Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-04-03

Satversmes tiesas lēmums Rīgā 2012.gada 8.novembrī Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-04-03 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Kristīne Krūma, Uldis Ķinis un Sanita Osipova,

1. gada
2. oktobrī tiesas sēdē, izskatot lietu Nr. 2012-04-03 "Par Ministru kabineta
3. gada
4. marta noteikumu Nr. 311 "Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību"
5. un
6. punkta atbilstību likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
7. panta otrajai daļai un Latvijas Republikas Satversmes
8. pantam", konstatēja:
9. Ministru kabineta
10. gada
11. marta noteikumi Nr. 311 "Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 311) tika izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
12. panta sesto daļu, 36.1 panta otro daļu,
13. panta pirmo un trešo daļu,
14. panta pirmo daļu,
15. panta otro daļu, 98.21 panta otro daļu un pārejas noteikumu 45.,
16. un
17. punktu. 1.
18. Noteikumu Nr. 311
19. punkts paredz: "Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam nosaka vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja mēnešalgas noteikšanai piemēro koeficientu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu." Savukārt Noteikumu Nr. 311
20. punkts paredz: "Kapitālsabiedrības valdes loceklim nosaka vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā līdz 90 procentiem no valdes priekšsēdētāja mēnešalgas." 1.
21. Likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
22. panta otrā daļa paredz: "Valdes locekļa mēnešalgu nosaka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos un kam atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem var piemērot koeficientu, kas nedrīkst būt lielāks par
23. Valdes locekļa mēnešalgu pārrēķina katru gadu un pārrēķināto mēnešalgu sāk izmaksāt ar attiecīgā gada
24. aprīli. Sabiedrības lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam mēnešalgas noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu nosaka Ministru kabinets."
25. Pieteikuma iesniedzēji - Uģis Magone, Edvīns Bērziņš, Aivars Strakšas un Ēriks Šmuksts (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) - uzskata, ka Noteikumu Nr. 311
26. un
27. punkts (turpmāk arī - apstrīdētās normas) neatbilst likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
28. panta otrajai daļai un Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
29. pantam. 2.
30. Pieteikuma iesniedzēji E. Bērziņš, A. Strakšas un Ē. Šmuksts ar akcionāru sapulces lēmumiem iecelti par valsts akciju sabiedrības (turpmāk - VAS) "Latvijas dzelzceļš" valdes locekļiem. Pieteikuma iesniedzējs U. Magone ar akcionāru sapulces lēmumu iecelts par VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāju. Savukārt ar VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes lēmumiem Pieteikuma iesniedzēji E. Bērziņš, A. Strakšas un Ē. Šmuksts iecelti par VAS "Latvijas dzelzceļš" viceprezidentiem: E. Bērziņš - nekustamā īpašuma pārvaldības, juridiskajos un administratīvajos jautājumos, A. Strakšas - finanšu jautājumos un Ē. Šmuksts - tehniskās ekspluatācijas jautājumos, bet Pieteikuma iesniedzējs U. Magone - par VAS "Latvijas dzelzceļš" prezidentu. Par prezidenta un viceprezidentu amatu pienākumu pildīšanu Pieteikuma iesniedzēji noslēguši darba līgumus, kurus apstiprinājusi akcionāru sapulce. 2.
31. Prezidentu padome esot izveidota, lai risinātu VAS "Latvijas dzelzceļš" koncerna pārvaldības ikdienas jautājumus. Tie esot jānošķir no koncerna pārvaldīšanas vispārīgajiem un stratēģiskajiem jautājumiem, kas paliekot valdes kompetencē. Prezidentu padome esot valdei tieši pakļauta organizatoriska struktūra. Tā esot nepieciešama, lai koordinētu koncerna sabiedrību atsevišķās intereses ar koncerna kopējām interesēm. Prezidentu padomes darba apjoms esot ievērojami plašāks nekā tas, kas saskaņā ar likumu noteikts VAS "Latvijas dzelzceļš" valdei. 2.
32. Apstrīdētās normas, kas paredz vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, aizskarot Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes
33. pantā garantētās tiesības saņemt atalgojumu par prezidenta un viceprezidentu amatu pienākumu izpildi. Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti neaizliedzot valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem šādu amatu apvienošanu. Pēc Pieteikuma iesniedzēju domām, Satversmes
34. pantā noteiktās pamattiesības nevar ierobežot, jo tās nav minētas Satversmes
35. pantā. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka atbilstoši Satversmes
36. pantam viņiem ir tiesības saņemt darba samaksu atbilstoši ieņemamo amatu skaitam, kā arī veicamo darba pienākumu un atbildības apjomam. Tomēr saskaņā ar apstrīdētajām normām valdes loceklis, kas pilda arī prezidenta vai viceprezidenta pienākumus, saņemot tikai vienu atalgojumu. Likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
37. panta otrajā daļā likumdevējs esot pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt sabiedrības lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam mēnešalgas noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu. Turpretī apstrīdētās normas nosakot valdes locekļiem vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi sabiedrībā. Līdz ar to mēnešalgas regulējums apstrīdētajās normās pārsniedzot likumdevēja doto pilnvarojumu.
38. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim un uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
39. panta otrajai daļai un Satversmes
40. pantam. 3.
41. VAS "Latvijas dzelzceļš" esot valsts kapitālsabiedrība, kurā visas balsstiesīgās akcijas pieder valstij. Savukārt valde esot akciju sabiedrības izpildinstitūcija, kurai jāveic vadības un pārstāvības funkcijas. Akciju sabiedrības vadība un pārstāvība esot nesaraujams tiesību un pienākumu kopums, kas uz likuma pamata noteikts sabiedrības valdei. Reizē ar tiesībām un pienākumiem valdes loceklis uzņemoties arī atbildību par savas darbības rezultātiem. Valde par savu darbību esot atbildīga akcionāru sapulcei. Ministru kabinets norāda, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes locekļi Prezidentu padomes sastāvā faktiski pilda tos pašus pienākumus un uzdevumus, kas atbilstoši normatīvajos aktos valdei noteikto vadības un pārstāvības funkciju saturam ietilpst valdes kompetencē. Līdz ar to valdes locekļu darbība Prezidentu padomē nevarot ietekmēt mēnešalgas apmēru. 3.
42. Ministru kabinets uzskata, ka apstrīdētās normas nenosaka atalgojumu par tādu amatu pienākumu pildīšanu, kas nav saistīti ar valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amata pienākumiem. Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētās normas jāvērtē kopsakarā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
43. panta otrajā daļā ietverto pilnvarojumu. Izpildot minēto pilnvarojumu, esot noteikti VAS valdes locekļu mēnešalgas aprēķināšanas pamatprincipi un izveidota valdes atalgojuma sistēma. Tā kā apstrīdētās normas neregulējot mēnešalgas par tādu pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, kuri nav saistīti ar valdes kompetencē esošo pienākumu izpildi, likumā dotais pilnvarojums neesot pārkāpts. Apstrīdētās normas aizliedzot Prezidentu padomes sastāvā esošajiem valdes locekļiem saņemt atsevišķu atalgojumu. Ministru kabinets uzsver, ka pati valdes locekļu atalgojuma noteikšanas kārtība konstitucionālajā sūdzībā nav apstrīdēta.
44. Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka apstrīdētās normas atbilst likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
45. panta otrajai daļai un Satversmes
46. pantam. 4.
47. Noteikumi Nr. 311 liedzot saņemt atlīdzību par VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu pienākumu pildīšanu un papildus tai atsevišķu darba algu par amata pienākumu izpildi akciju sabiedrībā. Tiesībsargs norāda, ka valdes locekļa pamatuzdevumi minēti Ministru kabineta
48. gada
49. maija noteikumu Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"
50. pielikumā. Taču šajos noteikumos ietvertais valdes locekļu funkciju saraksts neesot pilnīgs. Tiesībsargs uzskata: ja personai, kas ir valdes loceklis, akciju sabiedrībā tiek uzticēts kāds konkrēts pienākums, tam pēc būtības jāietilpst arī valdes locekļa pienākumos. VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes locekļu pienākumi ietverot Prezidentu padomes pienākumus. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēji Prezidentu padomē faktiski pildot valdes locekļu pienākumus. 4.
51. Noteikumi Nr. 311 paredzot, ka par visu pienākumu veikšanu kapitālsabiedrībā tās valdes priekšsēdētājam vai valdes locekļiem nosakāma vienota atlīdzība. Proti, katrs saņem vienu mēnešalgu, kas ietver atlīdzību gan par valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa pienākumu pildīšanu, gan par citu darba pienākumu pildīšanu. Vienu un to pašu darbu vienlaikus nevarot veikt vairākkārt, tāpēc arī neesot pamata saņemt vairākas mēnešalgas. Pēc Tiesībsarga ieskata, Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes
52. pantā noteiktās pamattiesības nav pārkāptas. Arī privātās akciju sabiedrībās valdes locekļa atlīdzība netiekot noteikta jebkādā apmērā, bet gan atbilstoši pienākumu apjomam un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Valsts akciju sabiedrībās izmaksājamās summas esot saistītas ar valsts finanšu līdzekļu saimniecisku un saprātīgu izlietojumu. 4.
53. Likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
54. pantā esot ietvertas norādes uz VAS valdes locekļu mēnešalgu, proti, vienu atlīdzību, ko saņem šādas sabiedrības valdes loceklis. Līdz ar to neesot būtiskas nozīmes tam, vai vārdi "vienota mēnešalga" ir ietverti likumā vai tikai Noteikumos Nr.
55. Tiesībsargs uzskata, ka Ministru kabinets ir ievērojis likumdevēja deleģējumu.
56. Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
57. panta otrajai daļai un Satversmes
58. pantam. 5.
59. Tieslietu ministrija norāda, ka apstrīdēto normu mērķis esot nodrošināt valsts kapitālsabiedrību līdzekļu efektīvu un pamatotu izmantošanu. Valsts kapitālsabiedrības valdes loceklim savus pienākumus vajagot pildīt kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Ja valde izveidojot amatu, kura pienākumi pilnīgi vai daļēji atbilst valdes locekļa pienākumiem, tā neesot krietna un rūpīga saimnieka rīcība. Apstrīdētās normas esot izstrādātas, lai nepieļautu šādas prakses veidošanos valsts kapitālsabiedrībās un līdz ar to sekmētu valsts ieguldīto līdzekļu lietderīgu pārvaldību. Prezidentu padomei piešķirtās funkcijas uz likuma pamata esot jāpilda valdei. Tai arī esot jāuzņemas atbildība par savu funkciju izpildi. Līdz ar to Prezidentu padome neesot VAS "Latvijas dzelzceļš" pārvaldes institūcija likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" un Komerclikuma izpratnē. 5.
60. Likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
61. pants konkretizējot kritērijus, kas jāievēro, lemjot par atlīdzības apmēru. Šis pants arī paredzot kārtību, kādā nosakāms mēnešalgas maksimālais apmērs. Akcionāru sapulcei, pieņemot atbilstošu lēmumu, esot jāievēro likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
62. pantā noteiktie ierobežojumi. Apstrīdētajās normās ar vārdiem "vienota mēnešalga par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā" esot saprotama maksimāli pieļaujamā valdes locekļa mēnešalga likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
63. panta pirmās un otrās daļas izpratnē. Tieslietu ministrija secina, ka apstrīdētās normas neaizskar Pieteikuma iesniedzēju tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu atlīdzību.
64. Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija - norāda, ka apstrīdētās normas atbilst likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
65. panta otrajai daļai un Satversmes
66. pantam. 6.
67. Apstrīdētās normas regulējot tās mēnešalgas apmēru, kura maksājama par valdes kompetencē esošu pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Šī norma novēršot tādu situāciju, ka valdes loceklis par vienu un to pašu pienākumu izpildi saņem vairākus atalgojumus. Tāda situācija, ka valdes locekļi saņemtu atalgojumu par kāda cita amata pildīšanu tajā pašā kapitālsabiedrībā, neesot pieļaujama. Pēc Finanšu ministrijas ieskata, Prezidentu padome pilda tos pašus pienākumus un uzdevumus, kuri ietilpst valdes kompetencē. 6.
68. Apstrīdētās normas esot iztulkojamas kopsakarā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
69. panta otrajā daļā ietverto deleģējumu. Apstrīdētās normas reglamentējot kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa mēnešalgas noteikšanas pamatprincipus. Mēnešalga tiekot izmaksāta tikai par darbu valdē, proti, par valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa pienākumu izpildi. Apstrīdētās normas neregulējot mēnešalgu par tādu pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, kuri nav saistīti ar valdes kompetencē esošiem pienākumiem. Līdz ar to Ministru kabinets neesot pārkāpis likumdevēja deleģējuma robežas.
70. Pieaicinātā persona - Satiksmes ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
71. panta otrajai daļai un Satversmes
72. pantam. 7.
73. Satiksmes ministrija norāda, ka apstrīdēto normu mērķis saskaņā ar likumdevēja deleģējumu bijis noteikt kapitālsabiedrību lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši tam valdes locekļa atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu. Paredzot vienotu mēnešalgu, tiekot vispārēji noteikta un reizē ierobežota valdes locekļu maksimālā atlīdzība par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Normatīvie akti neprecizējot, kas jāsaprot ar vārdiem "vienota mēnešalga par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā". Valsts iestāžu prakse liecinot, ka ar tiem tiek saprasta vienota mēnešalga par valdes locekļa amata pienākumu veikšanu un cita amata pienākumu izpildi. 7.
74. Dodot piekrišanu Prezidentu padomes izveidošanai, Satiksmes ministrija esot norādījusi, ka valdei saskaņā ar Komerclikumu ir jāvada un jāpārstāv sabiedrība. Būtiskākā atšķirība starp VAS "Latvijas dzelzceļš" valdi un Prezidentu padomi esot tā, ka Prezidentu padomes funkcijās ietilpstot koncerna ikdienas pārvaldīšana un tajā ietilpstošo sabiedrību darbības ikdienas koordinācija. Akciju sabiedrības pārvaldības jautājumos valdes un Prezidentu padomes funkcijas dublējoties. VAS "Latvijas dzelzceļš" komercdarbības organizēšana esot paralēls process koncerna vadīšanai un pārvaldīšanai. Šā procesa ietvaros tiekot nodrošināta valsts noteikto stratēģisko mērķu izpilde akciju sabiedrībā un visā koncernā.
75. Pieaicinātā persona - Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas lektore Dr. iur. Irēna Kalniņa - norāda, ka uz valdes locekļiem Satversmes
76. pantā noteikto tiesību aizsardzība attiecas daļēji. Savukārt Ministru kabinets, pieņemot apstrīdētās normas, iespējams, esot pārkāpis likumdevēja doto pilnvarojumu. 8.
77. I. Kalniņa uzsver, ka Satversmes
78. panta mērķis ir aizsargāt darbiniekus. Valdes locekļi neesot darbinieki šā jēdziena klasiskajā izpratnē. Darbinieks esot ekonomiski un personiski atkarīgs no darba devēja. Savukārt valde esot darba devēja - juridiskās personas - pārstāvības institūcija. Vienlaikus I. Kalniņa norāda, ka jēdziens "darbinieks" Satversmes
79. panta izpratnē ietver arī tādus darbiniekus, kuri nodarbināti uz netipisku darba līgumu pamata. Piemēram, valdes locekļi varot tikt nodarbināti uz terminēta līguma pamata. 8.
80. Apstrīdēto normu mērķis esot noteikt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu mēnešalgai piemērojamo maksimālo koeficientu. Jēdziens "atlīdzība", kas lietots likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", esot plašāks nekā Noteikumos Nr. 311 lietotais jēdziens "mēnešalga". Atlīdzība ietverot ne tikai mēnešalgu, bet arī prēmijas, piemaksas un cita veida atlīdzību. Apstrīdētās normas nereglamentējot piemaksas un cita veida atlīdzību par veikto darbu. Valdes locekļu atalgojumam vajagot būt adekvātam, efektīvam un motivējošam, taču arī iekļauties pieļaujamā proporcijā. Raksturojot likumdevēja deleģējuma izpildi, I. Kalniņa norāda, ka apstrīdētās normas ietverot regulējumu, attiecībā uz kuru likumdevējs nav paudis atbilstošu gribu.
81. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr. iur. Jānis Kārkliņš - norāda, ka apstrīdētās normas atbilst likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
82. panta otrajai daļai un Satversmes
83. pantam. 9.
84. J. Kārkliņš norāda, ka valsts amatpersonas, savienojot amatus, ir tiesīgas saņemt papildu atalgojumu, taču šis vispārīgais princips nav absolūts. Tādām specifiskām amatpersonām kā valsts kapitālsabiedrības valdes locekļi likumdevējs paredzējis īpašu regulējumu likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". J. Kārkliņš uzskata, ka Noteikumi Nr. 311 izdoti Ministru kabineta kompetences ietvaros, jo likumdevējs Ministru kabinetu pilnvarojis noteikt speciālu regulējumu tādu valsts amatpersonu atalgojumam un tiesībām savienot amatus, kādas ir minētie valdes locekļi. 9.
85. Amatu savienošana nevarot notikt piespiedu kārtā, proti, bez paša indivīda gribas. Amatu savienošanas gadījumā valsts amatpersona veicot papildu amata pienākumus tajā pašā laika periodā, kurā tai jāpilda pamatpienākumi. Līdz ar to neveidojoties tāda situācija, ka amatpersona faktiski veiktu otru darbu ārpus noteiktā pamatdarba laika. Pienākumi Prezidentu padomē neesot papildu darbs, un papildu atalgojums par to nepienākoties. 9.
86. Raksturojot Prezidentu padomi kā papildu pārvaldes institūciju, J. Kārkliņš norāda uz nepieciešamību aizsargāt trešās personas un akcionārus. Prezidentu padome esot pakļauta nevis akcionāru, bet gan valdes kontrolei. Valdes rīcība, nododot atsevišķus pienākumus citai institūcijai un nosakot sev atalgojumu par šo pienākumu izpildi, neatbilstot akcionāru tiesībām un ar likumu aizsargātajām interesēm. Satversmes tiesa secināja:
87. Satversmes
88. pants nosaka: "Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu." No pieteikuma secināms, ka Pieteikuma iesniedzēji būtībā apstrīd Noteikumu Nr. 311
89. un
90. punkta atbilstību Satversmes
91. panta vārdiem "ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu". Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, Satversmes
92. panta pārkāpums izpaužas tādējādi, ka apstrīdētās normas liedz viņiem papildus mēnešalgai par valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa pienākumu veikšanu saņemt arī atalgojumu par prezidenta vai viceprezidenta pienākumu izpildi (sk. lietas materiālu
93. sēj. 3.,
94. lpp.). Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētās normas aizskar Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes
95. pantā noteiktās pamattiesības.
96. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta sestās daļas
97. punktu konstitucionālajā sūdzībā jāpamato, ka ir aizskartas Satversmē noteiktās pieteikuma iesniedzēja pamattiesības. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt gadījumos, kad, pirmkārt, pamattiesību aizskārums ir tiešs, konkrēts, apstrīdētā norma aizskar pieteikuma iesniedzēju pašu un, otrkārt, aizskar pieteikuma iesniegšanas brīdī (sk., piemēram, Satversmes tiesas
98. gada
99. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03 un
100. gada
101. novembra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2002-07-03). Apstrīdētās normas ir ietvertas Noteikumos Nr. 311, kas reglamentē valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību. Apstrīdētās normas paredz, ka valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim nosaka vienotu mēnešalgu par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 311
102. punkta otro teikumu valdes priekšsēdētājam mēnešalgu nosaka, piemērojot kapitālsabiedrības lielumu raksturojošajiem kritērijiem atbilstošu koeficientu. Mēnešalgas noteikšanai piemērojamie koeficienti ir ietverti Noteikumu Nr. 311 pielikumā. Savukārt valdes loceklis saņem mēnešalgu līdz 90 procentiem no valdes priekšsēdētāja mēnešalgas. Līdz ar to apstrīdētās normas ir tiesiskais pamats valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekļiem izmaksājamās mēnešalgas apmēra noteikšanai.
103. Saskaņā ar apstrīdētajās normās ietverto regulējumu valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim mēnešalga ir izmaksājama par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Amatam atbilstošie darba pienākumi, kurus veic kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis, izriet no šīs institūcijas kompetences. Ministru kabinets un pieaicinātās personas norāda, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" Prezidentu padomes kompetence sakrīt ar valdes kompetenci (sk. lietas materiālu
104. sēj.
105. -
106. lpp.,
107. sēj. 51., 54.,
108. lpp.). Tāpēc Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai Prezidentu padomes kompetence un darba pienākumi, kas Pieteikuma iesniedzējiem noteikti šīs kompetences ietvaros, atšķiras no valdes kompetences un tai atbilstošajiem valdes locekļu darba pienākumiem.
109. VAS "Latvijas dzelzceļš" ir valsts kapitālsabiedrība, kurā atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
110. panta pirmās daļas
111. punktam visas balsstiesīgās akcijas pieder valstij. Valstij kā kapitāla daļu turētājam ir tiesības noteikt kārtību, kādā tās akciju sabiedrība tiek pārvaldīta. Likumdevējs valsts kapitālsabiedrības pārvaldes kārtību ir noteicis vairākos normatīvajos aktos. Komerclikuma
112. pantā ir norādītas akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas: akcionāru sapulce, padome un valde. Savukārt speciālajā regulējumā - likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
113. panta pirmajā daļā - likumdevējs izsmeļoši noteicis valsts vai pašvaldības akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas: akcionārs - valsts vai pašvaldība, akcionāru sapulce un valde. Šā panta trešajā daļā expressis verbis ir noteikts, ka sabiedrībā netiek veidota padome. Tādējādi likumdevējs normatīvajos aktos sniedzis pārvaldes institūciju uzskaitījumu, kas ir izsmeļošs.
114. Atbilstoši Komerclikuma
115. panta pirmajai daļai un likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
116. panta pirmajai daļai valde ir valsts kapitālsabiedrības izpildinstitūcija. Sabiedrības valde īsteno divas funkcijas: sabiedrības vadību un pārstāvību. Sabiedrības vadība ir uz sabiedrības darbības nodrošināšanu vērsto pasākumu realizācija sabiedrības iekšienē, proti, sabiedrības saimnieciskā un organizatoriskā vadīšana, kas vērsta uz sabiedrības mērķu sasniegšanu [sk.: Strupišs A. Tiesas spriedumu komentāri: par valdes locekli kā darbinieku. Jurista Vārds,
117. gada
118. februāris, Nr. 9