsmeļošu terminu skaidrojumu, Iesniegumā minēto faktu pārbaudei tika veikta padziļināta abos likumos ietverto terminu nozīmes izpēte un likumu sistēmiskā tulkošana. 2. Retranslācijas atļauja Saskaņā ar EPLL 19.panta pirmajā daļā noteikto vispārīgo principu programmu retranslācijai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka (turētāja) piekrišanu un NEPLP retranslācijas atļauju. Savukārt, 19.panta sestā daļa nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, nodrošina Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu pievadīšanu visiem attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentiem nemainītā veidā, kā arī nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tādu televīzijas programmu pievadīšanu visiem attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentiem nemainītā veidā, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas. Šo programmu izplatīšanai attiecīgajos publisko elektronisko sakaru tīklos retranslācijas atļauja nav vajadzīga. 19.panta septītā daļa turklāt paredz, ka par 19.panta sestajā daļā minēto televīzijas programmu retranslācijas nodrošināšanu attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neiekasē maksu no tā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programmas tas retranslē, tāpat kā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas saskaņā ar šā panta sesto daļu tiek retranslētas, neiekasē maksu no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kas tā programmas retranslē. Saskaņā ar EPLL 9.panta otro daļu attiecībā uz televīzijas programmu izplatīšanu par nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz 99 procenti Latvijas teritorijas. Atbilstoši minētajam Latvijā nacionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir TV3 un LNT, jo to veidoto televīzijas programmu TV3 un LNT apraides aptveršanas zona ir vismaz 99 procenti Latvijas teritorijas. Minētās televīzijas programmas, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājiem ir pieejamas bez maksas. EPLL 1.panta 17.punkts programmu definē kā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotu raidījumu vai raidījumu kopumu ar kopēju nosaukumu. Saskaņā ar Autortiesību likumu un EPLL TV3 un LNT ir uzskatāmi par attiecīgi "TV3" un "LNT" televīzijas programmu īpašniekiem (turētājiem), ko apliecina arī NEPLP izsniegtās apraides atļaujas. Ņemot vērā EPLL 19.panta sestajā un septītajā daļā ietverto regulējumu, "TV3" un "LNT" programmu retranslācijai TV3 un LNT kā televīzijas programmu īpašnieku piekrišana un NEPLP retranslācijas atļauja nav nepieciešama, pie nosacījuma, ka retranslācijai tiek izmantota kabeļtelevīzija. 3. Sūdzības būtība 01.11.2011. Draugiem TV publiski paziņoja, ka sociālais tīkls "draugiem.lv" no 2011.gada 11.novembra sāks testa režīmā piedāvāt interneta televīziju, tostarp retranslējot "TV3" programmu. 07.11.2011. TV3 nosūtīja Draugiem TV brīdinājuma vēstuli par programmas "TV3" retranslēšanu Draugiem TV interneta televīzijā. Vēstulē TV3 aizliedza programmas "TV3" retranslāciju Draugiem TV interneta televīzijas testa un/vai parastā režīmā bez licences līguma noslēgšanas vai programmas izmantošanas licences saņemšanas. 11.11.2011. Draugiem TV bez TV3 un LNT piekrišanas uzsāka "TV3" un "LNT" televīzijas programmu izplatīšanu, izmantojot "draugiem.tv" interneta TV platformu. Draugiem TV uzskata, ka saskaņā ar EPLL Draugiem TV ir kabeļtelevīzija un tāpēc retranslējamās televīzijas programmas īpašnieka (turētāja) piekrišana un NEPLP retranslācijas atļauja nav nepieciešama. Jāatzīmē, ka Draugiem TV tomēr ir saņēmis "LNT" programmas retranslācijas atļauju. Draugiem TV ieskatā, kabeļtelevīzijas definīcija ietver televīzijas programmu un raidījumu izplatīšanu, izmantojot interneta piekļuvi, un EPLL darbības joma ir attiecināma uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo programmu izplatīšanu interneta vidē. 30.12.2011. TV3 vērsās Rīgas rajona tiesā ar prasības pieteikumu pret Draugiem TV par pienākuma uzlikšanu pārtraukt un aizliegt retranslēt programmu "TV3", vienlaicīgi iesniedzot pieteikumu pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanai. 05.01.2012. Rīgas rajona tiesa pieņēma lēmumu civillietā Nr. C33296812, ar kuru apmierināja TV3 pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu prasībā pret Draugiem TV un uzlika par pienākumu Draugiem TV pārtraukt tā Interneta platformā retranslēt programmu "TV3". 30.01.2012. LNT nosūtīja Draugiem TV vēstuli, ar kuru pieprasīja pārtraukt programmas "LNT" prettiesisko izplatīšanu Draugiem TV interneta televīzijā. 09.02.2012. LNT vērsās Rīgas rajona tiesā ar prasības pieteikumu par LNT tiesību pārkāpuma izbeigšanu un pienākuma uzlikšanu Draugiem TV pārtraukt un aizliegt retranslēt programmu "LNT" un pieteikumu pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanai. 17.02.2012. Rīgas rajona tiesa pieņēma lēmumu civillietā Nr. C33327612 C-3276/12-8, ar kuru apmierināja LNT pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu Draugiem TV, uzliekot par pienākumu Draugiem TV nekavējoties izbeigt retranslēt programmu "LNT" tās interneta platformā. Draugiem TV tiesas lēmumu izpildīja 12.03.2012. pēc tiesu izpildītāja amata darbību veikšanas. 19.03.2012. atbildes vēstulē Nr. 2/12-38 uz Konkurences padomes Izpilddirekcijas informācijas pieprasījumu TV3 norāda, ka "(..) Draugiem TV nav uzskatāma par maksas televīzijas operatoru, jo saskaņā ar ESL 1.panta 33.punktu operators ir elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai saistītās iekārtas". Turpretim Draugiem TV saskaņā ar SPRK sniegto informāciju nav elektronisko sakaru komersants. TV3 arī norāda, ka "Draugiem TV nav uzskatāma arī par kabeļtelevīzijas operatoru EPLL izpratnē. Interneta televīzijas platforma nav uzskatāma par kabeļtelevīziju EPLL 19.panta izpratnē. Gan ESL (1.panta 11.apakšpunkts), gan arī EPLL (4.panta 3.punkts) skaidri izdala kabeļtelevīziju un internetu kā divas atšķirīgas izplatīšanas platformas. Šāds dalījums nepārprotami norāda uz to, ka likumdevējs nošķir dažādas izplatīšanas formas, tostarp nosakot skaidru dalījumu starp interneta un kabeļa platformām. Minētais ir īpaši būtiski EPLL 19.panta sestās daļas kontekstā. Šī must-carry pienākuma jēga un mērķis jāskata kopsakarībā ar Universālo pakalpojumu direktīvas (2002/22/EK) noteikumu 31.pantu, uz kura pamata nacionālajā normatīvajā regulējumā tika iestrādāta minētā tiesību norma." "Direktīvas 31.pants paredz, ka "Dalībvalstis var noteikt pamatotas saistības, kas jāievēro, īpašu radio un televīzijas kanālu un pakalpojumu raidīšanai, uzņēmumiem, kas ir to jurisdikcijā, kas nodrošina elektroniskos komunikāciju tīklus, ko izmanto radio vai televīzijas raidījumu raidīšanai sabiedrībai, ja nozīmīgs šādu tīklu lietotāju skaits izmanto tos, kā galveno līdzekli radio un televīzijas raidījumu saņemšanai. Šādas saistības nosaka tikai tad, ja tās ir vajadzīgas, lai sasniegtu skaidri noteiktus vispārējo interešu mērķus, un tie ir samērīgi un pārskatāmi. Saistības ir pakļautas periodiskai pārskatīšanai." Attiecīgi galvenais nosacījums must-carry piemērošanai ir nozīmīgs skaits galalietotāju, kas izmanto konkrēto sakaru tīklu kā galveno līdzekli radio un televīzijas programmu saņemšanai (kas konkrētajā gadījumā nekādā veidā nevar būt attiecināms uz interneta televīzijas pakalpojumiem, kas ir salīdzinoši jauns televīzijas pakalpojuma veids un nav plaši izplatīts galalietotāju vidū). Otrs kritērijs šādu saistību piemērošanai ir skaidri noteiktu vispārējo interešu mērķu sasniegšana, samērīgums un pārskatāmība. Nav saskatāms vispārējo interešu mērķis, kāpēc "TV3" programmai ir piemērojamas šādas saistības pret interneta televīziju. Attiecīgi jebkādi mēģinājumi attiecināt must-carry principa piemērošanu uz televīzijas programmām, kas tiek izplatītas ar interneta starpniecību, paplašinātu šī principa piemērošanas mērķi, tādējādi pārkāpjot Universālo pakalpojumu direktīvā skaidri noteiktos nosacījumus, kuriem jāizpildās, lai dalībvalsts attiecībā uz noteiktām platformām (t.i., kabeļtelevīzija, satelīta televīzija vai virszemes televīzijas platforma) varētu pamatot must-carry saistību noteikšanu. Turklāt svarīgi uzsvērt, ka must-carry princips būtībā ir paredzēts, lai programmai, kas ir vispārējas nozīmes, būtu pieejama noteikta platforma, kam ir nozīmīgs lietotāju skaits, nevis lai platformai būtu iespējas ietvert programmu pēc savas izvēles." "Līdz ar to TV3 ieskatā EPLL 19.panta sestā daļa, kā tas arī skaidri ir noteikts likumā, attiecas tikai un vienīgi uz programmu retranslēšanu, izmantojot kabeļtelevīziju. Turklāt nav nekāda tiesiska pamata paplašināt kabeļtelevīzijas definīciju, attiecinot to uz interneta televīziju un jebkurām citām nākotnē iespējamām platformām, kuras varēs izmantot, lai retranslētu televīzijas programmas." TV3 uzskata, ka TV3 nav pienākuma bez maksas Draugiem TV nodrošināt piekļuvi "TV3" programmai un pirms "TV3" programmas izplatīšanas Draugiem TV interneta televīzijā ir jāsaņem TV3 licence, ar kuru tiktu atļautas minētās darbības. 14.03.2012. atbildes vēstulē Nr. 68 uz Konkurences padomes Izpilddirekcijas informācijas pieprasījumu attiecībā uz piekrišanas došanu "LNT" programmas retranslētājiem LNT skaidro, ka "vienīgais izņēmums no šī likuma noteikuma [EPLL 19.panta pirmā daļa] noteikuma [nepieciešamība saņemt retranslējamās programmas īpašnieka (turētāja) piekrišanu] ir ietverts EPLL 19.panta sestajā daļā (..)". LNT pauž viedokli, ka ar kabeļtelevīziju EPLL 19.panta sestās daļas izpratnē jāsaprot kabeļtelevīzijas operatori. Tādējādi saskaņā ar EPLL 19.panta sesto daļu "(..) visiem kabeļtelevīziju operatoriem ir pienākums retranslēt savos publiskajos elektronisko sakaru tīklos televīzijas programmu "LNT"". Tomēr LNT ieskatā, Draugiem TV nav uzskatāms par elektronisko plašsaziņas līdzekli, kas retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju (programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot galvenokārt kabeli), jo Draugiem TV veic programmu izplatīšanu, izmantojot interneta televīziju. LNT to pamato ar EPLL 4.panta trešo daļu, kas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus pēc izplatīšanas veida iedala zemes apraides, satelīta, kabeļu, interneta un citos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. LNT uzskata, ka EPLL izpratnē programmu izplatīšana, izmantojot kabeļtelevīziju un interneta televīziju ir atšķirīgi programmu izplatīšanas veidi. Līdz ar to pēc LNT ieskatiem, Draugiem TV bija jāsaņem retranslējamās programmas īpašnieka (turētāja) piekrišana. Tādējādi Draugiem TV pārstāv uzskatu, ka EPLL izpratnē interneta televīzija ir kabeļtelevīzija, turpretī TV3 un LNT uzskata, ka interneta televīzija nav kabeļtelevīzija. Ja EPLL izpratnē interneta televīzija ir kabeļtelevīzija, tad Draugiem TV programmu "TV3" un "LNT" retranslācijas atļauja un TV3 un LNT piekrišana to veidoto programmu retranslēšanai nav nepieciešama. Tādējādi TV3, atrodoties ar Konkurences padomes lēmumu konstatētā dominējošā stāvoklī (TV3 kanāla izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā), nav tiesību liegt un traucēt "TV3" programmas retranslāciju. Ja TV3 to dara, tad nepieciešams izvērtēt, vai TV3 darbībās konstatējams KL 13.panta pārkāpums. Turpretī ja EPLL izpratnē interneta televīzija nav kabeļtelevīzija, tad Draugiem TV programmu "TV3" un "LNT" retranslācijas atļauja un TV3 un LNT piekrišana bija nepieciešama. Taču ņemot vērā to, ka Draugiem TV šādu piekrišanu nebija prasījis, tam ir jāuzņemas pilna atbildība par savu lēmumu. 4. Draugiem TV statuss un sniegtie pakalpojumi Lai konstatētu TV3 dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas iespējamības faktu, svarīgi ir noteikt, vai interneta televīzija un kabeļtelevīzija EPLL izpratnē ir tāpatīgi jēdzieni. Lai to noteiktu, jānoskaidro: - Draugiem TV statusu: vai Draugiem TV ir elektronisko sakaru komersants ESL izpratnē; - Draugiem TV sniegtā pakalpojuma tehnoloģiju un likuma - ESL un EPLL normu jēgu un terminu nozīmi: vai pakalpojums uzskatāms par kabeļtelevīzijas pakalpojumu. 4.1. Draugiem TV statuss 05.10.2011. NEPLP pieņēma lēmumu Nr.120 "Par retranslācijas atļaujas izsniegšanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA "Draugiem TV"". Ar minēto lēmumu NEPLP izsniedza Draugiem TV retranslācijas atļauju Nr.RR-21 tās pielikumā Nr.1 noteikto televīzijas programmu retranslācijai. Atbilstoši retranslācijas atļaujai Draugiem TV ir tiesīgs retranslēt: LTV 1, LTV 7, LNT, BBC World, Silver Baltic, SONY Entertainment, Star!, Travel Chanel, Duck TV, Gulli, Tiji, MGM, Fashion TV, Outdoor Channel. NEPLP, izdodot Draugiem TV retranslācijas atļauju, nav uzskatījusi, ka Draugiem TV retranslācijas atļaujas saņemšanai būtu jāreģistrējas SPRK kā elektronisko sakaru komersantam ESL izpratnē. Draugiem TV nav reģistrēts elektronisko sakaru komersantu sarakstā, jo, atbilstoši SPRK un NEPLP skaidrojumam, nav uzskatāms par elektronisko sakaru komersantu (skatīt skaidrojumu 4.2.2.punktā). 4.2. Sniegtie pakalpojumi 4.2.1. Tehnoloģija Iesniegumā minēts, ka Draugiem TV, izmantojot interneta TV platformu, Latvijas Republikas teritorijā administrē un galalietotājiem nodrošina interneta televīzijas pakalpojumus, proti, retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju. Atbilstoši Draugiem TV 22.03.2012. vēstulē norādītajām papildus ziņām par tā sniegtajiem pakalpojumiem, Draugiem TV "(..) veic televīzijas programmu retranslāciju publiskajos elektronisko sakaru tīklos". Izmantojot interneta vidi, Draugiem TV "(..) reģistrētajiem lietotājiem (galalietotājiem): 1) pievada

1. a)komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas par maksu;
2. b)sabiedrisko un nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas bez maksas, nemainītā veidā; 2) sniedz video pēc pieprasījuma pakalpojumu." "Pakalpojumi tiek nodrošināti, kā galaiekārtu izmantojot datoru vai citu pēc funkcionalitātes atbilstošu ierīci ar interneta pieslēguma palīdzību. No Draugiem TV raidošās aparatūras līdz galalietotāja ierīcei signāls tiek padots, izmantojot interneta protokola IP TV signālu." "Reģistrētajam lietotājam, izmantojot savu interneta pieslēgumu un ieejot interneta vietnē www.draugiem.tv, tajā izvietotā lietojumprogramma dod iespēju uz savas galiekārtas, piemēram, datora ekrāna, skatīties bez maksas vai par maksu pieejamos TV kanālus, vai izmantot video pēc pieprasījuma pakalpojumu. Piekļuve bezmaksas kanāliem tiek nodrošināta bez papildus samaksas un bez distances darījuma līguma, savukārt, saturs, tai skaitā filmas, maksas kanāli u.c. - veicot par tiem samaksu un piekrītot distances līguma noteikumiem." "Interneta televīzijas pakalpojumiem galalietotājs piekļūst, izmantojot interneta piekļuves pakalpojumu", kuru "(..) galalietotājs saņem (pērk) no interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja". "Draugiem TV nesniedz interneta piekļuves pakalpojumu", tāpēc "(..) Draugiem TV savu interneta vietni [www.draugiem.tv] uztur, saņemot (pērkot) interneta piekļuves pakalpojumu no interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja". "Draugiem TV ir platforma, kas darbojas interneta vidē. Lai darbotos interneta vidē, ir nepieciešams interneta pieslēgums." 4.2.2. Kabeļtelevīzija un retranslācija EPLL 19.panta sestā daļa nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, nodrošina Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu pievadīšanu visiem attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentiem nemainītā veidā, kā arī nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tādu televīzijas programmu pievadīšanu visiem attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentiem nemainītā veidā, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas. Lai noskaidrotu, vai EPLL 19.panta sestās daļas izpratnē ar kabeļtelevīziju ir saprotama arī interneta televīzija, nepieciešams izprast 3 terminu nozīmi:
3. a)kabeļtelevīzija,
4. b)retranslācija,
5. c)abonents. EPLL 1.panta 12.punkts kabeļtelevīziju definē kā programmu un raidījumu izplatīšanu, izmantojot galvenokārt kabeli. Tālāk EPLL 1.panta 18.punkts programmu izplatīšanu definē kā programmu nogādāšanu līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un raidīšanu publiskai uztveršanai atklāta vai aizsargāta pakalpojuma veidā, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus. Savukārt, EPLL 1.panta 28.pants nosaka, ka retranslācija ir Latvijā vai ārvalstīs izplatītas programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana citā publiskā elektronisko sakaru tīklā, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana (dublējot vai subtitrējot), ja tā izdarīta ar programmas tiesību turētāja piekrišanu. Kabeļtelevīzija EPLL izpratnē nav abstrakts jēdziens, jo kabeļtelevīzijas pastāvēšanai ir nepieciešama elektronisko sakaru tīkla vai, konkrētāk - kabeļtelevīzijas tīkla pastāvēšana. EST 1.panta 20.punkts nosaka, ka kabeļtelevīzijas tīkls ir elektronisko sakaru tīkls, kas paredzēts galvenokārt radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai publiskai izplatīšanai. ESL 1.panta 11.punkts elektronisko sakaru tīklu definē kā pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas (tajā skaitā tīkla elementi, kas netiek izmantoti) un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā:
6. a)satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos,
7. b)tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai,
8. c)kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus. Kā redzams no elektronisko sakaru tīkla definīcijas, kabeļtelevīzijas tīkls ir viens no elektronisko sakaru tīklu veidiem. Arī EPLL kabeļu elektroniskos plašsaziņas līdzekļus nodala no citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tā EPLL 4.panta trešā daļa elektroniskos plašsaziņas līdzekļus pēc izplatīšanas veida iedala zemes apraides, satelīta, kabeļu, interneta un citos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Vispārīgi ar kabeļtelevīziju tiek saprasts video piegādes pakalpojums, kuru kabeļa operators nodrošina saviem abonentiem caur koaksiālo vai optiskās šķiedras kabeli (kā to definē ASV Federālā komunikāciju komisija (Federal Communications Commission)1). Papildus video piegādes pakalpojumiem daudzi kabeļoperatori piedāvā ne-video pakalpojumus, tai skaitā liela ātruma interneta piekļuvi un telefoniju. Tātad pa vienu koaksiālo vai optiskās šķiedras kabeli mūsdienās ir iespējams sniegt dažādus pakalpojumus:
9. a)balss telefonijas pakalpojums (tālrunis),
10. b)interneta piekļuves pakalpojums (internets),
11. c)televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojums (kabeļtelevīzija). No iepriekš minētā izriet, ka, lai sniegtu kabeļtelevīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu, ir nepieciešams kabeļtelevīzijas tīkls un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs. ESL 1.panta 10.punkts elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju definē kā elektronisko sakaru komersantu, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu. Savukārt, ESL 1.panta 9.punkts elektronisko sakaru pakalpojumu definē kā pakalpojumu, kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos. Saskaņā ar NEPLP 26.03.2012. atbildes vēstulē Nr. 01-10/09-1/221 uz Konkurences padomes informācijas pieprasījumu sniegto viedokli "retranslācija ir uzskatāma par elektronisko sakaru pakalpojumu". Lai sniegtu elektronisko sakaru pakalpojumus, komersantam ir jāreģistrējas, kā elektronisko sakaru komersantam. Elektronisko sakaru nozari atbilstoši ESL un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajai kompetencei uzrauga un regulē SPRK, kas veic arī elektronisko sakaru komersantu reģistrāciju. Saskaņā ar ESL 1.panta 8.punktu par elektronisko sakaru komersantu ir uzskatāms komersants vai ārvalstu komersanta filiāle, kam ir tiesības veikt komercdarbību, nodrošināt publisko elektronisko sakaru tīklu vai sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus šajā likumā noteiktajā kārtībā. Elektronisko sakaru komersantu, t.sk. elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, reģistrācija notiek saskaņā ar ESL 34.panta pirmo daļu SPRK izdotajiem Vispārējās atļaujas noteikumiem (17.08.2011. SPRK lēmums Nr. 1/19 (prot. Nr. 29, 12.p.)), kā arī saskaņā ar ESL 32.panta pirmo daļu un 33.panta pirmo daļu SPRK izdotajiem Noteikumiem par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu (12.11.2008. SPRK lēmums Nr. 425 (prot. Nr. 43, 10.p.)). Vispārējās atļaujas noteikumi nosaka vispārējās atļaujas nosacījumus, kas ir saistoši elektronisko sakaru komersantam. Vispārējās atļaujas noteikumu 2.punkts nosaka, ka elektronisko sakaru komersants, uzsākot elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu, iesniedz SPRK par katra konkrētā elektronisko sakaru tīkla vai elektronisko sakaru pakalpojuma veida, kas noteikts SPRK publicētajā elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu sarakstā, informāciju par nodrošināmajiem elektronisko sakaru tīkliem un sniedzamajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem konkrētā teritorijā. Noteikumi par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu nosaka to elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu sarakstu, pirms kuru nodrošināšanas un sniegšanas uzsākšanas komersants nosūta SPRK reģistrācijas paziņojumu, un kārtību, kādā komersants nosūta SPRK reģistrācijas vai elektronisko sakaru komersanta darbības izbeigšanas paziņojumu. Noteikumu 4.punkts nosauc tos elektronisko sakaru pakalpojumus, pirms kuru sniegšanas uzsākšanas komersants nosūta SPRK reģistrācijas paziņojumu: 4.1. balss telefonijas pakalpojums; 4.2. publiskais taksofonu pakalpojums; 4.3. publiskais datu un elektronisko ziņojumu pakalpojums; 4.4. nomāto līniju pakalpojums; 4.5. publiskais interneta piekļuves pakalpojums; 4.6. radio vai televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojums publiskā elektroniskā sakaru tīklā; 4.7. piekļuves pakalpojumi; 4.8. starpsavienojuma pakalpojums. Saskaņā ar Latvijas Republikā par elektronisko sakaru komersantu reģistrāciju atbildīgās iestādes - SPRK - 12.04.2012. atbildes vēstule Nr. 2-2.71/1237 uz Konkurences padomes Izpilddirekcijas informācijas pieprasījumu sniegto skaidrojumu radio un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojums publiskajos elektronisko sakaru tīklos ir publiskais elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina lietotājiem iespēju piekļūt radio vai televīzijas programmām, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu. Piekļuves nodrošināšana nozīmē, ka elektronisko sakaru komersants sava pakalpojuma nodrošināšanai izmanto savu publisko elektronisko sakaru tīklu vai iznomā to no cita elektronisko sakaru komersanta. Atbilstoši Draugiem TV sniegtajai informācijai tai nepieder elektronisko sakaru tīkls ESL 1.panta 11.punkta izpratnē un Draugiem TV neveic elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu ESL 1.panta 12.punkta izpratnē. ESL 1.panta 12.punkts nosaka, ka par elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu uzskatāma elektronisko sakaru tīkla izveide, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves nodrošināšana tam. Saskaņā ar SPRK rīcībā esošo informāciju Draugiem TV nodrošina satura izvietošanu interneta portālā "draugiem.tv", taču nenodrošina lietotājiem piekļuvi interneta televīzijas pakalpojumam. Ņemot vērā iepriekš minēto, Draugiem TV pēc būtības nenodrošina radio un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu publiskajā elektronisko sakaru tīklā, bet gan nodrošina satura izvietošanu interneta vietnē, kas nav elektronisko sakaru pakalpojums. Interneta televīzijas pakalpojuma sniegšana, nenodrošinot piekļuvi šim pakalpojumam, nav uzskatāma par televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu publiskajā elektronisko sakaru tīklā, līdzīgi kā ziņu portālu nodrošināšana internetā nav publiskais interneta piekļuves pakalpojums. Televīzijas programmu retranslācija ir uzskatāma par elektronisko sakaru pakalpojumu gadījumos, ja pakalpojumu lietotājiem tiek sniegta arī piekļuve šim pakalpojumam, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu, kā tas ir, piemēram, kabeļtelevīzijas pakalpojumu gadījumos. Kabeļtelevīzijas pakalpojums, kas ir elektronisko sakaru pakalpojums, ir salīdzināms ar tādu interneta televīzijas pakalpojumu, kad tiek nodrošināta signālu pārraide un lietotājam tiek nodrošināta arī piekļuve šim televīzijas pakalpojumam. Saskaņā ar ESL 1.panta 2.punktu abonents ir fiziskā vai juridiskā persona, kas ir noslēgusi līgumu ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju par konkrētu elektronisko sakaru pakalpojumu saņemšanu. Līdz ar to abonents ir uzskatāms par tāda pakalpojuma abonentu, par kāda saņemšanu ar elektronisko sakaru komersantu ir noslēdzis elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, piemēram, kabeļtelevīzijas abonents - kabeļtelevīzijas pakalpojuma līguma gadījumā, interneta piekļuves pakalpojuma abonents - interneta piekļuves pakalpojuma līguma gadījumā. Draugiem TV, sniedzot savu skaidrojumu par interneta televīzijas abonentiem, izdala trīs tipu lietotājus: 1) lietotājs - persona, kura piekļūst interneta platformai, neievadot personu identificējošus datus; 2) reģistrēts lietotājs - persona, kura piekļūst interneta platformai, ievadot personu identificējošus datus, un var piekļūt bezmaksas TV kanāliem; 3) reģistrēts lietotājs (abonents) - persona, kura, piekļūstot interneta platformai, veic pirkumu. Kā redzams no Draugiem TV piedāvātā interneta televīzijas abonenta skaidrojuma, faktiski neviens no trim lietotāju tipiem neatbilst likumā noteiktajam abonenta terminam. Šobrīd izmantot Draugiem TV interneta televīzijas pakalpojumu var ikviens ar "draugiem.lv" pasi, kas nozīmē to, ka ir nepieciešams tikai reģistrēties interneta portālā "draugiem.lv", lai automātiski iegūtu piekļuvi portālam "draugiem.tv". Līdz ar to jebkurš pasaules iedzīvotājs, kuram ir pieejams internets var kļūt par vispirms "draugiem.lv" reģistrēto lietotāju, bet pēc tam par Draugiem TV interneta televīzijas pakalpojumu lietotāju. Saskaņā ar Starptautiskās telekomunikāciju savienības datiem, šobrīd no 7 mlrd. pasaules iedzīvotāju internets ir pieejams aptuveni 1/3 daļai jeb 2,4 mlrd. cilvēku2. Ņemot vērā, ka praktiski jebkurš pasaules interneta lietotājs var brīvi reģistrēties "draugiem.lv" un saņemt pasi, Draugiem TV interneta televīzijas pakalpojums nekādā veidā nav ģeogrāfiski ierobežots un tā lietošana ir iespējama arī ārpus Latvijas Republikas robežām. Papildus Draugiem TV atzīmē, ka "par abonentiem tāpat kā virszemes TV gadījumā, tiek uzskatīti tikai 3.tipa lietotāji, bet, vērtējot lietotāju skaitu, jāņem vērā arī 2.tipa lietotāji, kas tāpat kā virszemes TV gadījumā, neslēdzot līgumu, izmanto pakalpojumu, kurš ir bezmaksas." Atbilstoši aktuālākajiem Draugiem TV datiem 22.03.2012. Draugiem TV interneta televīzijas lietotāju skaits ir šāds: 1) reģistrēti lietotāji, kas veikuši pirkumu - 500; 2) reģistrēti lietotāji, kas skatījušies maksas un bezmaksas kanālus 2012.gada februāra mēnesī - 8300. 5. Secinājumi attiecībā uz Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktā aizlieguma iespējamo pārkāpumu Ņemot vērā normatīvo aktu regulējumu, kā arī elektronisko sakaru nozari un elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību uzraugošo un regulējošo iestāžu skaidrojumu, Konkurences padome ir izdarījusi šādus secinājumus. 1. Televīzijas programmu retranslācija, izmantojot kabeļtelevīziju, ir elektronisko sakaru pakalpojums - televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojums. 2. Elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšana nav iespējama bez piekļuves nodrošināšanas konkrētajam pakalpojumam. 3. Draugiem TV nodrošina satura izvietošanu interneta portālā "draugiem.tv", taču nenodrošina lietotājiem piekļuvi interneta televīzijas pakalpojumam. 4. Draugiem TV nav uzskatāms par elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju. 5. Abonenta definīcija prasa, lai televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējs būtu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs. 6. Draugiem TV interneta televīzijas lietotāju loks un skaits ir nenoteikts un iziet ārpus Latvijas Republikas teritorijas robežām, tāpēc Draugiem TV nodrošinātā interneta televīzijas pakalpojuma gadījumā nav iespējams saskatīt abonentu ESL izpratnē. Tieši tāpēc interneta televīzijas pielīdzināšana kabeļtelevīzijai un Draugiem TV piedāvātā lietotāja definīcija ir pilnīgā pretrunā EPLL 19.panta sestajā daļā ietvertajam must-carry principam. 7. Draugiem TV sniegtais interneta televīzijas pakalpojums nav uzskatāms par kabeļtelevīziju EPLL izpratnē. 8. Draugiem TV nav lūdzis TV3 vai LNT piekrišanu to televīzijas programmu attiecīgi "TV3" un "LNT" izplatīšanai savā interneta vietnē www.draugiem.tv. Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus, Draugiem TV pirms TV3 un LNT veidoto televīzijas programmu "TV3" un "LNT" izplatīšanas uzsākšanas bija jāsaņem attiecīgās programmas īpašnieka (turētāja) piekrišana, taču Draugiem TV, dēļ nepareizas likuma interpretācijas, to neizdarīja. Līdz ar to Konkurences padome secina, ka TV3 un LNT darbībās nav saskatāmas KL 13.panta pirmās daļas 5.punktā ietvertā aizlieguma pārkāpuma pazīmes, līdz ar to nepastāv pietiekams pamats lietas ierosināšanai. TV3 un LNT rīcība ir pamatojama ar savu tiesību aizsardzību pret neatļautu to īpašuma (televīzijas programmu saturu) tiesību izmantošanu. 6. KL 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 6. un 7.punktā noteiktā aizlieguma iespējamais pārkāpums KL 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzula un 6. un 7.punkts nosaka, ka "ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par (…) 6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus; 7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū". Iesniegumā tika norādīts, ka Modern Times Group MTG AB (un tai piederošās TV3) un LNT starpā iespējams pastāv aizliegta vienošanās. Šāda pārliecība Draugiem TV radusies pēc Modern Times Group MTG AB un LNT apvienošanās darījuma publiskas izziņošanas, kad LNT izvirzīja satura ziņā līdzīgas pretenzijas kā iepriekš TV3. Nekādus pierādījumus iepriekš minētajam Draugiem TV Konkurences padomē neiesniedza un Iesniegumā minēto faktu pārbaudes gaitā tādi arī netika iegūti. Konkurences padome nekonstatēja, ka Draugiem TV no TV3 un LNT puses pieteiktās pretenzijas būtu vienādas. Draugiem TV darbība ir publiska un pirms TV3 un LNT veidoto programmu "TV3" un "LNT" izplatīšanas interneta televīzijā uzsākšanas tas publiski paziņoja par šādu lēmumu un nosauca pat konkrētu datumu, kad televīzijas programmu izplatīšana tiks uzsākta. Papildus Draugiem TV norāda, ka "neilgi pēc iegādes darījuma paziņošanas un LNT līdzšinējās vadības nomaiņas arī LNT izvirzīja Draugiem TV pēc satura tādas pašas pretenzijas kā TV3. Draugiem TV ieskatā, šis fakts liecina par iespējamu tiešu Modern Times Group MTG AB (un tai piederošā TV3) aizliegtu vienošanos ar LNT, kas cita starpā ir ļāvusi LNT vadībai vērsties ar pretenzijām pret Draugiem TV (..)." Pat tad, ja tirgus dalībnieku apvienošanās darījums nekad nebūtu uzsākts, arī tad LNT būtu neierobežotas iespējas jebkurā brīdī vērsties ar pretenzijām pret Draugiem TV, ņemot vērā to, ka Draugiem TV sniegtie interneta televīzijas pakalpojumi ir publiski pieejami praktiski jebkuram vienkārši ieejot portālā "draugiem.tv". Līdz ar to Konkurences padome secina, ka Modern Times Group MTG AB (un tai piederošās TV3) un LNT darbībās nav saskatāmas KL 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā un 6. un 7.punktā ietvertā aizlieguma pārkāpuma pazīmes, līdz ar to nepastāv pietiekams pamats lietas ierosināšanai. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 11.panta pirmās daļas 6. un 7.punktu, 13.panta pirmās daļas 5.punktu, 23.panta ceturto prim daļu, Konkurences padome n o l ē m a: neierosināt lietu par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā, 13.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu SIA "TV 3 Latvia" un AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" darbībās. Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. 1http://www.fcc.gov/topic/cable-television, http://www.fcc.gov/encyclopedia/evolution-cable-television 2 http://www.itu.int/ITU-D/ict/statistics/ Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i. Dz.Striks