Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-08-01

Satversmes tiesas lēmums Rīgā 2012.gada 25.septembrī Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-08-01 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Kristīne Krūma, Uldis Ķinis un Sanita Osipova, rīcības sēdē izskatījusi lietas Nr. 2012-08-01 "Par Civilprocesa likuma 363.28 panta devītās daļas, ciktāl tā liedz iespēju pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators tiek atcelts no maksātnespējas procesa pēc tiesas iniciatīvas uz Maksātnespējas likuma

1. panta otrās daļas
2. punkta pamata, un Maksātnespējas likuma
3. panta pirmās daļas
4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
5. un
6. pantam" materiālus, konstatēja:
7. Civilprocesa likuma 363.28 panta devītā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz
8. gada
9. jūlijam, noteica: "Tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams." Maksātnespējas likuma
10. panta pirmās daļas
11. punkts nosaka vienu no administratora sertifikāta darbības izbeigšanās gadījumiem, proti: "Administratora sertifikāta darbība izbeidzas līdz ar tā termiņa notecējumu vai pieņemot lēmumu par tā izbeigšanu šādos gadījumos: [..] 6) tiesa ir atcēlusi administratoru uz šā likuma
12. panta otrās daļas
13. punkta pamata."
14. Pieteikuma iesniedzējs - Nauris Durevskis - norāda, ka Civilprocesa likuma 363.28 panta devītā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz
15. gada
16. jūlijam, un Maksātnespējas likuma
17. panta pirmās daļas
18. punkts neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
19. un
20. pantam. 2.
21. Pieteikuma iesniedzējs ir sertificēts maksātnespējas procesa administrators. Siguldas tiesa ar
22. gada
23. janvāra lēmumu lietā Nr. C35071511 apstiprināja Pieteikuma iesniedzēju par administratoru fiziskās personas maksātnespējas procesā. Izskatot maksātnespējas lietu, Siguldas tiesa
24. gada
25. februārī pieņēma lēmumu atcelt Pieteikuma iesniedzēju no administratora pienākumu veikšanas iepriekš minētajā procesā. Šis lēmums citastarp ir pamatots ar Maksātnespējas likuma
26. panta otrās daļas
27. un
28. punktu, t.i., maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasību neievērošanu un ļaunprātīgu savu pilnvaru izmantošanu. 2.
29. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Satversmes
30. panta pirmajā teikumā nostiprinātās pamattiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā ietver tiesības uz lietas izskatīšanu pēc būtības. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka pirmās instances tiesa lēmumu par administratora atcelšanu pieņem pēc savas iniciatīvas un tai nav pienākuma uzklausīt administratora viedokli. Savukārt Civilprocesa likuma 363.28 panta devītā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz
31. gada
32. jūlijam, esot liegusi Pieteikuma iesniedzējam tiesības pārsūdzēt Siguldas tiesas lēmumu, ar kuru viņš atcelts no administratora pienākumu veikšanas. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējam tiekot liegtas tiesības uz lietas izskatīšanu pēc būtības. 2.
33. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Maksātnespējas likuma
34. panta pirmās daļas
35. punkts neatbilst Satversmes
36. un
37. pantam, jo paredz nepārsūdzama pirmās instances tiesas lēmuma obligātas sekas. Ja tiesa atcēlusi administratoru no pienākumu veikšanas, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma
38. panta otrās daļas
39. punktu, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai atbilstoši Maksātnespējas likuma
40. panta pirmās daļas
41. punktam esot jāizdod obligāta satura administratīvais akts par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu. Bez šā sertifikāta Pieteikuma iesniedzējs neesot tiesīgs turpināt savu darbību maksātnespējas procesa administratora amatā. Līdz ar to tiekot aizskartas viņa pamattiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.
42. Institūcija, kas izdevusi apstrīdētos aktus, - Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) -
43. gada
44. jūnijā pieņēma likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā
45. gada
46. jūlijā. Ar minēto likumu citastarp tika grozīta arī Civilprocesa likuma 363.28 panta devītā daļa, papildinot to ar šādu tekstu: "Tiesas lēmums par administratora atcelšanu uz Maksātnespējas likuma
47. panta otrās daļas 1., 2., 3.,
48. vai
49. punkta pamata ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību. Šo blakus sūdzību apgabaltiesa izskata 15 dienu laikā." Saeima norāda, ka grozījumi Civilprocesa likuma 363.28 panta devītajā daļā novērš visus pieteikumā minētos trūkumus, jo atļauj administratoram pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru tas atcelts no pienākumu pildīšanas. Tātad grozīt Maksātnespējas likumu neesot nepieciešams. Atbilstoši Civilprocesa likuma pārejas noteikumu
50. punktam šie grozījumi esot attiecināmi arī uz administratoriem, kurus tiesa atcēlusi no pienākumu pildīšanas laika posmā no
51. gada
52. novembra līdz
53. gada
54. jūlijam. Balstoties uz minētajiem apsvērumiem, Saeima lūdz izbeigt tiesvedību šajā lietā. Satversmes tiesa secina:
55. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma
56. panta pirmās daļas
57. punktam tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku. Interpretējot Satversmes tiesas likuma
58. panta pirmās daļas
59. punktu, jāņem vērā, ka šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk., piemēram, Satversmes tiesas
60. gada
61. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01
62. punktu). Ja strīds vairs nepastāv, zūd Satversmes tiesas procesa jēga (sk. Satversmes tiesas
63. gada
64. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-68-01
65. punktu). Pieteikuma iesniedzējs ir apstrīdējis Civilprocesa likuma 363.28 panta devīto daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz
66. gada
67. jūlijam, jo tā aizliedza pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru Pieteikuma iesniedzējs ticis atcelts no administratora pienākumu veikšanas. Atbilstoši
68. gada
69. jūnija grozījumiem Civilprocesa likuma 363.28 panta devītajā daļā tiesas lēmums par administratora atcelšanu uz Maksātnespējas likuma
70. panta otrās daļas 1., 2., 3.,
71. vai
72. punkta pamata kopš
73. gada
74. jūlija ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību. Līdz ar to Saeima ir novērsusi apstākļus, kas bija par pamatu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.
75. Lieta ir ierosināta arī par Maksātnespējas likuma
76. panta pirmās daļas
77. punkta atbilstību Satversmes
78. un
79. pantam. No pieteikuma izriet, ka Maksātnespējas likuma
80. panta pirmās daļas
81. punkts nosaka nepārsūdzama pirmās instances tiesas lēmuma obligātas sekas. Maksātnespējas likuma
82. panta pirmās daļas
83. punkts nevar tikt vērtēts atrauti no Civilprocesa likuma 363.28 panta devītās daļas. Lēmumā par lietas ierosināšanu Satversmes tiesas kolēģija norādījusi, ka abas šīs normas ir savstarpēji saistītas un izvērtējamas kopsakarā. Tādējādi lieta šajā daļā tika ierosināta, lai noskaidrotu, vai Maksātnespējas likuma
84. panta pirmās daļas
85. punktā noteiktās tiesiskās sekas var tikt piemērotas, pamatojoties uz nepārsūdzamu pirmās instances tiesas lēmumu. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma
86. panta pirmās daļas
87. punktam tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu arī citos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. Satversmes tiesa jau secināja, ka Civilprocesa likuma spēkā esošā redakcija ļauj administratoram pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru tas ticis atcelts no pienākumu pildīšanas. Tādējādi Maksātnespējas likuma
88. panta pirmās daļas
89. punkta piemērošana nebalstās tikai uz nepārsūdzamu pirmās instances tiesas nolēmumu. Līdz ar to tiesvedības turpināšana lietā daļā par Maksātnespējas likuma
90. panta pirmās daļas
91. punkta atbilstību Satversmes
92. un
93. pantam nav iespējama.
94. Apstrīdētās normas spēka zaudēšana pati par sevi ne vienmēr var būt pamats lietas izbeigšanai. Proti, lai pieņemtu lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, ne vienmēr var aprobežoties ar Satversmes tiesas likuma
95. panta pirmās daļas
96. punkta piemērošanu. Likums paredz Satversmes tiesai iespēju izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai tomēr nav kādi apsvērumi, kas liecina par tiesvedības turpināšanas nepieciešamību (sk. Satversmes tiesas
97. gada
98. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03
99. punktu). Civilprocesa likuma pārejas noteikumu
100. punkts nosaka: "Administrators, kuru tiesa ar lēmumu ir atcēlusi no viņa pienākumu pildīšanas laika posmā no
101. gada
102. novembra līdz
103. gada
104. jūlijam uz Maksātnespējas likuma
105. panta otrās daļas
106. punkta pamata, šo tiesas lēmumu var pārsūdzēt šā likuma 341.8 panta septītajā daļā, 363.14 panta divpadsmitajā daļā vai 363.28 panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā līdz
107. gada
108. jūlijam. Apgabaltiesas lēmums nav pamats administratora atjaunošanai maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā, no kura viņš tika atcelts." Tādējādi tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators ticis atcelts no pienākumu pildīšanas, ir attiecinātas arī uz tiem administratoriem, kuri atcelti no pienākumu pildīšanas līdz grozījumu izdarīšanai Civilprocesa likuma 363.28 panta devītajā daļā. Pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis šīs tiesības un
109. gada
110. jūlijā iesniedzis blakus sūdzību par Siguldas tiesas
111. gada
112. februāra lēmumu (sk. Siguldas tiesas tiesneses V. Grabežnieces
113. gada
114. jūlija lēmumu lietā Nr. C35071511). Līdz ar to nepastāv apstākļi, kas liecinātu par nepieciešamību turpināt tiesvedību šajā lietā. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
115. panta pirmās daļas
116. un
117. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2011-08-01 "Par Civilprocesa likuma 363.28 panta devītās daļas, ciktāl tā liedz iespēju pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators tiek atcelts no maksātnespējas procesa pēc tiesas iniciatīvas uz Maksātnespējas likuma
118. panta otrās daļas
119. punkta pamata, un Maksātnespējas likuma
120. panta pirmās daļas
121. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
122. un
123. pantam". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris